Grāmata no Dieva
”Praviešu sludināšana nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.” (2. PĒTERA 1:21)
1., 2. a) Kāpēc cilvēki mēdz šaubīties, vai Bībele varētu būt noderīga mūsdienu dzīvē? b) Kādus trīs pierādījumus mēs varam izmantot, lai parādītu, ka Bībele ir no Dieva?
VAI Bībele var būt noderīga cilvēkiem, kas dzīvo uz 21. gadsimta sliekšņa? Daudzi domā, ka tā nav noderīga. ”Neviens negribētu, lai mūsdienās ķīmija tiktu mācīta pēc 1924. gadā izdotas mācību [grāmatas], jo par ķīmiju kopš tā laika ir uzzināts ārkārtīgi daudz,” rakstīja Dr. Ilajs Česens, paskaidrodams, kāpēc viņš uzskata Bībeli par novecojušu. Šis arguments it kā šķiet saprātīgs. Galu galā kopš Bībeles sarakstīšanas zinātne ir gājusi uz priekšu, ir uzkrātas plašas zināšanas par psihisko veselību un cilvēku uzvedību. Tāpēc cilvēki mēdz domāt: ”Vai tik sena grāmata var būt zinātniski precīza? Vai tajā var būt padomi, kas ir praktiski izmantojami mūsdienu cilvēka dzīvē?”
2 Atbildi uz šiem jautājumiem mēs lasām pašā Bībelē. 2. Pētera 1:21 ir teikts, ka pravieši, kas rakstīja Bībeli, ”ir runājuši Svētā Gara spēkā”. Tātad Bībelē sacīts, ka tā ir grāmata no Dieva. Bet kā lai mēs pārliecinām citus, ka tas tā ir? Apskatīsim trīs pierādījumus, kas ļauj secināt, ka Bībele ir Dieva Raksti: 1) tā ir zinātniski precīza; 2) tajā ir principi, kas nenoveco un ir praktiski izmantojami mūsdienu cilvēka dzīvē; 3) tajā ir lasāmi konkrēti pravietojumi, kas ir piepildījušies, kā to apliecina vēsturiski fakti.
Grāmata, kas saskan ar zinātni
3. Kāpēc zinātniskie atklājumi nav mazinājuši Bībeles autoritāti?
3 Bībele nav zinātniska mācību grāmata. Taču tā ir patiesa grāmata, un patiesība spēj izturēt laika pārbaudi. (Jāņa 17:17.) Zinātniskie atklājumi nav mazinājuši Bībeles autoritāti. Kad Bībelē tiek minēti ar zinātni saistīti jautājumi, ir redzams, ka tā ir pilnīgi brīva no senajām ”zinātniskajām” teorijām, kas ir izrādījušās tikai mīti. Tajā atrodami apgalvojumi, kas ir ne tikai zinātniski precīzi, bet arī pilnīgā pretrunā ar tolaik pieņemtajiem uzskatiem. Piemēram, padomāsim par saskaņu starp Bībeli un medicīnu.
4., 5. a) Ko par slimībām nezināja ārsti senatnē? b) Kāpēc var teikt, ka Mozus noteikti zināja, kādus ārstēšanas līdzekļus izmantoja Ēģiptes ārsti?
4 Senatnē ārsti pilnībā neizprata, kā slimības izplatās, un neapzinājās sanitārijas nozīmi slimību profilaksē. Daudzi senatnes medicīnas paņēmieni, vērtējot pēc mūsdienu mērauklas, liktos barbariski. Viens no vecākajiem pieejamajiem medicīniskajiem tekstiem ir Ebersa papiruss — ēģiptiešu medicīnisko zināšanu sakopojums, kas sastādīts ap 1550. gadu p.m.ē. Tajā aprakstīti apmēram 700 ārstēšanas paņēmieni dažādām kaitēm — ”no krokodila kodiena līdz kājas pirksta naga sāpēm”. Lielākā daļa ārstēšanas paņēmienu bija vienkārši neefektīvi, bet daži bija ārkārtīgi bīstami. Kādā no priekšrakstiem bija ieteikts brūces ārstēšanai izmantot maisījumu, kas pagatavots no cilvēka ekskrementiem un citām vielām.
