Esiet maigi un līdzjūtīgi
”Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā.” (KOLOSIEŠIEM 3:12)
1. Kāpēc mūsdienās tik ļoti nepieciešama līdzjūtība?
NEKAD vēsturē vēl nav pieredzēts laiks, kad tik daudziem cilvēkiem ir nepieciešams līdzjūtīgs atbalsts. Slimību, izsalkuma, bezdarba, noziedzības, karu, anarhijas un dabas katastrofu dēļ miljoniem ir nepieciešama palīdzība. Bet ir kāda vēl nopietnāka problēma: cilvēces nožēlojamais garīgais stāvoklis. Sātans zina, ka viņam ir atlicis maz laika, un ”pieviļ visu pasauli”. (Atklāsmes 12:9, 12.) Tātad cilvēki, kas nav patieso kristiešu draudzē, sevišķi ir pakļauti briesmām; viņi var zaudēt dzīvību, un Bībele nepieļauj nekādu cerību uz augšāmcelšanu tiem, kas tiks sodīti ar nāvi Dieva tiesas dienā. (Mateja 25:31-33, 41, 46; 2. Tesaloniķiešiem 1:6-9.)
2. Kāpēc Jehova vēl nav iznīcinājis ļaunos?
2 Līdz pat pēdējam brīdim Dievs Jehova turpina izrādīt pacietību un līdzjūtību pret nepateicīgajiem un ļaunajiem. (Mateja 5:45; Lūkas 6:35, 36.) Šādi viņš ir rīkojies tā paša iemesla dēļ, kāpēc viņš atlika neuzticīgās Israēla tautas sodīšanu. ”Tik tiešām, ka Es dzīvoju, — saka Dievs tas Kungs, — Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, ..atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt, Israēla nams?” (Ecēhiēla 33:11.)
3. Kāds notikums liecina par Jehovas līdzjūtību pret cilvēkiem, kas nepieder pie viņa tautas, un ko mēs no šī gadījuma mācāmies?
3 Jehovas līdzjūtību izjuta arī ļaunie Nīnives iedzīvotāji. Jehova sūtīja savu pravieti Jonu, lai tas viņus brīdinātu par draudošo iznīcināšanu. Pilsētas iedzīvotāji atsaucās uz Jonas sludināto vēsti un nožēloja savu rīcību. Tas pamudināja līdzjūtīgo Dievu Jehovu atturēties no pilsētas iznīcināšanas tajā laikā. (Jonas 3:10; 4:11.) Ja Dievam bija žēl Nīnives iedzīvotāju, kas varēja cerēt uz augšāmcelšanu, cik gan daudz lielākai jābūt viņa līdzjūtībai pret mūsdienu cilvēkiem, kam draud mūžīga iznīcināšana! (Lūkas 11:32.)
Līdz šim nepieredzēts līdzjūtību apliecinošs darbs
4. Kā mūsdienās izpaužas Jehovas līdzjūtība pret cilvēkiem?
4 Tā kā Jehova ir līdzjūtīgs Dievs, viņš ir devis saviem lieciniekiem uzdevumu neatlaidīgi apmeklēt cilvēkus un stāstīt ’ķēniņvalsts labo vēsti’. (Mateja 24:14, NW.) Un tad, kad cilvēki atsaucas un novērtē šo dzīvību glābjošo darbu, Jehova atver viņu sirdis un dod iespēju saprast Ķēniņvalsts vēsti. (Mateja 11:25; Apustuļu darbi 16:14.) Sekojot Dieva piemēram, patiesie kristieši izrāda maigu līdzjūtību — viņi atkārtoti apmeklē ieinteresētus cilvēkus un, kur tas iespējams, palīdz šiem cilvēkiem, vadīdami Bībeles studijas. Tā, 1993. gadā 231 valstī bija vairāk nekā četrarpus miljoni Jehovas liecinieku; viņi pavadīja vairāk nekā miljardu stundu, sludinādami no mājas uz māju un studēdami ar cilvēkiem Bībeli. Šiem ieinteresētajiem cilvēkiem savukārt ir iespēja veltīt savu dzīvi Jehovam un pievienoties viņa kristīto liecinieku rindām. To darot, arī viņi uzņemas saistības piedalīties līdz šim nepieredzētā darbā, kas liecina par līdzjūtību un tiek veikts to cilvēku labā, kuri kļūs par mācekļiem, bet pagaidām vēl ir Sātana mirstošās pasaules gūstā. (Mateja 28:19, 20; Jāņa 14:12.)
