Mācīsimies no Jēzus jaunākā brāļa

 1. Kā varētu raksturot ģimeni, kurā uzauga Jēkabs?

JĒZUS brālisb Jēkabs uzauga garīgi stiprā ģimenē. Viņa vecāki Jāzeps un Marija bija dievbijīgi cilvēki, kas ļoti mīlēja Jehovu. Turklāt Jēkaba vecākais brālis kļuva par apsolīto Mesiju. Nav nekādu šaubu, ka Jēkabs uzauga brīnišķīgā ģimenē.

 2. Kādu iemeslu dēļ Jēkabs varēja cienīt un apbrīnot savu vecāko brāli?

² Jēkabam bija daudz iemeslu cienīt un apbrīnot savu vecāko brāli. (Mat. 13:55.) Jēzus tik labi pārzināja Svētos Rakstus, ka tad, kad viņam bija 12 gadu un viņš bija Jeruzālemē, mācīti vīri ”nevarēja vien nobrīnīties par viņa sapratni un atbildēm”. (Lūk. 2:46, 47.) Iespējams, Jēkabs kopā ar Jēzu strādāja par namdari. Ja tā bija, tad viņš ļoti labi iepazina savu brāli. Neitans Norsc mēdza sacīt: ”Par cilvēku daudz ko var uzzināt, ar viņu kopā strādājot.” Jēkabs droši vien arī ievēroja, ka, Jēzum augot, ”viņa gudrība vairojās, un viņš iemantoja aizvien lielāku Dieva un cilvēku labvēlību”. (Lūk. 2:52.) Varētu šķist, ka Jēkabam bija jābūt vienam no pirmajiem Jēzus mācekļiem. Bet tā nebija.

 3. Kāda bija Jēkaba attieksme pret Jēzu tajā laikā, kad Jēzus kalpoja uz zemes?

³ Tajā laikā, kad Jēzus kalpoja uz zemes, Jēkabs nekļuva par Jēzus mācekli. (Jāņa 7:3—5.) Iespējams, Jēkabs bija to Jēzus radinieku vidū, kuri domāja, ka Jēzus ”ir zaudējis prātu”. (Marka 3:21.) Un, kad Jēzus mira pie moku staba, tur stāvēja viņa māte Marija, bet nekas neliecina, ka tur būtu bijis arī Jēkabs. (Jāņa 19:25—27.)

 4. Kādi jautājumi ir aplūkoti rakstā?

⁴ Vēlāk Jēkabs sāka ticēt Jēzum un kļuva par cienījamu kristiešu draudzes locekli. Runājot par Jēkabu, rakstā ir aplūkots: 1) kāpēc mums jābūt pazemīgiem un 2) kā būt prasmīgiem skolotājiem.

 5. Kā Jēkabs rīkojās pēc tam, kad viņam bija parādījies augšāmceltais Jēzus?

⁵ Kad Jēkabs kļuva par Jēzus sekotāju? Bībelē var lasīt, ka Jēzus pēc savas augšāmcelšanas ”parādījās Jēkabam, tad visiem apustuļiem”. (1. Kor. 15:7.) Šī tikšanās ar Jēzu bija pavērsiens Jēkaba dzīvē. Kad apustuļi kāda Jeruzālemes nama augšistabā gaidīja apsolīto svēto garu, kopā ar viņiem bija arī Jēkabs. (Ap. d. 1:13, 14.) Vēlāk Jēkabs kļuva par vienu no vadošās padomes locekļiem. (Ap. d. 15:6, 13—22; Gal. 2:9.) Kaut kad pirms 62. gada Jēkabs, Dieva iedvesmots, ar garu svaidītajiem kristiešiem uzrakstīja vēstuli. Šī vēstule ir ļoti noderīga gan tiem kristiešiem, kam ir cerība dzīvot debesīs, gan tiem, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes. (Jēk. 1:1.) Pirmā gadsimta vēsturnieks Josefs Flāvijs rakstīja, ka pēc augstā priestera Hananjas pavēles Jēkabs tika sodīts ar nāvi. Līdz pat savu zemes gaitu beigām Jēkabs palika uzticīgs Jehovam.