5 Šis ēģiptiešu ārstniecības paņēmienu apraksts ir tapis aptuveni tajā pašā laikā, kad tika uzrakstītas Bībeles pirmās grāmatas, kas satur arī Mozus bauslību. Mozus, kas piedzima 1593. gadā p.m.ē., uzauga Ēģiptē. (2. Mozus 2:1—10.) Tā kā Mozus auga faraona saimē, viņu ”mācīja visās ēģiptiešu gudrībās”. (Apustuļu darbi 7:22.) Viņš bija pazīstams ar Ēģiptes ”dziedniekiem”. (1. Mozus 50:1—3.) Bet vai šo dziednieku neefektīvās un bīstamās ārstēšanas metodes ietekmēja Mozus rakstus?
6. Kādas sanitārās normas, kas bija iekļautas Mozus bauslībā, par saprātīgām uzskatītu arī mūsdienu medicīna?
6 Nē, neietekmēja. Gluži otrādi, Mozus bauslībā bija ietvertas sanitārās normas, ko par saprātīgām uzskata arī mūsdienu medicīna. Piemēram, likumā par karaspēka nometnēm bija noteikts, ka izkārnījumi jāaprok ārpus nometnes. (5. Mozus 23:14.) Tas bija ļoti progresīvs profilaktisks pasākums. Tas ļāva izvairīties no ūdens piesārņošanas un pasargāja no mušu pārnēsātās dizentērijas, kā arī no citām ar caureju saistītām slimībām, ar kurām mūsdienās visā pasaulē, lielākoties jaunattīstības zemēs, joprojām katru gadu mirst miljoniem cilvēku.
7. Kādas Mozus bauslībā iekļautās sanitārās normas pasargāja no masveida saslimšanas ar infekcijas slimībām?
7 Mozus bauslībā bija iekļautas arī citas sanitārās normas, kas pasargāja no masveida saslimšanas ar infekcijas slimībām. Ja cilvēks bija saslimis ar lipīgu slimību vai bija aizdomas, ka viņš varētu būt saslimis, viņš tika pakļauts karantīnai. (3. Mozus 13:1—5.) Apģērba gabali vai trauki, kas bija nonākuši saskarē ar dzīvnieku, kurš bija nobeidzies (iespējams, slimības dēļ), bija vai nu jāizmazgā pirms atkārtotas lietošanas, vai jāiznīcina. (3. Mozus 11:27, 28, 32, 33.) Ikviens, kas bija pieskāries līķim, tika uzskatīts par netīru, un šādam cilvēkam bija jāveic attīrīšanās procedūra, kas ietvēra drēbju skalošanu un mazgāšanos. Septiņas dienas, kamēr viņš tika uzskatīts par netīru, viņš nedrīkstēja pieskarties citiem cilvēkiem. (4. Mozus 19:1—13.)
8., 9. Kāpēc var teikt, ka Mozus bauslībā ietvertie sanitārie noteikumi bija ļoti progresīvi savam laikam?
8 Šīs sanitārās normas liecina par tam laikam neparastu gudrību. Mūsdienu medicīna ir uzkrājusi daudz zināšanu par slimību izplatīšanos un profilaksi. Piemēram, medicīnas sasniegumi 19. gadsimtā ļāva ieviest antiseptiku — tīrības uzturēšanas pasākumus infekciju ierobežošanai. Šo pasākumu dēļ būtiski saruka infekciju un pāragras nāves gadījumu skaits. 1900. gadā daudzās Eiropas valstīs un ASV vidējais mūža garums bija mazāks par 50 gadiem. Kopš tā laika vidējais mūža garums ir ievērojami palielinājies, un tas ir noticis ne tikai tāpēc, ka medicīnas sasniegumi ļauj sekmīgi cīnīties ar slimībām, bet arī labākas sanitārijas un dzīves apstākļu dēļ.
9 Tūkstošiem gadu pirms tam, kad mediķiem kļuva zināmi slimību izplatības ceļi, Bībelē bija doti norādījumi ievērot saprātīgus profilaktiskus pasākumus, lai izsargātos no saslimšanas. Tāpēc nav jābrīnās par Mozus minēto faktu, ka viņa laikā izraēlieši parasti dzīvoja 70—80 gadus. (Psalms 90:10.) Kā Mozus varēja zināt, ka nepieciešami šādi sanitāri noteikumi? Bībelē ir paskaidrots, ka bauslība ir ”eņģeļu dota”. (Galatiešiem 3:19.) Neapšaubāmi, Bībele nav cilvēku gudrības radīta grāmata, tā ir grāmata no Dieva.
