”Rīkojieties taisnīgi”, staigājot ar Dievu

1.—3. a) Kāpēc mēs esam parādnieki Jehovas priekšā? b) Ko mūsu mīlošais Glābējs no mums prasa?

IZTĒLOJIETIES šādu situāciju: jūs atrodaties uz kuģa, kas ir sācis grimt. Brīdī, kad jūs jau domājat, ka cerību izglābties vairs nav, ierodas glābējs un nogādā jūs drošībā. Jūs izjūtat neizsakāmu atvieglojumu, kad glābējs jūs ir aizvedis projām no bīstamās vietas un pateicis: ”Nu jums nekas vairs nedraud!” Jūs viņam justos pateicību parādā, jo šis cilvēks būtu izglābis jūsu dzīvību.

² Savā ziņā šis piemērs ilustrē to, ko Jehova ir izdarījis mūsu labā. Mēs esam parādnieki viņa priekšā, jo viņš ir parūpējies par izpirkumu, kas padara iespējamu mūsu atbrīvošanu no grēka un nāves. Mēs jūtamies drošībā, jo zinām — kamēr apliecinām ticību šim dārgajam upurim, mūsu grēki tiek piedoti un mūsu mūžīgā nākotne nav apdraudēta. (1. Jāņa 1:7; 4:9.) Kā redzējām 14. nodaļā, izpirkums ir Jehovas mīlestības un taisnīguma augstākā izpausme. Kā mums uz to būtu jāatsaucas?

³ Būtu jāņem vērā, ko no mums prasa pats mīlošais Glābējs. Ar pravieša Mihas starpniecību Jehova ir teicis: ”Cilvēk, Jehova tev ir sacījis, kas ir labs. Ko tad viņš no tevis prasa? Tik vien kā rīkoties taisnīgi, mīlēt uzticību un pazemīgi staigāt ar savu Dievu!” (Mihas 6:8.) Pievērsiet uzmanību tam, ka viena no Jehovas prasībām ir ”rīkoties taisnīgi”. Kā tas ir iespējams?

 4. Kā mēs zinām, ka Jehova vēlas, lai mēs dzīvotu pēc viņa taisnīgajām normām?

⁴ Jehova vēlas, lai mēs dzīvotu pēc viņa noteiktajām labā un ļaunā normām. Tā kā Jehovas normas ir taisnīgas, tad, pakļaujoties tām, mēs tiecamies pēc taisnības. ”Mācieties darīt labu, tiecieties pēc taisnības,” teikts Dieva Rakstos. (Jesajas 1:17; Cefanjas 2:3.) Tajos mēs arī tiekam mudināti ”apvilkt jauno personību, kas radīta pēc Dieva gribas un atspoguļo patiesu taisnīgumu”. (Efesiešiem 4:24.) Patiess taisnīgums liek izvairīties no varmācības, visādas netīrības un netikumības, jo šāda rīcība nav savienojama ar svētumu. (Psalms 11:5; Efesiešiem 5:3—5.)

5., 6. a) Kāpēc pakļauties Jehovas normām nav apgrūtinoši? b) Kā Bībelē norādīts, ka tiekšanās pēc taisnības ir pastāvīgs process?

⁵ Vai pakļauties Jehovas taisnīgajām normām ir apgrūtinoši? Nē, tā nav. Ja sirds cilvēku mudina tuvoties Jehovam, viņš nekurn par Jehovas prasībām. Tā kā mēs mīlam Dievu un augstu vērtējam to, kāds viņš ir, mēs vēlamies dzīvot tā, lai viņu iepriecinātu. (1. Jāņa 5:3.) Atcerēsimies, ka Jehova ”mīl taisnību”. (Psalms 11:7.) Lai mūsu dzīvē izpaustos Dieva taisnīgums, mums jāiemācās mīlēt to, ko mīl Jehova, un ienīst to, ko viņš ienīst. (Psalms 97:10.)