 6. Kādā ziņā Jēkabs atšķīrās no tā laika reliģiskajiem vadītājiem?

⁶ Jēkabs bija pazemīgs. Kas par to liecina? Piemēram, padomāsim, kāda galu galā bija Jēkaba attieksme pret Jēzu un kāda bija daudzu ebreju reliģisko vadītāju attieksme. Kad Jēkabs pats saskārās ar neapstrīdamiem pierādījumiem, ka Jēzus ir Dieva Dēls, viņš pazemīgi atzina šo faktu. Bet lepnie virspriesteri negribēja atzīt Jēzu par Dieva Dēlu. Tad, kad Jēzus bija piecēlis no mirušajiem Lācaru, virspriesteri nevarēja noliegt šo brīnumu, taču viņi nevis atzina, ka Jēzus ir Jehovas pārstāvis, bet gan plānoja nogalināt kā Jēzu, tā Lācaru. (Jāņa 11:53; 12:9—11.) Vēlāk, kad no nāves bija piecelts Jēzus, virspriesteri centās šo faktu no tautas noslēpt. (Mat. 28:11—15.) Reliģiskie vadītāji aiz lepnības atraidīja Mesiju.

 7. Kāpēc ir jāsargās no lepnības?

⁷ Ko no tā var mācīties? Arī mums jāsargās no lepnības un jāļauj Jehovam mūs mācīt. Tāpat kā vairākas slimības izraisa artēriju sieniņu sabiezēšanu un sirds ritma traucējumus, lepnība sabojā mūsu simbolisko sirdi un neļauj mums atsaukties uz Jehovas vadību. Daudzu farizeju sirdi tik ļoti bija ietekmējusi lepnība, ka viņi kategoriski nevēlējās atzīt skaidros pierādījumus, kas liecināja par Dieva gara darbību. (Jāņa 12:37—40.) Lepnības dēļ viņi zaudēja izredzes uz mūžīgu dzīvi. (Mat. 23:13, 33.) Ir ļoti svarīgi, lai mēs ļautu Bībelei un Dieva garam veidot mūsu personību un ietekmēt mūsu domas un lēmumus. (Jēk. 3:17.) Jēkabs bija pazemīgs, tāpēc viņš ļāva Jehovam viņu mācīt, un, kā minēts tālāk rakstā, pazemība viņam palīdzēja kļūt par prasmīgu skolotāju.

 8. Kā mēs varam kļūt par labiem skolotājiem?

⁸ Jēkabam nebija kādas īpašas laicīgās izglītības. Reliģiskie vadītāji uz viņu noteikti raudzījās tāpat kā uz apustuli Pēteri un apustuli Jāni, proti, kā uz ”neizglītotu un vienkāršu” cilvēku. (Ap. d. 4:13.) Tomēr, kā liecina Jēkaba uzrakstītā vēstule, viņš kļuva par prasmīgu skolotāju. Arī daļai no mums ir tikai neliela izglītība. Bet ar Jehovas gara atbalstu un viņa organizācijas sagādātajām iespējām mācīties ikviens no mums var kļūt par labu skolotāju. Pievērsīsim uzmanību tam, kā mācīja Jēkabs un kā mēs varam viņam līdzināties.

 9. Kā jūs aprakstītu to, kā mācīja Jēkabs?

⁹ Jēkabs nelietoja sarežģītus vārdus un skaidrojumus. Tāpēc viņa vēstules lasītāji saprata, kā tiem jārīkojas. Piemēram, runājot par to, ka kristiešiem jābūt gataviem bez dusmošanās paciest netaisnību, Jēkabs rakstīja: ”Mēs uzskatām par laimīgiem tos, kas ir izturējuši. Jūs esat dzirdējuši par Ījaba izturību un esat redzējuši, kā Jehova viņu beigās svētīja, jo Jehova ir ļoti sirsnīgs un žēlsirdīgs.” (Jēk. 5:11.) Ievērosim, ka Jēkabs balstījās uz to, kas teikts Svētajos Rakstos. Viņš palīdzēja citiem kristiešiem saprast, ka Jehova vienmēr atalgo tos, kuri, tāpat kā Ījabs, paliek uzticīgi savam Radītājam. Viņš izmantoja vienkāršu loģiku un paskaidroja domu vienkāršiem vārdiem. Tā viņš izcēla nevis sevi, bet Jehovu.