Mūsdienu dzīvē noderīga grāmata
10. Ko var teikt par Bībelē dotajiem padomiem, kaut arī Bībele ir pabeigta gandrīz pirms 2000 gadiem?
10 Grāmatas, kurās sniegti dažādi padomi, parasti ātri noveco un tiek pārstrādātas vai aizstātas ar citām. Bet Bībele arī šajā ziņā ir neparasta grāmata. ”Tavas liecības.. ir visai uzticamas,” teikts Psalmā 93:5. Lai gan Bībele tika pabeigta gandrīz pirms 2000 gadiem, tās padomi joprojām ir lietderīgi. Un šie padomi ir vienlīdz noderīgi, lai kāda būtu mūsu ādas krāsa un lai kurā zemē mēs dzīvotu. Pievērsīsim uzmanību dažiem Bībeles padomiem, kas nenoveco un ir ’visai uzticami’.
11. Kāds viedoklis par bērnu audzināšanu pirms dažiem gadu desmitiem bija izveidojies daudziem vecākiem?
11 Pirms dažiem gadu desmitiem daudzi vecāki, ko bija ietekmējušas ”novatoriskas idejas” bērnu audzināšanā, domāja, ka ir ”aizliegts aizliegt”. Viņi baiļojās, ka ierobežojumi traumēs bērnus un atņems tiem drosmi. Labu nodomu vadīti, audzināšanas konsultanti uzstāja, ka vecāki nedrīkst pasākt neko vairāk kā izteikt ļoti saudzīgus aizrādījumus saviem bērniem. Tagad daudzi šādi speciālisti ”mudina vecākus kļūt nedaudz stingrākiem, atkal ņemt varu savās rokās”, teikts laikrakstā The New York Times.
12. Ko nozīmē grieķu valodas lietvārds, kas tulkots ar vārdu ”kārtība”, un kāpēc bērni jāradina pie šādas kārtības?
12 Taču visu šo laiku Bībelē ir bijuši lasāmi konkrēti, saprātīgi padomi jautājumā par bērnu audzināšanu. Tajā ir ieteikts: ”Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, bet audziniet viņus Kunga kārtībā un mācībā.” (Efeziešiem 6:4, JD.) Grieķu valodas lietvārds, kas pārtulkots ar vārdu ”kārtība”, nozīmē ’audzināšana, mācīšana, norādījumu došana’. Bībelē teikts, ka radināšana pie kārtības jeb norādījumu došana ir vecāku mīlestības izpausme. (Salamana Pamācības 13:24.) Bērni jūtas labi, ja viņiem tiek dotas skaidras morāles normas, kas viņos ieaudzina priekšstatu par to, kas ir labs un kas — ļauns. Pienācīgi aizrādījumi ļauj bērniem justies droši; tie viņiem palīdz saprast, ka vecāki rūpējas par viņiem un pievērš uzmanību tam, par kādiem cilvēkiem viņi izaugs. (Salīdzināt Salamana Pamācības 4:10—13.)
13. a) Kāds brīdinājums par bērnu audzināšanu Bībelē dots vecākiem? b) Kā Bībelē ir ieteikts audzināt bērnus?
13 Taču Bībelē par šo jautājumu ir izteikti arī brīdinājumi. Vecāki viņiem piešķirto varu nekādā ziņā nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. (Salamana Pamācības 22:15.) Bērns nekad nedrīkst saņemt nežēlīgu sodu. Vardarbībai nav vietas ģimenē, kas dzīvo saskaņā ar Bībeles principiem. (Psalms 11:6.) Šādā ģimenē nav vietas arī emocionālai varmācībai — skarbiem vārdiem, pastāvīgai kritizēšanai un dzēlīgam sarkasmam —, kas var padarīt bērnu nomāktu. (Salīdzināt Salamana Pamācības 12:18.) Tāpēc Bībelē ir dots gudrs padoms vecākiem: ”Nekaitiniet savus bērnus, lai tie nekļūtu mazdūšīgi!” (Kolosiešiem 3:21, JD.) Bībelē ir teikts, ka, laikus rīkojoties, var izvairīties no nepieciešamības bērnu sodīt. Piemēram, 5. Mozus 11:19 vecāki tiek mudināti izmantot ikdienas situācijas, lai veidotu bērnos sapratni par morālajām un garīgajām vērtībām. Šādi skaidri, saprātīgi padomi bērnu audzināšanas jautājumos mūsdienās ir tikpat noderīgi kā Bībeles laikos.
