Kā atrast drošību nedrošā pasaulē

GĀJIENS cauri mīnu laukam var maksāt dzīvību. Bet, ja jums būtu karte, kurā būtu uzrādītas mīnu atrašanās vietas, vai iet nebūtu daudz drošāk? Turklāt pieņemsim, ka jūs būtu apmācīts pazīt dažādas mīnas. Šādas zināšanas, bez šaubām, ievērojami samazinātu risku tikt sakropļotam vai nogalinātam.

Bībeli var salīdzināt ar šādu karti un apmācību. Bībeles gudrie padomi daudz labāk nekā jebkas cits palīdz izvairīties no briesmām un risināt problēmas, ar kurām mums jāsastopas savā dzīvē.

Lūk, kāds brīnišķīgs solījums ir atrodams Salamana Pamācībās 2:10, 11: ”Gudrība ienāks tavā sirdī, lai tu jo labprāt mācītos. Labs padoms tevi pasargās, un saprāts tevi paglābs.” (LB-65r.) Šeit ir runa par Dieva, nevis cilvēku gudrību un saprātu. ”Kas [Dieva gudrībai] paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes.” (Salamana Pamācības 1:33.) Noskaidrosim, kā Bībele var padarīt mūsu dzīvi drošāku un pasargāt no daudzām problēmām.

Nelaimes gadījumi

Saskaņā ar datiem, ko nesen publicējusi Pasaules veselības organizācija (PVO), pasaulē ik gadus aptuveni 1 171 000 cilvēku iet bojā satiksmes negadījumos, gandrīz 40 miljoni gūst savainojumus un mazliet vairāk nekā 8 miljoni uz ilgu laiku zaudē darbaspējas.

Nav iespējams padarīt braukšanu absolūti drošu, tomēr mums draud krietni mazākas briesmas, ja mēs ievērojam satiksmes noteikumus. Šos noteikumus nosaka un par to izpildi rūpējas varas iestādes, un Bībelē par varas iestādēm ir sacīts: ”Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda.” (Romiešiem 13:1.) Autobraucēji, kas paklausa šim padomam, samazina savu risku ciest autokatastrofā, kas bieži vien atstāj ļoti smagas sekas.

Vēl viens motīvs, kas liek būt uzmanīgam pie stūres, ir cieņa pret dzīvību. Bībelē par Dievu Jehovu ir teikts: ”Pie Tevis ir dzīvības avots.” (Psalms 36:10.) Tātad dzīvība ir Dieva dāvana. Mums nav tiesību atņemt kādam šo dāvanu vai izrādīt necieņu pret citu cilvēku vai pašiem pret savu dzīvību. (1. Mozus 9:5, 6.)

Cieņa pret dzīvību, gluži dabiski, mudina cilvēku gādāt arī par to, lai viņa automašīna un māja pēc iespējas labāk atbilstu drošības noteikumiem. Senajā Izraēlā rūpes par drošību visās dzīves jomās tika uzskatītas par ļoti svarīgām. Piemēram, kad kāds būvēja māju, Dieva bauslība prasīja, lai ap mājas jumtu — tā bija vieta, kur ģimene bieži mēdza uzturēties, — tiktu ierīkotas margas. ”Darini arī margas savam lēzenam jumtam, ka tu neuzkrauji kādu asins vainu pār savu namu, ja kāds no tā nokristu.” (5. Mozus 22:8.) Ja kāds nokrita no jumta tāpēc, ka šī likuma prasība nebija izpildīta, Dievs uzskatīja mājas saimnieku par vainīgu notikušajā. Ja mēs rīkojamies saskaņā ar principu, kas ir minētā likuma pamatā, mēs noteikti samazinām nelaimes gadījumu risku gan darbā, gan atpūtas un izklaides pasākumos.

Atkarība no kaitīgām vielām

Kā ziņo PVO, pasaulē šobrīd ir vairāk nekā miljards smēķētāju un ik gadus aptuveni četri miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar tabakas lietošanu. Tiek prognozēts, ka tuvāko 20 līdz 30 gadu laikā šis skaitlis palielināsies līdz 10 miljoniem. Turklāt neskaitāmi smēķētāji un narkotiku lietotāji savas atkarības dēļ sagraus savu veselību un sabojās sev dzīvi.

Dieva Rakstos nav konkrēti pieminēta tabakas un narkotiku lietošana, tomēr tajos ietvertie principi palīdz izvairīties no šiem paradumiem. Piemēram, 2. Korintiešiem 7:1 izskan aicinājums: ”Šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem.” Nav šaubu, ka tabaka un narkotikas piesārņo jeb aptraipa miesu ar daudziem kaitīgiem ķīmiskiem savienojumiem. Turklāt Dievs vēlas redzēt mūs ”svētus”, proti, tīrus un nevainojamus. (Romiešiem 12:1.) Jūs droši vien piekritīsiet, ka šo principu ievērošana lielā mērā aizsargā cilvēka dzīvību.

