Noas ticība nosoda pasauli
VAI jūs esat dzirdējuši par dievbijīgo Nou, kas uzbūvēja šķirstu, kurā paglābās no plūdiem, kas nāca pār visu pasauli? Kaut arī tas risinājās ļoti sen, miljoniem cilvēku šis notikums ir pazīstams. Tomēr daudzi nekad nav iedomājušies, ka Noas dzīve skar ikvienu no mums.
Kāpēc mums būtu jāinteresējas par tūkstošiem gadu vecu vēstījumu? Vai pastāv kāda līdzība starp Noas laiku un mūsdienām? Ja pastāv, tad ko mēs varam mācīties no viņa piemēra?
Pasaule Noas dienās
Saskaņā ar Bībeles hronoloģiju, Noa piedzima 2970. gadā p.m.ē., tas ir, 126 gadus pēc Ādama nāves. Noas dienās zemi jau bija pārņēmusi vardarbība un lielākā daļa Ādama pēcnācēju bija izvēlējušies sekot sava dumpīgā priekšteča paraugam. Toreiz ”Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāts un tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu”. (1. Mozus 6:5, 11, 12.)
Cilvēku dumpīgums nebija vienīgais, kas izraisīja Jehovas neapmierinātību. Pirmajā Mozus grāmatā paskaidrots: ”Tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie tās ņēma sev par sievām, kas tiem labāk patika. [..] Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu.” (1. Mozus 6:2—4.) Salīdzinot šos pantus ar apustuļa Pētera vārdiem, mēs uzzinām, ka ”Dieva dēli” bija nepaklausīgie eņģeļi. Milži radās pēc materializējušos eņģeļu nosodāmajām dzimumattiecībām ar sievietēm. (1. Pētera 3:19, 20.)
Senebreju vārds nefilim, kas tulkots ”milži”, burtiski nozīmē ’gāzēji’, jo viņi gāza citus gar zemi. Milži bija nežēlīgi varmākas, un viņu netiklo tēvu grēki vēlāk tika salīdzināti ar Sodomas un Gomoras iedzīvotāju izvirtīgo dzīvesveidu. (Jūdas 6, 7.) Milži izplatīja zemē neiedomājamu ļaunumu.
”Nevainojams vīrs savā paaudzē”
Ļaunums bija tik liels, ka Dievs nolēma iznīcināt cilvēci. Tomēr Dieva iedvesmotajā vēstījumā teikts: ”Noa atrada žēlastību Dieva acīs. ..Noa bija taisns un nevainojams vīrs savā paaudzē, jo Noa staigāja ar Dievu.” (1. Mozus 6:8, 9.) Kas viņam deva spēku ”staigāt ar Dievu” bezdievīgajā pasaulē, kas bija pelnījusi iznīcināšanu?
Noa, bez šaubām, daudz ko mācījās no sava dievbijīgā tēva Lameha, kas bija Ādama laikabiedrs. Dodams savam dēlam vārdu Noa (šis vārds, kā tiek uzskatīts, nozīmē ’atpūta’ vai ’mierinājums’), Lamehs izteica pravietojumu: ”Šis mums nesīs atpūtu no mūsu pūliņa un mūsu roku darba, kas cēlies no zemes, ko Dievs ir nolādējis.” Šis pravietojums piepildījās, kad Dievs atbrīvoja zemi no lāsta. (1. Mozus 5:29; 8:21.)
Vecāku dievbijība negarantē, ka bērni būs garīgi noskaņoti cilvēki, jo katram pašam ir jāveido attiecības ar Jehovu. Noa ”staigāja ar Dievu”, dzīvodams saskaņā ar Jehovas gribu. Ieguvis zināšanas par Dievu, Noa izjuta pamudinājumu viņam kalpot. Noa nezaudēja ticību arī tad, kad uzzināja par Dieva nodomu izraisīt ”ūdensplūdus zemes virsū, kas iznīcinās visu radību”. (1. Mozus 6:13, 17.)
Būdams pārliecināts par to, ka tuvojas vēl nepieredzēta katastrofa, Noa paklausīja Jehovas pavēlei: ”Taisi sev šķirstu no sveķainiem skuju kokiem; ar nodalījumiem tev to šķirstu būs taisīt, un no iekšpuses un no ārpuses tev to būs iztriept ar darvu.” (1. Mozus 6:14.) Izpildīt Dieva norādījumus par šķirsta būvniecību nebija viegls uzdevums. Tomēr ”Noa darīja, kā Dievs sacīja”. (1. Mozus 6:22.) Noam palīdzēja viņa sieva un dēli Šems, Hams un Jafets ar savām sievām. Jehova svētīja viņu ticību. Vai Noas saime nav lielisks piemērs ģimenēm mūsdienās?