⁶ Nepilnīgiem cilvēkiem nav viegli tiekties pēc taisnības. Mums jānovelk vecā personība ar tās grēcīgajiem darbiem un jāapvelk jaunā, kas ”tiek atjaunota” ar precīzu zināšanu palīdzību. (Kolosiešiem 3:9, 10.) Vārdi ”tiek atjaunota” norāda, ka jaunās personības apvilkšana ir pastāvīgs process, kas prasa neatlaidīgu piepūli. Lai kā mēs censtos darīt to, kas ir pareizs, reizēm savas grēcīgās dabas dēļ mēs klūpam domās, vārdos vai darbos. (Romiešiem 7:14—20; Jēkaba 3:2.)

 7. Kā mums būtu jāizturas pret neveiksmēm, ko ciešam, tiecoties pēc taisnīguma?

⁷ Kā mums būtu jāizturas pret neveiksmēm, ko ciešam, tiecoties pēc taisnīguma? Protams, grēku nedrīkst uzskatīt par kaut ko nenopietnu, taču nevajadzētu arī domāt, ka kļūdas mūs padara nederīgus kalpošanai Jehovam, un atmest visam ar roku. Savā žēlsirdībā Dievs ir parūpējies, lai cilvēki, kas patiesi nožēlo grēkus, varētu atgūt viņa labvēlību. Padomāsim par mierinošajiem vārdiem, ko rakstīja apustulis Jānis. Vispirms viņš teica: ”Es jums to rakstu, lai jūs neizdarītu grēku.” Bet, reāli vērtējot situāciju, viņš turpināja: ”Ja kāds tomēr sagrēko [iedzimtās nepilnības dēļ], mums ir palīgs Tēva priekšā — Jēzus Kristus.” (1. Jāņa 2:1.) Jehova ir sagādājis Jēzus izpirkuma upuri, tāpēc mēs varam pieņemamā veidā kalpot Jehovam, kaut arī esam grēcīgi. Šai apziņai būtu mūs jāmudina darīt visu iespējamo, lai iepriecinātu Jehovu.

8., 9. Kāpēc var teikt, ka labās vēsts sludināšana ir Jehovas taisnīguma izpausme?

⁸ Mēs varam rīkoties taisnīgi un atspoguļot Dieva taisnīgumu, ja aktīvi sludinām citiem labo vēsti par Dieva valstību. Kāds sakars ir starp Jehovas taisnīgumu un labo vēsti?

⁹ Jehova darīs galu šai ļaunajai pasaulei tikai tad, kad būs ļāvis izskanēt brīdinājumam. Pravietojumā par to, kas notiks beigu laikā, Jēzus sacīja: ”Labajai vēstij vispirms jātiek sludinātai visām tautām.” (Marka 13:10; Mateja 24:3.) Vārds ”vispirms” norāda, ka pēc pasaules mēroga sludināšanas risināsies vēl citi notikumi. To vidū būs paredzētais lielais posts, kurā ies bojā ļaunie un tiks radīti priekšnoteikumi taisnīgas jaunas pasaules izveidošanai. (Mateja 24:14, 21, 22.) Nevienam nav pamata pārmest Jehovam, ka viņš netaisnīgi izturētos pret ļaunajiem. Likdams izskanēt brīdinājumam, viņš tiem dod visas iespējas mainīt savu rīcību un paglābties no iznīcināšanas. (Jonas 3:1—10.)

10., 11. Kā tajā, ka mēs sludinām labo vēsti, atspoguļojas Dieva taisnīgums?

¹⁰ Kā Dieva taisnīgums atspoguļojas tajā, ka mēs sludinām labo vēsti? Pirmkārt, ir pareizi darīt to, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu citiem izglābties. Atcerēsimies piemēru ar cilvēku, kas tiek izglābts no grimstoša kuģa. Nonācis drošībā glābšanas laivā, viņš noteikti centīsies palīdzēt citiem, kas vēl ir ūdenī. Arī mums ir pienākums palīdzēt tiem, kas joprojām atrodas šīs ļaunās pasaules ”ūdeņos”. Tiesa, daudzi nevēlas mūs uzklausīt. Bet, kamēr Jehova ir pacietīgs, mums jāpiedāvā viņiem iespēja ”nākt pie grēku nožēlas”, kas ļautu cerēt uz glābšanu. (2. Pētera 3:9.)

