Gamaliēls. Viņš mācīja Saulu no Tarsas

ĻAUŽU pūlī iestājās pilnīgs klusums. Pirms brīža šie cilvēki gandrīz bija nogalinājuši apustuli Pāvilu. Romiešu karavīri bija izglābuši Pāvilu, kas bija pazīstams arī kā Sauls no Tarsas, un tagad viņš stāvēja pūļa priekšā uz kāda nama kāpnēm netālu no Jeruzalemes tempļa.

Ar rokas mājienu uzaicinājis ļaudis apklust, Pāvils tos uzrunāja ebreju valodā: ”Brāļi un tēvi, uzklausait tagad, ko es jums, sevi aizstāvēdams, teikšu! [..] Es esmu jūds, dzimis Tarsā, Kilikijā, bet uzaudzināts šinī pilsētā, izglītojies pie Gamaliēla kājām, pilnīgā saskaņā ar tēvu bauslību, dedzīgs Dieva bauslības cīnītājs, kādi jūs visi vēl šodien esat.” (Apustuļu darbi 22:1—3.)

Kāpēc Pāvils, kura dzīvība atradās briesmās, sāka savu aizstāvību, teikdams, ka viņu ir mācījis Gamaliēls? Kas bija Gamaliēls, un ko nozīmēja būt viņa skolniekam? Vai šī izglītība ietekmēja Saulu arī pēc tam, kad viņš bija kļuvis par kristiešu apustuli Pāvilu?

Kas bija Gamaliēls?

Gamaliēls bija plaši pazīstams farizejs. Viņa vectēvs bija Hillēls Vecajsa, kas bija dibinājis vienu no divām ievērojamākajām domātāju skolām farizeju jūdaisma ietvaros. Tika uzskatīts, ka Hillēla pieejā izpaužas vairāk iecietības nekā viņa sāncenša Šamaja mācīšanas paņēmienos. Pēc Jeruzalemes tempļa iznīcināšanas 70. gadā m.ē. jūdu sabiedrībā priekšroka tika dota Bet-Hillēlai (Hillēla namam), nevis Bet-Šamajai (Šamaja namam). ”Hillēla nams” kļuva par oficiālo jūdaisma izpausmi, jo visas pārējās sektas līdz ar tempļa iznīcināšanu izzuda. Daudzi no Mišnā ietvertajiem jūdu likumiem ir balstīti uz Bet-Hillēlas lēmumiem; Mišna savukārt kļuva par pamatu Talmudam, un Gamaliēla ietekme acīmredzot bija viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas sekmēja Bet-Hillēlas izvirzīšanos vadībā.

Cieņa pret Gamaliēlu bija tik dziļa, ka viņš bija pirmais, kas tika nosaukts par rabanu — šis tituls ir vēl augstāks nekā rabīna tituls. Gamaliēls kļuva par tik augsti godātu personu, ka Mišnā par viņu pat ir teikts: ”Kad nomira rabans Gamaliēls vecajs, Toras slava zuda un šķīstība un svētums [burtiski ”nošķiršana”] izgaisa.” (Sotah 9:15.)

Kādas bija Gamaliēla mācīšanas metodes?

Ko apustulis Pāvils bija domājis ar vārdiem ”izglītojies pie Gamaliēla kājām”, kurus viņš teica pūlim Jeruzalemē? Ko nozīmēja mācīties pie tāda skolotāja, kāds bija Gamaliēls?

Amerikas Ebreju teoloģiskā semināra profesors Dovs Zlotniks par šādu izglītību raksta: ”Mutvārdu likuma precizitāte un līdz ar to uzticamība gandrīz pilnībā ir atkarīga no skolotāja un mācekļa attiecībām: no tā, cik rūpīgi skolotājs māca likumu un cik uzcītīgi skolnieks šo likumu mācās. [..] Tāpēc mācekļi tika mudināti sēdēt pie skolotāju kājām.. ”un kāri tvert viņu vārdus”.” (Avot 1:4, the Mishnah [Mišna].)

