Jaunieši, Jehova neaizmirsīs jūsu darbu

”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.” (EBREJIEM 6:10.)

 1. Kā Bībelē, Vēstulē ebrejiem un Maleahija grāmatā, paskaidrots, ka Jehova augstu vērtē mūsu kalpošanu?

VAI kādreiz ir gadījies, ka tu esi izdarījis draugam kaut ko labu, bet viņš tev pat paldies nepasaka? Tas var būt ļoti sāpīgi, ja laipnības izpausme tiek uztverta kā kaut kas pašsaprotams vai, vēl sliktāk, ja tā vispār tiek aizmirsta. Taču nekas tāds nav iespējams, ja runa ir par kalpošanu Jehovam. Bībelē teikts: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.” (Ebrejiem 6:10.) Vai esi domājis, ko šie vārdi nozīmē? Jehova uzskatītu to par netaisnību, par grēku, ja viņš aizmirstu, ko tu esi darījis un turpini darīt kalpošanā. Viņš ir Dievs, kas augstu vērtē citus. (Maleahija 3:10.)

 2. Kāpēc iespēja kalpot Jehovam ir kaut kas īpašs?

² Tev ir īpaša iespēja pielūgt šādu pateicīgu Dievu un kalpot viņam. Pasaulē ir aptuveni seši miljardi iedzīvotāju, bet tikai seši miljoni tavu ticības biedru, tātad tev patiešām ir reta priekšrocība. Tas, ka tu esi uzklausījis labo vēsti un atsaucies uz to, liecina, ka Jehova par tevi interesējas. Jēzus teica: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:44.) Jehova cilvēkiem personīgi palīdz gūt labumu no Kristus upura.

Augstu vērtē savu izcilo priekšrocību

 3. Kā Koraha dēli pauda pateicību par iespēju kalpot Jehovam?

³ Kā bija paskaidrots iepriekšējā rakstā, tev ir unikāla iespēja priecēt Jehovas sirdi. (Salamana Pamācības 27:11.) Šo priekšrocību nedrīkst uzskatīt par kaut ko pašsaprotamu. Kādā no iedvesmotajiem psalmiem Koraha dēli pauda pateicību par iespēju kalpot Jehovam: ”Viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstošas citas! Stāvēt pie dievnama sliekšņa ir labāki nekā mājot bezdievības mājokļos!” (Psalms 84:11.)

 4. a) Kāpēc kāds varētu uzskatīt, ka Jehovas pielūgsme ierobežo viņa brīvību? b) Kas liecina par to, ka Jehova ievēro savu kalpu pūles un atalgo tos?

⁴ Vai tādas ir arī tavas domas par iespēju kalpot debesu Tēvam? Tiesa, reizēm varētu likties, ka Jehovas pielūgsme ierobežo tavu brīvību. Lai dzīvotu pēc Bībeles principiem, ir vajadzīga zināma pašaizliedzība, taču tas, ko Jehova prasa, nāk mums pašiem par labu. (Psalms 1:1—3.) Turklāt Jehova redz tavas pūles un apliecina, ka viņš atzinīgi vērtē tavu uzticību. Pāvils rakstīja, ka Jehova ”tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. (Ebrejiem 11:6.) Jehova meklē iespējas to darīt. Kāds taisnīgs pravietis, kas dzīvoja senajā Izraēlā, sacīja: ”Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. Laiku 16:9.)

 5. a) Kāda ir viena no labākajām iespējām apliecināt, ka tu ar skaidru sirdi turies pie Jehovas? b) Kāpēc varētu būt grūti runāt ar citiem par savu ticību?

