Mums jāzina, kāds ir ”Kristus prāts”

”Kas ir atzinis tā Kunga prātu, lai viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts.” (1. KORINTIEŠIEM 2:16)

1., 2. Ko Jehova Bībelē ir pastāstījis par Jēzu?

KĀDS izskatījās Jēzus? Kāda bija viņa ādas krāsa? Kādā krāsā viņam bija mati, un kādā — acis? Vai viņš bija garš vai īss? Cik daudz viņš svēra? Mākslinieku darbos, kas tapuši dažādos gadsimtos, Jēzus ir attēlots ļoti atšķirīgi, reizēm — pavisam neticami. Viņš ir atveidots gan kā vīrišķīgs un enerģisks, gan arī kā trausls un vājš cilvēks.

² Bībelē nav stāstīts par Jēzus ārējo izskatu. Jehova ir uzskatījis par nepieciešamu pievērst uzmanību kaut kam svarīgākam: Jēzus personībai. Evaņģēliji ļauj ne tikai uzzināt, ko Jēzus runāja un darīja, bet arī iepazīt jūtas un domāšanas veidu, kas bija viņa vārdu un rīcības pamatā. Četri Dieva iedvesmotie evaņģēliji palīdz iepazīt to, ko Pāvils sauca par Kristus prātu. (1. Korintiešiem 2:16.) Uzzināt Jēzus domas, saprast viņa jūtas un iepazīt viņa personību ir ļoti svarīgi. Tas ir svarīgi vismaz divu iemeslu dēļ.

 3. Ko mēs iepazīstam, uzzinot, kāds ir Kristus prāts?

³ Pirmkārt, iepazīstot Kristus prātu, mēs iepazīstam Dieva Jehovas prātu. Jēzus tik labi pazina savu Tēvu, ka varēja sacīt: ”Neviens nezina, kas dēls ir, kā vienīgi tēvs, un kas tēvs ir, kā vienīgi dēls un, kam šis dēls to grib atklāt.” (Lūkas 10:22.) Jēzus it kā teica: ”Ja jūs vēlaties uzzināt, kāds ir Jehova, skatieties uz mani.” (Jāņa 14:9.) Tātad, iedziļinoties evaņģēlijos un uzzinot, ko domāja un juta Jēzus, mēs būtībā iepazīstam Jehovas domas un jūtas. Tas mums palīdz tuvoties Dievam. (Jēkaba 4:8.)

 4. Kas mums jāiemācās, lai mēs varētu līdzināties Kristum, un kāpēc tas nepieciešams?

⁴ Otrkārt, iepazīstot Kristus prātu, mēs varam sekot viņa priekšzīmei. (1. Pētera 2:21.) Sekot Kristum nenozīmē vienīgi atkārtot viņa vārdus un atdarināt viņa rīcību. Tā kā mūsu runu un rīcību ietekmē tas, ko mēs domājam un jūtam, sekot Kristum nozīmē veidot tādu pašu prāta nostāju, kāda bija viņam. (Filipiešiem 2:5.) Tātad, lai līdzinātos Kristum, mums, cik vien labi tas iespējams nepilnīgiem cilvēkiem, jāiemācās domāt un just to pašu, ko domāja un juta viņš. Tāpēc ar evaņģēliju palīdzību mēģināsim noskaidrot, kāds ir Kristus prāts. Vispirms pievērsīsim uzmanību apstākļiem, kas ietekmēja Jēzus domāšanas veidu un emocijas.

Pirms nākšanas uz zemi

5., 6. a) Kā mūs ietekmē sabiedrība, kurā mēs uzturamies? b) Kādā sabiedrībā uzturējās Dieva pirmdzimtais Dēls, pirms viņš nāca uz zemi, un kā tas viņu ietekmēja?

⁵ Sabiedrība, kādā mēs uzturamies, ietekmē mūsu domas, jūtas un rīcību vai nu uz labo, vai arī uz slikto pusi.a (Salamana Pamācības 13:20.) Pirms nākšanas uz zemi Jēzus atradās ļoti labā sabiedrībā. Jāņa evaņģēlijā ir norādīts, ka pirms piedzimšanas par cilvēku Jēzus bija ”Vārds” jeb pārstāvis, kas runāja Dieva vārdā. Jānis rakstīja: ”Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva.” (Jāņa 1:1, 2.) Tā kā Jehovam nav bijis sākuma, vārds ”iesākumā” acīmredzot attiecas uz laiku, kad viņš sāka radīt. (Psalms 90:2.) Jēzus ir ”visas radības pirmdzimtais”. Tātad viņš bija jau tad, kad citas garīgās būtnes un Visums vēl nebija radīti. (Kolosiešiem 1:15; Atklāsmes 3:14.)

