Jehovas tauta ”atmet netaisnību”

 1. Kam ir īpaša vieta mūsu kalpošanā?

VAI jums kādreiz ir gadījies redzēt Jehovas vārdu uz kādas sabiedriskas ēkas vai muzeja eksponāta? Ja tā ir bijis, redzētais noteikti izraisīja jūsos dzīvu interesi. Dieva vārdam ir īpaša vieta mūsu kalpošanā — mēs esam Jehovas liecinieki. Neviena cita cilvēku grupa pasaulē nav tik cieši saistīta ar Dieva vārdu kā mēs. Taču mēs zinām, ka godpilnā iespēja būt nosauktiem Dieva vārdā rada arī atbildību.

 2. Kāda atbildība ir saistīta ar iespēju būt nosauktiem Dieva vārdā?

² Tas, ka lietojam Dieva vārdu, pats par sevi mums nenodrošina viņa labvēlību. Mums ir jādzīvo saskaņā ar Jehovas morāles normām. Tāpēc Bībelē ir lasāms atgādinājums, ka no Jehovas kalpiem tiek prasīts ”novērsties no ļauna”. (Ps. 34:15.) Apustulis Pāvils uzsvēra šo principu, rakstīdams: ”Lai ikviens, kas piesauc Jehovas vārdu, atmet netaisnību.” (Nolasīt 2. Timotejam 2:19.) Jehovas liecinieki ir pazīstami ar to, ka piesauc Jehovas vārdu. Bet kā mēs varam atmest netaisnību?

3., 4. Kāda frāze jau ilgi ir izraisījusi Bībeles pētnieku interesi, un kāpēc?

³ Pievērsīsim uzmanību, kādā kontekstā Pāvils rakstīja vārdus, kas atrodami 2. vēstulē Timotejam, 2. nodaļas 19. pantā. Viņš runāja par ”Dieva stipro pamatu” un pēc tam pieminēja divus uz tā lasāmus vēstījumus. Pirmā frāze, ”Jehova pazīst tos, kas viņam pieder”, acīmredzot ir citāts no 4. Mozus grāmatas 16. nodaļas 5. panta. (Sk. iepriekšējo rakstu.) Otrā frāze, ”Lai ikviens, kas piesauc Jehovas vārdu, atmet netaisnību”, jau ilgi ir izraisījusi Bībeles pētnieku interesi. Kāpēc tā ir?

⁴ Pāvils raksta tā, it kā viņš citētu kādu avotu, taču Ebreju rakstos, pēc visa spriežot, atbilstoša panta nav. Uz ko īsti Pāvils atsaucās ar vārdiem ”Lai ikviens, kas piesauc Jehovas vārdu, atmet netaisnību”? Tieši pirms tam Pāvils citēja 4. Mozus grāmatas 16. nodaļu, kurā stāstīts par Koraha dumpi. Vai arī otrā frāze varētu būt saistīta ar notikumiem, kas risinājās dumpja laikā?

5.—7. Uz kādiem notikumiem, kas risinājās Mozus laikā, Pāvils atsaucās 2. Timotejam 2:19? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁵ Bībelē teikts, ka Dātans un Abirāms, Ēliāba dēli, kopā ar Korahu vadīja sacelšanos pret Mozu un Āronu. (4. Moz. 16:1—5.) Viņi izturējās ar atklātu necieņu pret Mozu un neatzina viņa Dieva piešķirto varu. Šie dumpinieki joprojām palika Jehovas tautā, apdraudot uzticīgo Jehovas kalpu garīgumu. Kad pienāca diena, kurā Jehova skaidri parādīja atšķirību starp viņa uzticamajiem kalpiem un dumpiniekiem, viņš deva nepārprotamu norādījumu.

⁶ Bībelē stāstīts: ”Tas Kungs sacīja Mozum, teikdams: ”Runā uz draudzi un saki sekojošo: ”Atkāpieties visapkārt nost no Koraha, Dātana un Abirāma dzīvokļiem!”” Tad Mozus piecēlās un piegāja pie Dātana un Abirāma, un viņam sekoja Israēla vecaji. Un viņš sacīja draudzei, teikdams: ”Atkāpieties nost no šo bezdievīgo vīru teltīm un nepieskarieties ne pie kā, kas viņiem pieder, lai arī jūs neejat bojā visu viņu grēku dēļ!” Un tie visapkārt atkāpās nost no Koraha, Dātana un Abirāma dzīvokļiem.” (4. Moz. 16:23—27.) Tad Jehova sodīja ar nāvi visus, kas bija pievienojušies dumpim. Turpretī viņa uzticīgie kalpi, kas ”atkāpās nost” un atmeta netaisnību, palika dzīvi.