Savā darbā A History of the Jewish People in the Time of Jesus Christ (Jūdu tautas vēsture Jēzus Kristus laikā) Emīls Šīrers paskaidro, kādas bija pirmā gadsimta rabīnu mācīšanas metodes. Viņš raksta: ”Ievērojamākie rabīni bieži pulcēja ap sevi lielu skaitu pēc izglītības alkstošu jauniešu, lai viņus pamatīgi iepazīstinātu ar ārkārtīgi plašo un sazaroto ”mutvārdu likumu”. [..] Mācību procesā neatlaidīgi un nepārtraukti tika vingrināta atmiņa. [..] Skolotājs izvirzīja vairākus juridiskus jautājumus, kuros viņa skolniekiem bija jāpieņem lēmums; pēc tam viņš ļāva skolniekiem atrisināt šos jautājumus vai arī pats deva atbildi uz tiem. Arī skolniekiem bija atļauts izvirzīt jautājumus savam skolotājam.”

Kā uzskatīja rabīni, runa bija ne tikai par to, lai skolnieki nopelnītu apmierinošu vērtējumu, — kaut kas cits bija vēl svarīgāks. Tie, kas mācījās pie šādiem skolotājiem, tika brīdināti: ”Ja kāds aizmirst kaut ko no iemācītā, saskaņā ar Svētajiem rakstiem tas viņam var maksāt dzīvību.” (Avot 3:8.) Visvairāk tika cildināts tāds skolnieks, kas līdzinās ”akai ar cieši noblīvētām sienām, kura nezaudē ne pilītes ūdens”. (Avot 2:8.) Lūk, tādu izglītību pie Gamaliēla bija ieguvis Pāvils, kas tolaik bija pazīstams ar savu ebreju vārdu Sauls no Tarsas.

Gamaliēla mācību gars

Turēdamies pie farizeju mācības, Gamaliēls atbalstīja ticību mutvārdu likumam. Tāpēc viņš rabīnu tradīcijām piešķīra lielāku nozīmi nekā Dieva iedvesmotajiem Rakstiem. (Mateja 15:3—9.) Mišnā citēti Gamaliēla vārdi: ”Sameklē sev skolotāju [rabīnu] un atbrīvojies no šaubām, jo tev nav jāmaksā papildu desmitā tiesa, nododoties minējumiem.” (Avot 1:16.) Šie vārdi nozīmēja, ka tajās situācijās, kad Ebreju rakstos nebija precīzi noteikts, kā būtu jārīkojas, cilvēkam nebija pašam jāspriež vai jābalstās uz savu sirdsapziņu, lai pieņemtu lēmumu. Viņam bija jāsameklē mācīts rabīns, kas pieņemtu lēmumu viņa vietā. Saskaņā ar Gamaliēla vārdiem, tā bija vienīgā iespēja, kā cilvēks varēja izvairīties no grēkošanas. (Salīdzināt Romiešiem 14:1—12.)

Tomēr visumā Gamaliēls bija ievērojams ar savu samērā iecietīgo un no aizspriedumiem brīvo attieksmi, kas izpaudās viņa reliģiskajos un juridiskajos spriedumos. Piemēram, viņš pauda rūpes par sievietēm, noteikdams, ka ”sievai atļauts no jauna precēties, pamatojoties uz viena vienīga liecinieka liecību [par viņas vīra nāvi]”. (Yevamot 16:7, the Mishnah [Mišna].) Turklāt, lai aizstāvētu šķirtu sievu, Gamaliēls ieviesa daudzus ierobežojumus attiecībā uz šķiršanās raksta došanu.

Šis iecietības gars izpaudās arī Gamaliēla attieksmē pret agrīnajiem Jēzus Kristus sekotājiem. Apustuļu darbu grāmatā ir stāstīts: kad jūdu vadoņi gribēja nogalināt Jēzus apustuļus, kas bija apcietināti sludināšanas dēļ, ”kāds farizējs, vārdā Gamaliēls, visā tautā cienīts bauslības mācītājs, piecēlās sinedrijā un pavēlēja šos cilvēkus uz īsu brīdi izvest ārā un sacīja sinedrijam: ”Israēlieši, padomājiet labi, ko jūs gribat darīt ar šiem cilvēkiem. [..] ..es jums tagad saku: Lieciet šos cilvēkus mierā un atlaidiet viņus. ..pielūkojiet, ka jūs vēl neuzskata par Dieva pretiniekiem!”” Gamaliēla padoms tika ņemts vērā, un apustuļi tika atbrīvoti. (Apustuļu darbi 5:34—40.)