⁶ Zinātnieki uzskata, ka Visums pastāv vismaz 12 miljardus gadu. Ja šis skaitlis kaut nedaudz atbilst patiesībai, tas nozīmē, ka Dieva pirmdzimtais Dēls bija kopā ar savu Tēvu jau daudzus miljardus gadu pirms Ādama radīšanas. (Salīdzināt Mihas 5:1.) Pa šo laiku viņu starpā izveidojās tuvas un noturīgas attiecības. Bībeles grāmatā, kur Dieva pirmdzimtais Dēls tiek attēlots kā personificēta gudrība, viņš saka: ”Es biju pie Viņa [Jehovas] kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā.” (Salamana Pamācības 8:30, LB-65r.) Dieva Dēlu, bez šaubām, spēcīgi ietekmēja tie daudzie gadi, ko viņš pavadīja mīlestības Dieva sabiedrībā. (1. Jāņa 4:8.) Viņš iepazina sava Tēva domas, jūtas un rīcību tik labi kā neviens cits. (Mateja 11:27.)

Uz zemes

 7. Kāds bija viens no iemesliem, kāpēc Dieva pirmdzimtajam Dēlam bija jānāk uz zemi?

⁷ Dieva Dēlam vēl daudz bija jāmācās, jo Jehova vēlējās, lai viņš kļūtu par iejūtīgu Augsto priesteri, kas spētu ”līdzi just mūsu vājībām”. (Ebrejiem 4:15.) Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Dieva Dēlam bija jānāk uz zemi un jāpiedzimst par cilvēku. Būdams cilvēks ar miesu un asinīm, Jēzus dzīvoja apstākļos, kādus pirms tam viņš bija tikai redzējis no debesīm. Dzīvojot uz zemes, viņš varēja no personiskās pieredzes uzzināt, ko domā un jūt cilvēks. Jēzus reizēm bija noguris, izslāpis un izsalcis. (Mateja 4:2; Jāņa 4:6, 7.) Viņam bija jāpieredz daudz grūtību un ciešanu. Tā viņš ’mācījās paklausību’ un tika sagatavots Augstā priestera amatam. (Ebrejiem 5:8—10.)

 8. Ko mēs zinām par Jēzus bērnību?

⁸ Par Jēzus bērnību mēs zinām diezgan maz. Matejs un Lūka ir vienīgie, kas aprakstījuši ar viņa piedzimšanu saistītos notikumus. Evaņģēliju sarakstītāji zināja, ka iepriekš Jēzus bija dzīvojis debesīs. Pieredze, ko Jēzus bija ieguvis, dzīvodams debesīs, bija galvenais, kas noteica, par kādu cilvēku viņš kļūs. Tomēr viņš nebija pārcilvēks. Kaut arī Jēzus bija pilnīgs, viņš tāpat kā jebkurš cits cilvēks auga, attīstījās un arvien kaut ko mācījās. (Lūkas 2:51, 52.) No Bībeles mēs uzzinām vairākus faktus, kas palīdz saprast, kādi apstākļi ietekmēja Jēzu bērnībā.

 9. a) Kas liecina par to, ka Jēzus piedzima trūcīgā ģimenē? b) Kādos apstākļos acīmredzot uzauga Jēzus?

⁹ Pēc visa spriežot, Jēzus piedzima trūcīgā ģimenē. Kad bija pagājušas 40 dienas kopš Jēzus dzimšanas un Jāzeps ar Mariju devās uz templi, viņi ņēma līdzi nevis jēru dedzināmajam upurim un jaunu ūbeli vai balodi grēku izpirkšanas upurim, bet gan ”vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus”. (Lūkas 2:24.) Mozus bauslībā bija teikts, ka šādus upurus drīkst upurēt cilvēki, kas ir trūcīgi. (3. Mozus 12:6—8.) Vēlāk Marijai piedzima arī citi bērni. Jāzepa un Marijas ģimenē bija vismaz seši bērni, un visi pārējie viņu bērni nebija ieņemti tādā brīnumainā veidā kā Jēzus. (Mateja 13:55, 56.) Acīmredzot Jēzus uzauga lielā ģimenē, kas dzīvoja diezgan pieticīgi.

