Palīdzēsim citiem, lai viņu dzīve būtu Jehovas cienīga

”Mēs.. pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs.. visā pilnībā izprastu viņa gribu. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem.” (KOLOSIEŠIEM 1:9, 10)

1., 2. Kas cilvēkam var sagādāt īpašu prieku un gandarījumu?

”MĒS mājojam nelielā dzīvojamā piekabē kādas saimniecības teritorijā. Dzīvodami pavisam vienkārši, mēs varam atvēlēt vairāk laika, lai sludinātu vietējiem iedzīvotājiem labo vēsti. Mēs esam saņēmuši bagātīgas svētības — mums ir bijusi iespēja palīdzēt daudziem cilvēkiem veltīt savu dzīvi Jehovam.” Tā par savu dzīvi stāstīja vīrs un sieva, kas ir pilnas slodzes kalpotāji Dienvidāfrikā.

² Vai nav tiesa, ka palīdzēt citiem ir ļoti patīkami? Daudziem cilvēkiem lielu gandarījumu sagādā iespēja regulāri palīdzēt tiem, kas ir saslimuši, nonākuši trūkumā vai jūtas vientuļi. Patiesie kristieši ir pārliecināti, ka vislabākais, ko viņi var piedāvāt citiem, ir zināšanas par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu. Ja cilvēkiem ir šādas zināšanas, viņi var pieņemt Jēzus izpirkuma upuri, izveidot tuvas attiecības ar Dievu un cerēt uz iespēju dzīvot mūžīgi. (Apustuļu darbi 3:19—21; 13:48.)

 3. Kam mums būtu jāpalīdz?

³ Bet kā mēs varam palīdzēt tiem, kas jau kalpo Dievam un seko viņa mācībai? (Apustuļu darbi 19:9.) Mums, bez šaubām, rūp, kas ar viņiem notiek, tikai reizēm mēs īsti nezinām, kā lai viņiem palīdzam. Vai varbūt mums šķiet, ka neesam spējīgi piedāvāt viņiem nepieciešamo atbalstu, un tas mūs apbēdina. (Apustuļu darbi 20:35.) Lai saprastu, kā mēs varam palīdzēt ticības biedriem, pievērsīsim uzmanību Pāvila vēstulei kolosiešiem.

 4. a) Kur atradās Pāvils, kad viņš rakstīja vēstuli kolosiešiem? b) Kas bija Epafra?

⁴ Kad Pāvils rakstīja vēstuli kolosiešiem, viņš atradās Romā. Kaut gan Pāvils atradās mājas arestā, pie viņa drīkstēja nākt ciemiņi, un viņš to izmantoja, lai sludinātu Dieva Valstību. (Apustuļu darbi 28:16—31.) Pāvilu apciemoja viņa ticības biedri, un daži kristieši, iespējams, kādu laiku pat bija ieslodzījumā kopā ar Pāvilu. (Kolosiešiem 1:7, 8; 4:10.) Piemēram, Pāvilu apciemoja Epafra — kāds dedzīgs sludinātājs no Kolosām. Kolosas bija pilsēta Frīģijas novadā, kas atradās Mazāzijas augstienē uz austrumiem no Efesas (mūsdienās tā ir Turcijas teritorija). Epafra bija piedalījies Kolosu draudzes izveidošanā un daudz darījis Lāodikejas un Hierapoles draudžu labā. (Kolosiešiem 4:12, 13.) Kāpēc Epafra devās pie Pāvila uz Romu, un ko mēs varam mācīties no Pāvila vēstules kolosiešiem?

