Lielākas svētības ar jaunās derības starpniecību

”Viņš [Jēzus] ir labākas derības starpnieks.” (EBREJIEM 8:6)

 1. Kas bija Ēdenē apsolītais ’sievas dzimums’, un kā viņam tika ’iekosts papēdī’?

PĒC Ādama un Ievas grēka Jehova, paziņodams spriedumu Sātanam, kas bija piekrāpis Ievu, teica: ”Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus 3:15.) Kad mūsu ēras 29. gadā Jordānā tika kristīts Jēzus, beidzot parādījās Dzimums, kas bija apsolīts Ēdenē. Kad mūsu ēras 33. gadā Jēzus nomira pie moku staba, piepildījās daļa no šī senā pravietojuma. Sātans bija ’iekodis dzimumam papēdī’.

 2. Kā, saskaņā ar paša Jēzus vārdiem, viņa nāve nāca par labu cilvēcei?

² Ievainojums gan bija ļoti sāpīgs, taču, par laimi, tam nebija paliekošu seku. Jēzus kā nemirstīgs gars tika piecelts no mirušajiem un devās pie Tēva debesīs, kur viņš atdeva savu izlieto asiņu vērtību — ”atpirkšanas maksu par daudziem”. Tā piepildījās viņa paša teiktie vārdi, ka Cilvēka Dēlam ”jātop paaugstinātam.., lai ikviens, kas tic, viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Mateja 20:28; Jāņa 3:14—16; Ebrejiem 9:12—14.) Ar Jēzus pravietojuma piepildīšanos ļoti cieši ir saistīta jaunā derība.

Jaunā derība

 3. Kad pirmo reizi kļuva redzams, ka jaunā derība ir stājusies spēkā?

³ Neilgi pirms nāves Jēzus pateica saviem sekotājiem, ka asinis, ko viņš izlies, būs ”jaunās derības asinis”. (Mateja 26:28; Lūkas 22:20.) Desmit dienas pēc Jēzus pacelšanās debesīs kļuva redzams, ka jaunā derība ir stājusies spēkā, — tad svētais gars tika izliets pār 120 mācekļiem, kas bija sapulcējušies kādā augšistabā Jeruzalemē. (Apustuļu darbi 1:15; 2:1—4.) Šo 120 mācekļu uzņemšana jaunajā derībā nozīmēja, ka ”iepriekšējā”, bauslības derība vairs nav spēkā. (Ebrejiem 8:13, NW.)

 4. Vai vecā derība bija slikta? Paskaidro.

⁴ Vai vecā derība bija slikta? Nekādā ziņā! Tiesa, miesīgais Izraēls vairs nebija Dieva izredzētā tauta, jo tās vietā nāca cita. (Mateja 23:38.) Bet šāda izmaiņa notika tāpēc, ka Izraēls bija nepaklausīgs un atraidīja Jehovas svaidīto. (2. Mozus 19:5; Apustuļu darbi 2:22, 23.) Tomēr, pirms bauslība tika nomainīta, ar to daudz kas bija panākts. Daudzus gadsimtus bauslība nodrošināja iespēju tuvoties Dievam un aizsargāja pret viltus reliģiju. Bauslībā bija norādes uz jauno derību, un ar tās prasībām nepārtraukti nest upurus tika uzsvērts, cik ļoti cilvēkam nepieciešams izpirkums no grēka un nāves. Bauslība bija ’audzinātāja līdz Kristum’. (Galatiešiem 3:19, 24; Romiešiem 3:20; 4:15; 5:12; Ebrejiem 10:1, 2.) Taču svētībām, kas bija apsolītas Ābrahāmam, pilnībā bija jāīstenojas ar jaunās derības starpniecību.

Tautas tiek svētītas ar Ābrahāma dzimuma starpniecību

5., 6. Kas ir Ābrahāma Dzimums pravietojuma galvenajā, garīgajā piepildījumā, un kura tauta pirmā saņēma svētības ar viņa starpniecību?

⁵ Jehova bija apsolījis Ābrahāmam: ”Iekš tavas sēklas visas tautas virs zemes taps svētītas.” (1. Mozus 22:18, LB-26.) Kad spēkā vēl bija vecā derība, daudzi lēnprātīgi sveštautieši saņēma svētības, esot kopā ar Izraēlu — tautu, kas bija Ābrahāma dzimums. Bet pravietojuma galvenajā, garīgajā piepildījumā Ābrahāma Dzimums bija viens pilnīgs cilvēks. Pāvils to paskaidroja šādi: ”Ābrahāmam un viņa dzimumam ir doti apsolījumi. Nav rakstīts ”un dzimumiem,” tas ir par daudziem, bet par vienu: ”un tavam dzimumam,” proti Kristum.” (Galatiešiem 3:16.)