5. Kas notiks, kad Dievs vairs nevēlēsies izrādīt līdzjūtību pret reliģiju, kas viņu rāda nepatiesā gaismā?
5 Drīz Jehova rīkosies kā ”varens kaŗavīrs”. (2. Mozus 15:3.) Aiz līdzjūtības pret savu vārdu un savu tautu viņš iznīcinās visu ļaunumu un nodibinās taisnīgu jaunu pasauli. (2. Pētera 3:13.) Pirmās Dieva dusmu dienu jutīs kristīgās pasaules baznīcas. Tieši tāpat kā Dievs nepasargāja pats savu templi Jeruzālemē no Babilonijas ķēniņa uzbrukuma, viņš nesaudzēs arī reliģiskās organizācijas, kas ir rādījušas viņu nepatiesā gaismā. Dievs dos Apvienoto Nāciju Organizācijas locekļu sirdīm tieksmi izpostīt kristīgo pasauli un visus pārējos viltus reliģijas veidus. (Atklāsmes 17:16, 17.) ”Mana acs,” paziņo Jehova, ”neraudzīsies turpmāk vairs ar līdzcietību, un Es nesaudzēšu neviena. Es likšu sodam par visiem viņu grēkiem krist uz viņu galvas.” (Ecēhiēla 9:5, 10.)
6. Kā Jehovas liecinieki izrāda līdzjūtību?
6 Kamēr vēl ir laiks, Jehovas liecinieki turpina izrādīt līdzjūtību pret apkārtējiem, dedzīgi sludinādami Dieva uzticēto glābšanas vēsti. Un, protams, ja tas iespējams, viņi palīdz arī cilvēkiem, kam ir materiālas grūtības. Šajā sakarā tomēr jāpatur prātā, ka viņu galvenais pienākums ir rūpēties par tuvinieku un ticības biedru vajadzībām. (Galatiešiem 6:10; 1. Timotejam 5:4, 8.) Iespaidīgs līdzjūtības pierādījums ir daudzās palīdzības akcijas, ko Jehovas liecinieki ir organizējuši, lai parūpētos par dažādās nelaimēs cietušajiem ticības biedriem. Taču kristiešiem nav jāgaida kritiska situācija, lai viņi varētu izrādīt maigu līdzjūtību. Viņi ir gatavi izrādīt šo īpašību ikdienas dzīves labajās un sliktajās situācijās.
Ietilpst jaunajā personībā
7. a) Kā Kolosiešiem 3:8-13 līdzjūtība tiek saistīta ar jauno personību? b) Ko kristietim ir vieglāk darīt, ja viņš ir attīstījis maigu līdzjūtību?
7 Tiesa, mūsu grēcīgā daba un Sātana pasaules sliktā ietekme mums traucē izrādīt maigu līdzjūtību. Tieši tāpēc Bībele mudina atmest ”dusmas, ātrsirdību, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgas runas”. Mums tiek dots padoms apģērbt ”jauno cilvēku” — personību, kas atbilst Dieva attēlam. Vispirms mums tiek pavēlēts tērpties ”sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā”. Un tad Bībelē tiek parādīts, kā šīs īpašības var īstenot dzīvē. ”Ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.” Piedot brāļiem ir daudz vieglāk, ja mēs esam attīstījuši ’sirsnīgu līdzjūtību’ pret viņiem. (Kolosiešiem 3:8-13.)
8. Kāpēc ir svarīgi tas, lai cilvēks būtu gatavs piedot?
8 Savukārt tad, ja mēs neesam līdzjūtīgi un nepiedodam citiem, var būt apdraudētas mūsu attiecības ar Jehovu. Jēzus to izteiksmīgi parādīja līdzībā par kalpu, kas nevēlējās piedot un ko kungs ielika cietumā, ”kamēr tas samaksā visu, ko.. bija parādā”. Kalps bija pelnījis šādu sodu, jo viņa rīcība bija šokējoša — viņš nebija izrādījis līdzjūtību pret savu darba biedru, kas lūdza žēlastību. Līdzības beigās Jēzus teica: ”Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit.” (Mateja 18:34, 35.)
