Priecīgi ”vārda darītāji”
”Lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji.” (JĒKABA 1:21, 22)
1. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret pantu 1996. gadam?
”ESIET VĀRDA DARĪTĀJI.” Šis vienkāršais izteikums satur iedarbīgu vēsti. Tas ir atrodams Bībelē, Jēkaba vēstulē, un tas tiks izlikts redzamā vietā Ķēniņvalsts zālēs un būs Jehovas liecinieku pants 1996. gadam.
2., 3. Kāpēc bija pareizi, ka Jēkabs uzrakstīja vēstuli, kas nosaukta viņa vārdā?
2 Jēkabs, Kunga Jēzus pusbrālis, bija labi pazīstams agrīno kristiešu draudzē. Reiz pēc Jēzus augšāmcelšanas mūsu Kungs parādījās personiski Jēkabam un pēc tam — visiem apustuļiem. (1. Korintiešiem 15:7.) Vēlāk, ar brīnuma palīdzību atbrīvots no cietuma, apustulis Pēteris teica kristiešiem, kas bija sapulcējušies: ”Pasakait to Jēkabam un brāļiem!” (Apustuļu darbi 12:17.) Šķiet, Jēkabs, kaut gan pats nebija apustulis, Jeruzalemē vadīja kristiešu vadošās korporācijas sapulci, kurā apustuļi un vecākie nolēma, ka cittautiešiem, kas pievēršas ticībai, nav nepieciešama apgraizīšana. Jēkabs apkopoja apspriesto, un svētā gara apstiprinātais lēmums tika nosūtīts visām draudzēm. (Apustuļu darbi 15:1—29.)
3 Ir skaidrs, ka Jēkaba nobriedušajiem spriedumiem bija liela ietekme. Tomēr viņš pazemīgi atzina, ka pats ir tikai ”Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps”. (Jēkaba 1:1.) Dieva iedvesmotajā vēstulē, ko Jēkabs ir uzrakstījis, mūsdienu kristieši pārpilnām var atrast noderīgus padomus un uzmundrinājumu. Jēkaba vēstule tika pabeigta aptuveni četrus gadus pirms tam, kad romieši karavadoņa Cestija Galla vadībā pirmo reizi uzbruka Jeruzalemei, un pēc tam, kad labā vēsts plaši bija ’sludināta visai radībai apakš debesīm’. (Kolosiešiem 1:23.) Tie bija kritiski laiki, un Jehovas kalpi pilnībā apzinājās: kuru katru brīdi jātop izpildītam Dieva spriedumam ebreju tautai.
4. Kas liecina par to, ka agrīnie kristieši ļoti uzticējās Dieva Rakstiem?
4 Toreiz kristiešiem jau bija visi Ebreju raksti, kā arī liela daļa Grieķu rakstu. Bībeles sarakstītāji kristieši noteikti ļoti uzticējās Dieva vārdiem, jo viņi daudzkārt atsaucās uz agrāk rakstīto. Arī mums nopietni jāstudē Dieva Raksti un tie jāizmanto. Lai izturētu, mums ir nepieciešams garīgais spēks un drosme, kas rodami Svētajos rakstos. (Psalms 119:97; 1. Timotejam 4:13.)
5. Kāpēc mums tagad ir vajadzīga īpaša vadība, un kā mēs varam tai pakļauties?
5 Pavisam drīz cilvēce pieredzēs ”lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs”. (Mateja 24:21.) Mūsu izdzīvošana būs atkarīga no tā, vai sekosim Dieva vadībai. Bet kā mēs varam to darīt? Mums jāatver sirds Dieva gara iedvesmoto Rakstu mācībām. Iznākumā mēs ’kļūsim par vārda darītājiem’ — tādiem, kādi bija uzticīgie Jehovas kalpi agrākajos laikos. Mums uzcītīgi jālasa un jāstudē Dieva Raksti un tie jāizmanto par godu Jehovam. (2. Timotejam 2:15; 3:16, 17.)