⁵ Viena no labākajām iespējām apliecināt, ka tu ar skaidru sirdi turies pie Jehovas, ir stāstīt par viņu citiem. Vai tev kādreiz ir izdevies runāt ar skolasbiedriem par savu ticību? Sākumā šāda perspektīva var šķist biedējoša. Varbūt tu domā: ”Un ja nu viņi par mani smiesies? Ja nu viņi uzskatīs, ka mana reliģija ir dīvaina?” Jēzus atzina, ka ne visi uzklausīs vēsti par Valstību. (Jāņa 15:20.) Tomēr tas nenozīmē, ka tev nekas cits neatliek kā samierināties ar izsmieklu un noraidījumu. Daudzi gados jauni Jehovas liecinieki ir atraduši kādu, kas labprāt viņos klausās, un vienaudži pat ir sākuši viņus vairāk cienīt, jo viņi neatkāpjas no saviem uzskatiem.

”Jehova tev palīdzēs”

6., 7. a) Kā saviem klasesbiedriem sludināja kāda 17 gadus veca meitene? b) Ko var mācīties no šī gadījuma?

⁶ Bet kā tu vari iegūt drosmi, lai runātu par savu ticību? Būtu labi apņemties godīgi un atklāti atbildēt, ja kāds kaut ko jautā par tavu reliģiju. Lūk, ko pieredzēja 17 gadus vecā Dženifera. ”Es skolā pusdienoju, kad meitenes pie mana galda sāka runāt par reliģiju, un viena no viņām pavaicāja, pie kādas reliģijas es piederu,” viņa stāsta. Vai Dženifera uztraucās par to, kā atbildēt? ”Tā bija gan,” viņa atzīst, ”jo es nezināju, kāda būs viņu reakcija.” Dženifera turpina: ”Es pateicu meitenēm, ka esmu Jehovas lieciniece. Sākumā viņas bija pārsteigtas, jo laikam bija domājušas, ka Jehovas liecinieki ir kaut kādi dīvaiņi. Tad viņas sāka uzdot jautājumus un man bija iespēja labot dažus no viņu nepareizajiem priekšstatiem. Arī vēlāk vairākas meitenes laiku pa laikam nāca pie manis un kaut ko jautāja.”

⁷ Dženifera nepavisam nenožēloja, ka bija izmantojusi izdevību runāt par savu ticību. ”Kad pusdienas bija galā, es jutos ļoti labi,” viņa saka. ”Tagad šīs meitenes labāk zina, kas ir Jehovas liecinieki.” Dženiferas padoms citiem ir vienkāršs: ”Ja tev ir grūti sludināt klasesbiedriem vai skolotājiem, pasaki īsu lūgšanu, un Jehova tev palīdzēs. Tu būsi priecīgs, ka esi izmantojis iespēju sludināt.” (1. Pētera 3:15.)

 8. a) Kā lūgšana palīdzēja Nehemijam kādā neparedzētā situācijā? b) Kādās situācijās skolā varētu būt noderīgi klusībā īsi lūgt Jehovu?

⁸ Tu droši vien ievēroji, ka Dženifera iesaka īsi vērsties pie Jehovas lūgšanā, ja ir radusies izdevība runāt par savu ticību. Tieši tā rīkojās Nehemija, Persijas valdnieka Artakserksa dzērienu devējs, kad bija izveidojusies neparedzēta situācija. Nehemija bija acīm redzami nomākts, jo viņam bija pastāstīts, cik bēdīgā stāvoklī atrodas ebreji, un viņš bija uzzinājis, ka Jeruzalemes mūri un vārti ir drupās. Valdnieks pamanīja, ka Nehemija ir noraizējies, un pajautāja, kas ir noticis. Pirms Nehemija atbildēja, viņš lūdza Dievam vadību. Pēc tam viņš drosmīgi lūdza atļauju atgriezties Jeruzalemē un piedalīties sagrautās pilsētas atjaunošanā, un Artakserkss izpildīja Nehemijas lūgumu. (Nehemijas 2:1—8.) Šis notikums ir pamācošs. Ja tu jūties nedrošs, kad rodas iespēja liecināt par savu ticību, neaizmirsti klusībā lūgt Jehovu. ”Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu [Jehovu], jo viņš gādā par jums,” rakstīja Pēteris. (1. Pētera 5:7; Psalms 55:23.)