Vērtīga palīdzība kolosiešiem

 5. Kāpēc Pāvils rakstīja vēstuli kolosiešiem?

⁵ Grūto ceļojumu uz Romu Epafra veica tādēļ, lai ar Pāvilu pārrunātu stāvokli Kolosu draudzē. Viņš pastāstīja Pāvilam par draudzes locekļu ticību, mīlestību un līdzdalību evaņģēlija sludināšanā. (Kolosiešiem 1:4—8.) Bet Epafra acīmredzot pauda arī bažas par negatīvām tendencēm, kas apdraudēja kolosiešu garīgumu. Tāpēc Pāvils, Dieva iedvesmots, uzrakstīja vēstuli, kurā viņš vērsās pret uzskatiem, ko popularizēja viltus skolotāji. Īpašu uzmanību viņš pievērsa Jēzus Kristus nozīmei.a Bet vai viņš pievērsa uzmanību tikai Bībeles pamatmācībām? Kā viņš palīdzēja kolosiešiem, un ko mēs no viņa varam mācīties?

 6. Ko Pāvils uzsvēra, rakstīdams vēstuli kolosiešiem?

⁶ Jau vēstules sākumā Pāvils netieši norādīja uz palīdzību, par kuru mēs reizēm aizmirstam. Tā ir palīdzība, ko var sniegt cilvēkiem, kurus no mums šķir liels attālums, un Pāvils ar Epafru bija nonākuši tieši šādā situācijā, jo viņi atradās ļoti tālu no Kolosām. Pāvils rakstīja: ”Mēs pastāvīgi savās lūgšanās pateicamies Dievam, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvam, par jums.” Tātad Pāvils un Epafra savās lūgšanās bija izteikuši konkrētus lūgumus par kristiešiem, kas dzīvoja Kolosās. Pāvils vēl piebilda: ”Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu viņa gribu.” (Kolosiešiem 1:3, 9.)

7., 8. Ko mēs bieži pieminam personiskās un kopīgās lūgšanās?

⁷ Mēs varam nešaubīties, ka Jehova uzklausa lūgšanas, kas ir saskaņā ar viņa gribu. (Psalms 65:3; 86:6; Salamana Pamācības 15:8, 29; 1. Jāņa 5:14.) Tomēr ir labi pārdomāt, kādas ir mūsu lūgšanas par citiem cilvēkiem.

⁸ Mēs bieži domājam un lūdzam Dievu par ”mūsu brāļiem pasaulē”. (1. Pētera 5:9.) Piemēram, mēs lūdzam, lai Jehova palīdz kristiešiem un citiem cilvēkiem, kas dzīvo dabas katastrofu un citu nelaimju piemeklētos rajonos. Kad Kristus mācekļi pirmajā gadsimtā uzzināja par badu Jūdejā, viņi ne tikai sūtīja saviem ticības brāļiem palīdzību, bet noteikti arī daudz lūdza par tiem. (Apustuļu darbi 11:27—30.) Arī mūsdienās kristiešu sapulcēs bieži izskan lūgšanas par brāļu saimi pasaulē vai brāļiem kādā konkrētā zemē. Brālim, kurš draudzes vārdā saka šādu lūgšanu, jārunā par to, kas labi zināms lielākajai daļai draudzes locekļu, lai pēc lūgšanas viņi varētu teikt: ”Āmen!” (1. Korintiešiem 14:16.)

Lūgšanām jābūt konkrētām

9., 10. a) Kādi piemēri apliecina, ka ir labi lūgt par konkrētiem cilvēkiem? b) Kādas lūgšanas tika teiktas par Pāvilu?

⁹ Bībelē var lasīt daudz konkrētu lūgšanu. Piemēram, Lūkas 22:31, 32 ir pierakstīts kāds Jēzus lūgums. Jēzus bija kopā ar 11 uzticīgajiem apustuļiem un lūdza par viņiem Dievu, jo viņus gaidīja grūti laiki un viņiem bija nepieciešama Dieva palīdzība. (Jāņa 17:9—14.) Tomēr par vienu no saviem mācekļiem, Pēteri, Jēzus izteica īpašu lūgumu. Bībelē ir lasāmi arī citi līdzīgi piemēri. Elīsa reiz lūdza Dievu par kalpu, kas ceļoja kopā ar viņu. (2. Ķēniņu 6:15—17.) Apustulis Jānis lūdza Dievu par Gaja labklājību, veselību un garīgumu. (3. Jāņa 1, 2.) Arī citi Dieva kalpi teica lūgšanas par konkrētiem cilvēkiem vai cilvēku grupām. (Ījaba 42:7, 8; Lūkas 6:28; Apustuļu darbi 7:60; 1. Timotejam 2:1, 2.)

