Kā iegūt ”īsto dzīvību”

DIEVS JEHOVA ir licis cilvēkā priekšstatu par mūžību. (Salamans Mācītājs 3:11.) Tāpēc cilvēks jūtas bezspēcīgs nāves priekšā un tajā pašā laikā ļoti vēlas dzīvot.

Dieva iedvesmotajos Rakstos, Bībelē, mums ir piedāvāta lieliska iespēja. (2. Timotejam 3:16.) Nevar būt, ka Jehova, mīlestības Dievs, būtu radījis cilvēku ar spēju aptvert mūžības jēdzienu un tad, kā par sodu, atļāvis viņam dzīvot tikai nedaudzus gadus. Dievs nevarēja mūs radīt, lai dzīve mums sagādātu pastāvīgas ciešanas, jo tas būtu bijis pretrunā ar visu viņa būtību. Mēs neesam kā ”neprātīgi dzīvnieki, kas pēc savas dabas radīti satveršanai un nokaušanai”. (2. Pētera 2:12.)

Kad Dievs Jehova radīja Ādamu un Ievu, viņš lika tajos mūžības izjūtu. Dieva radītais ”bija ļoti labs” — cilvēki bija radīti tā, lai varētu dzīvot mūžīgi. (1. Mozus 1:31.) Diemžēl pirmie cilvēki izmantoja gribas brīvību nepareizi, viņi pārkāpa aizliegumu, ko bija noteicis Radītājs, un zaudēja pilnību. Tāpēc viņi mira un nodeva saviem pēcnācējiem nepilnību un nāvi. (1. Mozus 2:17; 3:1—24; Romiešiem 5:12.)

Bībelē par dzīves jēgu un nāvi ir runāts ļoti skaidriem vārdiem. Tajā ir sacīts, ka pēc nāves ”nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības” un ka mirušie ”nezina vairāk nekā”. (Salamans Mācītājs 9:5, 10.) Citiem vārdiem sakot, mirušie ir miruši. Mācība par nemirstīgu dvēseli ir nebībeliska mācība, un mirušo stāvoklis nav nekas noslēpumains un nezināms. (1. Mozus 3:19; Psalms 146:4; Salamans Mācītājs 3:19, 20; Ecēhiēla 18:4.)a

Dievam bija noteikts nodoms, kādēļ viņš radīja zemeslodi — viņš to ”nav radījis kā tukšu vietu”. Dievs radīja mūsu planētu, ”lai tā būtu apdzīvota”, lai uz tās būtu paradīze un dzīvotu pilnīgi cilvēki; un Dieva nodoms nav mainījies. (Jesajas 45:18, LB-65r; Maleahija 3:6.) Lai tas īstenotos, viņš sūtīja uz zemi savu Dēlu. Jēzus Kristus, palikdams uzticīgs Dievam līdz pat nāvei, deva izpirkumu, kas atbrīvo cilvēci no grēka un nāves varas. Jēzus pats sacīja: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.)

Jau pirms daudziem gadsimtiem Dievs solīja, ka viņš radīs ”jaunas debesis un jaunu zemi”. (Jesajas 65:17; 2. Pētera 3:13.) Šis apsolījums nozīmēja, ka nelielu daļu no uzticīgajiem kristiešiem viņš izredzēs dzīvei debesīs. No viņiem tiek izveidota valdība, un viņi valdīs kopā ar Jēzu Kristu. Bībelē šī valdība ir saukta par debesu valstību un Dieva valstību, kura valdīs pār ”to, kas virs zemes”. (Mateja 4:17; 12:28; Efeziešiem 1:10; Atklāsmes 5:9, 10; 14:1, 3.) Kad Dievs būs iznīcinājis visu bezdievību un attīrījis mūsu planētu, viņš ļaus uz tās dzīvot jaunai cilvēku sabiedrībai jeb ”jaunai zemei”. Jaunā sabiedrība tiks izveidota no cilvēkiem, kurus Dievs pasargās, kad tiks iznīcināta pastāvošā ļaunā pasaules iekārta. (Mateja 24:3, 7—14, 21; Atklāsmes 7:9, 13, 14.) Viņiem pievienosies tie, kas atgriezīsies dzīvē, kad sāksies apsolītā augšāmcelšana. (Jāņa 5:28, 29; Apustuļu darbi 24:15.)

