Arī pārbaudījumos palieciet stipri ticībā!

”Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās [”sastopaties ar dažādiem pārbaudījumiem”, NW].” (JĒKABA 1:2)

 1. Kādos apstākļos Jehovam uzticīgie cilvēki kalpo viņam ar ticību un ”ar prieku”?

JEHOVAM uzticīgie cilvēki kalpo par viņa lieciniekiem ar ticību un ”ar prieku”. (5. Mozus 28:47; Jesajas 43:10.) Šie cilvēki to dara, kaut arī viņu dzīvē ir daudz pārbaudījumu. Viņiem neklājas viegli, taču viņi smeļas mierinājumu šādos vārdos: ”Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās [”sastopaties ar dažādiem pārbaudījumiem”, NW], zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana sagādā izturību.” (Jēkaba 1:2, 3.)

 2. Kas ir zināms par Jēkaba vēstules sarakstītāju?

² Šie vārdi tika uzrakstīti ap 62. gadu m.ē., un rakstītājs bija māceklis Jēkabs, Jēzus Kristus pusbrālis. (Marka 6:3.) Jēkabs bija Jeruzalemes draudzes vecākais. Viņu, Kēfu (Pēteri) un Jāni ”uzskatīja par draudzes balstiem” — stipriem, nelokāmiem vīriešiem, kas draudzei bija īsts atspaids. (Galatiešiem 2:9.) Kad ”apustuļi un vecaji” ap 49. gadu m.ē. apsprieda jautājumu par apgraizīšanos, Jēkabs izteica uz Rakstiem balstītu ierosinājumu, ko pieņēma pirmā gadsimta vadošā padome. (Apustuļu darbi 15:6—29.)

 3. Kādas bija dažas no problēmām, ar kurām saskārās kristieši pirmajā gadsimtā, un kā mēs varam gūt vislielāko labumu no Jēkaba vēstules?

³ Jēkabs bija gādīgs garīgs gans, kas zināja, kā klājas ganāmajam pulkam. (Salamana Pamācības 27:23.) Viņš skaidri apzinājās, ka kristiešiem ir jāsaskaras ar smagiem pārbaudījumiem. Dažiem bija jālabo sava domāšana, jo viņi izrādīja īpašu labvēlību mantīgajiem. Citi savukārt kalpoja Dievam tikai šķietami. Bija arī tādi, kas nodarīja apkārtējiem ļaunumu ar savu nevaldāmo mēli. Kristiešus kaitīgi ietekmēja pasaules gars, daudzi bija kļuvuši nepacietīgi un piemirsuši griezties lūgšanās pie Dieva. Jā, daļa kristiešu bija garīgi saslimuši. Jēkabs savā vēstulē prata taktiski apskatīt tikko minētās problēmas, un mūsdienās viņa padomi ir tikpat noderīgi kā mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Mēs gūsim lielu labumu, ja uztversim šo vēstuli kā rakstītu mums personīgi.a

Kad mūs piemeklē pārbaudījumi

 4. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret pārbaudījumiem?

⁴ Jēkabs norāda, kādai jābūt mūsu attieksmei pret pārbaudījumiem. (Jēkaba 1:1—4.) Nepieminēdams savas radniecības saites ar Dieva Dēlu, Jēkabs pazemīgi raksta, ka viņš ir ”Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps”. Jēkabs vēršas pie garīgā Izraēla ”divpadsmit ciltīm, kas dzīvo izkaisītas”, lielā mērā vajāšanu dēļ. (Apustuļu darbi 8:1; 11:19; Galatiešiem 6:16; 1. Pētera 1:1.) Tā kā esam kristieši, arī mēs tiekam vajāti un ’sastopamies ar dažādiem pārbaudījumiem’ (NW). Bet, ja atcerēsimies, ka pārciesti pārbaudījumi nostiprina ticību, mēs ’turēsim to par lielu prieku’, kad radīsies kāda grūta situācija. Ja pārbaudījumos paliksim uzticīgi Dievam, mēs iegūsim paliekošu laimi.

