Lai draudze tiek stiprināta!

”Draudzei.. bija miers, un tā auga.” (APUSTUĻU DARBI 9:31.)

 1. Kādi jautājumi var rasties par ”Dieva draudzi”?

MŪSU ĒRAS 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos Dievs Jehova apliecināja, ka Kristus mācekļu grupa ir kļuvusi par jaunu tautu, ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 6:16.) Ar garu svaidītie kristieši kļuva arī par ”Dieva draudzi”. (1. Korintiešiem 11:22.) Ko tas sevī ietvēra? Ko no pirmā gadsimta draudzes parauga var mācīties par to, kādai kārtībai ir jāpastāv ”Dieva draudzē” un kā draudzei jādarbojas uz zemes, lai kur tās locekļi dzīvotu? Kā ar to ir saistīta mūsu dzīve?

2., 3. Kā Jēzus norādīja, ka draudzē valdīs noteikta kārtība?

² Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, Jēzus norādīja, ka tiks izveidota viņa svaidīto sekotāju draudze. Nosaukdams sevi par klinti, viņš apustulim Pēterim teica: ”Uz šās klints es gribu celt savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja 16:18.) Vēl būdams kopā ar apustuļiem, Jēzus arī deva zināmu ieskatu tajā, kāda kārtība būs jaunajā draudzē un kā tā darbosies.

³ Ar savu piemēru un vārdiem Jēzus mācīja, ka dažiem draudzes locekļiem būs jāuzņemas vadība. Šo vadību viņi īstenos, kalpodami citiem. Kristus teica: ”Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tie tās apspiež, un viņu lielie kungi tām dara pāri. Bet tā lai nav jūsu starpā; bet, ja kas no jums grib tapt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un ja kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir visu kalps.” (Marka 10:42—44.) Šie vārdi skaidri parādīja, ka ”Dieva draudze” nebūs neorganizēta ļaužu grupa, kuras locekļi darbosies cits no cita neatkarīgi. Draudzē valdīs noteikta kārtība, un tās locekļi sadarbosies.

4., 5. Kā mēs zinām, ka draudzes locekļi tiks mācīti?

⁴ Jēzus, nākamais ”Dieva draudzes” galva, norādīja, ka apustuļiem un citiem viņa mācekļiem būs konkrēti pienākumi pret pārējiem draudzes locekļiem. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs mācīt draudzes locekļus. Atcerēsimies, kā augšā celtais Jēzus dažu citu apustuļu klātbūtnē teica Pēterim: ”Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli?” Pēteris viņam atbildēja: ”Tiešām, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu!” Jēzus Pēterim sacīja: ”Gani manus jērus!”, tad vēlreiz: ”Gani manas avis,” — un pēc tam vēl vienu reizi atkārtoja: ”Gani manas avis!” (Jāņa 21:15—17.) Tas bija ļoti atbildīgs uzdevums.

⁵ Kā mēs redzam, Jēzus salīdzināja draudzē sapulcinātos cilvēkus ar ganāmpulka avīm. Šīm avīm — kristīgiem vīriešiem, sievietēm un bērniem — ir vajadzīgs garīgais uzturs un pienācīga vadība. Turklāt Jēzus visiem saviem sekotājiem uzdeva mācīt citus cilvēkus un gatavot tos par mācekļiem, un tas nozīmē, ka ikvienam jaunam draudzes loceklim ir jāiemāca pildīt šo uzdevumu. (Mateja 28:19, 20.)

 6. Ko no Apustuļu darbu grāmatas var uzzināt par jaunizveidoto ”Dieva draudzi”?

⁶ Kad bija nodibināta ”Dieva draudze”, kristieši, kā lasāms Apustuļu darbu grāmatā, regulāri sanāca kopā, lai mācītos un uzmundrinātu cits citu: ”Viņi uzcītīgi uzņēma apustuļu mācību un bija kopā sadraudzībā — maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42, 46, 47, EAD.) No vēsturiskā apraksta vēl var uzzināt, ka tika izraudzīti daži vīrieši, lai rūpētos par praktiskas dabas jautājumiem. Viņi netika izraudzīti savas izglītības vai iemaņu dēļ — viņi bija ”Svēta Gara un gudrības pilni”. Viens no šiem vīriešiem bija Stefans, par kuru ir teikts, ka viņš bija ”ticības un Svēta Gara pilns”. Kopš brīža, kad bija nodibināta draudze, ”Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga”. (Apustuļu darbi 6:1—7.)

Vīrieši, kam uzticēti pienākumi draudzē

7., 8. a) Ko veidoja ”apustuļi un vecaji” Jeruzalemē? b) Kā kristiešus ietekmēja pamācības, ko viņi saņēma savās draudzēs?

