1. nodaļa

Kāpēc man jāgodā tēvs un māte?

”GODĀ savu tēvu un māti.” Daudziem jauniešiem šie vārdi izklausās kā no viduslaikiem.

Kāda jauniete, vārdā Vida, atklāti sacēlās pret savu tēvu, tikdamās ar puisi, kas lietoja narkotikas un dzēra. Par spīti tēvam viņa gāja uz dejām, kur palika līdz pat rīta agrumam. ”Es uzskatīju, ka tēvs ir pārāk stingrs,” Vida saka. ”Man bija 18 gadi, un es domāju, ka visu jau zinu. Man likās, ka tēvs ir netaisns pret mani un vienkārši negrib, lai es priecātos, tāpēc es gāju un darīju, ko gribēju.”

Daudzi jaunieši droši vien nosodītu Vidas rīcību. Bet, kad vecāki viņiem liek iztīrīt istabu, izpildīt mājas darbus vai būt mājās noteiktā laikā, viņi paši varbūt neapmierināti nošņācas vai, vēl sliktāk, atklāti ignorē vecāku prasības. Tomēr no jaunieša attieksmes pret saviem vecākiem ir atkarīga ne tikai mierīga vai nemierīga gaisotne mājās, bet arī viņa paša dzīvība. Pavēli godāt savus vecākus ir devis Dievs, un, lai jaunieši gribētu šai pavēlei paklausīt, tā ir papildināta ar šādu piebildi: ”Lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” (Efeziešiem 6:2, 3.) Tātad šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc padomāsim uzmanīgi, ko īsti nozīmē cienīt tēvu un māti.

Ko nozīmē godāt vecākus

Godāt cilvēku nozīmē arī atzīt viņam piešķirto likumīgo varu. Piemēram, kristiešiem ir dota pavēle: ”Godājiet valdnieku.” (1. Pētera 2:17.) Lai arī tu ne vienmēr esi vienisprātis ar valsts vadītāju, viņa stāvoklis vai amats ir jāciena. Vecākiem Dievs ir devis noteiktu varu ģimenē. Tāpēc tev jāatzīst, ka Dievs ir devis vecākiem tiesības noteikt tev likumus. Tiesa, citi vecāki varbūt ir pielaidīgāki nekā tavējie. Bet tavu vecāku pienākums ir izlemt, kas nāks par labu tev, un dažādās ģimenēs ir dažādi likumi.

Fakts ir arī tas, ka pat vislabākie vecāki reizēm var rīkoties patvaļīgi un netaisni. Bet Salamana Pamācībās 7:1, 2 kāds gudrs tēvs teica: ”Mans dēls [vai meita].. Ja tu paturēsi savā atmiņā dzīvus manus baušļus.., tad tu dzīvosi!” Arī tie likumi jeb ”baušļi”, ko nosaka tavi vecāki, parasti nāk tev par labu, un tajos izpaužas vecāku mīlestība un rūpes par tevi.

Piemēram, Džona māte vairākkārt bija teikusi, lai viņš vienmēr iet pa gājēju tiltu pāri sešjoslu ceļam netālu no mājām. Kādu dienu divas skolas biedrenes aicināja viņu iet pa taisno pāri ceļam. Džonam bija jānoklausās, kā meitenes viņu apsaukā par zaķapastalu, taču viņš tam nepievērsa uzmanību un devās uz gājēju tiltu. Kad Džons atradās tilta vidū, viņš izdzirdēja, kā iekaucas bremzes. Paskatījies lejup, viņš ieraudzīja šausmīgu skatu: kāda automašīna uztriecās meitenēm un pasvieda abas gaisā! Protams, paklausība vecākiem reti ir dzīvības vai nāves jautājums. Un tomēr parasti paklausība tev nāk par labu.

Godāt vecākus nozīmē arī uzklausīt pārmācību, nevis bozties un ņurdēt, kad tā tiek dota. Tikai muļķis ”nonievā sava tēva mācības”, teikts Salamana Pamācībās 15:5.

Visbeidzot — godāt nenozīmē cienīt vecākus skata pēc vai negribīgi pakļauties viņiem. Sengrieķu valodas darbības vārds, kas Bībelē ir tulkots kā ”godāt”, parasti nozīmē uzskatīt kādu par ļoti vērtīgu. Tātad vecāki jāuzskata par ļoti dārgiem, viņi jātur augstā cieņā un jāmīl. Tas nozīmē, ka tev jābūt sirsnīgām pateicības jūtām pret viņiem. Bet dažiem jauniešiem nav it nekādu sirsnīgu jūtu pret saviem vecākiem.

