Bībeles viedoklis
Vai Dievam ir svarīgs jūsu apģērbs un ārējais izskats?
”TĀPAT KĀ SATURA RĀDĪTĀJS ATKLĀJ GRĀMATAS SATURU, ..CILVĒKA ĀRĒJAIS IZSKATS UN APĢĒRBS NORĀDA, KĀDS IR VIŅA RAKSTURS, — TO VAR TEIKT GAN PAR VĪRIEŠIEM, GAN PAR SIEVIETĒM.” (Angļu dramaturgs Filips Mesindžers)
MŪSU ĒRAS trešajā gadsimtā Aleksandrijas Klements, daudzu baznīcas literatūras darbu autors, izveidoja garu sarakstu, kurā bija noteikumi par ģērbšanos un ārējo izskatu. Rotājumi un grezni vai koši audumi bija aizliegti. Sievietes nedrīkstēja krāsot matus, nedz arī ”viltīgos nolūkos kaut ko ziest uz sejas”, tas ir, ”krāsot seju”. Vīriešiem bija ļoti īsi jāapgriež mati, jo ”īsi apgriezti mati.. liecina par vīrieša nosvērtību”, bet bārdu viņi nedrīkstēja aiztikt, jo tā ”piešķir sejai cienīgu izskatu”.a
Daudzus gadsimtus vēlāk protestantu vadonis Žans Kalvins izdeva likumus, kas noteica, kādu krāsu un fasonu apģērbus drīkstēja nēsāt viņa sekotāji. Dārglietas un mežģīnes tika nosodītas, un sievieti varēja ieslodzīt cietumā, ja viņai bija ”nepieklājīgi augsta” frizūra.
Tā kā ilgus gadus reliģiskie vadītāji ir pauduši šādus radikālus uzskatus, daudzi godprātīgi cilvēki jautā: ”Vai Dievam tiešām ir svarīgi, ko es valkāju? Vai viņš nosoda noteiktus fasonus un kosmētikas lietošanu?” Kas par to sacīts Bībelē?
Katrs pats izlemj
Interesanti atzīmēt, ka Jēzus, kā rakstīts Jāņa 8:31, 32, saviem mācekļiem teica: ”Ja jūs paliekat manos vārdos, ..jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Jēzus mācībām bija jāatbrīvo cilvēki no smagajām nastām, ko rada tradīcijas vai viltus mācības. Viņa mācībām bija jāuzmundrina tie, kas ir ”bēdīgi un grūtsirdīgi”. (Mateja 11:28.) Ne Jēzus, ne viņa Tēvs, Dievs Jehova, nevēlas kontrolēt cilvēku dzīvi tādā mērā, ka tie vairs nevarētu lemt paši un izmantot savu spriestspēju personīgas dabas jautājumos. Jehova vēlas, lai cilvēki sasniegtu briedumu un viņiem būtu ”prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu”. (Ebrejiem 5:14.)
Bībelē nav sīku likumu par apģērbu un ārējo izskatu vai krāsošanos, izņemot dažas Mozus bauslībā iekļautās prasības, kuru nolūks bija padarīt ebrejus atšķirīgus no apkārtējām tautām un pasargāt no to amorālās ietekmes. (4. Mozus 15:38—41; 5. Mozus 22:5.) Kristiešu draudzē apģērbs un ārējais izskats parasti ir katra paša gaumes jautājums.
Taču tas nenozīmē, ka Dievam ir vienalga, ko mēs valkājam, vai arī ka ”viss ir labs”. Tieši pretēji, Bībelē ir lasāmi saprātīgi norādījumi, kas atspoguļo Dieva viedokli par apģērbu un ārējo izskatu.
”Ar pieticību un saprātīgumu”
Apustulis Pāvils rakstīja, kā jāģērbjas kristīgām sievietēm: ”Sievietes pieklājīgā tērpā, kaunīgi un tikumīgi [”ar pieticību un saprātīgumu”, NW] lai greznojas nevis matu pīnēm un zeltu, un pērlēm, un dārgās drēbēs.” Arī Pēteris iebilda pret ’ārišķīgu matu pinumu un zelta lietām’. (1. Timotejam 2:9, JD; 1. Pētera 3:3.)
Vai Pēteris un Pāvils norādīja, ka kristīgas sievietes un vīrieši nedrīkst savu ārieni padarīt pievilcīgāku? Nē, nenorādīja. Bībelē ir pieminēti dievbijīgi vīrieši un sievietes, kas izmantoja rotaslietas, kosmētiskās eļļas un smaržas. Pirms došanās pie ķēniņa Ahasvera Estere tika pakļauta daudzām skaistumkopšanas procedūrām, kurās ietilpa smaržīgu eļļu lietošana un masāža. Jāzepu ietērpa smalkās linu drēbēs un ap kaklu viņam aplika zelta kaklarotu. (1. Mozus 41:42; 2. Mozus 32:2, 3; Esteres 2:7, 12, 15.)
Vārds ”saprātīgums”, ko izmantoja Pāvils, mums palīdz saprast viņa pamācību. Oriģinālā lietotais grieķu vārds norāda uz atturību un savaldību. Tas nozīmē domāt par sevi objektīvi un nevajadzīgi nepiesaistīt sev citu cilvēku uzmanību. Citos Bībeles tulkojumos minētais vārds tulkots ”savaldīgi”, ”godīgi”. Šī īpašība ir svarīga kristiešu vecākajiem. (1. Timotejam 3:2.)
Tātad, norādot, ka mūsu apģērbam un ārējam izskatam jābūt pieticīgam un pieklājīgam, Raksti mūs mudina ģērbšanās ziņā nekrist galējībās, kas aizvainotu citus un sagādātu negodu mums pašiem un kristiešu draudzei. Tiem, kas apgalvo, ka ir dievbijīgi, ir nevis jāpievērš sev citu uzmanība ar savām rotām, bet jābūt saprātīgiem un par svarīgāko jāuzskata ”apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā”. Pēteris secina: ”Tas ir Dievam dārgs.” (1. Pētera 3:4.)
Pasaule ievēro kristiešus. Tāpēc kristiešiem ir jāraugās, kāds citiem rodas par viņiem iespaids, un īpaši tas jāņem vērā tāpēc, ka viņiem uzdots sludināt labo vēsti. (1. Korintiešiem 4:9; Mateja 24:14.) Šo iemeslu dēļ kristieši nepieļauj, ka viņu ārējais izskats vai jebkas cits novērstu klausītāju uzmanību no svarīgās vēsts. (2. Korintiešiem 4:2.)
Ģērbšanās stils katrā vietā ir citāds, taču Bībelē ir atrodami skaidri, saprātīgi norādījumi, kas katram pašam ļauj gudri izvēlēties, kā ģērbties. Ja cilvēki ievēro šos principus, Dievs labprāt un ar mīlestību visiem ļauj paust savu gaumi apģērbā un ārējā izskatā.
[Zemsvītras piezīme]
a Tika mēģināts rast šiem aizliegumiem pamatu, nepareizi izskaidrojot Svētos rakstus. Kaut arī Bībelē nekas tāds nav sacīts, ietekmīgais teologs Tertulliāns mācīja, ka sievietēm ir jāstaigā ”kā Ievai — sērās un nožēlā”, jo sieviete ir izraisījusi ”pirmo grēku un sievietes dēļ cilvēce ir nolādēta un cieš negodu”. Viņš uzstāja, ka dabiski skaistai sievietei pat jāslēpj savs skaistums. (Salīdzināt Romiešiem 5:12—14; 1. Timotejam 2:13, 14.)