¹¹ Otrkārt, sludinot labo vēsti visiem, ko satiekam, mēs rīkojamies taisnīgi tādā ziņā, ka esam objektīvi. Mēs zinām, ka ”Dievs nešķiro cilvēkus, bet katrā tautā viņam ir patīkams ikviens, kas viņu bīstas un rīkojas pareizi”. (Apustuļu darbi 10:34, 35.) Lai mūsu rīcībā atspoguļotos Dieva taisnīgums, mēs nedrīkstam izturēties pret cilvēkiem ar aizspriedumiem. Mums jāstāsta labā vēsts citiem neatkarīgi no viņu tautības, sociālā un materiālā stāvokļa. Tā mēs visiem, kas ir gatavi klausīties, dodam iespēju dzirdēt labo vēsti un atsaukties uz to. (Romiešiem 10:11—13.)

12., 13. a) Kāpēc nevajadzētu pārsteidzīgi tiesāt citus? b) Ko nozīmē Jēzus padoms ”netiesāt” un ”nenosodīt”? (Skat. arī zemsvītras piezīmi.)

¹² Rīkoties taisnīgi nozīmē arī izturēties pret citiem tā, kā Jehova izturas pret mums. Ir ļoti viegli tiesāt citus, kritizēt viņu trūkumus un apšaubīt viņu rīcības motīvus. Bet kurš no mums gribētu, lai Jehova bez žēlastības tiesātu mūsu rīcības motīvus un kļūdas? Jehova tā nedara. Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Ja tu lūkotos pēc pārkāpumiem, Jah, kurš gan, Jehova, spētu pastāvēt?” (Psalms 130:3.) Mēs varam būt ļoti pateicīgi, ka mūsu taisnīgais un žēlsirdīgais Dievs pastāvīgi nepiemin mūsu kļūdas. (Psalms 103:8—10.) Bet kā mums būtu jāizturas pret citiem?

¹³ Ja izpratīsim Dieva taisnīguma žēlsirdīgo būtību, mēs nesteigsimies tiesāt citus jautājumos, kas patiesībā neattiecas uz mums vai arī nav pārāk svarīgi. Kalna runā Jēzus izteica brīdinājumu: ”Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti.” (Mateja 7:1.) Saskaņā ar Lūkas stāstījumu, Jēzus piebilda: ”Nenosodiet, tad arī jūs nenosodīs.”a (Lūkas 6:37.) Jēzus zināja, ka nepilnīgiem cilvēkiem ir nosliece tiesāt citus. Visiem viņa klausītājiem, kas bija paraduši bargi tiesāt citus, bija jāpārstāj to darīt.

14. Kāpēc mums jāpārtrauc tiesāt citus?

¹⁴ Kāpēc mums jāpārtrauc tiesāt citus? Viens iemesls ir tas, ka mums nav dotas tādas tiesības. Māceklis Jēkabs atgādina, ka ”ir tikai viens Likumdevējs un Tiesnesis” — tas ir Jehova. Tāpēc Jēkabs tieši jautā: ”Kas tu tāds esi, lai otru tiesātu?” (Jēkaba 4:12; Romiešiem 14:1—4.) Turklāt savas grēcīgās dabas dēļ mēs ļoti viegli varam kļūdīties savos spriedumos. Aizspriedumi, aizskarts pašlepnums, skaudība un paštaisnums var izkropļot mūsu priekšstatu par citiem cilvēkiem. Ir arī citi iemesli, kāpēc mūsu spriedumi ne vienmēr ir pareizi, un, ja paturēsim tos prātā, mums būs vieglāk nemeklēt trūkumus citos. Mēs nespējam ieskatīties cilvēku sirdī, un tāpat mēs nevaram zināt visus apstākļus viņu dzīvē. Kas gan mēs esam, lai piedēvētu ticības biedriem nepareizus rīcības motīvus vai kritizētu to, ko viņi dara kalpošanā Dievam? Daudz labāk ir līdzināties Jehovam un meklēt brāļos un māsās labo, nevis pievērst galveno uzmanību viņu vājībām.

