Saskatiet starpību ”starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas Viņam nekalpo”

1., 2. Kas mūsdienās Dieva kalpiem var sagādāt grūtības? (Sk. attēlus raksta sākumā.)

DAUDZI mediķi rūpējas par cilvēkiem, kas ir sasirguši ar lipīgām slimībām. Viņi ārstē šos cilvēkus, jo vēlas tiem palīdzēt. Taču, to darot, mediķiem ir jāuzmanās, lai viņi paši neinficētos ar slimībām, kuras cenšas izārstēt. Līdzīgi ir ar Jehovas kalpiem — daudzi no mums dzīvo un strādā kopā ar cilvēkiem, kas mūs var ”inficēt” ar attieksmi un īpašībām, kas nav tīkamas Dievam. Pasargāt sevi no šādas ietekmes nav viegli.

² Ritot pēdējām dienām, sabiedrībā ir vērojama morāla lejupslīde, jo cilvēki, kas nemīl Dievu, neņem vērā viņa normas. Savā otrajā vēstulē Timotejam apustulis Pāvils bija uzskaitījis šādiem cilvēkiem raksturīgās īpašības un minējis, ka, tuvojoties šīs pasaules galam, tās būs aizvien vairāk izplatītas. (Nolasīt 2. Timotejam 3:1—5, 13.) Kaut arī šādas īpašības, visticamāk, mūsos izraisa spēcīgu nepatiku, mūs tomēr var ietekmēt apkārtējo cilvēku domāšana, runas veids un rīcība. (Sal. Pam. 13:20.) Šajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību tam, kā īpašības, kas raksturīgas cilvēkiem, kuri nekalpo Dievam, atšķiras no īpašībām, kas raksturo Dieva kalpus. Tāpat šajā rakstā ir apskatīts, kā, garīgā ziņā palīdzot citiem, mēs varam sevi pasargāt no šīs pasaules sliktās ietekmes.

 3. Kam ir raksturīgas iezīmes, kas uzskaitītas 2. Timotejam 3:2—5?

³ Apustulis Pāvils rakstīja, ka ”pēdējās dienās iestāsies īpaši grūti laiki”. Pēc tam viņš uzskaitīja 19 negatīvas iezīmes, kas raksturo cilvēkus, kuri dzīvo šajā laikā. Šis uzskaitījums ir ļoti līdzīgs tam, kas atrodams Vēstulē romiešiem, 1. nodaļas 29. līdz 31. pantā, tomēr Pāvila vēstulē Timotejam ir minētas īpašības, kuras nav minētas nekur citur Grieķu rakstos. Kaut arī Pāvils savu uzskaitījumu iesāka ar vārdiem ”jo cilvēki būs...”, viņa teiktais nenozīmē, ka šādas iezīmes raksturo visus cilvēkus. Patiesajiem kristiešiem ir raksturīgas pavisam citas īpašības. (Nolasīt Maleahija 3:18.)

 4. Kā jūs raksturotu augstprātīgu cilvēku?

⁴ Pēc tam, kad Pāvils bija norādījis, ka cilvēki būs patmīlīgi un mantkārīgi, viņš minēja, ka cilvēki būs arī lielīgi, augstprātīgi un uzpūtīgi — tās ir īpašības, kas parasti raksturīgas cilvēkiem, kuri uzskata sevi par pārākiem savu spēju, ārienes, materiālās labklājības vai stāvokļa dēļ. Šādi cilvēki vēlas būt apbrīnoti un dievināti. Kāds Bībeles komentētājs par cilvēku, kuru ir pārņēmusi lepnība, rakstīja: ”Viņam sirdī ir neliels altāris, pie kura viņš pielūdz pats sevi.” Daži ir teikuši, ka pārmērīga augstprātība ir tik riebīga, ka pat augstprātīgiem cilvēkiem tā nepatīk, kad viņi to redz citos.

 5. Kas liecina, ka pat uzticīgi Jehovas kalpi var kļūt augstprātīgi?

⁵ Jehovam riebj lepnība. Bībelē teikts, ka viņš ienīst ”augstprātīgas acis”. (Sal. Pam. 6:16, 17.) Lepnums traucē tuvoties Dievam. (Ps. 10:4.) Tā ir īpašība, kas raksturo Sātanu. (1. Tim. 3:6.) Diemžēl ir gadījies, ka pat daži uzticīgi Jehovas kalpi ir ”inficējušies” ar augstprātību. Piemēram, Jūdejas ķēniņš Usija daudzus gadus bija uzticīgs Jehovam. ”Bet kad viņš bija kļuvis varens, tad viņš sirdsprātā kļuva augstprātīgs,” teikts Bībelē. ”Viņš sacēlās pret to Kungu, savu Dievu, ar to, ka viņš iegāja tā Kunga namā, lai uz kvēpināmo upuru altāra nestu kvēpināmo upuri.” Vēlāk arī ķēniņš Hiskija iekļuva lepnības lamatās, tomēr viņš laboja savu domāšanu. (2. Laiku 26:16; 32:25, 26.)