⁶ Jā, Ābrahāma Dzimums ir Jēzus, un ar viņa starpniecību tautas saņem svētības, kas ir daudz pārākas par visu, ko varēja saņemt miesīgais Izraēls. Pirmā no tautām, kas saņēma šīs svētības, bija pats Izraēls. Neilgi pēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem apustulis Pēteris, uzrunādams jūdus, teica: ”Jūs esat šo praviešu un šīs derības bērni, ko Dievs ir slēdzis ar jūsu tēviem, sacīdams uz Ābrahāmu: Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas ciltis virs zemes. Jums vispirms Dievs devis savu Kalpu un to sūtījis, lai viņš jūs svētītu, ka ikviens atgriežas no sava ļaunuma.” (Apustuļu darbi 3:25, 26.)

 7. Kādas tautas tika svētītas ar Jēzus, Ābrahāma Dzimuma, starpniecību?

⁷ Drīz svētības saņēma arī samarieši, un pēc tam — nejūdi. (Apustuļu darbi 8:14—17; 10:34—48.) Laikā starp 50. un 52. gadu Pāvils rakstīja kristiešiem, kas dzīvoja Galatijā, Mazāzijas pussalā: ”Raksti, paredzēdami, ka Dievs pēc ticības taisno pagānu tautas, ir Ābrahāmam iepriekš pasludinājuši prieka vēsti: ”Tevī taps svētītas visas tautas.” Tā tad tie, kas tic, tiek svētīti līdz ar ticīgo Ābrahāmu.” (Galatiešiem 3:8, 9; 1. Mozus 12:3.) Lai gan daudzi Galatijas kristieši bija no ’pagānu tautām’, viņi savas ticības dēļ tika svētīti ar Jēzus starpniecību. Kādas bija šīs svētības?

 8. Ko ar Ābrahāma dzimuma starpniecību saņemtās svētības nozīmēja kristiešiem, kas bija Pāvila laikabiedri, un cik daudzi galu galā tiks svētīti šādā veidā?

⁸ Visiem Galatijas kristiešiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes, Pāvils teica: ”Kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma.” (Galatiešiem 3:29.) Galatijas kristiešiem ar Ābrahāma Dzimuma starpniecību saņemtās svētības nozīmēja iespēju būt jaunās derības dalībniekiem un Jēzus līdzvaldniekiem, viņi kopā ar Jēzu bija Ābrahāma dzimums. Mēs nezinām, cik daudz iedzīvotāju bija senajā Izraēlā. Mēs zinām vienīgi to, ka viņu bija ”tik daudz kā smiltis jūrmalā”. (1. Ķēniņu 4:20.) Bet Jēzus biedru kopējo skaitu garīgajā dzimumā mēs gan zinām — viņu skaits ir 144 000. (Atklāsmes 7:4; 14:1.) Šie 144 000 ir ”no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām”, un ar viņu līdzdalību Ābrahāma derības svētības tiek dotas arī citiem cilvēkiem. (Atklāsmes 5:9.)

Piepildās pravietojums

 9. Ko nozīmē tas, ka Jehovas likumi ir jaunās derības dalībniekos?

⁹ Jeremija pravietojumā par jauno derību rakstīja: ””Šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām”, — tā saka tas Kungs: ”Es iedēstīšu savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs.”” (Jeremijas 31:33.) Jaunās derības dalībniekus raksturo tas, ka viņi kalpo Jehovam mīlestības dēļ. (Jāņa 13:35; Ebrejiem 1:9.) Jehovas likums ir rakstīts viņu sirdīs, un viņos ir karsta vēlēšanās pildīt Jehovas gribu. Tiesa, senajā Izraēlā bija atsevišķi cilvēki, kas ļoti mīlēja Jehovas likumus. (Psalms 119:97.) Bet daudzi izraēlieši tādi nebija, un tomēr viņi piederēja pie Izraēla tautas. Turpretī jaunajā derībā nevar palikt neviens, kam Dieva likumi nav rakstīti sirdī.

10., 11. Kā attiecībā uz jaunās derības dalībniekiem piepildās vārdi ”es būšu viņu Dievs” un ”visi Mani pazīs”?