¹⁰ It sevišķi Pāvila vēstulēs ir uzsvērts, ka lūgšanām jābūt konkrētām. Viņš vēlējās, lai kristieši lūdz Dievu par viņu un viņa biedriem. Kolosiešiem 4:2, 3 ir sacīts: ”Esiet pastāvīgi lūgšanās, esiet ar tām nomodā ar pateicību. Reizē lūdziet arī par mums, lai Dievs mūsu sludināšanai atvērtu durvis, ka es varētu sludināt Kristus noslēpumu, kuŗa dēļ esmu važās.” Līdzīgi lūgumi ir lasāmi Romiešiem 15:30; 1. Tesaloniķiešiem 5:25; 2. Tesaloniķiešiem 3:1; Ebrejiem 13:18.

11. Par ko Epafra lūdza Dievu, atrazdamies Romā?

¹¹ Par ticības biedriem lūdza arī Epafra, kas kopā ar Pāvilu atradās Romā. Pāvils rakstīja: ”Jūs sveicina vēl Epafra, kas ir no jūsu vidus, ..kas pastāvīgi cīnās par jums savās lūgšanās.” (Kolosiešiem 4:12.) Ar vārdu, kas šeit tulkots ”cīnās”, tika apzīmēta tāda piepūle, kāda bija vajadzīga, piemēram, cilvēkam, kas piedalījās sporta spēlēs. Vai Epafra lūdza par visiem ticīgajiem pasaulē? Varbūt viņš lūdza par patiesajiem Dieva kalpiem Mazāzijā? Kā norādīja Pāvils, Epafra griezās pie Dieva ar konkrētām lūgšanām par kristiešiem, kas dzīvoja Kolosās. Epafra labi zināja viņu dzīves apstākļus. Lai gan mums nav zināmi visu šo kristiešu vārdi un grūtības, ar kādām viņiem bija jācīnās, tomēr mēs varam iedomāties, kādas tās varēja būt. Varbūt Linam bija grūti pretoties populāriem filozofiskiem uzskatiem, bet Rūfam — jūdaisma tradīcijām, kurām viņš kādreiz bija sekojis. Iespējams, Persidai, kuras vīrs nebija ticīgs, bija nepieciešama izturība un gudrība, lai ieaudzinātu bērnos dievbijību, un Asinkritam bija vajadzīgs mierinājums, jo viņu vārdzināja neārstējama slimība. Epafra labi pazina savas draudzes locekļus un dedzīgi lūdza Dievu par tiem, jo, tāpat kā Pāvils, viņš vēlējās, lai šo kristiešu dzīve būtu Jehovas cienīga.

12. Kādus konkrētus lūgumus mēs varam izteikt savās lūgšanās?

¹² Tas skaidri parāda, kā mēs varam palīdzēt citiem. Lūgšanas draudzes sapulcēs parasti ir vispārīgas, jo tās tiek teiktas daudzu cilvēku vārdā. Turpretī lūgšanas, ar kurām mēs griežamies pie Dieva vienatnē vai kopā ar ģimenes locekļiem, var būt ļoti konkrētas. Mēs mēdzam lūgt, lai Dievs vada un svētī ceļojošos pārraugus un draudzes vecākos. Bet vai reizēm nebūtu labi izteikt konkrētākus lūgumus? Piemēram, mēs varam lūgšanā pieminēt savas grāmatstudijas vadītāju vai rajona pārraugu, kas apmeklē mūsu draudzi. Filipiešiem 2:25—28 un 1. Timotejam 5:23 var lasīt, ka Pāvils labi zināja par Timoteja un Epafrodita veselības problēmām. Vai arī mēs nevarētu lūgšanās pieminēt mums pazīstamus cilvēkus, kas ir saslimuši?

