Līdzsvaroti pildīt vīra un vecākā pienākumus
”Bīskapam [”Pārraugam”, NW] pienākas būt.. vienas sievas vīram.” (1. TIMOTEJAM 3:2)
1., 2. Kāpēc var teikt, ka garīdznieku celibātam nav pamatojuma Rakstos?
PIRMAJĀ gadsimtā Dievam uzticīgos kristiešus nodarbināja jautājums, kā līdzsvaroti pildīt viņu dažādos pienākumus. Vai apustulis Pāvils, kas norādīja, ka neprecēti kristieši ”dara labāk”, gribēja teikt, ka šādi vīrieši būtu piemērotāki kalpošanai par pārraugiem kristiešu draudzē? Vai Pāvils tiešām vecākajiem izvirzīja prasību būt neprecētiem? (1. Korintiešiem 7:38.) Celibāts tiek prasīts no katoļu garīdzniekiem. Bet vai garīdznieku celibātam ir pamatojums Rakstos? Pareizticīgo baznīcās draudžu mācītāji drīkst būt precēti, taču bīskapi ne. Vai tas ir saskaņā ar Bībeli?
2 Daudzi no Kristus 12 apustuļiem, kristiešu draudzes pamata locekļiem, bija precēti vīrieši. (Mateja 8:14, 15; Efeziešiem 2:20.) Pāvils rakstīja: ”Vai mums nav tiesības kādu māsu ņemt par sievu un ar to kopā ceļot, kā to dara citi apustuļi, arī tā Kunga brāļi un Kēfa [Pēteris]?” (1. Korintiešiem 9:5.) Izdevumā The New Catholic Encyclopedia ir atzīts, ka ”likums par celibātu ir garīdznieku ieviests” un ka ”J[aunās] d[erības] kalpotājiem celibāts nebija obligāts”. Jehovas liecinieki seko Rakstos dotajiem norādījumiem, nevis garīdznieku likumiem. (1. Timotejam 4:1—3.)
Ir iespējams apvienot vecākā pienākumus un laulību
3. Kādi Rakstos atrodami fakti liecina, ka par kristīgiem pārraugiem var būt arī precēti vīrieši?
3 Pāvils nebūt neizvirzīja noteikumu, ka vīriešiem, kas ir iecelti par pārraugiem, jābūt neprecētiem; viņš rakstīja Titam: ”Tādēļ es tevi atstāju Krētā, lai tu nokārtotu to, kas vēl atlika, un katrā pilsētā ieceltu presbiterus [”vecākos vīriešus”, NW; grieķiski presbiteros] tā, kā es tev liku darīt. Tiem jābūt nevainojamiem vienas sievas vīriem, kam bērni ticīgi, nevis palaidņi vai nepaklausīgi. Jo bīskapam [”pārraugam”, NW; grieķiski episkopos] jābūt nevainojamam kā Dieva namturim.” (Titam 1:5—7.)
4. a) Kā mēs zinām, ka no kristīgiem pārraugiem netiek prasīts būt precētiem? b) Kādas priekšrocības ir neprecētam vecākajam?
4 Taču Rakstos nav arī prasīts, lai vecākie katrā ziņā būtu precēti. Jēzus palika neprecēts. (Efeziešiem 1:22.) Pāvils, ievērojams pārraugs pirmā gadsimta kristiešu draudzē, tajā laikā bija neprecēts. (1. Korintiešiem 7:7—9.) Arī mūsdienās par vecākajiem kalpo daudzi neprecēti kristieši. Bezlaulība viņiem droši vien ļauj veltīt vairāk laika pārrauga pienākumu veikšanai.