Tad sāksies īsta dzīve

Apstiprinot brīnišķīgos apsolījumus par dzīves apstākļiem paradīzē uz zemes, Dievs saka: ”Redzi, visu es daru jaunu.” (Atklāsmes 21:5.) Cilvēka prātam nav aptverami tie brīnumainie darbi, ko Dievs darīs cilvēces labā. Viņš pārvērtīs visu zemi par paradīzi, kas būs līdzīga Ēdenes dārzam. (Lūkas 23:43, NW.) Krāsu, skaņu un garšu daudzveidība būs tikpat liela kā Ēdenē. Vairs nebūs nabadzības, un visi būs paēduši, jo par to laiku Bībelē ir sacīts: ”Kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:4; Psalms 72:16.) Neviens nesacīs: ”Es ciešu,” — jo slimības būs iznīcinātas uz mūžīgiem laikiem. (Jesajas 33:24.) Nebūs vairs nekā tāda, kas izraisītu ciešanas, būs iznīcināts pat cilvēces senākais ienaidnieks — nāve. (1. Korintiešiem 15:26.) Kad apustulis Jānis iespaidīgā parādībā redzēja ”jaunu zemi”, tas ir, jauno cilvēku sabiedrību, pār kuru valdīs Kristus, viņš dzirdēja kādu balsi, kas teica, ka Dievs ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs”. Kas gan varētu sagādāt lielāku mierinājumu un prieku par šo Dieva apsolījumu piepildīšanos!

Kad Bībelē tiek stāstīts par cilvēku dzīvi nākotnē, īpaši tiek uzsvērts tas, kā tiks apmierinātas cilvēka morālās un garīgās vajadzības. Nākotnē pilnībā tiks īstenoti tie cildenie ideāli, par kuriem cilvēki ir tik daudz un tik nesekmīgi cīnījušies. (Mateja 6:10.) Piemēram, tiks apmierināta cilvēka vēlēšanās, lai tiktu īstenots taisnīgums, kura līdz šim bieži vien nav bijis tāpēc, ka nežēlīgi apspiedēji uzkundzējas vājākajiem. (Salamans Mācītājs 8:9.) Psalmu sacerētājs par Kristus valdīšanas laiku pravietoja: ”Lai viņa laikā zeļ taisnīgais, un pastāv liels miers.” (Psalms 72:7.)

Vēl viens ideāls, par kuru ir cīnījušies daudzi cilvēki, ir vienlīdzība. ”Jaunajā pasaulē” Dievs likvidēs jebkādu diskrimināciju. (Mateja 19:28.) Visi cilvēki izturēsies cits pret citu ar vienādu cieņu. Vienlīdzība netiks panākta ar valdības diktātu. Tā tiks panākta, likvidējot diskriminācijas cēloņus, kā alkatību un lepnību — īpašības, kas cilvēkus mudina apspiest citus un nepārtraukti uzkrāt mantu. Jesaja pravietoja: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus.” (Jesajas 65:21, 22.)

Cik gan daudz ciešanu ir radījuši kari un slepkavības! Laikā no Ābela slepkavības līdz mūsdienu kariem ir nogalināts ļoti daudz cilvēku. Gadsimtiem ilgi cilvēki ir veltīgi cerējuši, ka tiks nodibināts miers. Atjaunotajā paradīzē visi cilvēki būs miermīlīgi un lēnprātīgi, viņi ”baudīs mieru papilnam”. (Psalms 37:11.)

Jesajas 11:9 ir teikts: ”Zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” Mantotās nepilnības, kā arī citu iemeslu dēļ mēs pašlaik nevaram visā pilnībā izprast šo vārdu nozīmi. Kā pilnīgas zināšanas par Dievu mūs vienos ar viņu un kā tas vairos mūsu prieku, to mēs redzēsim nākotnē. Bet, tā kā Bībelē ir teikts, ka Dievs Jehova ir nepārspējams spēkā, gudrībā, taisnīgumā un mīlestībā, mēs varam nešaubīties, ka viņš uzklausīs visas lūgšanas, ar kurām pie viņa griezīsies ”jaunās zemes” iedzīvotāji.

Īsta dzīve ir iespējama!

Daudziem iespēja dzīvot mūžīgi šķiet tikai sapnis, ilūzija. Bet cilvēkiem, kam ir patiesa ticība Bībelē dotajiem solījumiem, tā ir realitāte. Cerība dzīvot mūžīgi viņiem ir kā enkurs. (Ebrejiem 6:19.) Gluži kā enkurs, kas notur kuģi uz vietas un neļauj tam zvalstīties, cerība dzīvot mūžīgi dod cilvēku dzīvei stabilitāti un pārliecību, kas viņiem palīdz pārvarēt grūtības.