 6. Kāpēc Dāvids būtu varējis kļūt augstprātīgs, bet kāpēc viņš tāds nebija?

⁶ Daudzi kļūst augstprātīgi ārējā skaistuma, popularitātes, muzikālo spēju, fizisko dotību vai augsta stāvokļa dēļ. Dāvids atbilda ne tikai vienam, bet visiem minētajiem kritērijiem, tomēr viņš visu dzīvi palika pazemīgs. Pēc tam, kad Dāvids bija nogalinājis Goliātu un viņam par sievu tika apsolīta ķēniņa Saula meita, Dāvids teica: ”Kas es esmu, un kas ir mana ģimene, mana tēva dzimta Israēlā, lai es kļūtu ķēniņa znots?” (1. Sam. 18:18.) Kas Dāvidam palīdzēja palikt pazemīgam? Viņš zināja, ka viņam piemītošās spējas un īpašības, kā arī godājamo stāvokli viņam bija dāvājis Dievs, kas bija apliecinājis pazemību un pievērsis viņam savu uzmanību. (Ps. 113:5—8.) Dāvids apzinājās, ka viss labais viņam ir nācis no Jehovas. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 4:7.)

 7. Kas mums palīdz būt pazemīgiem?

⁷ Līdzīgi Dāvidam, Jehovas kalpi mūsdienās cenšas būt pazemīgi. Mūs pārņem apbrīna, domājot par to, ka Jehova, kas ir varenākā persona Visumā, pret saviem kalpiem izturas pazemīgi. (Ps. 18:36, LB-2012a.) Mēs nopietni uztveram apustuļa Pāvila padomu: ”Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā un pacietībā.” (Kol. 3:12.) Mēs arī zinām, ka mīlestība ”nelielās” un ”nav uzpūtīga”. (1. Kor. 13:4.) Redzot mūsu pazemību, citi var izjust pamudinājumu tuvoties Jehovam. Tāpat kā neticīgs vīrs var tikt ”pārliecināts ticēt”, pateicoties sievas priekšzīmīgajai uzvedībai, mūsu pazemīgā izturēšanās var piesaistīt cilvēkus patiesībai. (1. Pēt. 3:1.)

 8. a) Kāda mūsdienās ir daudzu attieksme pret nepaklausību vecākiem? b) Kāds mudinājums bērniem ir izteikts Bībelē?

⁸ Pāvils bija rakstījis par to, kā pēdējās dienās cilvēki izturēsies cits pret citu. Viņš minēja, ka bērni būs nepaklausīgi vecākiem. Mūsdienu pasaulē šāda uzvedība grāmatās, filmās un televīzijas raidījumos dažkārt tiek attēlota kā pieņemama vai pat vēlama, tomēr nepaklausība apdraud sabiedrības pamatvienību — ģimeni. Šis fakts cilvēkiem ir bijis zināms jau izsenis. Piemēram, senajā Grieķijā cilvēks, kas iesita tēvam vai mātei, zaudēja savas pilsoņtiesības. Savukārt, saskaņā ar romiešu likumiem, iesišana tēvam bija tikpat nopietns noziegums kā slepkavība. Gan Ebreju rakstos, gan Grieķu rakstos bērni tiek mudināti godāt savus vecākus. (2. Moz. 20:12; Efes. 6:1—3.)

