Bībele — grāmata no Dieva

1., 2. Kāpēc Bībeli var saukt par aizraujošu dāvanu?

VAI atceraties kādu reizi, kad labs draugs jums kaut ko uzdāvināja? Saņemt dāvanu droši vien bija ļoti aizraujoši un patīkami. Turklāt jebkura dāvana ļauj spriest par pašu dāvinātāju — tā liecina, ka viņš augstu vērtē jūsu draudzību. Jūs, bez šaubām, pateicāties draugam, kas šādi apliecināja jums savu uzmanību.

² Bībele ir dāvana, ko cilvēkiem ir devis Dievs, un par to mums viņam būtu jābūt no sirds pateicīgiem. Šajā neparastajā grāmatā ir stāstīts par to, ko mēs nekā citādi nevarētu uzzināt. Piemēram, Bībelē rakstīts, kā tika radītas zvaigžņotās debesis, zeme un pirmais vīrietis un sieviete. Bībelē ir atrodami uzticami principi, kas palīdz pārvarēt dzīves grūtības un raizes. Tajā paskaidrots, kā Dievs īstenos savu nodomu un nodrošinās uz zemes labākus dzīves apstākļus. Kā redzams, Bībele ir aizraujoša dāvana.

 3. Par ko liecina tas, ka Jehova ir sagādājis Bībeli, un kāpēc ir patīkami to apzināties?

³ Bībele ir arī ļoti patīkama dāvana, jo tā daudz ko atklāj par Dievu Jehovu, kurš to ir sagādājis. Tas, ka Dievs mums ir devis šādu grāmatu, liecina, ka viņš vēlas, lai mēs viņu labi iepazītu. Ar Bībeles palīdzību ir iespējams tuvoties Jehovam.

 4. Kādi iespaidīgi fakti ir zināmi par Bībeles izplatību?

⁴ Ja jums mājās ir Bībele, jūs esat viens no daudziem, kam tā pieder. Bībele vai vismaz kāda no tās daļām ir izdota vairāk nekā 2300 valodās un ir pieejama vairāk nekā 90 procentiem pasaules iedzīvotāju. Vidēji katru nedēļu tiek izplatīts vairāk nekā miljons Bībeles eksemplāru. Laika gaitā visa Bībele un tās daļas ir iespiestas miljardos eksemplāru. Citas tādas grāmatas pasaulē nav.

 5. Ko nozīmē tas, ka Bībele ir ”Dieva iedvesmota”?

⁵ Turklāt Bībele ir ”Dieva iedvesmota”. (2. Timotejam 3:16.) Pašā Bībelē ir paskaidrots, kā šie vārdi jāsaprot: ”Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.” (2. Pētera 1:21.) Ilustrēsim to ar piemēru. Ja uzņēmējs palūdz savai sekretārei uzrakstīt vēstuli, tad šajā vēstulē tiek iekļautas viņa domas un viņa dotie norādījumi. Tā ir viņa, nevis sekretāres vēstule. Tāpat arī Bībele satur informāciju, kuras autors ir Dievs, nevis tie cilvēki, kas Bībeli rakstīja. Tāpēc var apgalvot, ka visa Bībele patiesībā ir ”Dieva vārdi”. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.)

6., 7. Kāpēc Bībeles savstarpējā saskaņa ir īpaši iespaidīga?

⁶ Bībele ir sarakstīta 1600 gadu laikā. Tās rakstītāji dzīvoja dažādos laikos un piederēja pie dažādiem sabiedrības slāņiem. Starp viņiem bija zemkopji, zvejnieki un gani, kā arī pravieši, tiesneši un ķēniņi. Lūka, kas ir sarakstījis vienu no evaņģēlijiem, bija ārsts. Tomēr, lai gan Bībeli rakstīja dažādi cilvēki, tajā no sākuma līdz beigām izpaužas pilnīga saskaņa.a

⁷ Pirmajā Bībeles grāmatā paskaidrots, kā sākās cilvēku problēmas. Pēdējā Bībeles grāmatā stāstīts, ka visa zeme kļūs par paradīzi — skaistu dārzu. Bībelē iekļautais materiāls aptver tūkstošiem gadu ilgu vēsturi, un viss, ko tajā var lasīt, kaut kādā veidā ir saistīts ar Dieva nodomu. Bībeles savstarpējā saskaņa ir iespaidīga, kā tam arī būtu jābūt ar grāmatu, kas nāk no Dieva.