”Gatavi aizstāvēties”

 9. Kā trīspadsmitgadīgajai Leai izdevās izplatīt 23 grāmatas Jauniešu jautājumi?

⁹ Lūk, vēl kāds gadījums. Lea, kurai ir 13 gadi, skolā garajā starpbrīdī lasīja grāmatu Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildesa. ”Citi mani vēroja,” viņa stāsta, ”un drīz vien man aiz muguras bija sastājies vesels pulks skolnieku. Viņi sāka jautāt, par ko šī grāmata ir.” Todien četras meitenes palūdza Leai grāmatu Jauniešu jautājumi. Šīs meitenes parādīja grāmatu citiem, kam arī radās vēlēšanās to iegūt savā īpašumā. Dažu nedēļu laikā Lea izplatīja skolasbiedriem un viņu draugiem 23 grāmatas Jauniešu jautājumi. Vai viņai uzreiz bija viegli runāt, kad citi uzdeva jautājumus par grāmatu, ko viņa lasīja? ”Sākumā es ļoti uztraucos,” Lea atzīst, ”taču es lūdzu Jehovu, un es zināju, ka viņš ir ar mani.”

10., 11. Kā maza izraēliešu meitene palīdzēja sīriešu karaspēka virspavēlniekam iepazīt Jehovu, un kā viņš pēc tam rīkojās?

¹⁰ Varbūt tas, kas notika ar Leu, tev atsauc atmiņā līdzīgu situāciju, kurā bija nokļuvusi kāda maza izraēliešu meitene, kas bija aizvesta gūstā uz Sīriju. Sīriešu karaspēka virspavēlnieks Naāmans bija spitālīgs. Iespējams, viņa sieva uzsāka sarunu, kuras gaitā mazā meitene pieminēja savu ticību. ”Kaut mans kungs būtu nonācis tā pravieša priekšā, kas ir Samarijā, tas viņu atbrīvotu no viņa spitālības!” viņa teica. (2. Ķēniņu 5:1—3.)

¹¹ Tāpēc, ka mazā meitene bija tik drosmīga, Naāmans atzina, ka ”nav neviena cita Dieva visā pasaulē kā vienīgi Israēlā”. Viņš pat apņēmās ”vairs turpmāk neupurēt svešiem dieviem nedz dedzināmos, nedz kaujamos upuŗus kā vienīgi tam Kungam”. (2. Ķēniņu 5:15, 17.) Nav šaubu, ka Jehova svētīja mazās meitenes drosmi, un tāpat viņš var atbalstīt jauniešus mūsdienās — Lea par to pārliecinājās. Vēlāk vairāki skolasbiedri viņai teica, ka grāmata Jauniešu jautājumi viņiem ir noderējusi dažādās dzīves situācijās. ”Es biju priecīga, jo apzinājos, ka palīdzu citiem kaut ko uzzināt par Jehovu un palīdzu viņiem mainīt savu dzīvi,” viņa saka.

12. Kā var stiprināt apņēmību aizstāvēt savu ticību?

¹² Arī tu vari pieredzēt kaut ko līdzīgu tam, kas notika ar Dženiferu un Leu. Ņem vērā Pētera aicinājumu, kurš rakstīja, ka kristiešiem vienmēr jābūt ”gataviem aizstāvēties savas cerības dēļ pret ikkatru, kas no [viņiem] prasa atbildību; tomēr gan ar lēnprātību un bijību”. (1. Pētera 3:15, 16.) Kā to var darīt? Centies līdzināties pirmā gadsimta kristiešiem, kas lūdza Jehovu, lai viņš tiem palīdzētu sludināt ar drosmi. (Apustuļu darbi 4:29.) Pēc tam bez bailēm runā ar citiem par to, kam tu tici, — ļoti iespējams, panākumi būs labāki, nekā tu būsi cerējis. Turklāt tā tu priecēsi Jehovas sirdi.