¹⁰ Jehova par jaunās derības dalībniekiem teica arī šādus vārdus: ”Es būšu viņu Dievs, un tie būs mana tauta.” (Jeremijas 31:33.) Daudzi senās Izraēlas iedzīvotāji, kas pielūdza citu tautu dievus, joprojām bija izraēlieši. Uz jaunās derības pamata Jehova radīja garīgu tautu, ”Dieva Israēlu”, kas stājās miesīgā Izraēla vietā. (Galatiešiem 6:16; Mateja 21:43; Romiešiem 9:6—8.) Bet šajā jaunajā garīgajā tautā nepaliek neviens, kas pārtrauc pielūgt Jehovu.

¹¹ Vēl Jehova teica: ”Visi Mani pazīs, lielie un mazie.” (Jeremijas 31:34.) Izraēlā daudzi vienkārši ignorēja Jehovu, it kā sacīdami: ”Tas Kungs mums nedarīs ne labu, ne ļaunu!” (Cefanjas 1:12.) Dieva Izraēlā nevar palikt cilvēks, kas ignorē Jehovu vai piesārņo tīro pielūgsmi. (Mateja 6:24; Kolosiešiem 3:5.) Garīgie izraēlieši ir cilvēki, ”kas pazīst savu Dievu”. (Daniēla 11:32.) Viņi ar labpatiku ’apgūst zināšanas par vienīgo patieso Dievu un par Jēzu Kristu’. (Jāņa 17:3, NW.) Iepazīstot Jēzu, viņi padziļina savas zināšanas par Dievu, jo Jēzus īpašā veidā ”ir darījis zināmu” Dievu. (Jāņa 1:18; 14:9—11.)

12., 13. a) Uz kāda pamata Jehova piedod grēkus tiem, kas ir jaunajā derībā? b) Kādā ziņā jaunā derība ir pārāka par veco, ja ir runa par grēku piedošanu?

¹² Visbeidzot Jehova apsolīja: ”Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!” (Jeremijas 31:34b.) Mozus bauslībā bija simtiem rakstītu norādījumu, kuru ievērošana tika prasīta no izraēliešiem. (5. Mozus 28:1, 2, 15.) Visi, kas pārkāpa bauslības prasības, deva upurus, lai tiktu segti viņu grēki. (3. Mozus 4:1—7; 16:1—31.) Daudzi ebreji sāka uzskatīt, ka taisnīgumu viņi var sasniegt paši, darot bauslības darbus. Bet kristieši saprot, ka viņi nekad nevar nopelnīt taisnīgumu ar saviem darbiem. Viņi nespēj negrēkot. (Romiešiem 5:12.) Kopš spēkā ir stājusies jaunā derība, taisnīgs stāvoklis Dieva priekšā ir iespējams tikai uz Jēzus upura pamata. Iespēja būt šādā stāvoklī ir dāvana, žēlastība no Dieva puses. (Romiešiem 3:20, 23, 24.) Tomēr Jehova no saviem kalpiem joprojām pieprasa paklausību. Pāvils norāda, ka jaunās derības dalībnieki atrodas ”Kristus bauslībā”. (1. Korintiešiem 9:21.)

¹³ Tātad arī par kristiešu grēkiem ir atdots upuris, taču tas ir daudz, daudz vērtīgāks par upuriem, kas tika doti saskaņā ar bauslības derību. Pāvils rakstīja: ”Katrs priesteris [bauslības derības pakļautībā] gan ikdienas stāv kalpodams un bieži tos pašus upuŗus upurēdams, kas nekad nevar iznīcināt grēkus. Bet [Jēzus], vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas.” (Ebrejiem 10:11, 12.) Kristieši, kas ir jaunās derības dalībnieki, apliecina ticību Jēzus upurim, tāpēc Jehova viņus sauc par taisnīgiem, bezgrēcīgiem, un tāpēc viņi var tikt svaidīti par Jehovas garīgajiem dēliem. (Romiešiem 5:1; 8:33, 34; Ebrejiem 10:14—18.) Kad šie cilvēki savas nepilnības dēļ tomēr grēko, viņi var lūgt Jehovam piedošanu, un Jehova uz Jēzus upura pamata viņiem piedod. (1. Jāņa 2:1, 2.) Bet, ja šo kristiešu rīcība ir apzināti grēcīga, viņi zaudē savu taisnīgo stāvokli un privilēģiju būt jaunajā derībā. (Ebrejiem 2:2, 3; 6:4—8; 10:26—31.)