10. Kā mēs varam līdzināties Jēkabam, mācīdami cilvēkiem Bībeli?

¹⁰ Ko no tā var mācīties? Arī mums jāizsakās vienkārši un jābalstās uz Bībeli. Mums nevis jācenšas iespaidot citus ar savām zināšanām, bet gan jāvērš uzmanība uz Jehovu, uzsverot viņa neaptveramo gudrību un zināšanas un to, ka viņam rūp cilvēki. (Rom. 11:33.) Šo mērķi ir iespējams sasniegt, ja mēs sludināšanā vienmēr balstāmies uz Bībeli. Piemēram, nebūtu pareizi, ja mēs Bībeles skolniekiem teiktu, ko mēs darītu viņu vietā, — mums jāpalīdz viņiem pašiem pārdomāt Bībelē aprakstītos gadījumus un saprast, kāds ir Jehovas viedoklis par konkrēto jautājumu un ko Jehova jūt, redzot kādu noteiktu rīcību. Tad viņi vēlēsies iepriecināt nevis mūs, bet Jehovu.

11. Ar kādiem trūkumiem cīnījās daudzi kristieši, un kādus padomus tiem deva Jēkabs? (Jēkaba 5:13—15.)

¹¹ Jēkabs bija reālistisks. No Jēkaba vēstules ir labi redzams, ka viņš zināja, ar kādiem trūkumiem cīnās viņa ticības biedri, un viņš deva padomus, kā tos novērst. Piemēram, daži kristieši ne labprāt ņēma vērā Dieva norādījumus. (Jēk. 1:22.) Citi bagātajiem izrādīja lielāku labvēlību nekā trūcīgajiem. (Jēk. 2:1—3.) Citiem bija grūti kontrolēt, ko un kā viņi runā. (Jēk. 3:8—10.) Tās bija nopietnas problēmas, bet Jēkabs neatmeta šiem kristiešiem ar roku. Viņš deva padomus, izteikdamies laipni, bet tieši, un tos kristiešus, kuru attiecības ar Jehovu bija iedragātas, viņš skubināja vērsties pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem. (Nolasīt Jēkaba 5:13—15.)

12. Kas palīdz saglabāt pozitīvu attieksmi pret Bībeles skolniekiem?

¹² Ko no tā var mācīties? Arī mums jābūt reālistiskiem un jāsaglabā pozitīvs viedoklis par citiem. Daudziem Bībeles skolniekiem nav viegli ņemt vērā Dieva norādījumus. (Jēk. 4:1—4.) Ir vajadzīgs laiks, lai viņi atbrīvotos no nevēlamām personības iezīmēm un izkoptu kristīgas īpašības. Mums jārīkojas līdzīgi Jēkabam un atklāti jāsaka Bībeles skolniekiem, kas viņiem jāmaina. Būsim pozitīvi noskaņoti un paļausimies, ka Jehova vilks pie sevis pazemīgus cilvēkus un dos tiem spēku veikt nepieciešamās izmaiņas. (Jēk. 4:10.)

13. Ko apzinājās Jēkabs? (Jēkaba 3:2, arī zemsv. piez.)

¹³ Jēkabam bija pareizs viedoklis par sevi. Jēkabs neuzskatīja, ka viņa radniecība ar Jēzu vai viņam uzticētie svarīgie pienākumi padarīja viņu pārāku par citiem kristiešiem. Viņš uzrunāja ticības biedrus ar vārdiem ”mani mīļie brāļi”. (Jēk. 1:16, 19; 2:5.) Jēkabs necentās radīt iespaidu, ka viņš ir nevainojams. Piemēram, par to liecina viņa vārdi: ”Mēs visi bieži klūpam.” (Nolasīt Jēkaba 3:2, arī zemsv. piez.)

14. Kāpēc mums jābūt gataviem atzīt savas kļūdas?

¹⁴ Ko no tā var mācīties? Arī mums jāpatur prātā, ka mēs visi esam grēcīgi. Mēs nedrīkstam uzskatīt, ka esam pārāki par tiem, kuriem mācām Bībeli. Ja mēs radītu Bībeles skolniekam iespaidu, ka mums nav trūkumu, viņš varbūt secinātu, ka viņam nekad neizdosies atbilst Dieva prasībām. Taču, ja mēs godīgi atzīsim, ka mums ne vienmēr ir bijis viegli ievērot Bībeles principus, un pastāstīsim, kā Jehova mums ir palīdzējis cīņā ar mūsu trūkumiem, mēs palīdzēsim Bībeles skolniekam saprast, ka arī viņš spēs kalpot Jehovam.

