Pēc kā mums jādzenas
”Dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības.” (1. Tim. 6:11.)
1. Pēc kā cilvēki bieži vien dzenas?
PĒC KĀ dzenas cilvēki pasaulē? Kā liecina Bībele, daudzi mērķi, kam viņi veltī savu dzīvi, ir tukši. Piemēram, daži dzenas pēc bagātības, cerēdami, ka manta viņiem ļaus justies laimīgiem. (Sal. Pam. 28:22.) Citiem dzīvē galvenais ir izklaide un bauda. (2. Tim. 3:4.) Lai gan cilvēki daudz ko iegulda, tiekdamies pēc šādiem mērķiem, patiesībā tā ir ”vēja ķeršana”. (Sal. Māc. 1:14.)
2. a) Pēc kādas balvas Dievs ir aicinājis tiekties daļu kristiešu? b) Kādas izredzes Dievs tagad piedāvā vairākumam kristiešu?
2 Apustulis Pāvils rakstīja, ka viņš tiecas pēc kaut kā pilnīgi cita: ”Es dzenos pretim mērķim, goda balvai — Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” (Filip. 3:14.) Bībelē ir paskaidrots, ka šādu balvu, dzīvi debesīs, saņem 144 tūkstoši ar garu svaidītu kristiešu, kuru vidū ir arī Pāvils. Viņi tūkstoš gadu kopā ar Jēzu Kristu valdīs pār zemi. Tas ir brīnišķīgs mērķis, pēc kā Dievs viņus ir aicinājis tiekties. Arī citiem kristiešiem Dievs Jehova savā mīlestībā piedāvā balvu, pēc kuras tiekties, tikai atšķirīgu no tās, ko saņem svaidītie. Lielākajai daļai patieso kristiešu tagad ir izredzes iegūt to, ko zaudēja Ādams un Ieva, proti, iespēju dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, kad vairs nebūs nekādu slimību. (Atkl. 7:4, 9; 21:1—4.)
3. Kā mēs varam parādīt Dievam savu pateicību par viņa žēlastību?
3 Grēcīgi cilvēki, lai kā viņi pūlētos rīkoties pareizi, nespēj nopelnīt mūžīgu dzīvi. (Jes. 64:6.) Iegūt mūžīgu dzīvi ir iespējams, tikai ticot glābšanai, ko Dievs ir sagādājis ar Jēzus Kristus starpniecību. Kā mēs varam parādīt Dievam savu pateicību par viņa žēlastību pret mums? Viens, ko mēs varam darīt, ir paklausīt mudinājumam: ”Dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības.” (1. Tim. 6:11.) Iedziļinādamies šajos vārdos, mēs varam nostiprināt savu apņēmību ”tapt aizvien pilnīgākiem”. (1. Tes. 4:1.)
”Dzenies pēc taisnības”
4. Kas liecina, ka ir svarīgi ”dzīties pēc taisnības”, un kā to sākt darīt?
4 Abās Timotejam adresētajās vēstulēs apustulis Pāvils nosauca īpašības, pēc kurām jātiecas, un abas reizes viņš pirmo minēja ”taisnību”. (1. Tim. 6:11; 2. Tim. 2:22.) Arī citviet Bībelē var lasīt, ka Dieva kalpiem ir jādzenas pēc taisnības. (Sal. Pam. 15:9; 21:21; Jes. 51:1.) Lai to darītu, vispirms ir jāiepazīst ”vienīgais patiesais Dievs” un tas, ko viņš ir sūtījis, — Jēzus Kristus. (Jāņa 17:3.) Tiekšanās pēc taisnības mudina cilvēku nožēlot agrākos grēkus, ”atgriezties” un sākt pildīt Dieva gribu. (Ap. d. 3:19.)
5. Kas mums jādara, lai Dievs mūs uzskatītu par taisniem?
5 Vairāki miljoni cilvēku, kas no sirds tiecas pēc taisnības, ir veltījuši savu dzīvi Jehovam un kristījušies. Ikvienam kristietim būtu jāpadomā, vai viņa dzīve parāda, ka viņš nemitīgi tiecas pēc taisnības. Visdrīzāk tā arī ir. Tiekšanās pēc taisnības var izpausties, piemēram, tad, kad mums dzīvē jāpieņem svarīgi lēmumi. Vai šādos gadījumos mēs vadāmies pēc tā, kas Bībelē ir saukts par labu un kas — par ļaunu? (Nolasīt Ebrejiem 5:14.) Piemēram, vai tad, ja kristietis nav precējies, viņš ir stingri apņēmies neveidot romantiskas attiecības ar kādu, kas nav kristīts Jehovas kalps? Ja viņš vēlas, lai Dievs viņu uzskatītu par taisnu, viņam ir šāda apņēmība. (1. Kor. 7:39.)