Izturiet ar prieku
6. Kāpēc mums būtu jārod prieks, sastopoties ar pārbaudījumiem?
6 Savas vēstules ievadā Jēkabs pieminēja prieku, otro Dieva gara augli. Viņš rakstīja: ”Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās [”pārbaudījumos”, NW], zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana sagādā izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim, un jums nebūtu nekāda trūkuma.” (Jēkaba 1:2—4; Galatiešiem 5:22.) Kāpēc Jēkabs varēja nosaukt sastapšanos ar daudziem pārbaudījumiem par ”lielu prieku”? Arī Jēzus savā Kalna sprediķī sacīja: ”Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs.” (Mateja 5:11, 12.) Jā, mēs gūstam priekpilnu apmierinājumu, redzot, kā Jehova svētī mūsu pūles, ja vien turpinām neatlaidīgi tiekties pēc mērķa — mūžīgas dzīves. (Jāņa 17:3; 2. Timotejam 4:7, 8; Ebrejiem 11:8—10, 26, 35.)
7. a) Kas mums palīdzēs izturēt? b) Kādu Ījaba atalgojumam līdzīgu balvu mēs varam saņemt?
7 Pats Jēzus izturēja ”viņam sagaidāmā prieka vietā [”dēļ”, NW]”. (Ebrejiem 12:1, 2.) ”Raudzīdamies” uz viņa drosmīgo priekšzīmi, arī mēs varam izturēt! Savas vēstules nobeigumā Jēkabs pieminēja, ka Jehova bagātīgi atalgo cilvēkus, kas saglabā nevainojamību. ”Raugi, mēs teicam svētīgus tos, kas ir izcietuši,” Jēkabs rakstīja. ”Par Ījaba pastāvību jūs esat dzirdējuši un redzējuši, kāds ar viņu ir bijis tā Kunga gala mērķis, jo tas Kungs ir žēlsirdīgs un apžēlotājs.” (Jēkaba 5:11.) Atceries, kā tika atalgota Ījaba nevainojamība, — viņš atguva veselību un atkal varēja priecāties par saturīgu un laimīgu dzīvi kopā ar sev mīļiem cilvēkiem. Ja tu būsi izturīgs un saglabāsi nevainojamību, tu varēsi tāpat priecāties apsolītajā paradīzē Dieva jaunajā pasaulē — tad visaugstāko pakāpi sasniegs prieks, ko tu gūsti no kalpošanas Jehovam jau tagad.
Meklējiet gudrību
8. Kā mēs varam iegūt īstu, praktisku gudrību, un cik liela nozīme ir lūgšanai?
8 Ja cītīgi studēsim Dieva Rakstus un tos praktiski izmantosim, tad iegūsim dievišķu gudrību, kas mums ļaus izturēt pārbaudījumus sabojātajā un mirstošajā Sātana sistēmā. Kā mēs varam būt pārliecināti, ka šāda gudrība ir atrodama? Mēs lasām Jēkaba vārdus: ”Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūŗas vilnim.” (Jēkaba 1:5, 6.) Mums dedzīgi jālūdz Dievs, un tas jādara ar stingru paļāvību, ka Jehova sadzirdēs mūsu lūgumus un uz tiem atbildēs viņa paša izvēlētā laikā un veidā.
9. Kā Jēkabs aprakstīja dievišķo gudrību un tās izmantošanu?
9 Dievišķa gudrība ir Jehovas dāvana. Jēkabs par šādām dāvanām rakstīja: ”Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva, pie kuŗa nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.” Tālāk savā vēstulē Jēkabs paskaidroja, kāds ir iznākums, ja iegūstam patiesu gudrību: ”Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā. [..] Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, tālāk miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlsirdības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības.” (Jēkaba 1:17; 3:13—17.)
10. Kāds pretstats ir starp viltus reliģiju un patieso?
10 Viltus reliģijas pasaules lielvalstī — kristietībā vai kādā citā reliģijā — bieži vien ir pieņemts, ka cilvēki nodzied dažas slavas dziesmas, noklausās lūgšanas, kas arvien atkārtojas, un varbūt kādu runu. Netiek dots nekāds pamudinājums sludināt cerības vēsti, jo vairākums reliģiju nesaskata nākotnē nekā gaiša. Brīnišķīgo cerību uz mesiānisko Dieva Valstību vai nu nekad nepiemin, vai pilnībā pārprot. Par kristīgo pasauli Jehova pravietiski saka: ”Mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku: tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu, un izrakuši sev akas, caurumainas akas, kas nepatur sevī ūdeni!” (Jeremijas 2:13.) Viņiem nav patiesības ūdens. Debesu gudrības viņiem trūkst.