⁷ Agrīnajā kristiešu draudzē vadību uzņēmās apustuļi, taču viņi nebija vienīgie, kam bija uzticēti atbildīgi pienākumi. Par kādu reizi, kad Pāvils ar saviem biedriem bija ieradušies Sīrijas Antiohijā, Bībelē var lasīt: ”Tur nonākuši un sapulcējuši draudzi, tie stāstīja, ko Dievs ar tiem bija darījis.” (Apustuļu darbi 14:27.) Kamēr Pāvils ar biedriem uzturējās šajā draudzē, radās jautājums par to, vai cittautiešiem, kas kļūst ticīgi, ir nepieciešama apgraizīšana. Lai noskaidrotu šo jautājumu, Pāvils un Barnaba tika nosūtīti uz Jeruzalemi ”pie apustuļiem un vecajiem”, kas, pēc visa spriežot, veidoja kristiešu draudzes vadošo padomi. (Apustuļu darbi 15:1—3.)

⁸ Kad ”apustuļi un vecaji sapulcējās apspriest šo jautājumu”, sapulci vadīja Jēzus pusbrālis Jēkabs, kas bija kristiešu vecākais, bet ne apustulis. (Apustuļu darbi 15:6.) Pēc rūpīgas jautājuma apspriešanas viņi ar svētā gara palīdzību pieņēma lēmumu, kas bija saskaņā ar Dieva Rakstiem. Šo lēmumu viņi rakstveidā nosūtīja draudzēm. (Apustuļu darbi 15:22—32.) Kristieši ar prieku uzņēma šo informāciju un rīkojās saskaņā ar to. Brāļi un māsas jutās stiprināti un uzmundrināti. Bībelē ir ziņots: ”Draudzes tika stiprinātas ticībā, un viņu skaits jo dienas vairojās.” (Apustuļu darbi 16:5.)

 9. Kādi pienākumi, saskaņā ar Bībeli, tiek uzticēti garīgi nobriedušiem kristiešiem?

⁹ Bet kā bija organizēta katras atsevišķas draudzes darbība? Apskatīsim kādu piemēru — draudzes Krētas salā. Kaut arī daudzi turienes iedzīvotāji bija izpelnījušies sliktu slavu, daži mainījās un kļuva par kristiešiem. (Titam 1:10—12; 2:2, 3.) Viņi dzīvoja dažādās pilsētās, kas atradās tālu no Jeruzalemes, kur darbojās vadošā padome. Tomēr tā nebija nopietna problēma, jo katrā Krētas draudzē, tāpat kā draudzēs cituviet, atbildīgi pienākumi bija uzticēti garīgi nobriedušiem vīriešiem, kas atbilda prasībām, kuras mēs tagad varam lasīt Bībelē. Šie vīrieši bija iecelti par vecākajiem un pārraugiem (grieķiski attiecīgi presbiteros un episkopos), un viņi spēja ”paskubināt veselīgajā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim”. (Titam 1:5—9; 1. Timotejam 3:1—7.) Citi kristieši bija piemēroti kalpošanas palīgu (grieķiski diakonos) pienākumiem. (1. Timotejam 3:8—10, 12, 13.)

10. Kā, saskaņā ar Mateja evaņģēlija 18. nodaļas 15. līdz 17. pantu, bija jārisina nopietnas nesaskaņas?

¹⁰ Jēzus jau agrāk bija norādījis, ka pastāvēs šāda kārtība. Atcerēsimies Mateja evaņģēlija 18. nodaļas 15. līdz 17. pantu, kur Jēzus stāstīja, kā rīkoties, kad divu Dieva kalpu starpā ir izcēlušās nopietnas nesaskaņas, jo viens ir grēkojis pret otru. Cietušajai pusei jāvēršas pie otra un jāizrunā šī lieta ”zem četrām acīm”. Ja šajā sarunā domstarpības netiek atrisinātas, var pieaicināt vienu vai divus lieciniekus, kam ir zināmi fakti. Bet kas bija jādara, ja arī tas nepalīdz? Jēzus teica: ”Ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitinieku.” Kad Jēzus to stāstīja, ”Dieva draudzi” joprojām veidoja ebreji, tāpēc sākumā šie vārdi attiecās uz viņiem.a Bet, kad tika nodibināta kristiešu draudze, Jēzus norādījumi attiecās uz to. Jēzus teiktais ir vēl viens apliecinājums, ka Dieva tauta būs organizēta draudzēs, kur katrs kristietis varēs saņemt garīgu stiprinājumu un vadību.