 8. Miniet piemērus, kas liecina par Bībeles precizitāti!

⁸ Bībele ir zinātniski precīza. Tajā pat ir ietverta informācija, kas kādreiz tālu apsteidza savu laiku. Piemēram, 3. Mozus grāmatā senajiem izraēliešiem bija doti likumi par karantīnu un higiēnu, kaut gan par šādiem jautājumiem apkārtējās tautas vēl neko nezināja. Laikā, kad daudziem cilvēkiem bija maldīgi priekšstati par zemi, Bībelē bija rakstīts, ka zeme ir ”uzkārta ne pie kā”. (Ījaba 26:7.) Protams, Bībele nav zinātniska rokasgrāmata. Taču zinātniska rakstura informācija, kas tajā ir iekļauta, ir pilnīgi precīza. Un vai gan to arī nevajadzētu gaidīt no Dieva iedvesmotas grāmatas?

 9. a) Kā izpaužas tas, ka Bībele ir precīza un uzticama no vēsturiskā viedokļa? b) Ko par Bībeli var secināt no tās sarakstītāju godīguma?

⁹ Bībele ir precīza un uzticama arī no vēsturiskā viedokļa. Tajā ir minēti konkrēti fakti, nosaukti cilvēku vārdi un pat doti viņu raduraksti.b Pretstatā laicīgajiem vēsturniekiem, kas bieži vien neko nerakstīja par savas tautas sakāvēm, Bībeles sarakstītāji bija godīgi un necentās slēpt ne paši savas, ne savas tautas kļūdas. Piemēram, 4. Mozus grāmatā Mozus atklāti runā par to, kā viņš nopietni kļūdījās un saņēma bargu sodu. (4. Mozus 20:2—12.) Citos vēsturiskos avotos šāds godīgums ir retums, bet Bībelei tas ir raksturīgs, jo tā ir grāmata no Dieva.

10. Kāpēc nav pārsteidzoši, ka Bībele ir praktiska grāmata?

¹⁰ Tā kā Bībele ir Dieva iedvesmota, tā ir ”noderīga mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai”. (2. Timotejam 3:16.) Bībele ir praktiska grāmata. Tajā atspoguļojas dziļa cilvēka dabas izpratne, un tas arī nav pārsteidzoši, jo šīs grāmatas autors ir Dievs Jehova, mūsu Radītājs. Viņš saprot mūsu domas un jūtas labāk nekā mēs paši. Jehova zina, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs būtu laimīgi. Viņš zina arī to, no kā mums jāizvairās.

11., 12. a) Kādus jautājumus Jēzus apskatīja Kalna runā? b) Par kādiem praktiskiem jautājumiem vēl ir runāts Bībelē, un kāpēc tajā dotie padomi nenoveco?

¹¹ Labs piemērs ir Jēzus Kalna runa, kas lasāma Mateja evaņģēlijā, no 5. līdz 7. nodaļai. Šajā runā, kurā spilgti izpaudās Jēzus mācītprasme, viņš apskatīja vairākus jautājumus, piemēram, kā būt patiesi laimīgiem, kā nokārtot strīdus, kā lūgt Dievu un kā pareizi raudzīties uz materiālām vērtībām. Mūsdienās Jēzus teiktie vārdi joprojām ir tikpat iedarbīgi un praktiski kā toreiz, kad viņš tos sacīja.

¹² Bībelē var atrast principus, kas attiecas uz ģimenes dzīvi, darbu un attiecībām ar citiem. Bībeles principus var izmantot visi cilvēki, un tajā lasāmie padomi vienmēr ir noderīgi. Uz to, kāda gudrība ietverta Bībelē, norāda Dieva vārdi, ko viņš teica ar pravieša Jesajas starpniecību: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību.” (Jesajas 48:17.)

13. Ko Jehova lika pravietim Jesajam uzrakstīt par Babilonu?

¹³ Bībelē ir daudz pravietojumu, un liela daļa no tiem jau ir piepildījušies. Lūk, viens no tiem. Jehova lika pravietim Jesajam, kas dzīvoja astotajā gadsimtā p.m.ē., izteikt paredzējumu, ka tiks izpostīta Bābele jeb Babilona. (Jesajas 13:19; 14:22, 23.) Jesaja sīki paredzēja arī to, kādā veidā pilsēta tiks iekarota, — iebrucēju karaspēks padarīs sausu upi, kas tecēja cauri Babilonai, un ieies pilsētā bez cīņas. Arī tas vēl nebija viss. Jesajas pravietojumā pat bija norādīts, ka valdnieku, kas iekaros Babilonu, sauks par Kīru. (Jesajas 44:27—45:2.)