⁷ Jehova redz, kas ir cilvēku sirdī. Viņš saskata, cik uzticīgi viņam kalpo tie, kas viņam pieder. Tomēr Jehovas uzticīgajiem kalpiem bija izlēmīgi jārīkojas, lai nošķirtu sevi no netaisnajiem. Ir pilnīgi iespējams, ka ar vārdiem ”Lai ikviens, kas piesauc Jehovas vārdu, atmet netaisnību” Pāvils atsaucās uz notikumiem, kas aprakstīti 4. Mozus grāmatas 16. nodaļā, 5. pantā un no 23. līdz 27. pantam. Šāds secinājums ir saskaņā ar Pāvila vārdiem ”Jehova pazīst tos, kas viņam pieder”. (2. Tim. 2:19.)

 8. Kāpēc nav pietiekami ar to, ka cilvēks lieto Jehovas vārdu un pieder pie kristiešu draudzes?

⁸ Atsaukdamies uz notikumiem Mozus laikā, Pāvils Timotejam atgādināja, ka viņam ir izlēmīgi jārīkojas, lai nosargātu savas vērtīgās attiecības ar Jehovu. Tikai ar piederību pie kristiešu draudzes bija par maz, gluži tāpat kā Mozus laikā nepietika vienkārši piesaukt Jehovas vārdu. No uzticīgiem Dieva kalpiem tiek prasīts bez svārstīšanās atmest netaisnību. Ko tas nozīmēja Timotejam? Un ko Jehovas tauta mūsdienās var mācīties no Pāvila padoma?

 9. Kā agrīno kristiešu draudzi ietekmēja ”muļķīga un bezjēdzīga spriedelēšana”?

⁹ Dieva Rakstos ir doti konkrēti padomi par to, kāda netaisnība kristiešiem jāatmet. Piemēram, savā otrajā vēstulē Timotejam citos otrās nodaļas pantos Pāvils ieteica ”neķildoties par vārdiem” un ”izvairīties no tukšām runām”. (Nolasīt 2. Timotejam 2:14, 16, 23.) Daži draudzes locekļi izplatīja atkritēju mācības. Citi, šķiet, aizstāvēja idejas, kas izraisīja viedokļu sadursmi. Pat ja tās nebija tiešā pretrunā ar Rakstiem, tās radīja šķelšanos. To ietekmē draudzē sākās strīdi un ķildošanās par vārdiem un veidojās garīgā ziņā neveselīga gaisotne. Tāpēc Pāvils uzsvēra, cik svarīgi ir ”neielaisties muļķīgā un bezjēdzīgā spriedelēšanā”.

10. Kā mums jārīkojas, kad saskaramies ar atkrišanu?

¹⁰ Mūsdienās atkrišana nav bieža parādība Jehovas tautas draudzēs. Tomēr, kad saskaramies ar mācībām, kas ir pretrunā ar Bībeli, mums tās izlēmīgi jānoraida, lai kāds būtu to avots. Būtu nesaprātīgi iesaistīties diskusijās ar atkritējiem, personiski runājot ar viņiem, rakstot komentārus viņu blogos vai darot to jebkādā citā veidā. Pat ja mūsu mērķis būtu palīdzēt cilvēkam, šāda saruna būtu pretrunā Bībeles norādījumam, ko tikko apskatījām. Jehovas tauta pilnībā izvairās no visa, kas saistīts ar atkrišanu, — mēs to noraidām.