9. Kā maiga līdzjūtība ir saistīta ar vissvarīgāko jaunās personības pazīmi?
9 Maiga līdzjūtība ir svarīgs mīlestības izpausmes veids. Un mīlestība ir zīme, pēc kuras var pazīt patieso kristietību. (Jāņa 13:35.) Tāpēc jaunās personības apraksts, kas dots Bībelē, noslēdzas ar šādiem vārdiem: ”Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Kolosiešiem 3:14.)
Skaudība neļauj izpausties līdzjūtībai
10. a) Kāpēc skaudība varētu laist saknes mūsu sirdī? b) Kādas var būt skaudības sliktās sekas?
10 Cilvēka grēcīgās dabas dēļ mūsu sirdī viegli var laist saknes skaudība. Kādam brālim vai māsai, iespējams, ir iedzimtas spējas vai materiāli labumi, kādu mums nav. Vēl var būt, ka kāds ir saņēmis īpašas garīgās svētības un privilēģijas. Vai, apskauzdami šādus cilvēkus, mēs spēsim izturēties pret viņiem ar maigu līdzjūtību? Droši vien nespēsim. Skaudība ar laiku var izpausties kritizēšanā vai nejaukā rīcībā, jo Jēzus teica, ka ”no sirds pārpilnības mute runā”. (Lūkas 6:45.) Šādai kritizēšanai var pievienoties citi. Tā varētu gadīties, ka tiek izjaukts miers, kas pirms tam ir valdījis ģimenē vai Dieva tautas draudzē.
11. Kā Jāzepa desmit brāļi neatstāja savās sirdīs vietu līdzjūtībai, un kādas bija tā sekas?
11 Padomā par to, kas notika kādā lielā ģimenē. Jēkaba desmit vecākie dēli sāka apskaust savu jaunāko brāli Jāzepu, jo tas bija tēva mīlulis. Skaudības dēļ viņi ”nevarēja laipni ar to parunāt”. Vēlāk Jāzeps redzēja Dieva radītus sapņus — tā bija svētība, kas pierādīja, ka Jehova pret viņu ir labvēlīgs. To redzēdami, brāļi ”ienīda viņu vēl vairāk”. Tā kā viņi neizravēja no savas sirds skaudību, tā nomāca līdzjūtību un noveda līdz nopietnam grēkam. (1. Mozus 37:4, 5, 11.)
12., 13. Kas mums būtu jādara, kad sirdī iezogas skaudība?
12 Viņi nežēlīgi pārdeva Jāzepu verdzībā. Cenzdamies noslēpt izdarīto ļaunumu, viņi piemānīja savu tēvu, lai tas domātu, ka Jāzepu ir nogalinājis plēsīgs zvērs. Pēc vairākiem gadiem bada dēļ viņi bija spiesti doties uz Ēģipti, lai iegādātos pārtiku, un tad viņu grēks nāca gaismā. Viņi nezināja, ka pārvaldnieks, kura rīcībā atradās visa pārtika, ir viņu brālis Jāzeps; pārvaldnieks viņus apsūdzēja spiegošanā un atļāva vēlreiz griezties pēc palīdzības tikai tad, ja viņi atvestu savu jaunāko brāli Benjamīnu. Līdz tam laikam Benjamīns bija kļuvis par Jēkaba mīļāko dēlu, un brāļi zināja, ka tēvs negribēs laist Benjamīnu viņiem līdzi.