Ko Pāvilam nozīmēja šī izglītība?

Pāvila skolotājs bija bijis viens no izcilākajiem mūsu ēras pirmā gadsimta rabīniem. Pieminēdams Gamaliēlu, apustulis, bez šaubām, piesaistīja savai runai Jeruzalemē īpašu pūļa uzmanību. Taču viņš runāja ar šiem cilvēkiem par Skolotāju, kas ir daudz pārāks par Gamaliēlu, — viņš runāja par Jēzu, Mesiju. Pāvils uzrunāja pūli, būdams nevis Gamaliēla, bet gan Jēzus māceklis. (Apustuļu darbi 22:4—21.)

Vai pie Gamaliēla iegūtā izglītība ietekmēja Pāvilu arī tad, kad viņš bija kļuvis par kristīgo skolotāju? Detalizētās Svēto rakstu un jūdu likumu zināšanas droši vien izrādījās Pāvilam noderīgas kristīgā skolotāja darbībā. Taču Dieva iedvesmotās Pāvila vēstules, kas atrodamas Bībelē, skaidri liecina, ka viņš bija atmetis Gamaliēla uzskatu pamatprincipus, kuri bija balstīti uz farizeju mācībām. Pāvils gan savus tautiešus jūdus, gan visus pārējos aicināja pievērsties nevis jūdaisma rabīniem vai cilvēku izveidotām tradīcijām, bet Jēzum Kristum. (Romiešiem 10:1—4.)

Ja Pāvils būtu arī turpmāk bijis Gamaliēla māceklis, viņš būtu varējis baudīt lielu cieņu. Tie, kas piederēja pie Gamaliēla domubiedru loka, palīdzēja veidot jūdaisma nākotni. Piemēram, tajos notikumos, kas risinājās, kad jūdi sacēlās pret Romu, liela nozīme bija Gamaliēla dēlam Simeonam — iespējams, Pāvila studiju biedram. Pēc tempļa iznīcināšanas Gamaliēla mazdēls Gamaliēls II atjaunoja sinedrija varu, pārceļot sinedriju uz Jabni. Gamaliēla II mazdēls Jūda Ha-Nasi sastādīja Mišnu, kas kļuva par visu turpmāko jūdaisma uzskatu pamatakmeni.

Būdams Gamaliēla skolnieks, Sauls no Tarsas būtu varējis kļūt par ļoti ievērojamu personu jūdu sabiedrībā. Tomēr Pāvils, runādams par šādu karjeru, rakstīja: ”Bet kas man bij ieguvums, to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu. Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas visai augsto cildenumu, kuŗa dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu.” (Filipiešiem 3:7, 8.)

Atteikdamies no farizeja karjeras un kļūdams par Jēzus Kristus sekotāju, Pāvils izmantoja praksē sava bijušā skolotāja padomu piesargāties, lai ’netiktu uzskatīts par Dieva pretinieku’. Izbeigdams vajāt Jēzus mācekļus, Pāvils pārtrauca cīnīties pret Dievu. Viņš kļuva par Kristus sekotāju — par vienu no ’Dieva darba biedriem’. (1. Korintiešiem 3:9.)

Mūsdienās dedzīgi Jehovas liecinieki turpina sludināt vēsti par patieso kristietību. Daudzi no viņiem, līdzīgi Pāvilam, ir krasi izmainījuši savu dzīvi. Daži pat ir atteikušies no daudzsološas karjeras, lai varētu vairāk piedalīties Ķēniņvalsts vēsts sludināšanā un darīt to darbu, kas patiesi ir ”no Dieva”. (Apustuļu darbi 5:39.) Cik viņi ir laimīgi, ka ir sekojuši nevis Pāvila bijušā skolotāja Gamaliēla paraugam, bet gan paša Pāvila priekšzīmei!

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 26. lpp.]

Sauls no Tarsas, kļuvis par apustuli Pāvilu, sludināja labo vēsti cilvēkiem no visām tautām