13. Ko mēs varam pieminēt savās lūgšanās?

¹³ Protams, mēs nedrīkstam jaukties citu cilvēku darīšanās, taču mēs ar savām lūgšanām noteikti varam apliecināt neliekuļotu interesi par mums pazīstamiem un mīļiem cilvēkiem. (1. Timotejam 5:13; 1. Pētera 4:15.) Mēs droši vien nevaram iekārtot jaunā darba vietā brāli, kas ir palicis bez darba, taču mēs varam viņu pieminēt savās lūgšanās. (Psalms 37:25; Salamana Pamācības 10:3.) Varbūt mēs pazīstam kādu māsu, kurai nav vīra un bērnu, tāpēc ka daudzu gadu garumā viņa ir saglabājusi apņemšanos precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.) Mēs varam lūgt, lai Jehova svētī viņu un palīdz viņai būt uzticīgai kalpošanā. Ja draudzes vecākie ir devuši padomu kādam brālim, kas izdarījis grēku, viņi var pieminēt šo brāli savās lūgšanās.

14. Kā mēs varam palīdzēt citiem ar savām lūgšanām?

¹⁴ Mums ir ļoti daudz iespēju pieminēt lūgšanās konkrētus cilvēkus, kam vajadzīga Jehovas palīdzība, mierinājums, gudrība, svētais gars vai svētā gara augļi. Vai nu tāpēc, ka šie cilvēki dzīvo citā vietā, vai arī kādu citu iemeslu dēļ mēs varbūt nevaram viņiem palīdzēt tiešā veidā. Taču neaizmirsīsim lūgt par mūsu brāļiem un māsām. Mēs zinām, ka mūsu ticības biedri vēlas dzīvot tā, lai viņu dzīve būtu Jehovas cienīga, taču viņiem, iespējams, nepieciešama palīdzība, un mēs viņiem varam palīdzēt ar savām lūgšanām. (Psalms 18:3; 20:2, 3; 34:16; 46:2; 121:1—3.)

Jāmācās stiprināt citus

15. Kāpēc mums jāpievērš uzmanība Pāvila vēstules nobeigumam?

¹⁵ Dedzīgas un konkrētas lūgšanas, protams, nav vienīgais, kā mēs varam palīdzēt citiem cilvēkiem, it sevišķi tiem, kas mums ir tuvi un dārgi. Par to liecina arī Pāvila vēstule kolosiešiem. Daudzi Bībeles pētnieki uzskata, ka Pāvila vēstules nobeigums nav nekas vairāk kā sveicieni ticības biedriem. (Kolosiešiem 4:7—18.) Tomēr no Pāvila vēstules nobeiguma var daudz ko iemācīties.

16., 17. Ko mēs varam teikt par brāļiem, kas minēti Kolosiešiem 4:10, 11?

¹⁶ Pāvils rakstīja: ”Jūs sveicina mans cietuma biedrs Aristarhs un Marks, Barnabas brāļa dēls — par viņu jūs jau esat saņēmuši aizrādījumus: kad viņš ieradīsies pie jums, uzņemiet to! Un Jesus, saukts arī Justs, vienīgie darba biedri Dieva valstības lietās no jūdu vidus. Viņi bijuši mani iepriecinātāji.” (Kolosiešiem 4:10, 11.)