’Precēta cilvēka sirds ir dalīta’
5. Kāds Rakstos minēts fakts jāapzinās precētiem brāļiem?
5 Kristietim jāapzinās, ka precoties viņš uzņemas jaunus pienākumus, kas prasīs laiku un uzmanību. Bībelē teikts: ”Neprecētais rūpējas par tā Kunga lietām, kā patikt tam Kungam. Bet precētais rūpējas par pasaules lietām, kā patikt sievai: viņa sirds ir dalīta.” (1. Korintiešiem 7:32, 33.) Kādā ziņā tā ir dalīta?
6., 7. a) Kādā ziņā precēta cilvēka sirds ir ”dalīta”? b) Kādu padomu Pāvils dod precētiem kristiešiem? c) Kā šis padoms varētu ietekmēt vīra lēmumu par to, vai pieņemt kādu darba uzdevumu?
6 Piemēram, precēts cilvēks vairs nav noteicējs pār savu ķermeni. Pāvils skaidri pateica: ”Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai.” (1. Korintiešiem 7:4.) Daži no tiem, kas apsver iespēju precēties, varbūt domā, ka tam nav lielas nozīmes, jo dzimumattiecības viņu laulībā nebūs īpaši svarīgas. Tomēr, tā kā Rakstos ir izvirzīta prasība pirms laulībām atturēties no dzimumattiecībām, kristieši īsti nezina sava nākamā dzīvesbiedra intīmās vajadzības.
7 Pāvils norādīja, ka pat dzīvesbiedriem, kas ’tiecas pēc gara lietām’, jāņem vērā vienam otra seksuālās vajadzības. Viņš deva padomu kristiešiem Korintā: ”Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru. Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties atkal kopā, lai sātāns jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ.” (Romiešiem 8:5; 1. Korintiešiem 7:3, 5.) Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad šis padoms nav ticis ievērots un ir notikusi laulības pārkāpšana. Tāpēc precētam kristietim viss būtu rūpīgi jāpārdomā, pirms viņš piekrīt veikt kādu darba uzdevumu, kura dēļ viņš diezgan ilgu laiku būtu šķirts no sievas. Viņš vairs nevar pārvietoties tikpat brīvi kā tad, kad vēl nebija precējies.
8., 9. a) Par ko Pāvils runāja, teikdams, ka precēti kristieši ”rūpējas par pasaules lietām”? b) Par ko precētiem kristiešiem ir jārūpējas?
8 Kādā ziņā var teikt, ka precēti kristieši, arī draudžu vecākie, ”rūpējas par pasaules [kosmos] lietām”? (1. Korintiešiem 7:33.) Ir pilnīgi skaidrs, ka Pāvils nerunāja par slikto, kas ir šajā pasaulē, jo no tā visiem patiesajiem kristiešiem jāizvairās. (2. Pētera 1:4; 2:18—20; 1. Jāņa 2:15—17.) Dieva vārdos norādīts, lai mēs, ”atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām [kosmikos] iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā”. (Titam 2:12.)
9 Tātad precēts kristietis ”rūpējas par pasaules lietām” tādā nozīmē, ka viņš vai viņa pamatoti gādā par visu ikdienišķo, kas pieder pie parastas laulības dzīves. Tas ietver rūpes par mājvietu, pārtiku, apģērbu un atpūtu, nemaz nerunājot par neskaitāmām citām rūpēm, kas rodas, ja ģimenē ir bērni. Bet, lai laulība izdotos, pat vīram un sievai, kuriem nav bērnu, jārūpējas par to, kā ”patikt” dzīvesbiedram. It īpaši tas būtu jāņem vērā kristīgiem vecākajiem, kas cenšas līdzsvaroti pildīt savus pienākumus.
Labi vīri un labi vecākie
10. Ko būtu jāspēj ievērot kristieša garīgajiem brāļiem, kā arī cilvēkiem, kas nepieder pie draudzes, lai varētu teikt, ka šis kristietis atbilst vecākā amatam?