13 Kad brāļi stāvēja Jāzepa priekšā, sirdsapziņa lika viņiem atzīt: ”Patiesi, mums tagad jāizpērk vaina mūsu brāļa [Jāzepa] dēļ; mēs redzējām viņa dvēseles bēdas, kad viņš lūdzās, lai mēs to apžēlotu, bet mēs viņu nepaklausījām; tāpēc tagad pār mums nāk šīs bēdas.” (1. Mozus 42:21.) Ar savu līdzjūtīgo, bet arī stingro rīcību Jāzeps palīdzēja brāļiem pierādīt, cik patiesa ir viņu nožēla. Tad Jāzeps atklāja, kas viņš ir, un viņiem augstsirdīgi piedeva. Ģimenes vienotība bija atjaunota. (1. Mozus 45:4-8.) Mums, kristiešiem, būtu kaut kas jāiemācās no šiem notikumiem. Tā kā mēs zinām, cik sliktas ir skaudības sekas, mums būtu jālūdz Jehovam, lai viņš palīdz skaudības vietā likt ’sirsnīgu līdzjūtību’.
Kas vēl neļauj izpausties līdzjūtībai
14. Kāpēc mums jāizvairās no tā, ka mēs nevajadzīgi vērotu vardarbību?
14 Nevajadzīga vardarbības vērošana var būt vēl viens līdzjūtības trūkuma cēlonis. Sporta veidi un izklaidēšanās, kuros redzama vardarbība, veicina iekāri pēc asiem skatiem. Bībeles laikos pagāni regulāri apmeklēja Romas impērijas arēnas, lai skatītos gladiatoru cīņas un citus cilvēku mocīšanas paņēmienus. Kāds vēsturnieks izteicās, ka šāda izklaidēšanās ”iznīcināja žēlastības jūtas, ko izraisa ciešanas un ar kurām cilvēks atšķiras no dzīvniekiem”. Daudziem izklaidēšanās veidiem mūsdienu pasaulē ir tāda pati iedarbība. Kristiešiem, kas visiem spēkiem cenšas būt maigi un līdzjūtīgi, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, izvēloties lasāmvielu, kinofilmas un televīzijas pārraides. Viņi ir saprātīgi un ņem vērā to, kas par Jehovu rakstīts Psalmā 11:6: ”Varasdarbu mīļotāju viņa dvēsele ienīst.” (LB-26.)
15. a) Kā cilvēka rīcība varētu liecināt par nopietnu līdzjūtības trūkumu? b) Kā patiesie kristieši atsaucas uz ticības biedru un citu cilvēku vajadzībām?
15 Līdzjūtības noteikti trūkst arī savtīgam cilvēkam. Par to ir nopietni jāpadomā, jo apustulis Jānis paskaidro: ”Kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?” (1. Jāņa 3:17.) Jēzus stāstījumā par izpalīdzīgo samarieti šādu līdzjūtības trūkumu izrādīja paštaisnais priesteris un levīts. Lai gan viņi redzēja sava jūdu brāļa nožēlojamo stāvokli, tad tomēr viņi pārgāja ceļa otrā pusē un devās tālāk. (Lūkas 10:31, 32.) Līdzjūtīgi kristieši rīkojas tieši pretēji — viņi nekavējoties atsaucas uz savu brāļu materiālajām un garīgajām vajadzībām. Un, tāpat kā samarietis, par ko stāstīja Jēzus, viņi rūpējas arī par svešinieku vajadzībām. Tāpēc viņi labprāt ziedo savu laiku, spēkus un līdzekļus, lai sekmētu mācekļu sagatavošanas darbu. Ar to viņi dod ieguldījumu miljoniem cilvēku glābšanā. (1. Timotejam 4:16.)
Līdzjūtība pret slimiem
16. Ar kādiem ierobežojumiem mēs sastopamies slimību gadījumos?
16 Nepilnīgā, mirstošā cilvēce ir pakļauta slimībām. Kristieši nav nekāds izņēmums, un lielākā daļa no viņiem nav arī lietpratēji medicīnas jomā; viņi arī nevar darīt brīnumus kā daži no agrīnajiem kristiešiem, kas saņēma tādas spējas no Kristus un viņa apustuļiem. Kad nomira Kristus apustuļi un viņu tuvākie biedri, šādas brīnumainas spējas izzuda. Tātad mūsu iespējas palīdzēt tiem, kas cieš no slimībām, arī no smadzeņu darbības traucējumiem un halucinācijām, ir ierobežotas. (Apustuļu darbi 8:13, 18; 1. Korintiešiem 13:8.)