Videofilmas un īpaši projekti

13. Kādās situācijās daži jaunieši sludina? (Skat. ielogojumus 20. un 21. lpp.)

¹³ Daudzi jaunieši ir pastāstījuši skolasbiedriem vai skolotājiem par savu ticību, izmantojot videofilmas. Reizēm iespējas slavēt Jehovu paveras, kad skolā tiek uzdots strādāt pie kāda lielāka projekta. Piemēram, divi piecpadsmitgadīgi Jehovas liecinieki pasaules vēstures kursa ietvaros saņēma uzdevumu veidot referātu par kādu no pasaules reliģijām. Viņi abi kopīgi uzrakstīja referātu par Jehovas lieciniekiem, par avotu izmantojot grāmatu Jehovas liecinieki — Dieva Valstības sludinātājib. Viņiem bija jāsagatavo arī piecas minūtes garš mutvārdu ziņojums, bet pēc viņu uzstāšanās skolotājam un skolniekiem bija tik daudz jautājumu, ka abi puiši bija klases priekšā vēl 20 minūtes. Vairākas nedēļas pēc tam klasesbiedri joprojām uzdeva jautājumus par Jehovas lieciniekiem.

14., 15. a) Kāpēc bailes no cilvēkiem ir kaitīgas? b) Kāpēc tu vari ar pārliecību stāstīt citiem par savu ticību?

¹⁴ Aprakstītie gadījumi liecina, ka tad, ja neslēpjam, ka esam Jehovas liecinieki, un stāstām citiem par saviem uzskatiem un pārliecību, var panākt ļoti daudz. Nepieļauj, ka bailes no cilvēkiem tevi atturētu izmantot šo lielisko iespēju — palīdzēt citiem iepazīt Jehovu. Bībelē teikts: ”Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet kas paļaujas uz to Kungu tiek pasargāts.” (Salamana Pamācības 29:25.)

¹⁵ Kristīgiem jauniešiem ir kaut kas tāds, kas viņu vienaudžiem ir ļoti vajadzīgs, — zināšanas par to, kāds ir labākais dzīves ceļš, un mūžīgas dzīves apsolījums. (1. Timotejam 4:8.) Kādā pētījumā tika noskaidrots, ka Amerikas Savienotajās Valstīs, kur, pēc daudzu domām, cilvēki ir vienaldzīgi un neinteresējas par reliģiju, vismaz puse jauniešu uztver reliģiju ļoti nopietni un trešā daļa apgalvo, ka ticība visspēcīgāk ietekmē viņu dzīvi. Līdzīga situācija droši vien ir arī daudzās citās vietās pasaulē. Tātad jaunieši, ar kuriem tu kopā mācies skolā, iespējams, labprāt uzklausītu to, ko tu viņiem varētu pastāstīt par Bībeli.

Jaunieši, tuvojieties Jehovam

16. Kas vēl bez sludināšanas ir nepieciešams, lai Jehova būtu apmierināts?

¹⁶ Protams, lai priecētu Jehovas sirdi, nepietiek tikai stāstīt par viņu citiem. Ir nepieciešams arī saskaņot savu uzvedību ar viņa prasībām. Apustulis Jānis rakstīja: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.) Tu pārliecināsies par šo vārdu patiesumu, ja tuvosies Jehovam. Kā to var izdarīt?

17. Kā tu vari tuvoties Jehovam?

¹⁷ Ir svarīgi atlicināt laiku Bībeles un bībelisku publikāciju lasīšanai. Jo vairāk tu uzzināsi par Jehovu, jo vieglāk būs paklausīt viņam un stāstīt par viņu citiem. ”Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu,” teica Jēzus, ”jo no sirds pārpilnības mute runā.” (Lūkas 6:45.) Tāpēc rūpējies, lai tavā sirdī būtu tas, kas ir labs. Ir derīgi izvirzīt sev noteiktus mērķus, piemēram, varbūt nākamnedēļ tu varētu labāk sagatavoties draudzes sapulcēm. Nākamais mērķis varētu būt piedalīties sapulcē ar īsu, bet no sirds teiktu komentāru. Protams, tas, ko tu mācies, ir jāizmanto arī dzīvē. (Filipiešiem 4:9.)