10 Vecākajiem nav izvirzīta prasība būt precētiem, taču kristietim, kas ir precējies, katrā ziņā jau pirms ieteikšanas par vecāko būtu jāpierāda, ka viņš cenšas būt labs, mīlošs vīrs un pienācīgi īstenot vadību. (Efeziešiem 5:23—25, 28—31.) Pāvils rakstīja: ”Ja kas tiecas pēc bīskapa [”pārrauga”, NW] amata, tas iekāro teicamu darbu. Bīskapam pienākas būt nepeļamam, vienas sievas vīram.” (1. Timotejam 3:1, 2.) Jābūt skaidri redzamam, ka vecākais dara visu iespējamo, lai būtu labs vīrs, vienalga, vai viņa sieva ir kristiete vai ne. Patiesībā pat cilvēkiem, kas nepieder pie draudzes, būtu jāspēj ievērot, ka viņš rūpējas par sievu, kā nākas, un pilda arī citus pienākumus. Pāvils piebilda: ”Viņam vajaga arī būt labā slavā pie tiem, kas ir ārpusē, lai viņš neiekristu neslavā un velna valgā.” (1. Timotejam 3:7.)
11. Uz ko norāda vārdi ”vienas sievas vīram”, un kā vecākajiem tāpēc būtu jārīkojas?
11 Protams, vārdi ”vienas sievas vīram” izslēdz poligāmiju, taču tie norāda arī uz uzticību laulībā. (Ebrejiem 13:4.) Vecākajiem jābūt īpaši uzmanīgiem, kad viņi palīdz māsām draudzē. Viņiem jāizvairās vieniem pašiem apmeklēt kādu māsu, kurai nepieciešams padoms un mierinājums. Būtu labi ņemt līdzi kādu citu vecāko, kalpošanas palīgu vai pat savu sievu, ja ir veicams tikai uzmundrinošs apciemojums. (1. Timotejam 5:1, 2.)
12. Kādam aprakstam jācenšas atbilst vecāko un kalpošanas palīgu sievām?
12 Uzskaitīdams prasības vecākajiem un kalpošanas palīgiem, apustulis Pāvils iestarpināja padomu sievietēm, kuru vīri tiek izvirzīti šīm privilēģijām. Viņš rakstīja: ”Sievām tāpat būs būt cienīgām, ne mēlnesēm, bet sātīgām, uzticamām visās lietās.” (1. Timotejam 3:11.) Kristīgs vīrs var daudz izdarīt, lai palīdzētu sievai atbilst šim aprakstam.
Rakstos noteiktie pienākumi pret sievu
13., 14. Kāpēc vecākajam jāpaliek kopā ar sievu un jābūt labam vīram pat tad, ja viņa nav Jehovas lieciniece?
13 Protams, iepriekšminētais padoms vecāko un kalpošanas palīgu sievām ir attiecināms vienīgi uz sievietēm, kas pašas ir Dievam veltītas kristietes. Parasti tā arī ir, jo no kristiešiem tiek prasīts precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.) Taču ko var teikt par brāli, kuram jau bija neticīga sieva, kad viņš veltīja savu dzīvi Jehovam, vai kura sieva ne viņa vainas dēļ ir atkritusi no patiesības?
14 Pati par sevi šāda situācija nevar liegt brālim būt par vecāko. Tāpat tā viņam nedod tiesības pārtraukt kopdzīvi tikai tāpēc, ka sieva nepiekrīt viņa pārliecībai. Pāvils ieteica: ”Ja esi jau saistījies ar sievu, nemeklē šķiršanos.” (1. Korintiešiem 7:27.) Turklāt viņš rakstīja: ”Ja kādam brālim ir neticīga sieva, un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt. Ja neticīgais šķiŗas, lai tas šķiŗas; tādā gadījumā brālis vai māsa nav saistīti; jo uz mieru Dievs mūs ir aicinājis. Kā tu, sieva, zini, vai varēsi izglābt savu vīru? Jeb kā tu, vīrs, zini, vai varēsi izglābt savu sievu?” (1. Korintiešiem 7:12, 15, 16.) Pat tad, ja viņa sieva nav Jehovas lieciniece, vecākajam jābūt labam vīram.