Cik apjomīgs bija Noam uzdotais darbs? Jehova deva Noam norādījumu būvēt milzīgu ūdensnecaurlaidīgu koka šķirstu ar trim stāviem, kas būtu apmēram 133 metrus garš, 22 metrus plats un 13 metrus augsts. (1. Mozus 6:15, 16.) Šķirstam noteikti bija gandrīz tikpat liela kravnesība kā daudziem mūsdienu kravas kuģiem.
Kāds grandiozs pasākums! Visticamāk, bija jānogāž tūkstošiem koku, jāaizgādā tie uz būvlaukumu, jāsazāģē dēļos vai sijās. Bija jāuzceļ sastatnes, jāizgatavo tapas, jāsagādā darva, jādabū trauki un darbarīki un jāpadara vēl daudzi citi sagatavošanās darbi. Iespējams, bija jānoslēdz darījumi ar tirgotājiem, kā arī jāmaksā par precēm un pakalpojumiem. Bija jāapgūst un jāliek lietā namdara iemaņas, lai precīzi savienotu būvkokus un šķirsts iznāktu pietiekami izturīgs. Un iedomājieties — šis darbs ilga kādus 50 vai 60 gadus!
Pēc tam Noam bija jāparūpējas, lai cilvēkiem un dzīvniekiem būtu, ko ēst. (1. Mozus 6:21.) Viņam bija jāsapulcina liels skaits dzīvnieku un jāieved tie šķirstā. Noa izdarīja visu, kā Jehova bija pavēlējis, un darbs bija galā. (1. Mozus 6:22.) Viss noritēja sekmīgi, jo Jehova svētīja Noas pūles.
”Taisnības sludinātājs”
Noa ne tikai būvēja šķirstu, bet arī, būdams uzticīgs ”taisnības sludinātājs”, brīdināja cilvēkus. Bet tie ”nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus”. (2. Pētera 2:5; Mateja 24:38, 39.)
Tā kā cilvēku garīgais un morālais stāvoklis tajās dienās bija visai bēdīgs, Noas ģimene droši vien bija kļuvusi par neticīgo kaimiņu izsmiekla un ļaunprātību objektu. Cilvēki noteikti uzskatīja, ka viņi nav pie pilna prāta. Tomēr Noa sekmīgi uzmundrināja un atbalstīja savu saimi garīgā ziņā, un viņi nepārņēma tajā laikā ierasto varmācīgo, amorālo un dumpīgo rīcības veidu. Ar vārdiem un darbiem, kuros izpaudās ticība, Noa nosodīja pirmsplūdu pasauli. (Ebrejiem 11:7, JD.)
Izglābti plūdu laikā
Neilgi pirms lietusgāžu sākuma Dievs pavēlēja Noam ieiet uzbūvētajā šķirstā. Kad Noas ģimene un dzīvnieki bija iegājuši, ”tas Kungs aizslēdza šķirstu aiz viņiem”, atstādams ārā visus zobgaļus. Sākoties plūdiem, nepaklausīgie eņģeļi acīmredzot atbrīvojās no fiziskajiem ķermeņiem un izglābās. Bet kas notika ar pārējiem? Visas būtnes, kas dzīvoja uz sauszemes un neatradās šķirstā, arī milži, gāja bojā. Dzīvi palika tikai Noa un viņa ģimene. (1. Mozus 7:1—23.)
Noa ar savu saimi pavadīja šķirstā vienu lunāro gadu un desmit dienas. Viņiem bija daudz darba — jābaro un jādzirda dzīvnieki, jāuztur kārtība, jāseko tam, cik ilgs laiks ir pagājis. Pirmajā Mozus grāmatā visa plūdu gaita aprakstīta tik precīzi kā kuģa žurnālā. Tas ir viens no pierādījumiem, ka šis vēstījums ir patiess. (1. Mozus 7:11, 17, 24; 8:3—14.)
Atrazdamies šķirstā, Noa ar saviem ģimenes locekļiem, bez šaubām, apsprieda garīgus jautājumus un kopīgi pateicās Dievam. Acīmredzot tieši Noa un viņa ģimene saglabāja vēsturiskās ziņas par pirmsplūdu laikiem. Uzticamas mutvārdu tradīcijas vai rakstītas vēsturiskas liecības varēja dot bagātīgu vielu pārdomām plūdu laikā.
Cik gan priecīgi bija Noa un viņa ģimenes locekļi, kad atkal stāvēja uz sauszemes! Tiklīdz visi bija atstājuši šķirstu, Noa uzcēla altāri un, rīkodamies kā savas ģimenes priesteris, nesa upuri viņu Glābējam. (1. Mozus 8:18—20.)