11. Kas ir jādara vecākajiem, ja draudzē rodas problēmas?

¹¹ Draudzes vecākajiem draudzes vārdā ir jārisina problēmas un jāizskata gadījumi, kad kāds ir grēkojis. Tas saskan ar vēstulē Titam, 1. nodaļas 9. pantā, minētajām prasībām, kurām jāatbilst draudzes vecākajiem. Protams, draudzes vecākie ir nepilnīgi cilvēki, tāpat kā Tits, kuru Pāvils sūtīja pie draudzēm nokārtot to, kas nepieciešams. (Titam 1:4, 5.) Mūsdienās kristiešiem, kurus iesaka draudzes vecāko pienākumiem, jābūt tādiem, kas laika gaitā jau ir pierādījuši savu ticību un dievbijību. Tāpēc pārējiem draudzes locekļiem ir pamats uzticēties draudzes vecāko vadībai.

12. Kāds ir vecāko uzdevums?

¹² Efesas draudzes vecākajiem Pāvils sacīja: ”Sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko viņš pats ar savām asinīm ieguvis par īpašumu.” (Apustuļu darbi 20:28.) Arī mūsdienās draudzes pārraugi ir iecelti ”ganīt Dieva draudzi”. Viņiem tas jādara ar mīlestību, nevis valdonīgi. (1. Pētera 5:2, 3.) Pārraugiem jācenšas stiprināt un atbalstīt ”visu ganāmo pulku”.

Uzturēt ciešu saikni ar draudzi

13. Kādas situācijas draudzē var rasties, un kāpēc?

¹³ Draudzes vecākie un citi kristieši ir nepilnīgi, tāpēc laiku pa laikam draudzē rodas pārpratumi un problēmas, tāpat kā tas notika pirmajā gadsimtā, kad vēl bija dzīvi apustuļi. (Filipiešiem 4:2, 3.) Pārraugs vai kāds cits var pateikt kaut ko tādu, kas izklausās aizvainojoši, nelaipni vai ne gluži patiesi. Tāpat mums var šķist, ka kāds rīkojas pretrunā ar Bībeli, bet draudzes vecākie, kaut arī, kā liekas, to zina, neko nedara lietas labā. Lai gan mums var rasties šāds iespaids, attiecīgā lieta, iespējams, jau ir izskatīta vai tiek izskatīta saskaņā ar Svēto Rakstu principiem un faktiem, kas mums nav zināmi. Bet, pat ja situācija ir tieši tāda, kā mēs domājam, atcerēsimies, kas notika Korintas draudzē. Kaut arī Jehovam nebija vienaldzīga šī draudze, kādu laiku viņš pieļāva, ka viens no tās locekļiem nopietni grēko. Noteiktā laikā Jehova panāca, ka šī problēma tiek atrisināta pareizā veidā un stingrā saskaņā ar viņa principiem. (1. Korintiešiem 5:1, 5, 9—11.) Mēs varam pārdomāt: ”Ja es toreiz dzīvotu Korintā, kā es būtu juties, kamēr problēma vēl nebija atrisināta?”

14., 15. Kāpēc daudzi mācekļi pārstāja sekot Jēzum, un ko mēs no tā varam mācīties?

¹⁴ Padomāsim par vēl kādu situāciju: kristietim ir grūti saprast un pieņemt kādu Bībeles mācību. Viņš ir rūpīgi pētījis Bībeli un publikācijas, ko var saņemt ar draudzes starpniecību, un lūdzis pieredzējušu kristiešu, pat draudzes vecāko, palīdzību. Tomēr viņš nespēj saprast šo mācību un tai piekrist. Kā viņam rīkoties? Līdzīga situācija izveidojās apmēram gadu pirms Jēzus nāves. Viņš nosauca sevi par ”dzīvības maizi” un teica, ka tam, kas vēlas dzīvot mūžīgi, ir jāēd ”Cilvēka Dēla miesa” un jādzer ”viņa asinis”. Daudzus mācekļus šie vārdi šokēja. Viņi būtu varējuši lūgt paskaidrojumus vai ticībā gaidīt, kā viss risināsies tālāk, bet viņi pārstāja sekot Jēzum. (Jāņa 6:35, 41—66.) Mēs atkal varam padomāt, kā mēs būtu rīkojušies, ja toreiz būtu atradušies tur.