18. Par ko mēs varam būt pārliecināti arī tad, ja sastopamies ar pretestību?

¹⁸ Svētības, ko cilvēks saņem, kalpojot Jehovam, ir mūžīgas. Tiesa, reizēm Jehovas liecinieki sastopas ar pretestību un izsmieklu, bet tas nav nekas briesmīgs. Labs piemērs mums visiem ir Mozus, par kuru Bībelē sacīts, ka ”viņš raudzījās uz atmaksu”. (Ebrejiem 11:24—26.) Arī tu vari būt pārliecināts, ka Jehova tevi atalgos par taviem centieniem iepazīt viņu un stāstīt par viņu citiem. Viņš nekad neaizmirsīs ”jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā”. (Ebrejiem 6:10.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai tu atceries?

• Kas liecina par to, ka Jehova augstu vērtē tavu kalpošanu?

• Kādus paņēmienus daži ir sekmīgi izmantojuši, sludinot skolā?

• Kā var stiprināt apņēmību sludināt klasesbiedriem?

• Kā tu vari tuvoties Jehovam?

[Papildmateriāls/Attēli 20. lpp.]

Arī bērni cildina Jehovu

Arī bērni var veiksmīgi sludināt skolā, kā liecina tālāk minētie gadījumi.

Desmitgadīgā Ambera mācās piektajā klasē, un reiz stundā tika lasīta grāmata par to, kā Otrā pasaules kara laikā nacisti vajāja ebrejus. Ambera nolēma atnest skolotājai videofilmu Violetie trīsstūri. Skolotāja bija pārsteigta, uzzinot, ka nacisti ir vajājuši arī Jehovas lieciniekus, un parādīja videofilmu visai klasei.

Astoņus gadus vecā Aleksa uzrakstīja savai klasei vēstuli, kurā paskaidroja, kāpēc viņa nevar kopā ar citiem svinēt Ziemassvētkus. Skolotājai šī vēstule tik ļoti iepatikās, ka viņa lūdza Aleksu to nolasīt ne tikai savai klasei, bet arī divām citām klasēm. ”Man ir mācīts cienīt citus, kuru uzskati atšķiras no manējiem, un es jums pateicos, ka jūs cienāt manu lēmumu nesvinēt Ziemassvētkus,” Aleksa sacīja.

Kad Ēriks tikko bija sācis iet pirmajā klasē, viņš paņēma līdzi uz skolu Manu Bībeles stāstu grāmatu un palūdza atļauju parādīt to klasesbiedriem. ”Man ir labāka doma,” teica skolotāja. ”Tu varētu nolasīt kādu stāstu klasei.” Ēriks tā arī izdarīja un pēc tam uzaicināja visus, kas vēlētos šādu grāmatu, pacelt roku. Roku pacēla astoņpadsmit cilvēki, starp kuriem bija arī skolotāja. Tagad Ēriks skolu uzskata par savu sludināšanas teritoriju.

Deviņgadīgajai Vitnijai ļoti patīk brošūra Jehovas liecinieki un izglītībac. ”Parasti mamma katru gadu iedod šo brošūru maniem skolotājiem, bet šogad es to izdarīju pati,” viņa stāsta. ”Pateicoties šai brošūrai, skolotāja mani izvirzīja par ”nedēļas skolnieci”.”

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 21. lpp.]

Situācijas, kurās var runāt par savu ticību

Saņēmuši uzdevumu gatavot referātu vai kādu citu lielāku darbu, daži izvēlas tādu tēmu, kas viņiem ļauj sludināt

Daudzi jaunieši ir iedevuši skolotājiem videofilmu vai kādu publikāciju, kas ir saistīta ar stundā apskatāmo tēmu

Dažreiz jauniešiem, kas starpbrīdī lasa Bībeli vai kādu bībelisku publikāciju, citi uzdod jautājumus

[Attēls 18. lpp.]

Pieredzējuši kristieši var palīdzēt jauniešiem kalpot Jehovam