Neveselīgi ieradumi

Daudziem cilvēkiem ir izveidojušies nelīdzsvaroti ēšanas un dzeršanas ieradumi. Pārmērīga ēšana var veicināt diabētu, vēzi un sirds slimības. Arī pārliecīgai alkohola lietošanai mēdz būt bēdīgas sekas: alkoholisms, aknu ciroze, ģimenes iziršana, autoavārijas. Taču arī otra galējība — nesaprātīga aizraušanās ar diētām — var nodarīt ļaunumu un pat izraisīt tādus dzīvībai bīstamus ēšanas traucējumus kā neirotisko anoreksiju.

Lai gan Bībele nav medicīnas rokasgrāmata, tajā nepārprotami ir norādīts uz nepieciešamību ievērot mērenību ēšanā un dzeršanā. ”Uzklausi, mans dēls, esi prātīgs un ievirzi savu sirdi pareizā ceļā! Neesi starp dzērājiem nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu! Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi.” (Salamana Pamācības 23:19—21.) Tomēr Bībelē ir sacīts, ka ēšanai un dzeršanai būtu jāsagādā cilvēkam prieks. ”Tas tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks, neraugoties uz nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzeŗ un nereti pat dzīvi arī bauda.” (Salamans Mācītājs 3:13.)

Tāpat Bībele mudina būt līdzsvarotiem jautājumā par fizisko sagatavotību. Tajā ir atzīts, ka ”miesas vingrināšana maz ko der” jeb ir nedaudz noderīga, bet tūlīt pat ir piebilsts: ”Dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.” (1. Timotejam 4:8.) ”Bet kā dievbijība var nākt par labu jau tagad?” kāds varbūt jautās. Tā palīdz cilvēkam daudzējādā ziņā. Dievbijība ne tikai piešķir cilvēka dzīvei tik ļoti svarīgo garīguma dimensiju, bet arī attīsta tādas īpašības kā mīlestība, prieks, miers un savaldība, un tas viss veicina pozitīvu attieksmi pret dzīvi un labu veselību. (Galatiešiem 5:22.)

Amoralitātes rūgtie augļi

Mūsdienās daudzi ir atmetuši jebkādas morāles normas. Vienas no šīs rīcības sekām ir AIDS straujā izplatīšanās. Pēc PVO ziņām, kopš AIDS epidēmijas sākuma ar šo slimību ir miruši vairāk nekā 16 miljoni cilvēku un patlaban aptuveni 34 miljoni cilvēku ir inficēti ar AIDS izraisītājvīrusu HIV. Liela daļa AIDS upuru ar to ir inficējušies netikumīgu seksuālu kontaktu laikā vai lietojot inficētas šļirces narkotiku ievadīšanai, vai asins pārliešanas ceļā.

Netiklība veicina arī tādu slimību izplatību kā herpess, gonoreja, hepatīts B un C un sifiliss. Bībeles laikos šie medicīnas termini netika lietoti, taču jau tolaik bija zināms, kurus orgānus mēdz skart noteiktas seksuāli transmisīvās slimības. Piemēram, Salamana Pamācībās 7:23 (LB-26), aprakstot netiklības bēdīgās sekas, tēlaini runāts par bultu, kas ”akn[a]s pāršķeļ”. Sifiliss parasti skar aknas, tāpat kā hepatīts. Kā redzams, Bībeles brīdinājums, lai kristieši sargātos no asinīm un netiklības, ir ļoti noderīgs un liecina par mīlestību. (Apustuļu darbi 15:28, 29.)

Mantkārības slazds

Cenzdamies ātri kļūt bagāti, daudzi riskē ar savu naudu. Diemžēl šāds risks nereti beidzas ar materiāliem zaudējumiem vai pat pilnīgu finansiālu krahu. Taču Dieva kalpiem Bībelē sacīts, lai tie ”cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā”. (Efeziešiem 4:28.) Tiesa, ar savu roku darbu ne vienmēr var nopelnīt tik daudz, lai kļūtu bagāts. Taču cītīgs strādnieks var iegūt sirdsmieru un pašcieņu, un, iespējams, viņam būs arī līdzekļi, ko ziedot kādam vērtīgam mērķim.

Bībele brīdina: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir.. pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:9, 10.) Nav noliedzams, ka daudzi no tiem, kas ”grib tapt bagāti”, tiešām tādi arī top. Bet par kādu cenu? Vai nav tā, ka bieži vien cieš viņu veselība, ģimene, garīgums un pat miegs? (Salamans Mācītājs 5:11.)