10. Kas liecina par Marijas un Jāzepa dievbijību?

¹⁰ Jēzu audzināja dievbijīgi un gādīgi vecāki. Viņa māte Marija bija īpašs cilvēks. Eņģelis Gabriēls, uzrunādams Mariju, sacīja: ”Esi sveicināta, tu apžēlotā, tas Kungs ar tevi!” (Lūkas 1:28.) Arī Jāzeps bija ļoti dievbijīgs cilvēks. Katru gadu viņš veica 150 kilometrus garo ceļu uz Jeruzalemi, lai piedalītos Pasā svētkos. Marija gāja Jāzepam līdzi, kaut arī prasība ierasties Jeruzalemē uz svētkiem bija obligāta tikai vīriešiem. (2. Mozus 23:17; Lūkas 2:41.) Vienā no šādiem ceļojumiem Jāzeps un Marija pazaudēja Jēzu un pēc ilgiem meklējumiem atrada viņu templī sarunājamies ar rakstu mācītājiem. Toreiz Jēzum bija 12 gadu. Kad vecāki pastāstīja, cik ļoti viņi bija uztraukušies, Jēzus atteica: ”Vai nezinājāt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?” (Lūkas 2:49.) Vārds ”tēvs” Jēzum noteikti saistījās ar kaut ko mīļu un patīkamu. Acīmredzot viņš zināja, ka viņa īstais tēvs ir Jehova. Turklāt Jāzeps droši vien bija ļoti labs audžutēvs. Nav šaubu, ka Jehova nebūtu izvēlējies sava mīļā Dēla audzināšanai neiecietīgu vai cietsirdīgu cilvēku.

11. Kādu amatu apguva Jēzus, un ko šis amats prasīja no cilvēka Bībeles laikos?

¹¹ Nācaretē Jēzus apguva galdnieka amatu, kurā viņu laikam apmācīja audžutēvs Jāzeps. Jēzus bija apguvis amatu tik labi, ka, runājot par viņu, cilvēki lietoja vārdu ”galdnieks”. (Marka 6:3, JD.) Bībeles laikos galdnieki piedalījās māju celtniecībā, izgatavoja mēbeles (galdus, solus, krēslus) un taisīja darba rīkus, kas bija vajadzīgi zemkopjiem. Justīns Moceklis (2. gs.) savā darbā ”Dialogs ar jūdu Trifonu” rakstīja par Jēzu: ”Kad dzīvoja starp cilvēkiem, viņš mēdza strādāt par galdnieku, taisīja arklus un iejūgus.” Tas bija grūts darbs, jo senatnē galdnieki acīmredzot nepirka kokmateriālus. Viņi, visticamāk, paši izvēlējās kokus un paši tos arī cirta un nogādāja mājās. Tātad Jēzus droši vien no savas pieredzes zināja, ko nozīmē pašam pelnīt iztiku.

12. Kas liek secināt, ka Jāzeps nomira ātrāk par Jēzu, un kā tas varēja ietekmēt Jēzus dzīvi?

¹² Jēzus acīmredzot palīdzēja gādāt par ģimenes vajadzībām, jo viņš bija vecākais dēls un Jāzeps, šķiet, nomira ātrāk nekā viņš.b Žurnāla Ciānas Sargtornis 1900. gada 1. janvāra numurā bija rakstīts: ”Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Jēzus vēl bija jauns, kad nomira Jāzeps, un viņš kļuva par galdnieku un ģimenes apgādnieku. To daļēji apstiprina Rakstu vietas, kurās Jēzus ir saukts par galdnieku un kurās ir minēti viņa māte un viņa brāļi, bet Jāzeps nav minēts. (Marka 6:3.) [..] Tātad ir ļoti iespējams, ka mūsu Kungs lielu daļu no astoņpadsmit gadu ilgā laika posma, kas aizritēja no [Lūkas 2:41—49] minētā notikuma līdz kristīšanai, rūpējās par visikdienišķākajiem pienākumiem.” Tas nozīmē, ka Marija zināja, cik sāpīgi ir zaudēt vīru, un viņas bērni, arī Jēzus, bija izjutuši sāpes, ko sagādā tēva nāve.