Vai jāgodā arī nekārtīgi vecāki?

Kāda jauniete, vārdā Džina, rakstīja: ”Mans tētis ļoti daudz dzēra, un es nevarēju aizmigt, tāpēc ka vecāki bieži strīdējās un kliedza viens uz otru. Es gulēju gultā un raudāju. Es nedrīkstēju viņiem teikt, ko es domāju, jo mamma mani droši vien būtu situsi. Bībelē ir teikts: ”Godā savu tēvu,” — bet es to nespēju.”

Vai vecāki, kas ir ātrsirdīgi, dzīvo amorāli, dzer vai ķildojas viens ar otru, ir pelnījuši cieņu? Jā, ir pelnījuši. Bībelē ir nosodīti bērni, kas ”nievā” savus vecākus. (Salamana Pamācības 30:17.) Salamana Pamācībās 23:22 ir lasāms atgādinājums par to, ka vecāki tevi ir ’dzemdinājuši’. Tas vien jau ir iemesls viņus godāt. Gregorijam kādreiz bija grūti izrādīt šādu cieņu, bet tagad viņš saka: ”Es pateicos Dievam Jehovam, ka [mana māte] neizdarīja abortu un neizmeta mani atkritumu spainī, kad es biju maziņš. Viņa mūs sešus audzināja viena pati. Es zinu, ka viņai bija grūti.”

Lai arī tavi vecāki nebūt nav pilnīgi, viņi no daudz kā ir atteikušies tevis labā. ”Reiz mums bija palikusi tikai bundža ar kukurūzu un nedaudz putraimu,” stāsta Gregorijs. ”Mamma pagatavoja no tā ēdienu mums, bērniem, bet pati neēda. Es gāju gulēt paēdis, bet pie sevis domāju, kāpēc mamma neko neēda. Tagad, kad man pašam ir ģimene, es saprotu, ka viņa uzupurējās mūsu labā.” (Kāda pētniecības grupa apgalvo, ka bērna audzināšanai līdz 18 gadu vecumam ir vajadzīgs 66 400 dolāru.)

Atceries: tāpēc vien, ka tavu vecāku rīcība nav priekšzīmīga, tev nebūtu jādomā, ka viss, ko viņi tev saka, ir nepareizs. Laikā, kad dzīvoja Jēzus, reliģiskie vadoņi rīkojās pavisam slikti. Bet Jēzus cilvēkiem teica: ”Visu, ko tie jums saka, to dar[ie]t un turiet; bet pēc viņu darbiem nedar[ie]t.” (Mateja 23:1—​3, 25, 26.) Vai šo principu nevarētu attiecināt uz dažiem vecākiem?

Kā pārvarēt neapmierinātību

Kā rīkoties, ja tu uzskati, ka vecāki viņiem doto varu izmanto nepareizi?a Saglabā mieru. Ar dumpīgumu neko nevar panākt, un nekas nav panākams arī ar naidu vai spītēšanos. (Salamans Mācītājs 8:3, 4; salīdzini Salamans Mācītājs 10:4.) Kāda septiņpadsmitgadīga meitene bija neapmierināta ar saviem vecākiem, kas vienmēr bija aizņemti ar saviem ķīviņiem, — viņai šķita, ka vecāki nemaz neinteresējas par viņu. Neapmierinātība ar vecākiem pārauga neapmierinātībā ar Bībeles principiem, ko vecāki bija centušies viņai iemācīt. Lai iespītētu vecākiem, viņa sāka dzīvot amorāli un lietot narkotikas. ”Es domāju, ka esmu atspēlējusies saviem vecākiem,” viņa ar rūgtumu balsī atzina. Bet patiesībā ar spītēšanos viņa bija nodarījusi pāri pati sev.

Bībelē ir lasāms šāds brīdinājums: ”Lai sirds rūgtums tev[i] jel neskubina zaimot.. [..] Sargies, negriezies pie netaisnības.” (Ījaba 36:18—​21, LB-26.) Atceries, ka vecāki par savu rīcību ir atbildīgi Jehovam un ka no viņiem tiks prasīta atbildība par nopietniem pāridarījumiem. (Kolosiešiem 3:25.)