¹⁷ Pāvils īpaši pieminēja vairākus brāļus, kas pēc izcelsmes bija jūdi. Romā dzīvoja daudz jūdu, un daži no tiem bija kļuvuši par kristiešiem. Tie, kurus minēja Pāvils, bija piedāvājuši viņam savu palīdzību. Droši vien šie brāļi labprāt tikās ar cittautiešiem, kas bija kļuvuši par Kristus sekotājiem, un kopā ar Pāvilu sludināja cittautiešiem, kas vēl nebija dzirdējuši labo vēsti. (Romiešiem 11:13; Galatiešiem 1:16; 2:11—14.)

18. Kādus atzinīgus vārdus Pāvils teica par saviem biedriem?

¹⁸ Pāvils rakstīja: ”Viņi bijuši mani iepriecinātāji.” Vārds, ko Pāvils šeit lietoja, nav lietots nekur citur Bībelē. Vairākos Bībeles izdevumos šis grieķu vārds ir tulkots ”iepriecinātāji”. Bet ar vārdu ”iepriecināt” parasti tiek tulkots kāds cits vārds (parakaleō), kas lietots arī Pāvila vēstulē kolosiešiem, tikai citos pantos, kur tas tulkots ”stiprināt”. (Kolosiešiem 4:11; Mateja 5:4; Apustuļu darbi 4:36; 9:31; 2. Korintiešiem 1:4; Kolosiešiem 2:2; 4:8.)

19., 20. a) Kāda nozīme ietverta vārdā, ko Pāvils attiecināja uz brāļiem, kuri viņam palīdzēja, kamēr viņš atradās Romā? b) Kāda varēja būt tā palīdzība, ko brāļi sniedza Pāvilam?

¹⁹ Pāvila pieminētie brāļi acīmredzot ne tikai mierināja viņu ar vārdiem, bet arī palīdzēja citādi. Ar vārdu, kas lietots Kolosiešiem 4:11, laicīgajos tekstos reizēm tika apzīmēti nomierinoši medicīniskie līdzekļi. Bībeles tulkojumā New Life Version šis pants skan: ”Kādu gan palīdzību viņi man snieguši!”, un Bībeles tulkojumā Today’s English Version tas ir tulkots: ”Viņi man ir ļoti palīdzējuši.” Kāda varēja būt tā palīdzība, ko kristīgie brāļi sniedza Pāvilam?

²⁰ Pie Pāvila drīkstēja nākt ciemiņi, tomēr daudz kas viņam bija liegts, piemēram, viņš nevarēja aiziet un nopirkt pārtiku un ziemas apģērbu. Tāpat viņš droši vien nevarēja pats sagādāt rakstu tīstokļus un rakstāmpiederumus. (2. Timotejam 4:13.) Iespējams, minētie brāļi sagādāja Pāvilam nepieciešamās lietas un izpildīja dažādus lūgumus. Varbūt Pāvils vēlējās uzzināt, kā klājas draudzēm, un uzmundrināt to locekļus, bet viņš atradās ieslodzījumā un tāpēc nevarēja nekur doties. Brāļi droši vien palīdzēja Pāvilam — apmeklēja draudzes Pāvila uzdevumā un pēc tam stāstīja viņam par draudžu apmeklējumiem. Nav šaubu, ka tas ļoti stiprināja Pāvilu.

21., 22. a) Kāpēc mums jāņem vērā vārdi, kas lasāmi Kolosiešiem 4:11? b) Ko mēs varam mācīties no kristiešiem, kas palīdzēja Pāvilam?

²¹ Tas, ko Pāvils rakstīja par saviem ”iepriecinātājiem”, palīdz saprast, ko mēs varam darīt ticības biedru labā. Viņu dzīve ir Jehovas cienīga, jo viņi ievēro Jehovas noteiktās morāles normas, apmeklē draudzes sapulces un sludina Valstību. Ar to viņi ir pelnījuši mūsu atzinības vārdus. Bet vai mēs nevarētu darīt vēl vairāk un palīdzēt viņiem tā, kā brāļi palīdzēja Pāvilam?