11. Kas var izraisīt ”muļķīgu.. spriedelēšanu”, un kā kristiešu vecākie var rādīt labu priekšzīmi?

¹¹ Atkrišana nav vienīgais, kas var izjaukt mieru draudzē. Piemēram, ”muļķīgu un bezjēdzīgu spriedelēšanu” var izraisīt viedokļu atšķirības jautājumā par izklaidi. Protams, ja kāds popularizē izklaidi, kas neatbilst Jehovas morāles normām, kristiešu vecākie nedrīkst ar to samierināties tikai tāpēc, lai izvairītos no pretēju viedokļu paušanas. (Ps. 11:6; Efes. 5:3—5.) Taču vecākie uzmanās, lai neuzspiestu citiem personisko viedokli. Viņi uzticīgi paklausa norādījumam, kas Bībelē ir dots kristīgiem pārraugiem: ”Ganiet jums uzticēto Dieva ganāmpulku.., nevis uzkundzēdamies tiem, ko Dievs ir nodevis jūsu gādībā, bet rādīdami priekšzīmi ganāmpulkam.” (1. Pēt. 5:2, 3; nolasīt 2. Korintiešiem 1:24.)

12., 13. a) Kāda ir Jehovas liecinieku nostāja jautājumā par izklaides izvēli, un kādi Bībeles principi uz to attiecas? b) Kā 12. rindkopā minētie principi attiecas uz dažādiem personiskas dabas jautājumiem?

¹² Ja runa ir par izklaidi, mūsu organizācija nedod vērtējumu konkrētām filmām, datorspēlēm, grāmatām un dziesmām un nenosaka, no kurām mums jāizvairās. Kāpēc tas netiek darīts? Bībelē ikviens cilvēks tiek mudināts vingrināt ”savu spriestspēju.. atšķirt labu no ļauna”. (Ebr. 5:14.) Rakstos ir atrodami pamatprincipi, ko kristietis var pārdomāt, kad izvēlas izklaidi. Visās dzīves jomās mūsu mērķim būtu jābūt ”pārliecināties, kas ir patīkams Kungam”. (Efes. 5:10.) Bībelē norādīts, ka noteikta vara ir ģimenes galvam, tāpēc viņš var izlemt, ka daži izklaides veidi ģimenei nav pieņemami. (1. Kor. 11:3; Efes. 6:1—4.)

¹³ Apskatītie Bībeles principi attiecas ne tikai uz izklaides izvēli. Karsti strīdi var uzliesmot arī par apģērbu un ārējo izskatu, par veselību un diētām, kā arī citiem personiskas dabas jautājumiem. Ja netiek pārkāpts neviens Bībeles princips, Jehovas kalpi rīkojas gudri, neiesaistoties strīdos par šādām tēmām, jo ”Kunga kalps nedrīkst strīdēties, bet viņam jābūt laipnam [”taktiskam”, zemsv. piez.] pret visiem”. (2. Tim. 2:24.)

14. Ar kādu salīdzinājumu Pāvils uzsvēra, cik svarīgi ir izvairīties no sliktas sabiedrības?

¹⁴ Kā vēl tie, kas ”piesauc Jehovas vārdu, atmet netaisnību”? Būtiski ir izvairīties no tādu cilvēku sabiedrības, kuri rīkojas nosodāmi. Pieminējis ”Dieva stipro pamatu”, Pāvils izmantoja vēl kādu salīdzinājumu. Viņš rakstīja par ”lielu namu”, kurā ”ir ne vien zelta un sudraba, bet arī koka un māla trauki, vieni paredzēti godājamiem mērķiem, bet citi — ne visai godājamiem”. (2. Tim. 2:20, 21.) Pēc tam Pāvils aicināja kristiešus ”turēties nost” jeb nošķirties no traukiem, kas tiek lietoti ”ne visai godājamiem” mērķiem.

15., 16. Ko var mācīties no piemēra par ”lielu namu”?

¹⁵ Kā jāsaprot Pāvila izmantotais piemērs? Kristiešu draudzi viņš salīdzināja ar ”lielu namu”, bet draudzes locekļus — ar ”traukiem”. Var gadīties, ka daži trauki mājās kļūst netīri, jo nonāk saskarē ar bīstamām vielām vai glabājas antisanitāros apstākļos. Šādus traukus nama saimnieks turēs atsevišķi no tīrajiem, piemēram, no tiem, kas tiek lietoti ēdiena gatavošanai.

¹⁶ Arī Jehovas kalpiem jācenšas palikt tīriem un jāizvairās no tuvām attiecībām ar tādiem cilvēkiem draudzē, kuri pastāvīgi izturas ar necieņu pret Jehovas principiem. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:33.) Ja jau to var teikt par draudzes locekļiem, tad vēl daudz svarīgāk ir ”novērsties” no tiem, kas nepieder pie draudzes un kas bieži ir ”mantkārīgi.., nepaklausīgi vecākiem.., neuzticīgi.., apmelotāji.., neganti, bez mīlestības pret labo, nodevēji.., tādi, kas mīl baudas, nevis Dievu”. (2. Tim. 3:1—5.)