6. Ar ko ir saistīts patiess taisnīgums?
6 Būt taisnam Dieva acīs nav tas pats, kas būt paštaisnam vai ”pārliecīgi taisnam”. (Sal. Māc. 7:16.) Cilvēki reizēm mēdz izrādīties ar savu taisnīgumu, lai izskatītos labāki nekā citi, bet Jēzus mācīja, ka viņa sekotāji nedrīkst tā rīkoties. (Mat. 6:1.) Patiess taisnīgums ir saistīts ar sirdi — ar mūsu domām, vēlmēm un iekšējiem pamudinājumiem. Ja mēs vienmēr uzmanām savu sirdi, lai tajā nebūtu nekā nepareiza, ir maz ticams, ka mēs izdarīsim nopietnu grēku. (Nolasīt Salamana Pamācības 4:23; salīdzināt Jēkaba 1:14, 15.) Turklāt Jehova mūs svētīs un palīdzēs mums tiekties arī pēc citām svarīgām kristīgām īpašībām.
”Dzenies pēc.. dievbijības”
7. Kas ir dievbijība?
7 Bībelē ar vārdu ”dievbijība” ir apzīmēta cieņas pilna attieksme pret Dievu un vēlēšanās viņu pielūgt. Grieķu vārdā, kas tulkots ”dievbijība”, ir ietverta doma arī par to, ka cilvēks gādā, lai nekas nevājinātu viņa bijību pret Dievu, ir skaidrots kādā Bībeles vārdnīcā. Izraēliešiem bieži vien pietrūka šādas attieksmes pret Dievu, kā liecina tas, ka viņi neklausīja Dievam pat pēc tam, kad Dievs viņus bija atbrīvojis no Ēģiptes.
8. a) Kāds jautājums radās pēc Ādama izdarītā grēka? b) Kā noskaidrojās ”dievbijības noslēpums”?
8 Pēc tam, kad pilnīgais cilvēks Ādams sagrēkoja, radās jautājums: ”Vai cilvēks vispār spēj būt nevainojami dievbijīgs?” Vairākus tūkstošus gadu šis jautājums palika neatbildēts, jo neviens grēcīgs cilvēks nespēja visu mūžu palikt nevainojami dievbijīgs. Jehova paša noteiktā laikā deva atbildi uz šo jautājumu, kas Bībelē ir saukts par ”noslēpumu”. Viņš pārcēla sava vienpiedzimušā Dēla dzīvību no debesīm uz Marijas klēpi, un tā vēlāk piedzima bezgrēcīgs cilvēks — Jēzus. Visas savas dzīves laikā uz zemes un arī tad, kad viņš mira pazemojošā nāvē, viņš palika pilnībā paklausīgs Dievam. Jēzus lūgšanas atklāja, cik dziļu bijību viņš juta pret savu debesu Tēvu. (Mat. 11:25; Jāņa 12:27, 28.) Tāpēc Jehova iedvesmoja Pāvilu, lai, pieminot Jēzus priekšzīmīgo dzīvi, viņš runātu par dievbijību. (Nolasīt 1. Timotejam 3:16.)
9. Kā mēs varam ”dzīties pēc.. dievbijības”?
9 Tā kā mēs esam grēcīgi cilvēki, mēs nespējam būt it visā dievbijīgi, taču mēs varam pēc tā dzīties jeb tiekties. Mums pēc iespējas labāk jāseko Kristus priekšzīmei. (1. Pēt. 2:21.) Tad mēs nebūsim līdzīgi liekuļiem, kas ”izrāda ārēju svētbijību, bet tās spēku noliedz”. (2. Tim. 3:5.) Protams, tas nenozīmē, ka dievbijība neizpaužas ārēji, — tā noteikti ir redzama. Piemēram, vai mēs izvēlamies apģērbu kāzām vai iešanai uz veikalu, mūsu ārienei vienmēr ir jāliecina par to, ka vēlamies būt dievbijīgi. (1. Tim. 2:9, 10.) Lai varētu teikt, ka mēs ”dzenamies pēc.. dievbijības”, mums visās dzīves situācijās ir jāievēro Dieva augstās normas.