Gudrs cilvēks saprot, ka ”neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas”. (Lūkas 12:15.) Protams, gandrīz visur pasaulē cilvēkam ir vajadzīga nauda un kaut kāds īpašums. Bībelē pat ir atzīts, ka ”naudas pavēnis” cilvēku var pasargāt, tomēr tālāk tajā ir sacīts: ”Gudrības pārākums ir atziņā, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.” (Salamans Mācītājs 7:12.) Atšķirībā no naudas, īstas zināšanas un gudrība var mums palīdzēt visos apstākļos, bet jo īpaši tajās jomās, kas ietekmē mūsu dzīvi. (Salamana Pamācības 4:5—9.)

Kad vienīgi gudrība mūs varēs aizsargāt

Patiesa gudrība drīzumā ”dos dzīvību tiem, kam tā ir,” vēl nebijušā veidā — tā pasargās gaidāmajās ”lielajās bēdās”, kad Dievs iznīcinās ļaunos. (Mateja 24:21.) Bībelē teikts, ka tajā laikā ļaudis metīs savu naudu uz ielas ”kā mēslus”, jo no savas rūgtās pieredzes tie būs sapratuši, ka par zeltu un sudrabu nevar nopirkt dzīvību ”tā Kunga dusmības dienā”. (Ecēhiēla 7:19.) Turpretī ”lielam pulkam” cilvēku, kas būs gudri ”krājuši mantas debesīs”, ierādot garīgajām interesēm galveno vietu savā dzīvē, šī gudrā rīcība nesīs labus augļus, un viņi iegūs mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes. (Atklāsmes 7:9, 14; 21:3, 4; Mateja 6:19, 20.)

Kā var iegūt šādu drošību nākotnē? Jēzus paskaidroja: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Vairāki miljoni cilvēku ir atraduši šīs zināšanas Dieva Rakstos — Bībelē. Viņi ne tikai ir ieguvuši brīnišķīgu nākotnes cerību, bet jau tagad izjūt zināmu mieru un drošību, gluži kā to izteica psalmu dziesminieks: ”Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.” (Psalms 4:9.)

Vai varat iedomāties kādu citu informācijas avotu, kas tik lielā mērā palīdzētu aizsargāt mūsu veselību un dzīvību kā Bībele? Neviena cita grāmata nav tik autoritatīva, un neviena cita grāmata nevar palīdzēt atrast patiesu drošību mūsdienu nedrošajā pasaulē. Vai tāpēc nebūtu vērts izpētīt to dziļāk?

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Bībele palīdz uzlabot dzīvi

Lai aizbēgtu no dzīves realitātes, kāda jauna sieviete, vārdā Džeinaa, bija pasākusi lietot marihuānu, tabaku, kokaīnu, amfetamīnus, LSD un citas atkarību izraisošas vielas, turklāt viņa lielā daudzumā lietoja arī alkoholu. Pēc Džeinas vārdiem, viņas vīrs bija tādā pašā stāvoklī. Viņu nākotne izskatījās drūma, bet tad Džeina satika Jehovas lieciniekus. Viņa sāka iet uz kristiešu sapulcēm un lasīt žurnālus Sargtornis un Atmostieties!, kurus viņa deva arī savam vīram. Viņi abi sāka studēt Bībeli ar lieciniekiem. Pamazām viņi sāka novērtēt Jehovas augstās normas un atteicās no narkotikām un alkohola. Kāds bija rezultāts? ”Mūsu jaunā dzīve ir devusi mums ārkārtīgi daudz prieka,” Džeina rakstīja pēc dažiem gadiem. ”Es esmu tik pateicīga Jehovam par viņa Rakstu attīrošo spēku un to brīvo un veselīgo dzīvi, kāda mums ir tagad.”

Gadījums ar Kurtu, kura darbs ir saistīts ar datorsistēmām, ilustrē, cik svarīgi ir būt godīgam darbiniekam. Kad viņa darbavietā radās vajadzība pēc jaunas aparatūras, darba devējs uzticēja Kurtam iegādāties to par pieņemamu summu. Kurts atrada piemērotu piegādātāju un vienojās par cenu. Taču piegādātājfirmas darbinieks kļūdījās un rakstiski norādīja gandrīz par 40 000 ASV dolāriem zemāku cenu, nekā iepriekš bija sarunāts. Pamanījis kļūdu, Kurts piezvanīja šai firmai, un tās direktors sacīja, ka visas savas 25 gadus ilgās karjeras laikā nekad vēl nav sastapies ar tādu godīgumu. Kurts paskaidroja, ka viņa sirdsapziņu ir iespaidojusi Bībele. Šī gadījuma iznākums bija tāds, ka firmas direktors lūdza, lai viņam atsūta 300 tā Atmostieties! numura eksemplārus, kurā bija publicēti raksti par godīgumu biznesā, jo viņš gribēja tos iedot saviem kolēģiem. Savukārt Kurts sava godīguma dēļ tika paaugstināts amatā.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 7. lpp.]

”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību.” JESAJAS 48:17