17. Cik lielā mērā uzticīgie izraēlieši pakļāvās Dievam, nostājoties pret netaisnību?

¹⁷ Bībelē stāstīts, cik izlēmīgi rīkojās izraēlieši, kad saņēma norādījumu: ”Atkāpieties visapkārt nost no Koraha, Dātana un Abirāma dzīvokļiem!” (4. Moz. 16:24, 27.) Viņi nevilcinājās ne brīdi. Turklāt no notikumu apraksta var redzēt, cik lielā mērā izraēlieši pakļāvās pavēlei. Viņi ”visapkārt atkāpās nost”. Uzticīgie Dieva kalpi nevēlējās riskēt, un viņu paklausība nebija daļēja vai negribīga. Viņi ieņēma stingru nostāju par Jehovu un pret netaisnību. Ko mēs no tā varam mācīties?

18. Kāda doma izskan Pāvila vārdos, ar kuriem viņš rosināja Timoteju ”bēgt no jaunībai raksturīgajām vēlmēm”?

¹⁸ Ja ir apdraudēta mūsu draudzība ar Jehovu, ir jārīkojas ātri un izlēmīgi. Šī doma izskan Pāvila vārdos, ar kuriem viņš rosināja Timoteju ”bēgt no jaunībai raksturīgajām vēlmēm”. (2. Tim. 2:22.) Tajā laikā Timotejs jau bija pieaudzis vīrietis, varbūt viņam jau bija vairāk nekā 30 gadu. Taču muļķīgas ”jaunībai raksturīgas vēlmes” ne vienmēr ir atkarīgas no vecuma. Ja Timotejam šādas vēlmes rastos, viņam bija ”jābēg” no tām. Citiem vārdiem sakot, Timotejam vajadzēja ”atmest netaisnību”. Līdzīgu domu pauda Jēzus, kad viņš sacīja: ”Ja tava acs tev kļūst par iemeslu grēkam, izrauj to un aizmet.” (Mat. 18:9.) Kristieši, kas uztver šo padomu nopietni, rīkojas ļoti izlēmīgi, ja kaut kas apdraud viņu garīgumu; viņi negaida un nevilcinās.

19. Kā daži ir apņēmīgi rīkojušies, lai pasargātu sevi no garīgām briesmām?

¹⁹ Daži, kam agrāk, pirms kļūšanas par Jehovas lieciniekiem, ir bijušas problēmas ar alkoholu, ir nolēmuši pilnībā atturēties no alkoholisko dzērienu lietošanas. Citi izvairās no noteiktiem izklaides veidiem, kas paši par sevi nav nepareizi, bet var likt izpausties kādai personiskai vājībai. (Ps. 101:3.) Piemēram, kādam brālim pirms kļūšanas par Jehovas liecinieku patika amorālā gaisotne deju klubos, ko viņš bieži apmeklēja. Bet pēc tam, kad viņš uzzināja patiesību, viņš vairs nedejo pat Jehovas liecinieku pasākumos, lai neatmodinātu nepareizas vēlmes un domas, kādas viņam bija agrāk. Protams, no kristiešiem netiek prasīts pilnībā atturēties no alkohola, dejošanas vai kaut kā cita, kas pats par sevi nav nepareizs. Taču mums visiem ir apņēmīgi jārīkojas, lai pasargātu sevi no garīgām briesmām.

20. Kas mums dod paļāvību un mierinājumu, kaut arī ne vienmēr ir viegli ”atmest netaisnību”?

²⁰ Godpilnā iespēja būt nosauktiem Dieva vārdā ir saistīta ar atbildību. Mums ir nepieciešams ”atmest netaisnību” un ”novērsties no ļauna”. (Ps. 34:15.) To darīt ne vienmēr ir viegli. Bet ir mierinoši apzināties, ka Jehova allaž mīlēs ”tos, kas viņam pieder” un kas staigā viņa taisnos ceļus. (2. Tim. 2:19; nolasīt 2. Laiku 16:9.)