15. Kādiem vārdiem un rīcībai nav vietas Dieva kalpu starpā, un kāpēc tā var teikt?

¹⁵ Bet kā būtu jāizturas pret savas ģimenes locekļiem? Diemžēl mūsdienu pasaulē cilvēki mēdz bargi tiesāt cits citu pat ģimenes lokā, kur būtu jāvalda mieram. Nav nekas neparasts dzirdēt par vīriem, sievām un vecākiem, kas slikti izturas pret ģimenes locekļiem, liekot tiem pastāvīgi ciest vārdiskus vai fiziskus pāridarījumus. Bet Dieva kalpu starpā nav vietas ļauniem vārdiem, dzēlīgam sarkasmam un fiziskai ietekmēšanai. (Efesiešiem 4:29, 31; 5:33; 6:4.) Jēzus padoms netiesāt un nenosodīt citus joprojām ir spēkā arī tad, kad esam mājās. Atcerēsimies, ka rīkoties taisnīgi nozīmē izturēties pret citiem tā, kā Jehova izturas pret mums, un Dievs pret mums nekad nav skarbs un nežēlīgs. Gluži otrādi, viņš ir ”ļoti sirsnīgs” pret tiem, kas viņu mīl. (Jēkaba 5:11.) Mums jācenšas sekot viņa labajai priekšzīmei.

16., 17. a) Ko Jehova prasa no vecākajiem? b) Kas jādara, ja cilvēks, kas ir sagrēkojis, nenožēlo savu rīcību, un kāpēc tā jārīkojas?

¹⁶ Mums visiem ir jārīkojas taisnīgi, bet kristiešu draudzes vecākajiem šajā ziņā ir īpaša atbildība. Pievērsīsim uzmanību, kā Jesaja pravietiski apraksta ”vadītājus”, tas ir, vecākos: ”Ķēniņš valdīs taisnīgi, un vadītāji nodrošinās taisnību.” (Jesajas 32:1.) Jehova vēlas, lai vecākie aizstāvētu taisnīgumu. Kā viņi to var darīt?

¹⁷ Šie garīgām prasībām atbilstošie vīrieši apzinās, ka taisnīgums prasa, lai draudzē tiktu uzturēta tīrība. Reizēm vecākajiem ir jāizskata nopietni pārkāpumi. To darot, viņi patur prātā, ka Dieva taisnīgums meklē iespējas parādīt žēlsirdību, kad vien iespējams, tāpēc viņi cenšas pamudināt pārkāpēju nožēlot grēkus. Bet kas jādara, ja cilvēks, kas ir sagrēkojis, nenožēlo savu rīcību, par spīti visiem centieniem viņam palīdzēt? Jehovas Rakstos ir teikts, ka tad jārīkojas stingri, bet pilnīgi taisnīgi: ”Padzeniet no sava vidus to, kas dara ļaunu!” Tas nozīmē, ka pārkāpējs jāizslēdz no draudzes. (1. Korintiešiem 5:11—13; 2. Jāņa 9—11.) Vecākie ir apbēdināti, kad tas jādara, bet viņi saprot, ka tas ir nepieciešams, lai aizsargātu draudzes morālo un garīgo tīrību. Pat tad viņi cer, ka grēcinieks pēc kāda laika ”atjēgsies” un atgriezīsies draudzē. (Lūkas 15:17, 18.)

18. Ko vecākie patur prātā, dodot citiem uz Bībeli balstītus padomus?

¹⁸ Aizstāvēt taisnīgumu nozīmē arī vajadzības gadījumā sniegt uz Bībeli balstītus padomus. Protams, vecākie nemeklē citos trūkumus un necenšas katrā izdevīgā situācijā kaut ko aizrādīt. Bet var gadīties, ka ticības biedrs, pats to neapzinādamies, ir novirzījies no pareizā ceļa. Neaizmirstot, ka Dieva taisnīgums nav nežēlīgs un neiejūtīgs, vecākie cenšas ”lēnprātīgi palīdzēt viņam laboties”. (Galatiešiem 6:1.) Viņi nenorāj cilvēku, kas ir kļūdījies, un nerunā ar to skarbi. Uzmundrināt var tikai tāds padoms, kas ir dots ar mīlestību. Pat tad, kad vecākie izsaka pamatotu aizrādījumu, bez aplinkiem minot nesaprātīgas rīcības iespējamās sekas, viņi patur prātā, ka ticības biedrs, kas ir kļūdījies, pieder pie Jehovas ganāmpulka avīm.b (Lūkas 15:7.) Ja cilvēks redz un jūt, ka viņam dotā padoma vai aizrādījuma pamatā ir mīlestība, to ir daudz vieglāk pieņemt.