14., 15. a) Kas Bībelē ir tāds, kas iedarbojas vēl spēcīgāk nekā saprātīgi padomi? b) Kādas Bībeles mācības palīdz dažādu tautu cilvēkiem uzskatīt citam citu par līdzīgiem?
14 Bet Bībele sniedz kaut ko vairāk nekā tikai gudrus padomus. Tās vēsts skar sirdi. Ebrejiem 4:12 ir teikts: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķiŗ dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” Padomāsim par kādu piemēru, kas liecina par Bībeles iedarbīgumu.
15 Mūsdienās cilvēkus šķir rasu, nacionālās un etniskās barjeras. Šādas mākslīgas ”sienas” ir veicinājušas nevainīgu ļaužu masveida slepkavošanu karos visā pasaulē. Turpretī Bībelē ietvertas mācības, kas palīdz dažādu rasu un tautību cilvēkiem uzskatīt citam citu par līdzīgiem. Piemēram, Apustuļu darbos 17:26 teikts, ka Dievs ”licis visām tautām celties no vienām asinīm”. Tas rāda, ka īstenībā pastāv tikai viena cilvēku grupa — cilvēce! Turklāt Bībele mūs mudina ’sekot Dievam’, par kuru ir teikts: ”[Viņš] neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Efeziešiem 5:1; Apustuļu darbi 10:34, 35.) Cilvēkus, kas patiešām cenšas dzīvot saskaņā ar Bībeles mācībām, šādas zināšanas saliedē. Šo zināšanu ietekme ir ļoti dziļa — tās iedarbojas uz sirdi un nojauc cilvēku izdomātās barjeras, kas rada šķelšanos. Vai minētās zināšanas tiešām iedarbojas arī mūsdienu pasaulē?
16. Pastāstiet gadījumu, kas apliecina, ka Jehovas liecinieki ir patiesi starptautiska brālība.
16 Bez šaubām, tās iedarbojas! Jehovas liecinieki ir labi pazīstami ar savu starptautisko brāļu saimi, kas apvieno ļoti atšķirīgas izcelsmes cilvēkus, kuru starpā parasti nebūtu mierīgu attiecību, ja viņi nebūtu Jehovas liecinieki. Piemēram, Ruandā etnisko sadursmju laikā Jehovas liecinieki no vienas cilts aizsargāja kristīgos brāļus un māsas no otras cilts, tā riskēdami ar savu dzīvību. Kāds liecinieks no hutu cilts slēpa savās mājās tutsu ģimeni — sešus cilvēkus no savas draudzes. Diemžēl šos tutsus pēc kāda laika atrada un nogalināja. Tā kā hutu brālis un viņa ģimene bija saniknojuši slepkavas, viņiem bija jābēg uz Tanzāniju. Ir zināmi vēl daudzi līdzīgi gadījumi. Jehovas liecinieki atzīst, ka tāda vienotība ir iespējama tāpēc, ka viņu sirdi ir skāris Bībeles vēsts iedarbīgais spēks. Bībeles spēja apvienot cilvēkus šajā naida pilnajā pasaulē ir pārliecinošs pierādījumus, ka šī grāmata ir no Dieva.
Patiesu pravietojumu grāmata
17. Kā Bībeles pravietojumi atšķiras no cilvēku izteiktiem paredzējumiem?
17 ”Neviena praviešu mācība rakstos nav patvaļīgi iztulkojama,” teikts 2. Pētera 1:20. Bībeles pravietojumi neradās, praviešiem analizējot sava laika pasaulē valdošās tendences un tad izsakot veiklas prognozes, kas pamatotos uz šo tendenču izskaidrojumiem. Pravieši neizteica arī nekonkrētus paredzējumus, kurus varētu attiecināt uz jebko, kas notiktu nākotnē. Padomāsim par kādu Bībeles pravietojumu, kas bija pārsteidzoši konkrēts un paredzēja notikumus, kuri bija pilnīgi pretēji tam, ko toreiz cilvēki būtu varējuši gaidīt.