²² Ja mēs pazīstam kādu māsu, kura ir stingri turējusies pie 1. Korintiešiem 7:37 dotā norādījuma un kurai tāpēc nav ģimenes, mēs varam viņu uzaicināt uz savas ģimenes pusdienām vai kādu atpūtas pasākumu, ko rīkojam kopā ar draugiem vai radiniekiem. Mēs varētu piedāvāt šai māsai iespēju kopā braukt uz kongresu vai doties atvaļinājumā. Mēs varam viņai piedāvāt palīdzību, kad viņai jāizdara lielāki pirkumi. Tieši tāpat mēs varam parūpēties par brāļiem un māsām, kam miris dzīvesbiedrs. Mums būs interesanti klausīties, ko viņi stāsta, un mēs varēsim daudz ko uzzināt pat par gluži ikdienišķām lietām, piemēram, kā izvēlēties augļus vai pirkt bērnu apģērbu. (3. Mozus 19:32; Salamana Pamācības 16:31.) Ja mūsu starpā veidosies tuvas attiecības, viņiem būs vieglāk griezties pie mums pēc palīdzības, kad viņiem būs vajadzīgas kādas zāles vai kas tamlīdzīgs. Brāļi, kas apmeklēja Pāvilu Romā, noteikti sniedza viņam praktisku palīdzību un lielu uzmundrinājumu, un mēs varam darīt to pašu. Papildu labums, ko dod šāda palīdzība, ir tas, ka nostiprinās mīlestības saites, kas mūs saista, un aug mūsu apņemšanās uzticīgi kalpot Jehovam kopā ar citiem viņa kalpiem.

23. Kas mums būtu rūpīgi jāpārdomā?

²³ Katrs no mums var rūpīgi pārdomāt piemērus, kas minēti šajā rakstā. Lai gan tie ir tikai piemēri, tie mums var atgādināt par reālām iespējām, kā mēs varam palīdzēt saviem brāļiem un māsām. Mēs nekādā ziņā nevēlamies visu uzmanību pievērst tikai materiālai palīdzībai. To nevēlējās arī brāļi, kas minēti Kolosiešiem 4:10, 11, — viņi bija Pāvila ”darba biedri Dieva valstības lietās”. Palīdzība, ko viņi sniedza Pāvilam, vistiešākajā veidā bija saistīta ar ”valstības lietām”. Tādai pašai jābūt palīdzībai, ko mēs sniedzam citiem.

24. Kāpēc mēs lūdzam par ticības biedriem un cenšamies viņiem palīdzēt?

²⁴ Mēs pieminam ticības biedrus savās lūgšanās un cenšamies uzmundrināt viņus, jo zinām, ka viņi grib, lai viņu ”dzīve būtu mūsu Kunga cienīga”. (Kolosiešiem 1:10.) Pieminējis Epafras lūgšanas par Kolosu kristiešiem, Pāvils rakstīja, ka viņš vēlas, lai tie ”kļūtu pilnīgi un ar visu pārliecību stāvētu par to, kas ir Dieva griba”. (Kolosiešiem 4:12.) Šie vārdi mums liek uzmanīgi pārdomāt, ko mēs paši darām, lai ”ar visu pārliecību stāvētu par to, kas ir Dieva griba”.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs pievērsāt uzmanību?

• Kā mēs varam palīdzēt citiem ar savām lūgšanām?

• Kādā ziņā Pāvila ticības biedri kļuva par viņa ”iepriecinātājiem”?

• Kādu palīdzību mēs varam piedāvāt ticības biedriem?

• Ar kādu mērķi mēs lūdzam par brāļiem un māsām un cenšamies viņiem palīdzēt?

[Attēls 18. lpp.]

Vai mēs nevarētu aicināt ticības biedrus atpūsties kopā ar mūsu ģimeni?

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy of Green Chimney’s Farm