 5. Kādi varētu būt mūsu pārbaudījumi, un kas notiek, kad mēs tos sekmīgi izturam?

⁵ Starp mūsu pārbaudījumiem ir nelaimes, kas labi pazīstamas visiem cilvēkiem. Piemēram, daudz ciešanu var sagādāt slikta veselība. Dievs tagad nevienu nedziedina brīnumainā veidā, taču viņš atbild, ja lūdzam gudrību un spēku, kas vajadzīgi, lai cīnītos ar slimību. (Psalms 41:2—4.) Mēs ciešam arī taisnības dēļ, jo mūs vajā tāpēc, ka esam Jehovas liecinieki. (2. Timotejam 3:12; 1. Pētera 3:14.) Kad mēs sekmīgi izturam šādus pārbaudījumus, arī mūsu ticība tiek pārbaudīta un iegūst jaunu kvalitāti. Un, kad ticība triumfē, tā mums ”sagādā izturību”. Pārbaudījumos norūdītā ticība mums palīdzēs izturēt sarežģītas situācijas nākotnē.

 6. Kā ”izturība.. parādās darbā līdz galam”, un ko mēs konkrēti varētu darīt, kad esam sastapušies ar pārbaudījumu?

⁶ ”Bet izturība,” Jēkabs raksta, ”lai parādās darbā līdz galam.” Ja neiejaucamies pārbaudījuma gaitā un nemēģinām ātri darīt tam galu ar Rakstos neatļautiem paņēmieniem, izturība paveiks savu ’darbu’: tā mūs padarīs par īstiem kristiešiem, kam netrūkst ticības. Protams, ja pārbaudījuma laikā atklājas kāda vājība, mums jāmeklē Jehovas palīdzība, lai to uzveiktu. Kā rīkoties, ja pārbaudījums ir kārdinājums iesaistīties netikumīgās dzimumattiecībās? Lūgsim Dievu, stāstot viņam par šo problēmu, un pēc tam rīkosimies saskaņā ar savām lūgšanām. Varbūt ir nepieciešams mainīt darbavietu vai pasākt kaut ko citu, lai saglabātu pilnīgu uzticību Dievam. (1. Mozus 39:7—9; 1. Korintiešiem 10:13.)

Gudrības meklējumos

 7. Kādā veidā mēs, iespējams, saņemsim palīdzību, lai tiktu galā ar pārbaudījumiem?

⁷ Jēkabs mūs pamāca, ko darīt, ja nezinām, kā tikt galā ar kādu pārbaudījumu. (Jēkaba 1:5—8.) Jehova nepārmetīs, ja mums pietrūks gudrības un mēs ticībā to lūgsim. Viņš mums palīdzēs izveidot pareizu attieksmi pret pārbaudījumu un izturēt. Iespējams, ticības biedri pievērsīs mūsu uzmanību noteiktiem Bībeles pantiem vai arī mēs paši ievērosim šādus pantus, studējot Bībeli. Varbūt Dievs liks notikt kaut kam tādam, kas mums ļaus saprast, kā rīkoties. Tāpat mūs var vadīt Dieva gars. (Lūkas 11:13.) Protams, lai saņemtu šādu palīdzību, mums ir jābūt tuvās attiecībās ar Dievu un jābūt cieši saistītiem ar viņa tautu. (Salamana Pamācības 18:1.)

 8. Kāpēc cilvēks, kas šaubās, neko nesaņems no Jehovas?

⁸ Jehova mums dod gudrību, kas palīdz tikt galā ar pārbaudījumiem, ja mēs ’lūdzam ticībā, nemaz nešaubīdamies’. Šaubīgs cilvēks ”līdzinās vēja dzītam un mētātam jūŗas vilnim”, kas svaidās šurp un turp. Ja mēs būtu tikpat svārstīgi garīgā ziņā, tad ’mēs nevarētu domāt, ka no tā Kunga ko saņemsim’. Tāpēc nebūsim cilvēki ”ar dalītu dvēseli” un ’nepastāvīgi’ lūgšanās vai kādos citos ”ceļos”. Ticēsim Jehovam, gudrības Avotam. (Salamana Pamācības 3:5, 6.)