13. Kāpēc var teikt, ka Jēzum, sākot kalpošanu, bija tādas zināšanas, izpratne un jūtas, kādu nevarēja būt nevienam citam cilvēkam?

¹³ Jēzus dzīve noteikti nebija bezrūpīga. Viņš pats no savas pieredzes zināja, kā dzīvo vienkāršie cilvēki. Kad pienāca 29. gads, Jēzum bija jāsāk pildīt tas uzdevums, ko viņam bija uzticējis Dievs. Šī gada rudenī viņš tika kristīts ūdenī un piedzima par garīgu Dieva Dēlu. Kad Jēzus bija kristīts, ”debesis piepeši atvērās”, un tas acīmredzot nozīmēja, ka viņš atcerējās savu dzīvi debesīs un ar to saistītās domas un izjūtas. (Lūkas 3:21, 22.) Tātad, uzsākot kalpošanu, Jēzum bija tādas zināšanas, izpratne un jūtas, kādu nevarēja būt nevienam citam cilvēkam. Evaņģēliju sarakstītāji pilnīgi pamatoti galveno uzmanību pievērsa Jēzus kalpošanai, bet viņi tik un tā nevarēja aprakstīt visu, ko Jēzus teica un darīja. (Jāņa 21:25.) Taču tas, ko viņi, Dieva iedvesmoti, uzrakstīja, ļauj mums uzzināt, ko domāja un juta visizcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis.

Jēzus personība

14. Ko mēs uzzinām no evaņģēlijiem par Jēzus sirsnību un iejūtību?

¹⁴ No evaņģēlijiem mēs iepazīstam Jēzu kā sirsnīgu un jūtīgu cilvēku. Jēzus rīcībā izpaudās visdažādākās jūtas: viņu pārņēma žēlums, kad viņš satika kādu spitālīgu vīrieti (Marka 1:40, 41), viņš bija apbēdināts, domājot par cilvēku vienaldzību (Lūkas 19:41, 42), viņš bija sašutis, kad redzēja naudas mijēju alkatību (Jāņa 2:13—17). Jēzus bija iejūtīgs cilvēks un neslēpa savas jūtas pat tad, kad viņam gribējās raudāt. Ieraudzījis raudam sava mirušā drauga Lācara māsu Mariju, Jēzus pats sāka raudāt un neslēpa asaras, kaut arī viņu redzēja citi cilvēki. (Jāņa 11:32—36.)

15. Kā Jēzus sirsnīgās jūtas izpaudās viņa attieksmē pret cilvēkiem?

¹⁵ Jēzus sirsnīgās jūtas sevišķi spilgti izpaudās viņa attieksmē pret cilvēkiem. Viņš gāja pie nabadzīgajiem un nomāktajiem cilvēkiem, lai tie varētu atrast ”atvieglojumu savām dvēselēm”. (Mateja 11:4, 5, 28—30.) Jēzus vienmēr bija gatavs uzklausīt tos, kas cieš, kā to apliecina gadījums ar sievieti, kura slimoja ar asiņošanu un paslepus bija pieskārusies viņa drēbēm, kā arī notikums ar aklo ubagu, kuru apkārtējie nespēja apklusināt. (Mateja 9:20—22; Marka 10:46—52.) Jēzus centās ieraudzīt cilvēkos labo un veltīja tiem atzinīgus vārdus, tomēr viņš nekavējās arī dot aizrādījumus, kad tas bija nepieciešams. (Mateja 16:23; Jāņa 1:47; 8:44.) Jēzus izturējās ar cieņu pret sievietēm, kuru tiesības toreiz bija diezgan ierobežotas. (Jāņa 4:9, 27.) Tas ļauj saprast, kāpēc daudzas sievietes labprāt atbalstīja Jēzus kalpošanu ar saviem līdzekļiem. (Lūkas 8:3.)

