Dzīvojiet ”kā gudri”
1 Kad Jēzus aicināja četrus zvejniekus kļūt par viņa sekotājiem, tie neatlika šo svarīgo soli uz vēlāku laiku, bet gan ”tūdaļ.. sekoja viņam”. (Mat. 4:18—22.) Arī tarsietis Sauls, kad tika pievērsts ticībai un atkal kļuva redzīgs, nevilcinājās un ”tūdaļ sludināja par Jēzu sinagogās”. (Ap. d. 9:20.) Laiks nemainīgi rit uz priekšu, un pagājis tas nekad vairs neatgriežas. Tāpēc ir ļoti svarīgi pārdomāt, vai tas, kā izmantojam savu laiku, liecina, ka dzīvojam ”kā gudri”. (Efez. 5:15, 16.)
2 Neparedzēti apstākļi. Iespējas, kas mums paveras kalpošanā Jehovam šodien, rīt var būt jau zudušas. (Jēk. 4:14.) Neviens nav pasargāts no neparedzētiem apstākļiem. (Sal. Māc. 9:11.) Turklāt, dzīvojot mūsdienu pasaulē, nav iespējams izvairīties no ”ļaunajām dienām”, kuras nāk ar gadiem un kuru dēļ daudzi vairs nevar paveikt kalpošanā Jehovam tik daudz, cik agrāk. (Sal. Māc. 12:1.) Ņemot to visu vērā, nebūtu prātīgi tik svarīgu soli kā sevis atdošanu Dievam atlikt uz vēlāku laiku vai gaidīt, kad dzīvē radīsies ideāli apstākļi, lai paplašinātu kalpošanu. (Lūk. 9:59—62.) Ābrahāms, ”sirmgalvis būdams”, izjuta mieru, jo savu dzīvi bija nodzīvojis saturīgi, ar visu sirdi kalpodams Jehovam. (1. Moz. 25:8.)
3 Laiks ir īss. Arī mēs savu laiku vēlamies izmantot gudri, jo ”laiks ir īss”. (1. Kor. 7:29—31.) Drīzā nākotnē vecajai pasaulei pienāks gals. Darbs ”pasaules druvā”, kuru veicot tiek pulcēti daudzi pazemīgi cilvēki, tuvojas noslēgumam. (Atkl. 14:15.) Tāpēc neļausim laicīgām rūpēm un citiem traucēkļiem atņemt mums laiku, ko labāk būtu pavadīt kalpošanā. (Lūk. 21:34, 35.) Vai nākotnē nebūs patīkami atcerēties šo laiku, zinot, ka ar visu sirdi esam piedalījušies garīgajā pļaujā?
4 Kalpošanā mums var pavērties dažādas iespējas, kas var sagādāt lielu prieku, tāpēc vienmēr būsim gatavi tās izmantot. ”Kamēr vēl saka ”šodien””, apņemsimies visus savus spēkus veltīt kalpošanai Jehovam. (Ebr. 3:13, LB-65r.) Tā būs redzams, ka rīkojamies gudri, jo cilvēki, ”kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi”. (1. Jāņa 2:17.)