11., 12. a) Uz ko dievišķajai gudrībai mūs būtu jāmudina? b) No kā dievišķā gudrība mūs var pasargāt?
11 Cik atšķirīga situācija pastāv mūsdienās Jehovas liecinieku vidū! Ar spēku un enerģiju, ko dod Dievs, viņi zemeslodes malu malās sludina labo vēsti par tuvojošos Dieva Valstību. Gudrība, ko viņi pauž, stingri balstās uz Dieva Rakstiem. (Salīdzināt Salamana Pamācības 1:20; Jesajas 40:29—31.) Viņi tiešām praktiski izmanto patiesās zināšanas un izpratni, pasludinot mūsu Dieva un Radītāja diženos nodomus. Mums būtu jāvēlas, lai visi draudzē, ”bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu [Dieva] gribu”. (Kolosiešiem 1:9.) Ja būs šāds pamats, tad gan jauni, gan veci vienmēr jutīs pamudinājumu ’būt vārda darītājiem’.
12 ”Gudrība, kas nāk no augšienes,” mūs var pasargāt no grēkiem, kuru sekas varētu būt Dieva nelabvēlība. ”Zinait, mani mīļie brāļi,” rakstīja Jēkabs, ”lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties, jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.” Jā, mums ar gatavību, ar dedzību jāieklausās Dieva padomos un tie jāizmanto. Tomēr mums jāsargās nepareizi lietot ’mazo locekli’ — mēli. Ja lielāmies, neapdomīgi pļāpājam vai esam nepiekāpīgi, mūsu mēle var pārnestā nozīmē aizdedzināt ”lielu mežu”. Tāpēc attiecībās ar citiem mums jāuzvedas patīkami un jākontrolē sevi. (Jēkaba 1:19, 20; 3:5.)
13. Kāpēc ir svarīgi pieņemt ”iedēstīto vārdu”?
13 ”Tāpēc,” Jēkabs turpināja, ”nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.” (Jēkaba 1:21.) Alkatīgā pasaule ar tās ārišķīgo, materiālistisko un patmīlīgo dzīves veidu un pagrimušajiem tikumiem teju teju aizies nebūtībā. ”Bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:15—17.) Cik gan tāpēc ir svarīgi pieņemt ”iedēstīto vārdu”! Gudrība, ko sniedz Dieva Raksti, ir krass pretstats mirstošās pasaules ļaunumam. Mēs negribam neko no šī ļaunuma. (1. Pētera 2:1, 2.) Mums ir nepieciešama patiesības mīlestība un stipra ticība, kas iedēstīta sirdī, un tad mums būs apņēmība nekad nenovirzīties no taisnīgajiem Jehovas ceļiem. Bet vai pietiek tikai dzirdēt Dieva vārdus?
Esiet ”vārda darītāji”
14. Kā mēs varam būt gan vārda ”klausītāji”, gan ”darītāji”?
14 Jēkaba 1:22 mēs lasām: ”Esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.” ”Esiet vārda darītāji”! Šī tēma Jēkaba vēstulē noteikti ir izcelta. Mums jāklausās — un pēc tam jādara ”tieši tā”. (1. Mozus 6:22, NW.) Mūsdienās daudzi cilvēki apgalvo, ka pietiek noklausīties sprediķi vai reizēm piedalīties kādā formālā pielūgsmē un vairāk nekas nav jādara. Viņi varbūt uzskata, ka tik ilgi, kamēr viņi dzīvo ”kārtīgi” saskaņā ar viņu pašu normām, vairāk nekā nevajag. Taču Jēzus Kristus teica: ”Ja kas grib man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man.” (Mateja 16:24.) No patiesajiem kristiešiem nepārprotami tiek prasīta pašaizliedzīga rīcība un izturība — viņiem jāseko Jēzus rādītajai priekšzīmei un jāpilda Dieva griba. Un Dieva griba attiecībā uz kristiešiem ir tāda pati kā pirmajā gadsimtā, kad augšā celtais Jēzus pavēlēja: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” (Mateja 28:19.) Ko tu dari šajā ziņā?