Bagātie un nabagie var līksmot

 9. Kāpēc mums, Jehovas kalpiem, ir pamatots iemesls līksmot?

⁹ Arī tad, ja viens no mūsu pārbaudījumiem ir nabadzība, neaizmirsīsim, ka gan bagātie, gan trūcīgie kristieši var ’lepoties’ (LB-65) vai ’līksmot’ (NW). (Jēkaba 1:9—11.) Pirms kļūšanas par Jēzus sekotājiem lielākā daļa svaidīto bija bijuši diezgan trūcīgi, un cilvēki pasaulē bija skatījušies uz viņiem no augšas. (1. Korintiešiem 1:26.) Bet nu šie kristieši varēja līksmot par savu ”augstumu” — viņi bija kļuvuši par Valstības mantiniekiem. (Romiešiem 8:16, 17.) Savukārt turīgie cilvēki, kas reiz tikuši godāti, pēc kļūšanas par Kristus sekotājiem pieredz ”zemumu”, jo pasaule viņus nicina. (Jāņa 7:47—52; 12:42, 43.) Tomēr, būdami Jehovas kalpi, mēs visi varam līksmot, jo pasaulīga manta un augsts stāvoklis nav itin nekas salīdzinājumā ar garīgajām bagātībām, kādas mums tagad ir. Un mēs esam ļoti pateicīgi, ka mūsu vidū nav vietas augstprātībai, kas balstītos uz cilvēku stāvokli sabiedrībā. (Salamana Pamācības 10:22; Apustuļu darbi 10:34, 35.)

10. Kādai jābūt kristiešu attieksmei pret bagātību?

¹⁰ Jēkabs mums palīdz saprast, ka dzīvība nav atkarīga no bagātības un panākumiem pasaulē. Tāpat kā zieda skaistums to nevar paglābt no bojāejas saules ’svelmē’, turīga cilvēka bagātība nevar paildzināt viņa dzīvi. (Psalms 49:7—10; Mateja 6:27.) Šāds cilvēks var nomirt, iedams savās ”gaitās”, piemēram, nodarbodamies ar biznesu. Tātad svarīgi ir būt ’bagātiem Dievā’ un darīt visu iespējamo Valstības interesēs. (Lūkas 12:13—21; Mateja 6:33; 1. Timotejam 6:17—19.)

Laimīgi ir tie, kas iztur pārbaudījumu

11. Kāda nākotne gaida tos, kas saglabā savu ticību pārbaudījumos?

¹¹ Vienalga, vai mēs esam bagāti vai trūcīgi, mēs varam būt laimīgi tikai tad, ja izturam pārbaudījumus. (Jēkaba 1:12—15.) Ja mēs izturam pārbaudījumus, paturot savu ticību nesatricinātu, mūs var saukt par laimīgiem, jo ir gūstams prieks, kad cilvēks dara to, ko Dievs atzīst par pareizu. No gara piedzimušie kristieši, kas saglabā ticību līdz nāvei, saņem ”dzīvības vainagu” — nemirstību debesīs. (Atklāsmes 2:10; 1. Korintiešiem 15:50.) Savukārt tad, ja mūsu izredzes ir saistītas ar dzīvi uz zemes un mēs saglabājam ticību Dievam, mēs ar prieku varam gaidīt iespēju dzīvot paradīzē uz zemes mūžīgi. (Lūkas 23:43; Romiešiem 6:23.) Cik gan labs Jehova ir pret visiem, kas viņam tic!

12. Kāpēc tad, ja notiek kāda nelaime, mēs nedrīkstam teikt: ”Dievs mani kārdina.”?

¹² Vai varētu būt, ka Jehova pats mūs pārbauda, likdams pieredzēt kādu nelaimi? Nē, tas nevar būt, un mēs nedrīkstam teikt: ”Dievs mani kārdina.” Jehova nemēģina panākt, lai mēs sagrēkotu; viņš ir gatavs mums palīdzēt un dot vajadzīgo spēku, lai mēs varētu izturēt pārbaudījumus, ja vien paliekam nelokāmi ticībā. (Filipiešiem 4:13.) Dievs ir svēts, tāpēc viņš neizraisa neko tādu, kas mazinātu mūsu spēju pretoties nosliecei izdarīt kaut ko nepareizu. Ja mēs paši nonākam situācijā, no kuras būtu bijis labāk izvairīties, un sagrēkojam, mēs nedrīkstam vainot Dievu, ”jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina”. Tiesa, Jehova var pieļaut kādu pārbaudījumu, lai mūs pārmācītu mūsu pašu interesēs, bet viņš nekad mūs nepārbauda ar ļaunu nolūku. (Ebrejiem 12:7—11.) Sātans mūs varbūt kārdina rīkoties nepareizi, taču Dievs mūs spēj paglābt no ļaunā. (Mateja 6:13.)