¹⁵ Mūsdienās daži ir sarāvuši saites ar draudzi, uzskatīdami, ka var kalpot Dievam vieni paši. Par iemeslu savai rīcībai daži min aizvainojumu, citi uzskata, ka nepareiza rīcība netiek labota, vai arī viņi nevar pieņemt kādu Bībeles mācību. Cik saprātīgs ir šāds solis? Tiesa, katram kristietim ir jāveido personiskas attiecības ar Dievu, bet ir pilnīgi skaidrs, ka mūsdienās, tāpat kā apustuļu laikā, viņš vēlas, lai viņa kalpi būtu apvienoti pasaules mēroga draudzē. Pirmajā gadsimtā Jehova svētīja arī katru atsevišķu draudzi un gādāja, lai tajās visās būtu draudzes vecākie un kalpošanas palīgi, kas palīdzētu draudzes locekļiem. Tāda pati kārtība pastāv mūsdienās.

16. Kas ir jāpārdomā, ja rodas kārdinājums atstāt draudzi?

¹⁶ Ja kristietis uzskata, ka pietiek tikai ar to, ka viņam ir personiskas attiecības ar Dievu, viņš ignorē Dieva izveidoto kārtību, proti, to, ka Dieva kalpiem jābūt apvienotiem pasaules mēroga draudzē, kuru savukārt veido atsevišķas draudzes. Ja cilvēks varētu pielūgt Dievu viens pats vai kopā tikai ar dažiem draugiem, vai tad Bībelē būtu runāts par draudzes vecākajiem un kalpošanas palīgiem? Vēstulē, ko Pāvils rakstīja Kolosu draudzei un lika nodot arī Lāodikejas draudzei, viņš mudināja kristiešus, lai viņi dzīvo, ”sakņodamies [Kristū], augdami viņā”. Tas ir iespējams tikai draudzes locekļiem, nevis cilvēkiem, kas ir nošķīrušies no draudzes. (Kolosiešiem 2:6, 7; 4:16.)

”Patiesības balsts un pamats”

17. Ko par draudzi var uzzināt no 1. vēstules Timotejam, 3. nodaļas 15. panta?

¹⁷ Savā pirmajā vēstulē kristiešu vecākajam Timotejam apustulis Pāvils izklāstīja prasības, kādām jāatbilst draudzes vecākajiem un kalpošanas palīgiem. Pēc tam Pāvils pieminēja ”dzīvā Dieva draudzi”, norādīdams, ka tā ir ”patiesības balsts un pamats”. (1. Timotejam 3:15.) Pirmajā gadsimtā visa svaidīto kristiešu draudze tiešām bija šāds balsts. Bet kur katrs atsevišķs kristietis varēja padziļināt zināšanas par patiesību? Pirmām kārtām savā draudzē. Tieši tur patiesība tika mācīta un pamatota, un tieši tur ikviens kristietis varēja saņemt garīgu stiprinājumu.

18. Kāpēc ir svarīgi apmeklēt draudzes sapulces un tajās piedalīties?

¹⁸ Tāpat arī visa kristiešu draudze kopumā ir ”Dieva nams”, ”patiesības balsts un pamats”. Regulāra draudzes sapulču apmeklēšana un piedalīšanās tajās ir galvenais veids, kā mēs stiprinām savas attiecības ar Dievu un mācāmies pildīt viņa gribu. Rakstīdams Korintas draudzei, Pāvils pievērsa īpašu uzmanību tam, kas notiek draudzes sapulcēs. Viņš vēlējās, lai viss, kas sapulcēs tiek teikts, būtu skaidrs un saprotams, tā ka visiem tiktu celta ticība. (1. Korintiešiem 14:12, 17—19.) Arī mūsu ticība var kļūt aizvien stiprāka, ja atzīstam, ka draudzes ir Dieva Jehovas iedibināts iekārtojums, kuru viņš atbalsta.

19. Par ko mēs varam būt pateicīgi savai draudzei?

¹⁹ Ja mēs no tiesas vēlamies būt garīgi stipri kristieši, mums jābūt saistītiem ar draudzi. Draudze jau izsenis ir līdzinājusies aizsargvalnim, kas mūs pasargā no viltus mācībām, un ar draudzes starpniecību Dievs gādā, lai labā vēsts par Valstību tiktu sludināta pa visu zemeslodi. Ar kristiešu draudzes starpniecību Dievs tiešām ir paveicis ļoti daudz. (Efeziešiem 3:9, 10.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc ir saprātīgi uzskatīt, ka Dievs vada savus kalpus uz zemes ar draudzes starpniecību?

• Ko draudzes vecākie dara draudzes labā, kaut arī viņi ir tikai nepilnīgi cilvēki?

• Kāda ir draudzes nozīme mūsu ticības stiprināšanā?

[Attēls 26. lpp.]

Apustuļi un vecaji Jeruzalemē veidoja kristiešu draudzes vadošo padomi

[Attēls 28. lpp.]

Draudzes vecākie un kalpošanas palīgi tiek mācīti, kā pildīt draudzē uzticētos pienākumus