18. Kāpēc senās Babilonas iedzīvotāji noteikti jutās drošībā, bet ko par Babilonu pravietoja Jesaja?
18 Septītajā gadsimtā pirms mūsu ēras Babilona bija šķietami neieņemama Babilonijas impērijas galvaspilsēta. Tā atradās abpus Eifratas upei, kuras ūdeņi pildīja platu, dziļu aizsarggrāvi un kanālu tīklu. Pilsēta bija nocietināta arī ar masīvu dubultsienu sistēmu, ko stiprināja daudzi aizsargtorņi. Babilonas iedzīvotāji, bez šaubām, jutās drošībā. Tomēr jau astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras, kad Babilona vēl nebija sasniegusi sava diženuma augstumus, pravietis Jesaja paredzēja, ka Babilonai ”klāsies tāpat kā Sodomai un Gomorai, ko Dievs izpostīja līdz pamatiem. Tur ne mūžam neviens vairs nedzīvos, tā paliks tukša uz radu radiem. Arabi tur neapmetīsies, un gani tur neganīs.” (Jesajas 13:19, 20.) Interesanti: pravietojumā tika paredzēts ne tikai tas, ka Babilona tiks iznīcināta, bet arī tas, ka ar laiku tur neviens vairs nedzīvos. Tas bija diezgan drosmīgs paredzējums. Varbūt Jesaja uzrakstīja šo pravietojumu pēc tam, kad viņš bija redzējis Babilonu pamestu? Vēstures fakti liecina, ka tā nenotika.
19. Kāpēc var teikt, ka 539. gadā p.m.ē., 5. oktobrī, Jesajas pravietojums vēl nepiepildījās līdz galam?
19 Mēdijas un Persijas karaspēks, ko komandēja Kīrs Lielais, ieņēma Babilonu 539. gadā pirms mūsu ēras, 5. oktobra naktī. Taču Jesajas pravietojums tajā laikā vēl nepiepildījās līdz galam. Pēc tam kad Kīrs bija ieņēmis Babilonu, šī pilsēta bija apdzīvota vēl gadsimtiem ilgi, kaut arī vairs nebija tik varena kā iepriekš. Otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras — aptuveni tajā pašā laikā, kad tika uzrakstīts viens no Nāves jūras rokrakstiem, Jesajas grāmatas eksemplārs, — partieši pārņēma savā varā Babilonu, par kuru toreiz īpaši cīnījās apkārt dzīvojošās tautas. Ebreju vēsturnieks Josefs Flāvijs rakstīja, ka pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras Babilonā dzīvoja ”liels skaits” ebreju. Grāmatā The Cambridge Ancient History ir norādīts, ka Palmīras tirgotāji mūsu ēras 24. gadā Babilonā nodibināja plaukstošu tirdzniecības koloniju. Tātad mūsu ēras pirmajā gadsimtā Babilona joprojām nebija pilnīgi neapdzīvota, bet Jesajas grāmata bija pabeigta jau ilgi pirms tam. (1. Pētera 5:13.)
20. Kas liecina par to, ka ar laiku Babilona kļuva par ”drupu kaudzi”?
20 Jesaja nenodzīvoja tik ilgi, lai redzētu Babilonu neapdzīvotu. Bet, kā bija pravietots, Babilona ar laiku kļuva par ”drupu kaudzi”. (Jeremijas 51:37.) Senebreju valodas pētnieks Hieronims (mūsu ēras ceturtais gadsimts) rakstīja, ka viņa laikā Babilona bija medību lauks, kur klaiņoja ”visdažādākie zvēri”, un tā ir pamesta līdz pat mūsu dienām. Ja Babilona tiktu atjaunota kā tūrisma objekts, tas varbūt pievilinātu apmeklētājus, bet Babilonas ’bērnu bērni’ ir zuduši uz mūžiem, kā bija pravietojis Jesaja. (Jesajas 14:22.)