16. Kas liecina par to, ka Jēzum bija nosvērta attieksme pret dzīvi un materiālām vērtībām?

¹⁶ Jēzus bija cilvēks, kas nekrita galējībās. Dzīves materiālā puse viņam nebija galvenais — kā var noprast, viņam piederēja ļoti maz. Jēzus pat teica, ka viņam ”nav kur savu galvu nolikt”. (Mateja 8:20.) Tomēr viņš arī domāja par to, kā iepriecināt citus. Par to liecina reize, kad viņš bija ieradies uz kādām kāzu svinībām. Kāzas bija līksmas svinības, kurās skanēja mūzika un cilvēki daudz dziedāja, un Jēzus, protams, nebija ieradies uz kāzām, lai padarītu tās drūmas. Jēzus šajās kāzās paveica pirmo no saviem brīnumiem. Kad bija beidzies vīns, viņš pārvērta ūdeni vīnā — sagādāja ciemiņiem dzērienu, kas ”iepriecina cilvēka sirdi”. (Psalms 104:15; Jāņa 2:1—11.) Svētki varēja turpināties, un jaunais pāris bija paglābts no diezgan neērtas situācijas. Tomēr, kā var lasīt Bībelē, daudz vairāk laika un pūļu Jēzus veltīja kalpošanai, un tas liecina par viņa nosvērto attieksmi pret dzīvi. (Jāņa 4:34.)

17. Kāpēc Jēzu var saukt par izcilu skolotāju, un par ko liecināja viņa mācības?

¹⁷ Jēzus bija izcils skolotājs. Mācot cilvēkus, viņš izmantoja piemērus no ikdienas dzīves, kuri viņam bija labi zināmi. (Mateja 13:33; Lūkas 15:8.) Jēzus mācīšanas metodes bija nepārspējamas — viņš savas mācības vienmēr izklāstīja skaidri, vienkārši un reālistiski. Bet vissvarīgākais bija viņa mācību saturs. Jēzus mācības liecināja par viņa kvēlo vēlēšanos iepazīstināt cilvēkus ar Jehovas domām, jūtām un uzskatiem. (Jāņa 17:6—8.)

18., 19. a) Kādās spilgtās ilustrācijās Jēzus raksturoja savu Tēvu? b) Kāds jautājums tiks apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁸ Jēzus bieži stāstīja par savu Tēvu spilgtās ilustrācijās, kuras ilgi palika prātā. Par Dieva žēlsirdību var runāt vispārīgos jēdzienos. Bet pavisam citāds priekšstats par to rodas tad, ja Jehova tiek salīdzināts ar žēlsirdīgu tēvu, kurš ir tik ļoti saviļņots, redzot pārnākam mājās savu dēlu, ka ’skrien tam pretī, krīt tam ap kaklu un to noskūpsta’. (Lūkas 15:11—24.) Nosodīdams neiecietību, ar kādu reliģiskie vadoņi izturējās pret vienkāršo tautu, Jēzus paskaidroja, ka viņa Tēvs ir Dievs, pie kura var griezties ikviens cilvēks un kurš pazemīga muitnieka lūgšanu uzklausa labprātāk nekā augstprātīga farizeja lielīšanos. (Lūkas 18:9—14.) Jēzus paskaidroja, ka Jehova ir gādīgs Dievs, kas zina pat to, ka zemē ir nokritis viens vienīgs zvirbulis. ”Tāpēc nebīstieties,” Jēzus iedrošināja savus mācekļus, ”jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi.” (Mateja 10:29, 31.) Nav grūti saprast, kāpēc cilvēkus ļoti spēcīgi ietekmēja Jēzus mācības un kāpēc cilvēki tik ļoti tiecās pēc viņa. (Mateja 7:28, 29.) Kādā reizē ”daudz ļaužu” bija palikuši kopā ar viņu veselas trīs dienas, lai gan visu šo laiku neko nebija ēduši. (Marka 8:1, 2.)

¹⁹ Mēs esam ļoti pateicīgi, ka Jehova savos Rakstos atklāj, kāds ir Kristus prāts. Bet kas mums jādara, lai mūsu attiecībās ar cilvēkiem izpaustos Kristus prāts? Šis jautājums tiks apskatīts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc ir svarīgi iepazīt ”Kristus prātu”?

• Kādā sabiedrībā Jēzus uzturējās, pirms viņš piedzima par cilvēku?

• Kādi apstākļi Jēzu ietekmēja, kad viņš dzīvoja uz zemes?

• Ko mēs uzzinām par Jēzus personību no evaņģēlijiem?

[Attēls 10. lpp.]

Jēzus uzauga lielā ģimenē, kuras dzīves apstākļi acīmredzot bija pieticīgi

[Attēli 12. lpp.]

Rakstu mācītājus pārsteidza divpadsmitgadīgā Jēzus sapratne un atbildes