Salamana Pamācībās 19:11 ir teikts: ”Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt.” Reizēm vislabākais ir pacensties piedot un aizmirst vecāku rīcību, kas tevi ir sāpinājusi. Nekavējies domās pie vecāku trūkumiem, domā par viņu labajām īpašībām. Padomā par Dodiju — māte bija vēsa pret viņu, un patēvs bija dzērājs. Pievērs uzmanību tam, kā centieni izprast vecāku trūkumu cēloņus viņai palīdzēja apslāpēt sarūgtinājumu. Dodija saka: ”Pret mammu bērnībā bija izturējušies ļoti slikti, un viņa droši vien nekad neizrādīja mums savu mīlestību tāpēc, ka viņu neviens nebija mācījis, kā to darīt. Mans patēvs izrādīja interesi par mūsu dzīvi, kad viņš bija skaidrā, bet tas bija ļoti reti. Un tomēr mums ar māsu vienmēr bija jumts virs galvas un ēdiens ledusskapī.”

Par laimi, nekārtīgi un nolaidīgi vecāki ir mazākumā. Tavi vecāki, visticamāk, interesējas par tevi un cenšas rādīt labu priekšzīmi. Tomēr tevī reizēm varbūt rodas neapmierinātība ar viņiem. ”Dažreiz, kad mēs ar mammu runājām par kādu problēmu un viņa nesaprata, ko es gribu teikt, es sadusmojos un spītības dēļ pateicu viņai kaut ko sāpīgu,” atzīst kāds jaunietis, vārdā Rodžers. ”Tas bija veids, kā es varēju viņai atmaksāt. Bet, kad gāju projām, es jutos pavisam nelāgi un apzinājos, ka arī viņa nejūtas labi.”

Neapdomāti vārdi neatrisina problēmas, ar tiem var vienīgi ”iedurt” un sagādāt otram cilvēkam sāpes. ”Bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles.” (Salamana Pamācības 12:18; 15:1.) ”Bija grūti, tomēr es gāju atpakaļ un atvainojos,” stāsta Rodžers. ”Pēc tam mēs varējām pārrunāt radušos problēmu daudz mierīgāk un spējām atrast tās risinājumu.”

”Tēvam bija taisnība”

Diemžēl daži jaunieši nomoka sevi un savus vecākus, pretodamies viņu pamācībām, bet pēc kāda laika pārliecinās, ka vecākiem tomēr ir bijusi taisnība. Piemēram, padomā, kas notika ar Vidu (par viņu tika stāstīts nodaļas sākumā). Kādu dienu viņa kopā ar savu draugu devās izbraucienā. Viņš bija apreibis, jo bija lietojis marihuānu un alu. Kādā brīdī viņš vairs nespēja savaldīt automašīnu un tā, braucot ar ātrumu 100 kilometru stundā, ietriecās apgaismes stabā. Vida palika dzīva, bet viņai bija dziļa brūce pierē. Viņas draugs aizbēga no notikuma vietas un ne reizi pat neatnāca uz slimnīcu, lai viņai palīdzētu.

”Kad vecāki ieradās slimnīcā, es viņiem teicu, ka tēvam bijusi taisnība pilnīgi visā un man jau sen vajadzēja viņu klausīt,” atzīst Vida. ”Es biju pieļāvusi lielu kļūdu, un tā gandrīz bija maksājusi man dzīvību.” Pēc šiem notikumiem Vida pamatīgi izmainīja savu attieksmi pret vecākiem.

Varbūt arī tev derētu kaut ko mainīt. Pamudinājums godāt vecākus tiešām varētu likties novecojis. Tomēr godāt vecākus ir ne tikai saprātīgi, bet arī pareizi, ja ņem vērā Dieva domas šajā jautājumā. Bet ko lai iesāk tad, ja tu vēlies cienīt savus vecākus, bet uzskati, ka viņi tevi nesaprot vai ka viņu ierobežojumi tev atņem rīcības brīvību? Padomāsim, kā tu vari uzlabot savu dzīvi šādā situācijā.

[Zemsvītras piezīmes]

Jautājumi pārrunām

◻ Ko nozīmē godāt vecākus?

◻ Kāpēc vecāki nosaka tik daudz likumu? Vai šie likumi var nākt tev par labu?

◻ Vai tev ir jāgodā vecāki, ja viņu uzvedība ir peļama? Kāpēc?

◻ Kā var sekmīgi tikt galā ar neapmierinātību, ko tu reizēm izjūti pret saviem vecākiem? Kā rīkoties būtu muļķīgi?

[Izceltais teksts 16. lpp.]

”Man likās, ka tēvs ir netaisns pret mani un vienkārši negrib, lai es priecātos, tāpēc es gāju un darīju, ko gribēju.”

[Attēls 12. lpp.]

Kādam būtu jābūt tavam uzskatam par vecāku noteiktajiem likumiem?

[Attēls 14. lpp.]

Vai tev ir jāgodā vecāki, kuru rīcība ir peļama?