 9. Kas bērniem palīdz būt paklausīgiem?

⁹ Kā bērni var pasargāt sevi no ”inficēšanās” ar nepaklausības garu? Viņiem būtu jāpārdomā, ko vecāki ir darījuši viņu labā. Tā viņos vairosies pateicība vecākiem un vēlēšanās tiem klausīt. Bērniem arī ir jāsaprot, ka Dievs Jehova, mūsu visu Tēvs, prasa, lai bērni būtu paklausīgi saviem vecākiem. Runājot par saviem vecākiem pozitīvi, viņi var palīdzēt arī citiem bērniem godāt vecākus. Protams, ja vecākiem trūkst mīļuma attiecībās ar saviem bērniem, tad bērniem būs grūti no sirds viņiem paklausīt. Un pilnīgi pretēji — ja bērni jūt, ka vecāki viņus patiesi mīl, viņi vēlas rīkoties pa prātam vecākiem pat tad, kad to darīt nav viegli. ”Kaut arī es bieži izjutu kārdinājumu darīt kaut ko tādu, kas vecākiem nepatiktu, viņi man deva saprātīgus norādījumus, paskaidroja, kāpēc viņi tos dod, un uzturēja ar mani brīvu domu apmaiņu,” stāsta Ostins. ”Tas man palīdzēja būt paklausīgam. Es redzēju, ka viņi rūpējas par mani, un tāpēc es vēlējos viņus iepriecināt.”

10., 11. a) Kādas negatīvas iezīmes piemīt cilvēkiem, kam trūkst mīlestības? b) Cik lielā mērā patiesajiem kristiešiem ir jāmīl citi?

¹⁰ Pāvils minēja arī citas negatīvas iezīmes, kas liecina, ka cilvēkiem trūks mīlestības citam pret citu. Pēc nepaklausības vecākiem Pāvils minēja nepateicību. Un tas ir saprotami, jo nepateicīgi cilvēki nenovērtē to, ko viņu labā dara citi. Tālāk ir minēts, ka cilvēki būs neuzticīgi, kā arī nepiekāpīgi — tādi, kas nevēlas izlīgt ar citiem. Vēl Pāvils minēja, ka cilvēki būs nodevēji un zaimotāji, proti, tādi, kas ļauni un aizskaroši runā par citiem cilvēkiem un pat par Dievu. Un vēl viņš pieminēja apmelotājus — cilvēkus, kas ar saviem vārdiem apzināti grauj citu reputāciju.b

¹¹ Pretstatā lielākajai daļai cilvēku, kam trūkst mīlestības pret tuvāko, Jehovas kalpi apliecina patiesu mīlestību pret citiem. Tā tas ir bijis vienmēr. Jēzus teica, ka mīlestība pret tuvāko — runa ir par mīlestību agapē — bija otrs svarīgākais bauslis Mozus bauslībā. Svarīgāks bija tikai norādījums mīlēt Dievu. (Mat. 22:38, 39.) Tāpat Jēzus teica, ka mīlestība būs tā īpašība, pēc kuras varēs pazīt patiesos kristiešus. (Nolasīt Jāņa 13:34, 35.) Patiesajiem kristiešiem ir jāmīl pat savi ienaidnieki. (Mat. 5:43, 44.)

12. Kā izpaudās Jēzus mīlestība pret citiem?

¹² Jēzus parādīja izcilu mīlestību pret cilvēkiem. Viņš apstaigāja pilsētas, sludinādams labo vēsti par Dieva valstību. Viņš dziedināja aklos, klibos, spitālīgos un kurlos. Viņš cēla augšā mirušos. (Lūk. 7:22.) Jēzus pat atdeva savu dzīvību cilvēces labā, kaut arī daudzi viņu ienīda. Jēzus rīcībā nevainojami atspoguļojās viņa Tēva mīlestība. Lai arī kādā valstī Jehovas liecinieki dzīvotu, viņi seko Jēzus paraugam un izturas pret citiem ar mīlestību.

13. Kā mīlestība, ko parādām pret citiem, viņiem var palīdzēt tuvoties Jehovam?

¹³ Mīlestība, ko mēs parādām pret citiem, piesaista cilvēkus mūsu debesu Tēvam. Piemēram, kādu vīrieti Taizemē dziļi ietekmēja mīlestība, kas bija vērojama brāļu un māsu starpā reģionālajā kongresā. Vēlāk, kad šis vīrietis atgriezās mājās, viņš lūdza, lai Jehovas liecinieki divas reizes nedēļā viņam mācītu Bībeli. Viņš sludināja visiem saviem radiniekiem un jau pēc pusgada pirmo reizi uzstājās ar Bībeles lasījumu valstības zālē. Cik lielā mērā mēs parādām mīlestību pret citiem? Lai to izvērtētu, mēs varam pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai es meklēju iespējas palīdzēt tuviniekiem, draudzes locekļiem un cilvēkiem, ko satieku sludināšanā? Vai es cenšos uz citiem raudzīties tā, kā uz viņiem raugās Jehova?”

14., 15. Kādas īpašības ir raksturīgas daudziem cilvēkiem, bet kā daļa no viņiem ir mainījušies?