13. Kas var notikt, ja neatbrīvojamies no nepareizas vēlmes?

¹³ Mums vienmēr ar lūgšanām jāpaļaujas uz Dievu, jo kāda situācija var pamodināt kārību, kuras dēļ mēs varētu sagrēkot. Jēkabs saka: ”Katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama.” Mēs nevaram vainot savā grēkā Dievu, ja esam ļāvuši sirdī uzkavēties grēcīgai dziņai. Ja neatbrīvojamies no nepareizas vēlmes, ’tā ieņemas’, it kā uzdīgst sirdī un ”dzemdē grēku”. Grēks, kad tas ir izdarīts, ”dzemdē nāvi”. Tātad ir skaidrs, ka mums jāsargā sava sirds un jāpretojas grēcīgām nosliecēm. (Salamana Pamācības 4:23.) Kains tika brīdināts, ka grēks viņu var pārvarēt, tomēr viņš tam nepretojās. (1. Mozus 4:4—8.) Var gadīties, ka arī mēs sākam kaut ko darīt pretēji Dieva Rakstu principiem. Tādā gadījumā mums būtu jābūt pateicīgiem, ja kristiešu vecākie mēģina mūs atgriezt uz pareiza ceļa, lai mēs negrēkotu pret Dievu. (Galatiešiem 6:1.)

Dievs ir visa labā Avots

14. Kādā ziņā var teikt, ka Dieva dāvanas ir ’pilnīgas’?

¹⁴ Mums jāatceras, ka Jehova ir nevis pārbaudījumu, bet gan visa labā Avots. (Jēkaba 1:16—18.) Jēkabs uzrunā ticības biedrus ar vārdiem ”mīļie brāļi” un norāda, ka no Dieva nāk ”Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”. Jehovas garīgās un materiālās dāvanas ir ’pilnīgas’, tām nav nekādu trūkumu. Šīs dāvanas nāk ”no augšienes”, no Dieva mājokļa, kas ir debesīs. (1. Ķēniņu 8:39.) Jehova ir ’gaismas Tēvs’ — viņš ir radījis Sauli, Mēnesi un zvaigznes. Turklāt viņš mums dod garīgo gaismu un patiesību. (Psalms 43:3; Jeremijas 31:35; 2. Korintiešiem 4:6.) Atšķirībā no Saules, kurai pārvietojoties mainās ēnas un kura ir zenītā tikai pašā dienvidū, Dievs vienmēr dāsni dod to, kas ir labs. Viņš mūs noteikti darīs spējīgus stāties pretī pārbaudījumiem, ja pilnībā izmantosim to, ko viņš garīgā ziņā sagādā ar savu Rakstu un ’uzticīgā un gudrā kalpa’ palīdzību. (Mateja 24:45.)

15. Kāda ir viena no brīnišķīgākajām Jehovas dāvanām?

¹⁵ Kāda ir viena no brīnišķīgākajām Dieva dāvanām? Viņš ir radījis garīgos dēlus, liekot darboties svētajam garam kopā ar labo vēsti jeb evaņģēliju — ”patiesības vārdu”. Tie, kas pieredz garīgu piedzimšanu, ir ”savā ziņā.. pirmaji”, izraudzīti no cilvēku vidus par debesu ”ķēniņiem un priesteŗiem”. (Atklāsmes 5:10; Efeziešiem 1:13, 14.) Iespējams, Jēkabs domāja par miežu pirmo ražu, kas tika ziedota 16. nīsanā — Jēzus augšāmcelšanas dienā —, un par diviem kviešu maizes klaipiem, kas tika ziedoti Piecdesmitās dienas svētkos, kad tika izliets svētais gars. (3. Mozus 23:4—11, 15—17.) Tādā gadījumā Jēzus būtu pirmais ziedojums un viņa līdzmantinieki — ”savā ziņā.. pirmaji”. Bet ja nu mēs ceram dzīvot uz zemes? Paturēsim prātā šo cerību — tad mēs spēsim palikt stipri savā ticībā Tam, no kura nāk ”Katrs labs devums” un kurš ir padarījis iespējamu mūžīgu dzīvi Valstības pakļautībā.