21. Kā uzticamie pravieši spēja paredzēt nākotni ar nekļūdīgu precizitāti?
21 Pravietis Jesaja neizteica veiklu paredzējumu. Viņš arī neatstāstīja pagātnes notikumus tā, lai tie skanētu kā pravietojumi. Jesaja bija patiess pravietis. Tādi bija arī visi pārējie uzticamie Bībeles pravieši. Kā viņi spēja to, ko nespēj neviens cits cilvēks, — paredzēt nākotni ar nekļūdīgu precizitāti? Atbilde ir skaidra. Pravietojumu autors bija Dievs, kas izsaka pravietojumus, — Jehova, ’kas no iesākuma pasludina gala iznākumu’. (Jesajas 46:10.)
22. Kāpēc mums būtu jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai mudinātu godprātīgus cilvēkus pašiem izpētīt Bībeli?
22 Kāds ir secinājums? Vai Bībele ir tā vērta, lai tajā iedziļinātos? Mēs zinām, ka to ir vērts darīt! Bet daudzi cilvēki nav par to pārliecināti. Viņi ir izveidojuši savu viedokli par Bībeli, kaut gan, iespējams, nemaz nav to lasījuši. Atcerēsimies profesoru, par kuru tika stāstīts iepriekšējā raksta sākumā. Viņš piekrita sākt Bībeles nodarbības, un pēc rūpīgas iepazīšanās ar Bībeli viņš secināja, ka tā ir grāmata no Dieva. Viņš kristījās, tā kļūdams par Jehovas liecinieku, un tagad ir draudzes vecākais. Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai mudinātu godprātīgus cilvēkus pašiem izpētīt Bībeli un tad izveidot viedokli par to. Mēs esam pārliecināti, ka tad, ja viņi paši to rūpīgi izpētīs, viņi sapratīs, ka šī unikālā grāmata — Bībele — patiesi ir grāmata visiem cilvēkiem.
Vai jūs varat paskaidrot?
◻ Kā, norādot uz Mozus bauslību, varētu pierādīt, ka Bībele nav cilvēku izdomāta?
◻ Kādi nenovecojoši Bībeles principi ir noderīgi mūsdienu dzīvē?
◻ Kāpēc pravietojums Jesajas 13:19, 20 nevarēja būt pagātnes notikumu pārstāsts?
◻ Uz ko mums būtu jāmudina godprātīgi cilvēki un kāpēc?
[Papildmateriāls 19. lpp.]
Vai var ticēt tam, kas nav pierādāms?
Bībelē ir lasāmi vairāki apgalvojumi, kas nav apstiprināmi ar neatkarīgiem pierādījumiem. Piemēram, to, kas Bībelē ir stāstīts par neredzamu pasauli, kurā dzīvo garīgas būtnes, nav iespējams ne pierādīt, ne atspēkot zinātniski. Vai šādas nepierādāmas ziņas nozīmē, ka Bībele ir pretrunā ar zinātni?
Uz šādu jautājumu atbilde bija jāatrod kādam planetologam, kas pirms dažiem gadiem bija sācis studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. ”Jāatzīst, ka pieņemt Bībeli man sākumā bija grūti, jo dažus Bībelē lasāmos apgalvojumus es nevarēju pierādīt zinātniski,” viņš atceras. Šis patiesīgais cilvēks turpināja studēt Bībeli un ar laiku pārliecinājās, ka pastāvošie pierādījumi ļauj uzskatīt Bībeli par Dieva vārdiem. ”Tas mazināja vēlēšanos meklēt neatkarīgu pierādījumu katram Bībelē minētajam faktam,” viņš paskaidro. ”Cilvēkam ar zinātnisku domāšanu jābūt gatavam izpētīt Bībeli no garīgā viedokļa, citādi viņš nekad nepieņems patiesību. Nebūtu pareizi domāt, ka zinātniski var pamatot katru Bībelē lasāmo apgalvojumu. Bet tas vien, ka šie apgalvojumi nav pierādāmi, nenozīmē, ka tie ir nepatiesi. Galvenais ir tas, ka Bībeles patiesīgums ir pierādīts visos jautājumos, kas ir pierādāmi.”
[Attēls 17. lpp.]
Mozus rakstīja par sanitārajām normām, kas bija ļoti progresīvas tam laikam