¹⁴ Šajās pēdējās dienās cilvēki pauž vēl citas negatīvas iezīmes, no kurām mums jāsargās. Bezdievīgie cilvēki ir bez mīlestības pret labo vai, kā rakstīts kādā citā tulkojumā, ”labā nīdēji”. Viņi ir nesavaldīgi un neganti. Liela daļa ir pārgalvīgi.

¹⁵ Daudzi, kas savu īpašību dēļ agrāk līdzinājās negantiem zvēriem, ir mainījušies. Šādas pārvērtības bija paredzētas kādā Bībeles pravietojumā. (Nolasīt Jesajas 11:6, 7.) Tajā var lasīt, ka tādi plēsēji kā vilki un lauvas mierīgi sadzīvos ar tādiem mājdzīvniekiem kā jēri un teļi. Bībelē teikts, ka šāds miers būs iespējams, ”jo zeme būs Tā Kunga atziņu pilna”. (Jes. 11:9.) Tā kā dzīvnieki nespēj mācīties par Jehovu, šī pravietojuma garīgais piepildījums attiecas uz cilvēkiem.

16. Kā Bībele daudziem ir palīdzējusi mainīt savu personību?

¹⁶ Daudzi mūsu ticības biedri, kas reiz bija kā nikni vilki, tagad dzīvo mierā ar citiem. Šādu brāļu un māsu dzīvesstāsti ir atrodami vietnē jw.org, rubrikā ”Bībele maina cilvēku dzīvi”. Tie, kas ir iepazinuši Jehovu un sākuši viņam kalpot, nelīdzinās tiem, kuri ārēji izrāda dievbijību, bet kuru dzīvē tās spēks neparādās. Šādi cilvēki izturas tā, it kā viņi kalpotu Dievam, taču viņu darbi liecina par pretējo. Turpretī Jehovas kalpi, pat tie, ko agrāk varēja saukt par negantiem, tagad ir ”apvilkuši jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva gribas patiesā taisnībā un uzticībā”. (Efes. 4:23, 24.) Mācoties par Dievu, viņi saprata, ka viņiem jāsaskaņo sava dzīve ar Dieva normām. Tas viņus pamudināja veikt izmaiņas savos uzskatos, attieksmē un rīcībā. Veikt šādas izmaiņas nav viegli, tomēr tas ir iespējams, jo svētais gars palīdz tiem, kuri no sirds vēlas pildīt Dieva gribu.

17. Kā mēs varam sevi pasargāt no tā, ka mēs sāktu domāt un rīkoties līdzīgi tiem, kas nekalpo Dievam?

¹⁷ Starpība starp tiem, kas kalpo Dievam, un tiem, kas viņam nekalpo, kļūst redzama arvien skaidrāk. Dieva kalpiem ir jāuzmanās, lai viņu personībā neparādītos negatīvās iezīmes, kas raksturīgas cilvēkiem pasaulē. Ir gudri rīkoties saskaņā ar Dieva iedvesmoto padomu novērsties no tādiem cilvēkiem, par kādiem ir runa Otrajā vēstulē Timotejam, 3. nodaļas 2. līdz 5. pantā. Protams, mēs nevaram pilnībā izvairīties no kontaktēšanās ar šādiem cilvēkiem. Iespējams, mums ar viņiem ir kopā jāstrādā, jāmācās vai jādzīvo. Taču mēs varam sevi pasargāt no tā, ka mēs sāktu domāt un rīkoties līdzīgi viņiem. Mēs spēsim neļauties negatīvai ietekmei, ja stiprināsim savu draudzību ar Jehovu, iedziļinoties Bībelē un uzturot ciešas attiecības ar tiem, kas viņu mīl.

18. Kā mūsu vārdi un rīcība var nākt par labu citiem garīgā ziņā?

¹⁸ Mums ir arī jācenšas garīgā ziņā palīdzēt citiem. Meklēsim iespējas liecināt par Jehovu un lūgsim viņa palīdzību, lai spētu pateikt īstos vārdus īstajā laikā. Darīsim citiem zināmu, ka esam Jehovas liecinieki. Tad mūsu priekšzīmīgā uzvedība nesīs godu Dievam, nevis mums pašiem. Mēs esam mācīti ”atteikties no bezdievības un pasaulīgām vēlmēm, kā arī prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvot tagadējā laikmetā”. (Tit. 2:11—14.) Ja mēs rīkosimies tā, kā to vēlas Jehova, citi to ievēros un daži varbūt pat teiks: ”Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cak. 8:23.)