15. Kādu padomu apustulis Pēteris deva vīriem kristiešiem, un kādas varētu būt sekas, ja vecākais izrādītos nolaidīgs vīrs?
15 Vai viņa sieva ir ticīga vai nav, kristīgam vecākajam jāapzinās, ka sievai ir vajadzīga mīlestības pilna uzmanība. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievieti kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir arī žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.” (1. Pētera 3:7.) Vīrs, kas tīšuprāt nerūpējas par sievas vajadzībām, apdraud pats savas attiecības ar Jehovu, un Jehova varētu aizsegties it kā ”ar padebesi tā, ka.. lūgšanas nevarē[tu] izspiesties tam cauri”. (Raudu Dziesmas 3:44.) Iznākumā šāds vīrs var kļūt nederīgs kalpošanai par kristīgu pārraugu.
16. Kas ir galvenais Pāvila teiktajā, un kādām būtu jābūt vecāko domām par to?
16 Kā jau minējām, Pāvila spriedumu būtība ir šāda: apprecēdamies vīrietis zaudē to brīvības pakāpi, kas viņam bija pirms laulībām un kas ļāva ’pie tā Kunga turēties bez mitēšanās’. (1. Korintiešiem 7:35.) Ziņojumi rāda, ka daži precēti vecākie ne vienmēr ir pauduši līdzsvarotu viedokli par Dieva iedvesmotajiem Pāvila vārdiem. Vēlēdamies darīt to, kas viņu izpratnē jādara labiem vecākajiem, šie kristieši mēdz atstāt novārtā dažus no saviem vīra pienākumiem. Dažiem ir grūti atteikties no privilēģijām draudzē, pat ja ir skaidrs, ka to pieņemšana nāks sievai par ļaunu garīgā ziņā. Viņiem patīk priekšrocības, ko dod laulība, — bet vai viņi ir gatavi arī izpildīt pienākumus, kādi līdz ar to rodas?
17. Kas ir noticis ar dažām sievām, un kā to varbūt būtu bijis iespējams novērst?
17 Bez šaubām, dedzīgums vecākā darbā ir slavējams. Bet vai kristieti var saukt par līdzsvarotu, ja, pildīdams uzdevumus draudzē, viņš atstāj novārtā Rakstos noteiktos pienākumus pret sievu? Līdzsvarots vecākais vēlas palīdzēt draudzes locekļiem, taču viņš interesējas arī par savas sievas garīgumu. Dažas vecāko sievas ir kļuvušas garīgi vājas, un dažas pat ir cietušas garīgu katastrofu. (1. Timotejam 1:19.) Kaut arī sieva pati ir atbildīga par to, ko viņa dara, lai izglābtos, dažkārt garīgo problēmu būtu bijis iespējams nepieļaut, ja vecākais būtu ’kopis un glabājis’ sievu, ”tāpat kā Kristus draudzi”. (Efeziešiem 5:28, 29.) Vecāko pienākums ir ’sargāt pašiem sevi un visu ganāmo pulku’. (Apustuļu darbi 20:28.) Ja vecākais ir precēts, tas attiecas arī uz viņa sievu.
