Prasmīga Dieva vārdu lietošana

 6. Ko Pāvils citēja Vēstulē ebrejiem 10:38?

⁶ Pāvils stiprināja kristiešu ticību arī ar to, ka prasmīgi lietoja Rakstus. Viņš, piemēram, rakstīja: ”Mans taisnais no ticības dzīvos, bet uz to, kas atkāpjas, manai dvēselei nav labs prāts.” (Ebrejiem 10:38.) Tas bija citāts no pravieša Habakuka grāmatas.a Ebreju tautības kristiešiem, kas lasīja Pāvila vēstuli, šie vārdi noteikti bija pazīstami, jo viņi labi zināja, kas rakstīts praviešu grāmatās. Tā kā Pāvila mērķis bija stiprināt kristiešus, kas ap 61. gadu dzīvoja Jeruzalemē un tās apkārtnē, Habakuka piemērs bija izraudzīts ļoti precīzi.

 7. Kad tika uzrakstīts Habakuka pravietojums, un kas tajā laikā notika Jūdejā?

⁷ Jeruzaleme tika nopostīta 607. gadā pirms mūsu ēras, un Habakuks savu grāmatu acīmredzot uzrakstīja kādus divdesmit gadus pirms tam. Parādībā pravietis redzēja haldiešus (babiloniešus) — ”skaudru, nežēlīgu un kustīgu tautu” —, kas iebruka Jūdejā un nopostīja Jeruzalemi, pirms tam iekarojuši daudzas tautas un valstis. (Habakuka 1:5—11.) Par šo posta laiku pravieši sludināja vairāk nekā simts gadus, jau kopš Jesajas laikiem. Laikā, kad dzīvoja Habakuks, ķēniņa Josijas vietā stājās Jojakīms un Jūdejā atkal zēla bezdievība. Jojakīms vajāja un pat nogalināja cilvēkus, kas runāja Jehovas vārdā. (2. Laiku 36:5; Jeremijas 22:17; 26:20—24.) Var labi saprast, kāpēc Habakuks izmisumā iesaucās: ”Cik ilgi, Kungs!” (Habakuka 1:2.)

 8. Kāpēc pirmā gadsimta kristiešiem bija labi padomāt par Jehovas atbildi Habakukam, un kāpēc tas ir noderīgi kristiešiem mūsdienās?

⁸ Habakuks nezināja, cik daudz laika palicis līdz Jeruzalemes iznīcināšanai. Tāpat kristieši, kas dzīvoja mūsu ēras pirmajā gadsimtā, nezināja, kad pienāks gals jūdu sistēmai. Savukārt mēs nezinām ”dienu un stundu”, kad tiks izpildīts Jehovas spriedums pastāvošajai ļaunajai sistēmai. (Mateja 24:36.) Tāpēc ir labi padomāt par atbildi, ko Jehova deva Habakukam. Pirmkārt, viņš apliecināja, ka gals pienāks tieši paredzētajā laikā. Pravietojuma piepildīšanās nekavēsies, lai arī cilvēkiem varētu likties, ka tā tiek novilcināta. (Habakuka 2:3.) Otrkārt, Jehova Habakukam atgādināja: ”Taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ.” (Habakuka 2:4.) Tie ir vienkārši un patiesi vārdi. Galvenais ir nevis tas, kad būs gals, bet gan tas, vai mums ir stipra ticība Dievam.

 9. a) Kā vārdi ”taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ” piepildījās 607. gadā pirms mūsu ēras? b) Kā tie piepildījās mūsu ēras 66. gadā? c) Kāpēc mums jāstiprina ticība?

⁹ Jeremija, viņa sekretārs Baruhs, kā arī Ebedmelehs un rehabieši 607. gadā pirms mūsu ēras redzēja, kā piepildās solījums, ko Jehova bija devis Habakukam. Visi šie cilvēki palika dzīvi, kad Jeruzaleme tika ielenkta un iznīcināta. Tā Jehova atalgoja viņu uzticību. (Jeremijas 35:1—19; 39:15—18; 43:4—7; 45:1—5.) Ebreju tautības kristieši, kas dzīvoja mūsu ēras pirmajā gadsimtā, acīmredzot bija ņēmuši vērā Pāvila padomus, jo 66. gadā, kad romieši uzbruka Jeruzalemei un pēc tam pēkšņi atkāpās no pilsētas, kristieši darīja to, ko bija pavēlējis Jēzus, — viņi pameta Jeruzalemi. (Lūkas 21:20, 21.) Viņi palika dzīvi savas paļāvīgās ticības dēļ. Arī mēs varēsim palikt dzīvi, kad pienāks gals, ja būsim uzticīgi Dievam. Tāpēc ir ļoti svarīgi stiprināt savu ticību jau tagad.