Tihiks — uzticamais biedrs
TIHIKS vairākkārt ceļoja kopā ar apustuli Pāvilu un pildīja viņa vēstneša pienākumus. Viņš bija sūtnis, kam varēja uzticēt naudu un draudzes pārraudzību. Tā kā Rakstos ir izcelta viņa uzticamība — īpašība, kas nepieciešama visiem kristiešiem —, jūs varbūt vēlaties uzzināt par viņu vairāk.
Pāvils nosauca Tihiku par savu ’mīļo brāli, uzticamo kalpu un biedru tā Kunga darbā’. (Kolosiešiem 4:7.) Kāpēc apustulis par viņu bija šādās domās?
Palīdzība Jeruzalemes draudzei
Aptuveni 55. gadā m.ē. Jūdejas kristieši nonāca trūkumā. Lai viņus atbalstītu, Pāvils ar Eiropas un Mazāzijas draudžu palīdzību organizēja ziedojumu vākšanu. Šajā palīdzības akcijā piedalījās arī Tihiks, kas pats bija no Āzijas.
Pamācījis, kā rīkot ziedojumu savākšanu, Pāvils ierosināja, ka iegūtos līdzekļus uz Jeruzalemi varētu nogādāt uzticami vīri, kas dotos turp vieni vai kopā ar viņu. (1. Korintiešiem 16:1—4.) Kad viņš devās garajā ceļā no Grieķijas uz Jeruzalemi, viņu pavadīja vairāki vīrieši, kuru vidū acīmredzot bija arī Tihiks. (Apustuļu darbi 20:4.) Tik daudzi ceļabiedri bija nepieciešami, iespējams, tāpēc, ka viņi nesa naudu, ko bija uzticējušas vairākas draudzes. Svarīga bija arī personiskā drošība, jo ceļā varēja uzbrukt laupītāji. (2. Korintiešiem 11:26.)
Līdz Jeruzalemei kopā ar Pāvilu aizgāja Aristarhs un Trofims, tāpēc tiek uzskatīts, ka to pašu, visticamāk, izdarīja arī Tihiks un pārējie. (Apustuļu darbi 21:29; 24:17; 27:1, 2.) Tā kā Tihiks piedalījās šajā pasākumā, viņš ir viens no vīriešiem, kas tiek uzskatīts par to ”brāli”, kurš kopā ar Titu organizēja naudas vākšanu Grieķijā un bija ”draudžu izraudzītais [Pāvila] pavadonis šinī mīlestības darbā”. (2. Korintiešiem 8:18, 19; 12:18.) Šis Tihikam uzticētais uzdevums nenoliedzami bija atbildīgs, bet arī nākamais nebija mazsvarīgāks.
No Romas uz Kolosām
Piecus vai sešus gadus vēlāk (60. vai 61. gadā m.ē.) Pāvilam radās cerības tikt atbrīvotam no pirmā ieslodzījuma Romā. Tihiks bija pie viņa — simtiem kilometru prom no mājām. Pēc tam Tihiks devās atceļā uz Āziju. Tas Pāvilam deva iespēju aizgādāt vēstules turienes kristiešu draudzēm un nosūtīt atpakaļ uz Kolosām Filemona aizbēgušo vergu Onēzimu. Tihiks un Onēzims nesa vismaz trīs vēstules, kas tagad ietilpst Bībeles kanonā, — vienu efesiešiem, vienu kolosiešiem un vienu Filemonam. Vēl viena vēstule, iespējams, tika nosūtīta draudzei Laodiķejā, kas atradās apmēram 18 kilometru no Kolosām. (Efeziešiem 6:21; Kolosiešiem 4:7—9, 16; Filemonam 10—12.)
Tihiks nebija tikai vēstules nogādātājs. Kā redzams no Pāvila rakstītā, viņš bija uzticams personiskais vēstnesis: ”Visu, kas attiecas uz mani, jums darīs zināmu mīļais brālis Tihiks, uzticamais kalps un biedrs tā Kunga darbā. Viņu es jau tāpēc pie jums esmu sūtījis, lai jūs dabūtu zināt, kā mums klājas, un lai viņš stiprinātu jūsu sirdis.” (Kolosiešiem 4:7, 8.)
Zinātnieks E. Rendolfs Ričards norāda, ka vēstules nogādātājs ”bieži nodrošināja papildu saikni starp vēstules autoru un tās saņēmējiem. [..] [Viens iemesls], kāpēc bija nepieciešams uzticams kurjers, bija tas, ka parasti viņa rīcībā bija plašāka informācija. Iespējams, vēstulē situācija tika aprakstīta pavisam īsi, bieži vien paša autora vērtējumā, bet no kurjera tika gaidīts, ka viņš vēstules saņēmējam apstākļus izklāstīs visos sīkumos.” Vēstulē varbūt tika aplūkotas mācības un neatliekami jautājumi, bet pārējo informāciju bija iespējams nodot mutiski ar uzticama vēstneša starpniecību.
Vēstulēs efesiešiem, kolosiešiem un Filemonam bija maz teikts par to, kā Pāvilam klājās. Līdz ar to Tihikam bija jāpastāsta, kādos apstākļos Pāvils atradās Romā, un jāizprot situācija draudzēs pietiekami labi, lai varētu tās uzmundrināt. Šādas ziņas un atbildību uzticēja tikai tādiem cilvēkiem, uz ko varēja paļauties, ka viņi pienācīgi pārstāvēs nosūtītāju. Tihiks bija tāds vīrs.
Pārrauga darbs attālās teritorijās
Pēc tam kad Pāvilu atbrīvoja no mājas aresta Romā, viņš plānoja sūtīt Tihiku vai Artemi pie Tita uz Krētas salu. (Titam 1:5; 3:12.) Atrodoties otro reizi ieslodzījumā Romā (ap 65. gadu m.ē.), apustulis atkal sūtīja Tihiku uz Efesu — iespējams, tāpēc, lai Tihiks stātos Timoteja vietā, bet Timotejs varētu doties pie Pāvila un būt kopā ar viņu. (2. Timotejam 4:9, 12.)
Vai Tihiks tolaik pabija gan Krētā, gan Efesā, nav droši zināms. Tomēr minētās Bībeles norādes liek domāt, ka līdz pat Pāvila pēdējiem kalpošanas gadiem Tihiks bija viens no viņa tuvākajiem biedriem. Tas, ka Pāvils bija iecerējis viņam uzticēt atbildīgos un, iespējams, grūtos Timoteja un Tita pienākumus, parāda, ka Tihiks bija kļuvis par garīgi nobriedušu kristiešu pārraugu. (Salīdzināt 1. Timotejam 1:3; Titam 1:10—13.) Ar savu gatavību ceļot un kalpot attālās teritorijās viņš bija noderīgs Pāvilam un visai kristiešu draudzei.
Mūsdienās pašaizliedzīgi kristieši ar prieku kalpo Dievam vietējās Jehovas liecinieku draudzēs un ir gatavi sekmēt Valstības darbu arī citur. Tūkstošiem kristiešu labprāt kļūst par misionāriem, ceļojošajiem pārraugiem, piedalās celtniecības projektu īstenošanā visā pasaulē, kalpo Sargtorņa biedrības galvenajā pārvaldē vai kādā no tās filiālēm. Viņi ir centīgi strādnieki, kas, līdzīgi Tihikam, īpaši neizceļas, tomēr šie ’uzticamie kalpi’ ir Dievam dārgi un šos uzticības cienīgos ’biedrus tā Kunga darbā’ mīl arī citi kristieši.