”Dzenies pēc.. ticības”
10. Kas mums jādara, lai saglabātu stipru ticību?
10 Nolasīt Romiešiem 10:17. Lai izveidotu un saglabātu stipru ticību, ir pastāvīgi jāpārdomā brīnišķīgā patiesība, ko esam uzzinājuši no Bībeles. ”Uzticīgais un gudrais kalps” ir sagādājis veselu klāstu vērtīgas literatūras, un tajā ietilpst arī trīs lieliskas grāmatas — Izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis, Mācieties no Izcilā Skolotāja un ”Nāc man līdzi!” (angļu val.) —, kas ir domātas, lai mēs vēl labāk iepazītu Kristu un sekotu viņa paraugam. (Mat. 24:45—47.) Uzticīgais kalps rūpējas arī par to, lai notiktu sapulces un kongresi, kuros bieži ir runa par Jēzu Kristu. Mums būtu jāpadomā, ko mēs vēl varētu darīt, lai viss, ko Dievs ir dāsni sagādājis, mums sniegtu labumu, un kā mēs varam uzzināto ”jo vairāk ņemt vērā”. (Ebr. 2:1.)
11. Kāda nozīme ticības stiprināšanā ir lūgšanām un paklausībai?
11 Stipru ticību palīdz veidot arī lūgšanas. Reiz Jēzus sekotāji viņam lūdza: ”Vairo mums ticību.” Mēs varam lūgt Dievam to pašu. (Lūk. 17:5.) Mums jālūdz Dieva svētā gara palīdzība, jo ”Gara auglis ir.. ticība”. (Gal. 5:22, LB-26.) Mūsu ticību stiprina arī paklausība Dieva norādījumiem. Piemēram, ja mēs vairāk darām sludināšanā, mēs droši vien jūtam lielu prieku. Kad pārdomājam, kādas svētības mēs gūstam, ”dzenoties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības”, mūsu ticība aug. (Mat. 6:33.)
”Dzenies pēc.. mīlestības”
12., 13. a) Kāds ir Jēzus jaunais bauslis? b) Kā mēs varam pierādīt, ka ”dzenamies pēc.. mīlestības”?
12 Nolasīt 1. Timotejam 5:1, 2. Pāvils deva labu padomu par to, kā kristieši var izrādīt cits citam mīlestību. Ja mēs esam dievbijīgi, mums ir jāklausa Jēzus jaunajam bauslim ”citam citu mīlēt” tā, kā viņš mūs ir mīlējis. (Jāņa 13:34.) Apustulis Jānis atgādināja: ”Kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?” (1. Jāņa 3:17.) Vai ir bijušas reizes, kad mēs esam praktiskā veidā parādījuši mīlestību?
13 Vēl, lai varētu teikt, ka mēs ”dzenamies pēc.. mīlestības”, ir svarīgi piedot brāļiem un māsām, nevis turēt uz viņiem ļaunu prātu. (Nolasīt 1. Jāņa 4:20.) Mums ir jādzīvo saskaņā ar Dieva iedvesmoto padomu: ”Cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kol. 3:13.) Varbūt arī mums ir jāpiedod kādam draudzes loceklim. Vai mēs tā darīsim?
”Dzenies pēc.. pacietības”
14. Ko mēs varam mācīties no pirmā gadsimta Filadelfijas draudzes?
14 Viena lieta ir tiekties pēc mērķa, kas nav pārāk grūti sasniedzams, bet pavisam cita — pēc mērķa, kuru sasniegt ir sarežģīti vai kura sasniegšana prasa ilgāku laiku, nekā bijām domājuši. Ir skaidrs, ka tiekšanās pēc tāda mērķa kā mūžīga dzīve prasa pacietību un izturību. ”Tāpēc, ka tu esi turējis manu pacietības mācību, es tevi sargāšu pārbaudīšanas stundā,” Kungs Jēzus apsolīja Filadelfijas draudzei. (Atkl. 3:10.) Jēzus bija mācījis, ka viņa sekotājiem jābūt pacietīgiem un izturīgiem, jo šīs īpašības palīdz pārciest grūtības un pretoties kārdinājumiem. Pirmajā gadsimtā Filadelfijas draudzes locekļi noteikti bija izturējuši daudzus ticības pārbaudījumus, tāpēc Jēzus viņiem apsolīja palīdzēt vēl lielākā pārbaudījumā, kas bija gaidāms nākotnē. (Lūk. 16:10.)