15. a) Kādu salīdzinājumu izmantoja Jēkabs, lai parādītu, kā mēs varam būt priecīgi ”vārda darītāji”? b) Kāpēc nepietiek ar formālu pielūgsmi?
15 Ja mēs neatlaidīgi iedziļināmies Dieva Rakstos, tie var būt kā spogulis, kurā precīzi atspoguļojas, kādi cilvēki mēs esam. Jēkabs teica: ”Kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.” (Jēkaba 1:23—25.) Jā, viņš būs priecīgs ’vārda darītājs’. Turklāt ir svarīgi būt ’darītājam’ ikvienā, pat mazā, kristīgās dzīves sfērā. Mums nekad nebūtu sevi jāmaldina un jādomā, ka ir gana ar formālu pielūgsmi. Jēkabs pamācīja ņemt vērā dažas patiesās pielūgsmes jomas, ko pat dedzīgi kristieši varbūt ir pametuši novārtā. Mēs lasām viņa vārdus: ”Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.” (Jēkaba 1:27.)
16. Kā Ābrahāms kļuva par ’Jehovas draugu’, un kā mēs varam iegūt Dieva draudzību?
16 Nepietiek tikai pateikt: ”Es ticu Dievam,” — un neko nemainīt. Jēkaba 2:19 ir teikts: ”Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb.” Jēkabs uzsvēra, ka ”ticība, ja tai nav darbu, tā ir pati par sevi nedzīva”, un teica par Ābrahāmu: ”Ticība ir līdzi darbojusies viņa darbiem, un tā darbos ticība ir tikusi pilnīga.” (Jēkaba 2:17, 20—22.) Lūk, daži no Ābrahāma darbiem: viņš palīdzēja saviem radiniekiem, bija viesmīlīgs, sagatavojās upurēt Īzāku, kā arī atklāti ’apliecināja’ nesatricināmu ticību Dieva solījumam nākotnē nodibināt ”pilsētu ar stipriem pamatiem” — mesiānisko Ķēniņvalsti. (1. Mozus 14:16; 18:1—5; 22:1—18; Ebrejiem 11:8—10, 13, 14; 13:2.) Tāpēc bija pareizi, ka Ābrahāms ”tika nosaukts Dieva draugs”. (Jēkaba 2:23.) Arī mēs varam tikt uzskatīti par ’Jehovas draugiem’, ja aktīvi paužam savu ticību un cerību, ka tuvojas viņa taisnīgā Ķēniņvalsts.
17. a) Kāpēc Rahāba ’tapa taisnota’, un kā viņa tika atalgota? b) Kādi ”vārda darītāji” ir minēti Bībelē? c) Kā tika atalgots Ījabs, un kāpēc?
17 ”Vārda darītāji” patiešām ’top taisnoti no darbiem un ne no ticības vien’. (Jēkaba 2:24.) Rahāba bija viena no tām, kas ar darbiem papildināja savu ticību dzirdētajam ’vārdam’ par Jehovas varenajiem darbiem. Viņa paslēpa izraēliešu izlūkus un palīdzēja tiem aizbēgt, kā arī sapulcināja sava tēva saimi, lai tās locekļi varētu palikt dzīvi. Kā viņa pēc augšāmcelšanas priecāsies, uzzinot, ka ticība, ko pavadīja darbi, viņai ir ļāvusi kļūt par Mesijas priekšteci! (Jozuas 2:11; 6:25; Mateja 1:5.) Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļā, ir minēti daudzi citi, kas ’kļuva par darītājiem’, parādīdami ticību, un viņi bagātīgi tiks atalgoti. Neaizmirsīsim arī Ījabu, kas smagu pārbaudījumu laikā sacīja: ”Tā Kunga vārds lai ir slavēts!” Kā jau minējām, Ījabs savas ticības un darbu dēļ saņēma brīnišķīgu balvu. (Ījaba 1:21; 31:6; 42:10; Jēkaba 5:11.) Tāpat mūsdienās, ja esam izturīgi un esam ”vārda darītāji”, Jehova mums atzinīgi uzsmaidīs.