Esi ’vārda darītājs’

16. Kāpēc mums jābūt ’čakliem klausīties, bet kūtriem runāt un dusmoties’?

¹⁶ Vienalga, vai mūsu ticība pašreiz tiek pārbaudīta vai ne, mums jābūt ’vārda darītājiem’. (Jēkaba 1:19—25.) Mums jābūt ’čakliem klausīties’ Dieva vārdus un paklausīgi tie jāpilda. (Jāņa 8:47.) Vienlaikus mums vajadzētu būt ’kūtriem runāt’ — būtu rūpīgi jāapsver viss, ko sakām. (Salamana Pamācības 15:28; 16:23.) Varbūt Jēkabs mūs mudina nebūt pārsteidzīgiem un neapgalvot, ka mūsu pārbaudījumus ir izraisījis Dievs. Mums tiek dots arī padoms būt ”kūtr[iem] dusmoties, jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību”. Ja esam dusmīgi par to, ko kāds ir pateicis, pacentīsimies nomierināties, lai neatbildētu dzēlīgi. (Efeziešiem 4:26, 27.) Dusmu pilns gars var radīt problēmas mums pašiem un kļūt par pārbaudījumu citiem — šāda attieksme mums nepalīdzēs rīkoties tā, kā pienāktos cilvēkiem, kas tic mūsu taisnīgajam Dievam. Turklāt, ja esam gudri, mēs būsim ’lēni uz dusmām’ (NW) un brāļi un māsas tieksies atrasties mūsu sabiedrībā. (Salamana Pamācības 14:29.)

17. Kas tiek panākts ar to, ka attīrām savu sirdi un prātu no ļaunprātības?

¹⁷ Mums noteikti jābūt brīviem no ’visas netīrības’ — no visa, kas Dievam riebj un kas mūs sadusmo. Bez tam mums ’jānoliek lielā ļaunprātība’. Ir jāatbrīvo sava dzīve no jebkādas miesiskas vai garīgas netīrības. (2. Korintiešiem 7:1; 1. Pētera 1:14—16; 1. Jāņa 1:9.) Tas, ka esam attīrījuši savu sirdi un prātu no ļaunprātības, mums ir palīdzējis ’lēnprātībā saņemt iedēstīto [patiesības] vārdu’. (Apustuļu darbi 17:11, 12.) Lai arī cik ilgi mēs jau esam kristieši, mums jāļauj sevī dēstīt arvien jaunas Rakstu patiesības. Kāpēc? Tāpēc, ka ar Dieva gara palīdzību iedēstītais vārds veido ’jauno cilvēku’, kas var tikt izglābts. (Efeziešiem 4:20—24.)

18. Kā cilvēks, kas ir tikai vārda klausītājs, atšķiras no cilvēka, kas ir arī vārda darītājs?

¹⁸ Bet kā mēs varam apliecināt, ka patiesības vārds mūs vada? Mēs to varam, būdami paklausīgi ”vārda darītāji un ne tikai klausītāji”. (Lūkas 11:28.) ’Darītājiem’ ir ticība, kas viņus mudina dedzīgi darboties kristīgajā kalpošanā un regulāri piedalīties Dieva tautas sapulcēs. (Romiešiem 10:14, 15; Ebrejiem 10:24, 25.) Cilvēks, kas ir tikai vārda klausītājs, ”līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī”. Viņš uzmet sev skatienu, bet tūlīt aiziet prom un aizmirst, kas būtu jādara, lai uzlabotu savu izskatu. Būdami ”vārda darītāji”, mēs cītīgi studējam Dieva ’pilnīgo likumu’ un tam paklausām, jo tajā ir ietverts viss, ko Dievs no mums prasa. Tā mēs varam baudīt brīvību, kas ir pilnīgs pretstats grēka un nāves verdzībai, jo šī brīvība var dot dzīvību. Tāpēc ’paliksim pilnīgajā likumā’, pastāvīgi tajā iedziļinoties un tam paklausot. Mēs varam iegūt ļoti daudz. Tā kā esam ’darba darītāji, nevis aizmāršīgi klausītāji’, mēs izjūtam prieku, ko dod Dieva labvēlība. (Psalms 19:8—12.)