17. Ko mēs mācāmies no tā, kā citi izturējās pret slimo un nomākto Ījabu?
17 Bieži vien līdz ar slimību iestājas depresija. Piemēram, dievbijīgais Ījabs bija ļoti nomākts Sātana izraisītā posta un smagās slimības dēļ. (Ījaba 1:18, 19; 2:7; 3:3, 11-13.) Viņam bija vajadzīgi draugi, kas izturētos pret viņu ar maigu līdzjūtību un ’runātu mierinoši’. (1. Tesaloniķiešiem 5:14, NW.) Taču pie viņa atnāca trīs viltus mierinātāji un izdarīja pārsteidzīgus un nepareizus secinājumus. Viņi tikai padziļināja Ījaba nomāktību, vedinot uz domām, ka Ījabs pats ir kaut kādā veidā vainīgs pie posta, kas viņam jāpiedzīvo. Tā kā kristieši ir maigi un līdzjūtīgi, viņi centīsies neiekrist šādā slazdā, kad ticības biedri ir slimi vai nomākti. Dažreiz slimajiem visvairāk ir nepieciešams, lai viņus ar labvēlīgu noskaņojumu apciemotu vecaji vai citi nobrieduši kristieši, viņus līdzjūtīgi uzklausītu, paustu sapratni un ar mīlestību dotu uz Rakstiem balstītu padomu. (Romiešiem 12:15; Jēkaba 1:19.)
Līdzjūtība pret vājiem
18., 19. a) Kā vecākajiem vajadzētu apieties ar vājiem vai tiem, kas kļūdījušies? b) Kāpēc ir svarīgi, lai vecākie izturētos ar maigu līdzjūtību arī tad, ja jāveido tiesas komiteja?
18 It īpaši draudzes vecākajiem ir jābūt saudzīgiem un līdzjūtīgiem. (Apustuļu darbi 20:29, 35.) Bībelē pierakstīta šāda pavēle: ”Mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri.” (Romiešiem 15:1.) Tā kā esam nepilnīgi, mēs visi kļūdāmies. (Jēkaba 3:2.) Un ir nepieciešams maigums, kad jālemj, kā izturēties pret cilvēku, kas ”ir pienākts kādā pārkāpumā”. (Galatiešiem 6:1.) Vecākie nekad nevēlētos būt līdzīgi paštaisnajiem farizejiem, kas Dieva Likumu izmantoja nesaprātīgi.
19 Vecaji seko maigas līdzjūtības piemēram, ko rāda Dievs Jehova un Jēzus Kristus. Galvenais vecaju darbs ir barot, uzmundrināt un spirdzināt Dieva avis. (Jesajas 32:1, 2.) Viņi nevis mēģina visu kontrolēt ar neskaitāmu likumu palīdzību, bet vēršas pēc atbalsta pie brīnišķīgajiem principiem, kas doti Dieva Rakstos. Tātad vecaju uzdevums ir uzmundrināt brāļus, iepriecināt viņu sirdis un veicināt pateicību par Jehovas labvēlīgo gādību. Ja ticības biedrs kļūdās kādā mazsvarīgā jautājumā, vecajs parasti cenšas viņam par to neaizrādīt citu klātbūtnē. Ja šo kļūdu vispār ir nepieciešams pieminēt, tad maigas līdzcietības jūtas mudinās vecaju pasaukt brāli vai māsu un pārrunāt radušos problēmu tā, lai nedzirdētu citi. (Salīdzināt Mateja 18:15.) Lai arī cik grūti nebūtu sadzīvot ar kādu cilvēku, vecajam jābūt pacietīgam un izpalīdzīgam. Viņš nekad nevēlēsies meklēt ieganstu šāda cilvēka izslēgšanai no draudzes. Pat tad, ja ir jāizveido tiesas komiteja, vecākie izrādīs maigu līdzjūtību pret cilvēku, kas izdarījis nopietnu pārkāpumu. Ar savu maigo izturēšanos viņi var veicināt to, ka pārkāpējs nožēlo savu rīcību. (2. Timotejam 2:24-26.)