18., 19. Kā ilgi apspiestie brāļi ir ’kļuvuši par vārda darītājiem’, un kā ir svētīta viņu darbība?
18 Starp tiem, kas gadiem ilgi ir bijuši ļoti izturīgi, ir mūsu brāļi Austrumeiropā. Tagad, kad daudzi ierobežojumi ir atcelti, viņi jaunajos apstākļos tik tiešām ir ’kļuvuši par vārda darītājiem’. Lai palīdzētu mācīšanā un organizatoriskajā darbā, no tuvējām zemēm pie viņiem ir ieradušies misionāri un pionieri. Somijas filiāle un citas tuvējās Sargtorņa biedrības filiāles ir nosūtījušas prasmīgus celtniekus, bet devīgā brāļu saime visā pasaulē ir sagādājusi līdzekļus jaunu filiāles biroju un Ķēniņvalsts zāļu būvniecībai. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 8:14, 15.)
19 Cik dedzīgi šie ilgi apspiestie brāļi ir atsaukušies tīrumā! Viņi ’pūlas un cīnās’, kā cenzdamies atgūt ”nelabvēlīgā laikā” nokavēto. (1. Timotejam 4:10; 2. Timotejam 4:2, NW.) Piemēram, Albānijā, kur apspiešana ir bijusi sevišķi nežēlīga, pagājušajā aprīlī viss Ķēniņvalsts Vēsts bukleta Kāpēc dzīvē ir tik daudz grūtību? krājums tika izplatīts trīs dienu laikā. Tā bija brīnišķīga notikumu attīstība pēc Jēzus nāves atceres vakara, ko bija apmeklējis 3491 cilvēks — daudz vairāk nekā 538 turienes aktīvie sludinātāji.
20. Ko parāda pēdējo gadu Atceres vakaru apmeklētāju skaits, un kā daudziem ir iespējams palīdzēt?
20 Arī citas zemes ir devušas nozīmīgu ieguldījumu tajā, ka Atceres vakara apmeklētāju skaits pēdējos gados ir ievērojami pārsniedzis 10 000 000. Daudzviet cilvēki, kuru ticību ir stiprinājusi klātbūtne Atceres vakarā un tā norises vērošana, ’kļūst par vārda darītājiem’. Vai mēs varam iedrošināt arī citus jaunpienācējus kļūt piemērotiem šai privilēģijai?
21. Kā mums saskaņā ar mūsu gada pantu jārīkojas, un kādam jābūt mērķim?
21 Tāpat kā šajā rakstā minētie dedzīgie kristieši pirmajā gadsimtā un daudzie cilvēki vēlākos laikos, būsim apņēmības pilni nežēlot spēkus un ’dzīties pretim mērķim’ — mūžīgai dzīvei, kas būs vai nu debesu Ķēniņvalstī, vai uz tās pārvaldītās Zemes. (Filipiešiem 3:12—14.) Šī mērķa sasniegšana ir jebkādu pūļu vērta. Tagad nav laiks atkāpties un kļūt tikai par klausītājiem — tagad ir īstais laiks ’būt drošiem un strādāt’. (Hagaja 2:4; Ebrejiem 6:11, 12.) ’Saņēmuši iedēstīto vārdu’, būsim līksmi ”vārda darītāji” tagad un mūžībā, kas ir mūsu priekšā.
Kā tu atbildētu?
◻ Kā mēs varam izturēt ar prieku?
◻ Kas ir ”gudrība, kas nāk no augšienes”, un kā mēs varam rīkoties saskaņā ar to?
◻ Kāpēc ir nepieciešams, lai mēs būtu ”vārda darītāji un ne tikai klausītāji”?
◻ Kādi ziņojumi mūs pamudina būt ’vārda darītājiem’?
[Attēls 27. lpp.]
Atvērsim arī mēs sirdi Dieva mācībai
[Attēls 28. lpp.]
Ījaba nevainojamība tika atalgota — viņš atkal varēja dzīvot saturīgu, laimīgu dzīvi kopā ar sev mīļajiem cilvēkiem