15. Kā Jēzus uzsvēra, ka viņa mācekļiem ir vajadzīga pacietība un izturība?
15 Jēzus zināja, ka viņa sekotājus ienīdīs neticīgie radinieki un pasaule kopumā, tāpēc viņš vismaz divas reizes tos uzmundrināja ar vārdiem: ”Kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mat. 10:22; 24:13.) Jēzus arī paskaidroja, kā viņa mācekļi varēs gūt spēku, kas vajadzīgs, lai izturētu. Viņš reiz salīdzināja akmeņainu zemi ar cilvēkiem, kas Dieva vārdus ”uzņem ar prieku”, bet atkāpjas no ticības, kad tā tiek pārbaudīta. Bet savus uzticamos sekotājus Jēzus salīdzināja ar labu zemi, jo viņi ”patur” Dieva vārdus un ”augļus nes ar pacietību”. (Lūk. 8:13, 15.)
16. Kas miljoniem cilvēku palīdz būt pacietīgiem un izturīgiem?
16 Vai ievērojāt, kas ir jādara, lai izturētu? Mums ir ”jāpatur” Dieva vārdi — tiem ir jābūt mūsu sirdī un prātā. Ja mēs ik dienu lasām un pārdomājam Dieva vārdus, tad mēs rodam spēku, lai varētu ”augļus nest ar pacietību”. (Ps. 1:1, 2.)
”Dzenies pēc.. lēnprātības” un miera
17. a) Kāpēc ir jābūt lēnprātīgiem? b) Kā Jēzus dzīvē izpaudās lēnprātība?
17 Nevienam nepatīk, ja viņu apsūdz par kaut ko tādu, ko viņš nemaz nav darījis vai teicis. Parasti uz šādiem apvainojumiem cilvēki reaģē, dusmīgi tos noliedzot, taču daudz labāk ir atbildēt lēnprātīgi. (Nolasīt Salamana Pamācības 15:1.) Ja mūs par kaut ko nepamatoti apsūdz, ir vajadzīgs liels morāls spēks, lai saglabātu lēnprātību un mieru. Jēzus Kristus šajā ziņā bija izcils paraugs. ”Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu tam, kas spriež taisnu tiesu.” (1. Pēt. 2:23.) Protams, mēs nespējam rīkoties tik nevainojami kā Jēzus, tomēr mēs varam padomāt, vai mēs nevarētu parādīt lēnprātību lielākā mērā nekā līdz šim.
18. a) Ko dod lēnprātība? b) Pēc kā vēl mums jādzenas?
18 Tāpat kā Jēzum, arī mums arvien jābūt gataviem aizstāvēt savus uzskatus ”ar lēnprātību un bijību”. (1. Pēt. 3:15, 16.) Lēnprātība palīdz atšķirīgiem viedokļiem nepāraugt asos strīdos ne sludināšanā, ne sarunās ar ticības biedriem. (2. Tim. 2:24, 25.) Lēnprātība veicina mieru, un, iespējams, tāpēc Pāvils savā otrajā vēstulē Timotejam aicināja viņu dzīties pēc miera. (2. Tim. 2:22; salīdzināt 1. Timotejam 6:11.) Arī miers pieder pie tā, pēc kā Dieva kalpi Bībelē vairākkārt ir mudināti tiekties. (Ps. 34:15; Ebr. 12:14.)
19. Pēc kā jūs esat apņēmušies dzīties, un kāpēc?
19 Šajā rakstā mēs apskatījām daudz ko, pēc kā kristiešiem ir jādzenas: taisnību, dievbijību, ticību, mīlestību, pacietību un izturību, kā arī mieru. Ja ikvienā draudzē brāļi un māsas tiecas pēc tā visa aizvien vairāk, draudze garīgā ziņā patiešām plaukst. Tā mēs sagādājam godu Jehovam un ļaujam, lai viņš mūs veidotu par slavu viņam.
Pārdomām
• Kā var dzīties pēc taisnības un dievbijības?
• Kas palīdz saglabāt ticību un būt izturīgiem?
• Kā mīlestībai jāizpaužas mūsu attiecībās ar brāļiem un māsām?
• Kāpēc mums jātiecas pēc lēnprātības un miera?
[Attēls 12. lpp.]
Jēzus mācīja, ka viņa sekotāji nedrīkst izrādīties ar taisnīgumu
[Attēls 13. lpp.]
Mēs varam saglabāt ticību, pārdomājot Bībelē atklāto patiesību
[Attēls 15. lpp.]
Mums ir daudz iespēju paust mīlestību un lēnprātību