Mēs varam nešaubīties, ka Dievs izpildīs savus solījumus. Viņš pat ir devis zvērestu, kas apliecina viņa nelokāmo apņemšanos. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Gribēdams apsolījuma mantiniekiem vēl vairāk parādīt savu negrozāmo gribu, Dievs tāpēc to ir apstiprinājis ar zvērestu, lai šīs divas negrozāmās lietas — un Dievam taču nebija iespējams melot — būtu par stipru paskubinājumu mums, kas esam meklējuši glābiņu, satveŗot gaidāmo cerību.” (Ebrejiem 6:17, 18.) ”Divas negrozāmās lietas”, ko Dievs nevar atcelt, ir viņa solījums un viņa zvērests — mūsu cerību pamats.

Paļāvība uz Dieva solījumiem rada mieru un garīgu spēku. Tāda paļāvība bija Izraēla tautas vadonim Jozuam. Kad Jozua teica izraēliešiem atvadu runu, viņš bija jau vecs un zināja, ka viņam drīz jāmirst. Tomēr viņa vārdi liecina par iekšēju spēku un nesalaužamu uzticību, kuru pamatā bija pilnīga paļaušanās uz Dieva solījumiem. Pateicis, ka viņam jāiet ”ikvienas zemes dzīvības pēdējais ceļš”, Jozua sacīja: ”Tad nu jūs no visas savas sirds un no visas savas dvēseles atzīstiet, ka nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īstenojušies, neviens nav palicis nepiepildījies.” Jozua trīsreiz atkārtoja, ka Dievs izpilda visus savus solījumus. (Jozuas 23:14.)

Arī jūs varat paļauties uz to, ka drīz tiks izveidota Dieva solītā jaunā pasaule. Ja jūs studēsiet Bībeli, jūs uzzināsiet, kas ir Jehova un kāpēc viņam var uzticēties. (Atklāsmes 4:11.) Ābrahāmam, Sārai, Īzākam, Jēkabam un citiem dievbijīgiem cilvēkiem, kas dzīvoja tālā pagātnē, bija nesalaužama ticība, kuras pamats bija viņu tuvās attiecības ar patieso Dievu, Jehovu. Visi šie cilvēki saglabāja stipru cerību, lai gan savas dzīves laikā ’nesaņēma apsolītās lietas’. Viņi ’redzēja tās no tālienes un sveica tās’. (Ebrejiem 11:13.)

Izprotot Bībeles pravietojumus, mēs redzam, kā tuvojas cīņa ”Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”, kuras laikā zeme tiks attīrīta no ļaunuma. (Atklāsmes 16:14, 16.) Mums, tāpat kā dievbijīgajiem cilvēkiem senatnē, ar paļāvību jāgaida nākotnes notikumi, un tāpēc mums nepieciešama ticība, kā arī jāmīl Dievs un ’īstā dzīvība’. Zinot, ka jaunā pasaule ir ļoti tuvu, cilvēki, kas tic Jehovam un mīl viņu, jūt sevišķu pamudinājumu viņam kalpot. Ja mēs vēlamies iegūt Dieva labvēlību un aizsardzību viņa lielās dienas laikā, mums jāstiprina ticība un mīlestība. (Cefanjas 2:3; 2. Tesaloniķiešiem 1:3; Ebrejiem 10:37—39.)

Vai jūs mīlat dzīvi? Vai jūs vēlaties dzīvot īstu dzīvi — kalpot Dievam ar domām par laimīgu, mūžīgu nākotni? Ja jūs to vēlaties, tad ieklausieties apustuļa Pāvila aicinājumā paļauties nevis ”uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu”. Pāvils rakstīja, ka mums jābūt ’bagātiem labos darbos’ — darbos, kas dara godu Dievam —, tad mēs varēsim ’iegūt īsto dzīvību’. (1. Timotejam 6:17—19.)

Ja jūs uzsāksiet Bībeles studijas, ko jums piedāvā Jehovas liecinieki, jūs varēsiet iegūt zināšanas, kas dod mūžīgu dzīvi. (Jāņa 17:3.) Bībelē visiem cilvēkiem ir izteikts šāds sirsnīgs aicinājums: ”Mans dēls, neaizmirsti manu pamācību, un lai tava sirds patur sevī manus baušļus, jo tie piešķirs tev ilgu mūžu, labus gadus un mieru.” (Salamana Pamācības 3:1, 2.)

[Zemsvītras piezīme]