”Miesas bēdas”
18. Kādā ziņā precētiem kristiešiem ir ”bēdas”, un kā tās varētu ietekmēt vecākā darbu?
18 Apustulis Pāvils rakstīja arī šādus vārdus: ”Ja jaunava dodas laulībā, tā negrēko; tādiem savas miesas bēdas gan būs, bet es jūs gribētu saudzēt.” (1. Korintiešiem 7:28.) Pāvils vēlējās saudzēt visus, kas spēja sekot viņa piemēram un palikt neprecēti, lai tiem nebūtu rūpju, kādas neizbēgami rodas laulībā. Šādas rūpes ir pat bezbērnu pāriem — to cēlonis var būt problēmas ar veselību, finansiālas grūtības, kā arī Rakstos noteiktie pienākumi pret dzīvesbiedra padzīvojušajiem vecākiem. (1. Timotejam 5:4, 8.) Draudzes vecākajam jārāda priekšzīme, uzņemoties šo pienākumu pildīšanu, un dažreiz tas var ietekmēt viņa iespējas kristīgā pārrauga darbā. Brīnišķīgi, ka vairākumam vecāko izdodas teicami izpildīt gan ģimenes pienākumus, gan uzdevumus draudzē.
19. Ko Pāvils gribēja teikt ar vārdiem ”precētie lai ir kā neprecēti”?
19 Pāvils piebilda: ”Laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti.” (1. Korintiešiem 7:29.) Protams, ņemot vērā to, ko Pāvils pirms tam bija rakstījis šajā nodaļā vēstulē korintiešiem, ir skaidrs: viņš ar to negribēja teikt, ka precētiem kristiešiem kaut kādā ziņā būtu jāatstāj sieva bez ievērības. (1. Korintiešiem 7:2, 3, 33.) Pāvils atklāja, ko viņš gribēja teikt, rakstīdams: ”Kas šo pasauli lietā, [lai ir] kā tādi, kas to nelietā, jo šīs pasaules iekārta beidzas.” (1. Korintiešiem 7:31.) Mūsdienās vēl vairāk nekā Pāvila laikā vai apustuļa Jāņa laikā var sacīt, ka ”pasaule iznīkst”. (1. Jāņa 2:15—17.) Tāpēc precēti kristieši, kas apzinās nepieciešamību kaut ko upurēt, lai sekotu Kristum, nevar pilnīgi nodoties laulības dzīves priekiem un priekšrocībām. (1. Korintiešiem 7:5.)
Pašaizliedzīgas sievas
20., 21. a) Kādā ziņā daudzas sievas kristietes labprāt uzupurējas? b) Ko sievai ir tiesības gaidīt no vīra, pat ja viņš ir vecākais?
20 Tāpat kā vecākie, kas uzupurējas citu labā, daudzas vecāko sievas cenšas līdzsvaroti pildīt savus pienākumus laulībā, rūpējoties arī par svarīgajām Valstības interesēm. Tūkstošiem kristīgu sieviešu ir priecīgas sadarboties ar vīriem, palīdzot tiem pildīt pārrauga pienākumus. Tāpēc Jehova mīl un svētī šīs kristietes, kas pauž lielisku garu. (Filemonam 25.) Tomēr, kā liecina līdzsvarotie Pāvila padomi, pārrauga sievai ir tiesības gaidīt, ka vīrs viņai ziedos saprātīgu daudzumu laika un uzmanības. Rakstos noteikts, ka precētiem vecākajiem, kas līdzsvaroti pilda vīra un pārrauga pienākumus, jāveltī sievai pietiekami daudz laika.
21 Bet ja nu kristīgs vecākais ir ne vien vīrs, bet arī tēvs? Tādā gadījumā viņa pienākumi ir vēl lielāki un viņam paveras vēl kāda pārraudzības sfēra, kā mēs redzēsim nākamajā rakstā.
Atkārtojumam
◻ Kādi Rakstos minēti fakti liecina, ka par kristīgu pārraugu var būt arī precēts vīrietis?
◻ Kas jāapzinās vecākajam, kurš stājas laulībā?
◻ Kādā ziņā precēts kristietis ”rūpējas par pasaules lietām”?
◻ Kā daudzas pārraugu sievas pauž brīnišķīgu uzupurēšanās garu?
[Attēls 17. lpp.]
Kaut arī vecākais ir aizņemts ar teokrātisku darbību, viņam jāizturas pret sievu ar mīlestību un uzmanību