”Kā bija Noas dienās”
Jēzus Kristus sacīja: ”Kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.” (Mateja 24:37.) Mūsdienās kristieši arī ir taisnības sludinātāji, kas mudina cilvēkus nožēlot grēkus. (2. Pētera 3:5—9.) Tā kā pastāv šāda līdzība, mūs droši vien interesē, kas nodarbināja Noas prātu pirms plūdiem. Vai bija brīži, kad viņš uzskatīja, ka nav vērts turpināt sludināšanu? Vai viņš laiku pa laikam jutās noguris? Bībelē par to nekas nav teikts. Tajā pavēstīts tikai tas, ka Noa bija paklausīgs Dievam.
Vai jūs pamanījāt, ko mēs varam mācīties no Noas? Pat saskaroties ar pretestību un grūtībām, viņš paklausīja Jehovam. Tālab Jehova viņu uzskatīja par taisnīgu cilvēku. Noas ģimene nezināja, kad tieši sāksies plūdi, bet viņi bija pārliecināti, ka tie nāks. Ticība Dieva vārdiem Noam palīdzēja garajos gados, kurus viņš pavadīja, būvējot šķirstu un šķietami neauglīgi sludinot. Bībelē ir teikts: ”Ticības spēkā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu attiecībā uz vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai; tās dēļ viņš nicināja [”nosodīja”, JD] pasauli un kļuva tās taisnības mantinieks, kas nāk no ticības.” (Ebrejiem 11:7.)
Kāpēc Noas ticība bija tik stipra? Viņš acīmredzot veltīja laiku pārdomām par Jehovu un izmantoja dzīvē visu, ko zināja par Dievu. Noa, bez šaubām, griezās lūgšanās pie Dieva. Viņš tik labi iepazina Jehovu, ka, var teikt, viņš ”staigāja ar Dievu”. Būdams ģimenes galva, Noa ar prieku veltīja laiku un mīlestības pilnu uzmanību savai saimei. Viņam bija jārūpējas par savas sievas, trīs dēlu un vedeklu garīgajām vajadzībām.
Līdzīgi Noam, patiesie kristieši mūsdienās ir pārliecināti, ka Jehova drīzumā iznīcinās šo bezdievīgo sistēmu. Mēs nezinām ne dienu, ne stundu, kad tas notiks, bet saprotam, ka mēs ”iemantosim dzīvību”, ja sekosim šī ”taisnības sludinātāja” ticības un paklausības paraugam. (Ebrejiem 10:36—39.)
[Papildmateriāls 29. lpp.]
Vai plūdi ir reāls notikums?
Antropologi ir apkopojuši apmēram 270 leģendu par plūdiem — tās ir atrodamas gandrīz visu tautu un cilšu folklorā. ”Nostāsti par plūdiem ir sastopami visā pasaulē,” atzīst zinātnieks Klauss Vestermans. ”Tāpat kā vēstījumi par radīšanu, tie ir daļa no mūsu kultūras mantojuma. Patiešām apbrīnojami — visā pasaulē mēs atrodam nostāstus par lieliem pirmatnējiem plūdiem.” Kā to izskaidrot? Bībeles komentētājs Enriko Galbiati saka: ”Nostāsti par plūdiem ir iegūlušies daudzu izkaisīti dzīvojošu tautu atmiņā, kas liecina par to, ka šo nostāstu pamatā ir reāli vēsturiski fakti.” Kristiešiem vēl nozīmīgāks par zinātnieku secinājumiem ir Jēzus viedoklis, un viņš runāja par plūdiem kā par reālu notikumu cilvēces vēsturē. (Lūkas 17:26, 27.)
[Papildmateriāls 30. lpp.]
Milži mitoloģijā
Nostāsti par seksuālām attiecībām starp dieviem un cilvēkiem un par ”varoņiem” vai ”pusdieviem”, kas viņiem piedzima, bija izplatīti grieķu, ēģiptiešu, ugaritiešu, hurriešu un mezopotāmiešu mitoloģijā. Grieķu mītos dieviem bija cilvēka izskats, turklāt viņi bija neparasti skaisti. Viņi ēda, dzēra, gulēja, stājās dzimumattiecībās, strīdējās, karoja, paveda un izvaroja. Kaut arī viņus uzskatīja par svētiem, viņi bija spējīgi izdarīt noziegumus un krāpt. Tika uzskatīts, ka tādi varoņi kā Ahillejs ir cēlušies pa pusei no dieviem, pa pusei no cilvēkiem un ir apveltīti ar pārcilvēciskām spējām, bet ne nemirstību. Tas, kas 1. Mozus grāmatā stāstīts par milžiem, norāda uz iespējamo vai pat visticamāko šo mītu avotu.