Vecā un jaunā derība

14. Kāda apgraizīšana bija nepieciešama bauslības derības pakļautībā, un kāda — jaunās derības pakļautībā?

¹⁴ Saskaņā ar veco derību vīriešiem tika izdarīta apgraizīšana, kas kļuva par zīmi, ka viņi ir pakļauti bauslībai. (3. Mozus 12:2, 3; Galatiešiem 5:3.) Pēc kristiešu draudzes izveidošanās bija cilvēki, kas uzskatīja, ka apgraizīšana ir nepieciešama arī nejūdu kristiešiem. Bet apustuļi un vecaji Jeruzalemē, vadoties pēc Dieva Rakstiem un paļaujoties uz svētā gara vadību, saprata, ka tas nav nepieciešams. (Apustuļu darbi 15:1, 5, 28, 29.) Dažus gadus pēc šiem notikumiem Pāvils teica: ”Ne tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds, un ne tā ir apgraizīšana, kas ir ārīgi pie miesas, bet jūds ir tas, kas tāds ir slepenībā, un sirds apgraizīšana ir garā, bet ne burtā.” (Romiešiem 2:28, 29, JD.) Apgraizīšanai — arī tai apgraizīšanai, ko izdarīja miesīgie jūdi, — vairs nebija nekādas garīgas nozīmes Jehovas acīs. Jaunās derības dalībniekiem jāizdara sirds, nevis miesas apgraizīšana. Viņiem jāatbrīvo savas domas, vēlmes un pamudinājumi no visa, ko Jehova uzskata par netīru.a Daudzu mūsdienu cilvēku dzīve apliecina, ka ar svētā gara spēku ir iespējams šādi pārveidot domāšanu. (1. Korintiešiem 6:9—11; Galatiešiem 5:22—24; Efeziešiem 4:22—24.)

15. Kā Dieva Izraēls ir salīdzināms ar miesīgo Izraēlu jautājumā par ķēniņa varu?

¹⁵ Saskaņā ar bauslības derību Izraēlas Ķēniņš bija Jehova, un pēc kāda laika viņš sāka īstenot savu augstāko varu, ļaujot Jeruzalemē valdīt ķēniņiem no cilvēku vidus. (Jesajas 33:22.) Jehova ir Ķēniņš arī Dieva Izraēlam, garīgajam Izraēlam, un, sākot ar mūsu ēras 33. gadu, viņš valdīšanai izmanto Jēzu Kristu, kam ir dota ”visa vara debesīs un virs zemes”. (Mateja 28:18; Efeziešiem 1:19—23; Kolosiešiem 1:13, 14.) Mūsdienās Dieva Izraēls atzīst, ka Jēzus ir 1914. gadā nodibinātās Dieva debesu valstības Ķēniņš. Jēzus ir daudz labāks ķēniņš nekā Hiskija, Josija un citi uzticīgie senās Izraēlas ķēniņi. (Ebrejiem 1:8, 9; Atklāsmes 11:15.)

16. Kādā ziņā Dieva Izraēls ir priesteru kopums?

¹⁶ Izraēls bija ķēniņvalsts, un Izraēlā kalpoja svaidīti priesteri. Mūsu ēras 33. gadā Dieva Izraēls stājās miesīgā Izraēla vietā, un kopš tā laika garīgie izraēlieši ir Jehovas ”kalps” un viņa ”liecinieki”. (Jesajas 43:10.) Tātad Jehovas vārdi Izraēlam, kas rakstīti Jesajas 43:21 un 2. Mozus 19:5, 6, turpmāk attiecās uz garīgo Dieva Izraēlu. Jaunā, garīgā Dieva tauta turpmāk bija ”izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteŗi, svēta tauta, Dieva īpašums”, un tās pienākums bija ’paust Jehovas varenos darbus’. (1. Pētera 2:9.) Visi, kas ir Dieva Izraēlā — gan vīrieši, gan sievietes — veido vienotu priesteru kopumu. (Galatiešiem 3:28, 29.) Šie kristieši, kas ir Ābrahāma dzimuma papildu daļa, tagad saka: ”Gavilējiet, jūs pagāni, ar viņa ļaudīm!” (5. Mozus 32:43, LB-1877.) Tie no garīgā Izraēla, kas vēl dzīvo uz zemes, ir ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mateja 24:45—47.) Tikai kopā ar šiem garīgā Izraēla pārstāvjiem var veikt svēto kalpošanu, kas ir pieņemama Dievam.