15. Kā var raksturot Jēkaba vēstulē minētos piemērus un salīdzinājumus? (Jēkaba 3:2—6, 10—12.)

¹⁵ Jēkabs izmantoja uzskatāmus piemērus un salīdzinājumus. Protams, Jēkabs rakstīja svētā gara ietekmē, bet viņš noteikti bija iepazinies ar sava vecākā brāļa Jēzus minētajiem piemēriem un stāstītajām līdzībām un daudz ko no tā mācījies. Jēkaba vēstulē lasāmie piemēri un salīdzinājumi ir vienkārši, un ir saprotams, ko viņš ar tiem gribēja paskaidrot. (Nolasīt Jēkaba 3:2—6, 10—12.)

16. Kāpēc mums jāizmanto uzskatāmi piemēri un salīdzinājumi?

¹⁶ Ko no tā var mācīties? Arī mums jāizmanto uzskatāmi piemēri un salīdzinājumi. Trāpīgi piemēri un salīdzinājumi palīdz spilgti iztēloties to, kas tiek pārrunāts. Prasmīgi lietojot šos tēlainās izteiksmes līdzekļus, mēs palīdzam saviem klausītājiem iegaumēt svarīgas Bībeles mācības. Šajā ziņā lielisku paraugu rādīja Jēzus, un var redzēt, ka Jēkabs bija mācījies no sava vecākā brāļa. Iedziļināsimies vienā no Jēkaba vēstulē lasāmajiem salīdzinājumiem un pārdomāsim, kāpēc tas ir tik trāpīgs.

17. Kāpēc Jēkaba 1:22—25 minētais salīdzinājums ir tik trāpīgs?

¹⁷ Nolasīt Jēkaba 1:22—25. Šis salīdzinājums ir veiksmīgs vairāku iemeslu dēļ. Jēkabs gribēja paskaidrot, ka Bībeles padomi nāk par labu tikai tad, ja tos ne vien izlasa, bet arī liek lietā. Jēkabs izvēlējās salīdzinājumu, kas bija ļoti labi saprotams viņa vēstules lasītājiem. Viņš runāja par cilvēku, kas raugās spogulī. Kādu domu Jēkabs uzsvēra? Nebūtu gudri ielūkoties spogulī, ievērot kādu trūkumu, ko ir iespējams novērst, taču neko nedarīt lietas labā. To pašu var teikt, ja cilvēks lasa Dieva vārdus, uzzina, kas viņam jāmaina savā personībā, tomēr neko nedara, lai mainītos.

18. Kas mums jāpārdomā, kad grasāmies izmantot kādu piemēru vai salīdzinājumu?

¹⁸ Ja mēs vēlamies izmantot kādu piemēru vai salīdzinājumu, mums jāmācās no Jēkaba un 1) jāapsver, vai salīdzinājums ir piemērots apskatāmajam jautājumam, 2) jāpadomā, vai klausītāji to varēs saprast, un 3) jāpaskaidro, kāpēc šis salīdzinājums vai piemērs ir izmantots. Ja jums nav viegli izdomāt piemērus, ņemiet vērā ieteikumus, kas lasāmi grāmatā Teokrātiskās kalpošanas skola palīdz pilnveidot prasmi runāt un mācīt, 241. lappusē, papildmateriālā ”Kā atrast piemērotus piemērus un ilustrācijas”.d Neaizmirsīsim, ka, tāpat kā mikrofons pastiprina skaņu, piemēri vēl vairāk izceļ domu, ko mēs vēlamies uzsvērt. Tāpēc piemēri jāizmanto tikai galvenajām domām. Protams, mums jācenšas uzlabot savu mācītprasmi nevis tādēļ, lai paspīdētu citu priekšā, bet tādēļ, lai pēc iespējas vairāk cilvēku pievienotos Jehovas kalpu saimei.

19. Kā mēs varam izrādīt mīlestību garīgajiem brāļiem un māsām?

¹⁹ Nevienam no mums nav bijis tādas iespējas kā Jēkabam — uzaugt kopā ar brāli, kas ir pilnīgs cilvēks. Bet mums ir brīnišķīga iespēja kalpot Jehovam kopā ar mūsu daudzajiem kristīgajiem brāļiem un māsām. Mēs izrādām viņiem mīlestību, cenšoties bieži tikties ar viņiem, mācoties no viņiem, kā arī kopā sludinot un gatavojot Kristus mācekļus. Ja mēs no sirds pūlamies, lai mūsu attieksme pret citiem cilvēkiem būtu tāda pati kā Jēkabam, ja cenšamies rīkoties līdzīgi viņam un izmantojam viņa mācību metodes, tad mēs sagādājam godu Jehovam un palīdzam pazemīgiem cilvēkiem tuvoties mūsu mīlošajam debesu Tēvam.