Daudz kas vairāk nekā šķietama kalpošana

19., 20. a) Kādām prasībām, kas minētas Jēkaba 1:26, 27, mums jāatbilst, lai mūsu kalpošana būtu tīra? b) Kas pieder pie ’neapgānītas’ kalpošanas?

¹⁹ Ja gribam iegūt Dieva labvēlību, mums jāatceras, ka patiesā pielūgsme nav tikai šķietama kalpošana. (Jēkaba 1:26, 27.) Mums pašiem varbūt šķiet, ka mēs kalpojam Jehovam pieņemamā veidā, taču īstenībā visu izšķir tas, kā viņš mūs vērtē. (1. Korintiešiem 4:4.) Nopietns trūkums varētu būt ’mēles nesavaldīšana’. Mēs maldinātu sevi, ja domātu, ka Dievs ir apmierināts ar mūsu kalpošanu, bet tajā pašā laikā celtu neslavu citiem, melotu vai kaut kā citādi nepareizi lietotu mēli. (3. Mozus 19:16; Efeziešiem 4:25.) Protams, mēs negribam, ka mūsu kalpošana kāda iemesla dēļ būtu ”velta” un Dievam nepieņemama.

²⁰ Jēkabs nemin visus tīras kalpošanas aspektus, bet viņš norāda, ka šāda kalpošana nozīmē arī ”pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās”. (Galatiešiem 2:10; 6:10; 1. Jāņa 3:18.) Kristiešu draudze īpaši cenšas gādāt par atraitnēm. (Apustuļu darbi 6:1—6; 1. Timotejam 5:8—10.) Dievs ir atraitņu un bāreņu Aizstāvis, tāpēc mums būtu jāsadarbojas ar viņu un jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu atraitnēm un bāreņiem gan garīgi, gan materiāli. (5. Mozus 10:17, 18.) Tīra kalpošana nozīmē arī ”sevi no pasaules pasargāt neapgānītu”; ar vārdu ”pasaule” šeit ir domāta netaisnīgā cilvēku sabiedrība, kas atrodas Sātana varā. (Jāņa 17:16; 1. Jāņa 5:19.) Tāpēc atturēsimies no bezdievīgās uzvedības, kas raksturīga pasaulei, — tad mēs varēsim godāt Jehovu un būsim derīgi kalpošanai. (2. Timotejam 2:20—22.)

21. Kādi jautājumi, kas saistīti ar Jēkaba vēstuli, pelna mūsu uzmanību?

²¹ Jēkaba padomi, ko apskatījām šajā rakstā, mums var palīdzēt izturēt pārbaudījumus un palikt stipriem ticībā. Šiem padomiem būtu jāpadziļina mūsu atzinības jūtas pret mīlošo Devēju, kas dod labas dāvanas. Turklāt Jēkaba teiktais mums palīdz veikt tīru kalpošanu. Kam vēl Jēkabs pievērš uzmanību? Ko vēl mēs varam darīt, lai pierādītu, ka patiesi ticam Jehovam?

[Zemsvītras piezīmes]

Kā tu atbildētu?

◻ Kas mums palīdzēs izturēt pārbaudījumus?

◻ Kāpēc kristieši var līksmot, kaut arī viņi sastopas ar pārbaudījumiem?

◻ Kā mēs varam būt vārda darītāji?

◻ Kas pieder pie tīras kalpošanas?

[Attēls 9. lpp.]

Pārbaudījuma laikā tici, ka Jehova spēj atbildēt uz lūgšanām

[Attēli 10. lpp.]

”Vārda darītāji” sludina Valstību visā pasaulē