Dieva Valstība — pravietojuma beidzamais piepildījums

17. Kā piedzimst cilvēki, kas kļūst par jaunās derības dalībniekiem?

¹⁷ Izraēlieši, kas dzima pēc 1513. gada p.m.ē., bija pakļauti bauslības derībai kopš dzimšanas. Cilvēki, kurus Jehova uzņem jaunajā derībā, arī piedzimst, bet viņi piedzimst garīgā ziņā. Jēzus par to stāstīja farizejam Nikodēmam: ”Patiesi, patiesi es tev saku, ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” (Jāņa 3:3.) Tie 120 mācekļi, kas bija kopā 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, bija pirmie nepilnīgie cilvēki, kuri pieredzēja šādu piedzimšanu. Saskaņā ar jauno derību šie cilvēki bija nosaukti par taisnīgiem, un viņi saņēma svēto garu, kas bija kā ”ķīla”, ka viņi saņems ķēnišķīgo mantojumu. (Efeziešiem 1:14.) Viņi bija ’dzimuši no gara’, un Dievs viņus bija pieņēmis par saviem dēliem, tāpēc viņi kļuva arī par Jēzus brāļiem un ’Kristus līdzmantiniekiem’. (Jāņa 3:6; Romiešiem 8:16, 17.) Šo cilvēku ”piedzimšana” pavēra viņiem brīnišķīgas iespējas.

18. Kādas brīnišķīgas perspektīvas paveras jaunās derības dalībniekiem pēc tam, kad viņi ir piedzimuši no jauna?

¹⁸ Jēzus, pildīdams jaunās derības starpnieka uzdevumu, slēdza vēl kādu derību ar saviem sekotājiem; viņš teica: ”Es slēdzu ar jums derību par ķēniņvalsti, tāpat kā mans Tēvs ir slēdzis derību ar mani.” (Lūkas 22:29, NW.) Šī derība par Ķēniņvalsti bija nepieciešama, lai varētu piepildīties ievērojams pravietojums no Daniēla 7:13, 14, 22, 27. Daniēls redzēja, kā ’cienījams sirmgalvis’, Dievs Jehova, piešķīra ķēniņa varu kādam, kas bija kā ”Cilvēka Dēls savā izskatā”. Pēc tam Daniēls redzēja, ka ”svētie pārņēma varu savā ilgstošā rīcībā”. Jēzus ir ”Cilvēka Dēls”, kas no Dieva Jehovas saņēma Ķēniņvalsts varu 1914. gadā. Ar garu svaidītie Kristus mācekļi ir ”svētie”, kas kopā ar viņu saņem šo Ķēniņvalsti. (1. Tesaloniķiešiem 2:12.) Bet kā viņi to saņem?

19., 20. a) Kādā lieliskā veidā piepildīsies Jehovas solījums Ābrahāmam attiecībā uz tiem, kas ir jaunajā derībā? b) Kāds jautājums vēl ir jāapskata?

¹⁹ Ar garu svaidītie, tāpat kā Jēzus, pēc nāves tiek piecelti no mirušajiem kā nemirstīgas garīgas būtnes, lai kļūtu par ķēniņiem un priesteriem un būtu kopā ar Jēzu debesīs. (1. Korintiešiem 15:50—53; Atklāsmes 20:4, 6.) Kāda lieliska cerība! Viņi ”valdīs pār visu zemi”, nevis tikai pār Kanaānu. (Atklāsmes 5:10.) Vai viņi ’iekaros ienaidnieku vārtus’? (1. Mozus 22:18.) Jā, tas katrā ziņā notiks: vispirms viņu acu priekšā tiks iznīcināta ļaunā reliģiskā netikle lielā Bābele, un pēc tam šie ar garu svaidītie, kas būs piecelti no mirušajiem, kopā ar Jēzu ”ganīs [tautas] ar dzelzs zizli” un sadragās Sātanam galvu. Tā viņi piedalīsies 1. Mozus 3:15 pierakstītā pravietojuma beidzamajā piepildījumā. (Atklāsmes 2:26, 27; 17:14; 18:20, 21; Romiešiem 16:20.)

²⁰ Tomēr varētu rasties jautājums: ”Vai Ābrahāma derība un jaunā derība attiecas tikai uz šiem 144 000 uzticīgo kalpu?” Nē, tā nav, jo ar šo derību starpniecību svētības saņems arī citi — tie, kas nav tieši iesaistīti tajās.

[Zemsvītras piezīme]

Vai tu atceries?

◻ Kad pirmo reizi kļuva redzams, ka ir stājusies spēkā jaunā derība?

◻ Kas bija panākts ar veco derību?

◻ Kas vispirms ir Ābrahāma Dzimums, un kādā secībā tautas tika svētītas ar šī Dzimuma starpniecību?

◻ Kāds ir Ābrahāma derības un jaunās derības gala piepildījums attiecībā uz 144 000?

[Attēls 15. lpp.]

Cilvēkiem, kas ir jaunās derības pakļautībā, grēku piedošanas nozīme ir dziļāka nekā tiem, kas bija vecās derības pakļautībā