19. Kādi lēmumi vecākajiem jāpieņem, un pēc kā viņiem jāvadās, tos pieņemot?

¹⁹ Vecākajiem bieži jāpieņem lēmumi, kas ietekmē viņu ticības biedrus. Piemēram, laiku pa laikam vecākie tiekas, lai apspriestu, vai citus draudzes brāļus nevarētu ieteikt par vecākajiem vai draudzes kalpotājiem. Vecākie zina, cik svarīgi ir būt objektīviem. Pieņemot lēmumus, viņi ņem vērā Dieva prasības, kurām brāļiem jāatbilst, nevis tikai savu personisko viedokli. Tā viņi rīkojas ”bez aizspriedumiem, nedarot neko aiz personiskas patikas vai nepatikas”. (1. Timotejam 5:21.)

20., 21. a) Ko vecākie cenšas darīt, un kāpēc viņi tā rīkojas? b) Kā vecākie var palīdzēt nomāktajiem?

²⁰ Ir arī citi veidi, kā vecākie rūpējas, lai tiktu īstenots Dieva taisnīgums. Izteicis paredzējumu, ka vecākie ”nodrošinās taisnību”, Jesaja turpināja: ”Ikviens no tiem būs kā patvērums no aukas, kā pajumte negaisā, kā ūdens straumes iztvīkušā zemē un kā varenas klints ēna saules izdedzinātā klajumā.” (Jesajas 32:1, 2.) Ņemot vērā šos vārdus, vecākie cenšas mierināt un uzmundrināt ticības biedrus.

²¹ Mūsdienās cilvēkiem ir milzums problēmu, kas viņus nomāc, tāpēc daudziem ir nepieciešams uzmundrinājums. Vecākie, ko jūs varat darīt, lai palīdzētu tiem, kas ir nomākti? (1. Tesalonikiešiem 5:14.) Iejūtīgi uzklausiet šādus cilvēkus. (Jēkaba 1:19.) Varbūt viņi vēlas pastāstīt par savām raizēm kādam, kam viņi uzticas. (Sālamana pamācības 12:25.) Aplieciniet, ka viņi ir vajadzīgi un ka Jehova, kā arī brāļi un māsas viņus augstu vērtē un mīl. (1. Pētera 1:22; 5:6, 7.) Turklāt jūs varat lūgt Dievu kopā ar viņiem un par viņiem. Cilvēks var gūt lielu mierinājumu, dzirdot, ka vecākais no sirds lūdz par viņu Dievu. (Jēkaba 5:14, 15.) Taisnīgais Dievs neatstās bez ievērības jūsu mīlestības pilnos centienus palīdzēt nomāktajiem.

22. Kā mēs varam ļaut savā dzīvē izpausties Jehovas taisnīgumam, un kas ar to tiek panākts?

²² Ļaujot savā dzīvē izpausties Jehovas taisnīgumam, mēs tuvojamies viņam. Kad pakļaujamies Dieva taisnīgajām normām, kad sludinām labo vēsti, kas var glābt cilvēku dzīvību, un kad pievēršam uzmanību citu labajām īpašībām, nevis meklējam viņos trūkumus — visās šajās situācijās mēs rīkojamies saskaņā ar Dieva taisnīgumu. Kad vecākie aizsargā draudzes tīrību, dod uzmundrinošus, uz Bībeli balstītus padomus, pieņem objektīvus lēmumus un iedrošina nomāktos, viņi atspoguļo Dieva taisnīgumu. Jehovam noteikti ir liels prieks, kad viņš no debesīm lūkojas uz zemi un redz, kā viņa kalpi visiem spēkiem cenšas ”rīkoties taisnīgi”, staigājot ar savu Dievu.