14., 15. Kā pat sīkumos piepildījās Jesajas pravietojums par Babilonu?

¹⁴ Aptuveni 200 gadus vēlāk, 539. gadā p.m.ē., naktī no 5. uz 6. oktobri, pie Babilonas atradās kāds karaspēks. Tā virspavēlnieks bija persiešu valdnieks Kīrs. Bija pienācis laiks piepildīties apbrīnojamam pravietojumam. Bet vai Kīra karaspēks ieņems Babilonu bez kaujas, kā bija paredzēts?

¹⁵ Babilonas iedzīvotāji tonakt dzīroja, juzdamies drošībā aiz pilsētas iespaidīgajiem mūriem. Tikmēr Kīrs rīkojās ļoti viltīgi un novirzīja upes ūdeņus sānis. Drīz ūdens jau bija tik sekls, ka viņa vīri varēja pārbrist upei un piekļūt pilsētas mūriem. Bet kā lai Kīra karaspēks pārvar Babilonas aizsargmūrus? Nezināmu iemeslu dēļ tajā naktī pilsētas vārti bija bezrūpīgi atstāti vaļā!

16. a) Kam, saskaņā ar Jesajas paredzējumu, beigu beigās bija jānotiek ar Babilonu? b) Kā piepildījās Jesajas pravietojums par Babilonas izpostīšanu?

¹⁶ Par Babilonu bija izteikts šāds paredzējums: ”Tur ne mūžam neviens vairs nedzīvos, tā paliks tukša uz radu radiem. Arabi tur neapmetīsies, un gani tur neganīs.” (Jesajas 13:20.) Šajā pravietojumā bija paredzēts kaut kas vairāk par pilsētas krišanu. Tajā teikts, ka Babilona paliks izpostīta uz visiem laikiem. Mūsdienās var pārliecināties, ka šie vārdi ir patiesi. Kādus 80 kilometrus uz dienvidiem no Bagdādes (Irāka) ir neapdzīvota vieta, kur kādreiz atradās senā Babilona, un tas ir pierādījums, ka ir piepildījušies vārdi, ko Jehova teica ar Jesajas starpniecību: ”Es to noslaucīšu ar iznīcības slotu!” (Jesajas 14:22, 23.)c

17. Kāpēc Bībeles pravietojumu piepildīšanās stiprina ticību?

¹⁷ Kad pārliecināmies, cik uzticami ir Bībeles pravietojumi, mūsu ticība nostiprinās. Dievs Jehova ir izpildījis solījumus, ko viņš ir devis pagātnē, tāpēc mums ir pamats ticēt, ka viņš izpildīs arī solījumu izveidot uz zemes paradīzi. (4. Mozus 23:19.) Mums ir ”cerība uz mūžīgu dzīvību, ko Dievs, kas nemelo, ir apsolījis pirms mūžīgiem laikiem”. (Titam 1:2.)d

18. Ko kristiešu apustulis Pāvils rakstīja par ”Dieva vārdu”?

¹⁸ No tā, ko esam apskatījuši šajā nodaļā, ir skaidrs, ka Bībele tiešām ir neparasta grāmata. Taču tās vērtību nosaka ne tikai tās iekšējā saskaņotība, zinātniskā un vēsturiskā precizitāte, tajā atrodamā praktiskā gudrība un uzticamie pravietojumi. Kristiešu apustulis Pāvils rakstīja: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķiŗ dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebrejiem 4:12.)

19., 20. a) Kā Bībele palīdz pārbaudīt sevi? b) Kā cilvēks var paust savu pateicību par Dieva lielisko dāvanu — Bībeli?

¹⁹ Bībelē ietvertā ”Dieva vārda” lasīšana var izmainīt mūsu dzīvi. To lasot, mēs varam sevi pārbaudīt tā, kā vēl nekad agrāk neesam darījuši. Cilvēks var apgalvot, ka viņš mīl Dievu, bet viņa patiesās domas un sirds prāts atklājas tajā, kā viņš uztver to, kas sacīts Dieva iedvesmotajos Rakstos — Bībelē.

²⁰ Bībele tik tiešām ir grāmata no Dieva. Tā ir grāmata, kas jālasa, jāpēta un augstu jāvērtē. Jums ir iespēja paust savu pateicību par šo Dieva dāvanu, turpinot tajā iedziļināties. Tā jūs arvien labāk izpratīsiet Dieva nodomu, kas saistīts ar cilvēkiem. Par to, kāds ir šis nodoms un kā tas tiks īstenots, lasiet nākamajā nodaļā.