20. Kad emocionāla līdzjūtības izpausme ir nepareiza un kāpēc?
20 Taču ir arī tādas reizes, kad Jehovas kalpotājs nedrīkst izrādīt līdzjūtību. (Salīdzināt 5. Mozus 13:7-10.) Liels pārbaudījums kristietim var būt tad, ja viņam jāievēro pavēle ”nebiedroties” ar tuvu draugu vai radinieku, kas ir izslēgts no draudzes. Šādā situācijā ir svarīgi nepadoties žēluma jūtām. (1. Korintiešiem 5:11-13.) Tāda stingra nostāja var pat mudināt pārkāpēju nožēlot savu rīcību. Un arī attiecībās ar pretējā dzimuma pārstāvjiem kristieši noteikti izvairīsies no nepiedienīgiem līdzjūtības apliecinājumiem, kā sekas varētu būt amorālas dzimumattiecības.
21. Kādās vēl dzīves situācijās mums jāizrāda maiga līdzjūtība, un kas ar to tiek iegūts?
21 Mēs varētu vēl ilgi runāt par daudzajām dzīves situācijām, kad nepieciešama līdzjūtība, — piemēram, attiecībās ar padzīvojušiem cilvēkiem, ar nomāktajiem, ar tiem, kas cieš neticīgo dzīvesbiedru neiecietības dēļ. Ar maigu līdzjūtību jāizturas arī pret vecākajiem, kas tik daudz dara draudzes labā. (1. Timotejam 5:17.) Cieniet un atbalstiet viņus. (Ebrējiem 13:7, 17.) ”Esiet visi.. žēlsirdīgi,” rakstīja apustulis Pēteris. (1. Pētera 3:8.) Ja mēs tā izturamies pret citiem visās situācijās, kad tas nepieciešams, mēs veicinām vienotību un laimi draudzē un piesaistām patiesībai ārpusē esošos cilvēkus. Bet vissvarīgākais ir tas, ka ar šādu rīcību mēs godājam mūsu maigo un līdzjūtīgo Tēvu — Jehovu.
Jautājumi atkārtošanai
◻ Kā Jehova izrāda līdzjūtību pret grēcīgo cilvēci?
◻ Kāpēc ir svarīgi būt maigi līdzjūtīgam?
◻ Kas mums var traucēt maigas līdzjūtības izrādīšanā?
◻ Kā mums būtu jāizturas pret slimiem un nomāktiem cilvēkiem?
◻ Kam it īpaši jābūt maigi līdzjūtīgam un kāpēc?
[Papildmateriāls 15. lpp.]
FARIZEJI UN LĪDZJŪTĪBA
ATPŪTAS jeb sabata dienai bija jānes garīga un fiziska svētība Dieva tautai. Taču jūdu reliģiskie vadoņi izveidoja daudzus noteikumus, kas cēla neslavu Dieva likumam par sabatu un padarīja šo dienu tautai par slogu. Piemēram, ja kāds bija cietis nelaimes gadījumā vai bija slims, bet viņa dzīvība nebija apdraudēta, tad viņš nedrīkstēja sabatā saņemt palīdzību.
Kāda farizeju skola bija tik stingra sabata likumu interpretācijā, ka tās mācībās bija teikts: ”Sabatā cilvēks nemierina tos, kas sēro, ne arī apciemo slimniekus.” Citi reliģiskie vadoņi atļāva šādus apciemojumus, bet ar noteikumu: ”Asaras ir aizliegtas.”
Jēzus pelnīti nosodīja jūdu reliģiskos vadītājus par to, ka viņi nepievērsa uzmanību svarīgākām Likuma prasībām — taisnībai, mīlestībai un žēlsirdībai. To zinot, mums kļūst skaidrs, kāpēc viņš teica, ka farizeji ’iznīcina Dieva vārdu ar saviem likumiem’. (Marka 7:8, 13; Mateja 23:23; Lūkas 11:42.)
[Attēli 13. lpp.]
Jehovas liecinieki 231 pasaules valstī veic līdz šim nepieredzētu darbu, kas liecina par līdzjūtību un tiek veikts cilvēku mājās, uz ielām, pat cietumos
[Attēls 14. lpp.]
Maigu līdzjūtību grauj vardarbība, ko var redzēt, piemēram, televīzijā