Lasītāju jautājumi

Bībeles izdevumā King James Version svaidītie kristieši 1. Pētera 2:9 tiek dēvēti par ”izredzētu paaudzi”. Vai tam būtu jāietekmē mūsu viedoklis par vārdu ”paaudze”, ko, saskaņā ar Mateja 24:34 (NW), lietoja Jēzus?

Dažos Bībeles tulkojumos vārds paaudze parādās abās minētajās vietās. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Bet jūs esat izredzēta cilts [”paaudze”, King James Version], ķēnišķīgi priesteŗi, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.” Un Jēzus pravietoja: ”Patiesi, es jums saku: šī cilts [”paaudze”, KJ] nezudīs, tiekāms tas viss notiek.” (1. Pētera 2:9; Mateja 24:34.)

Pirmajā no apskatāmajiem citātiem apustulis Pēteris ir lietojis grieķu valodas vārdu genos, savukārt Jēzus izteikuma pierakstā mēs atrodam vārdu genea. Abi šie grieķu valodas vārdi var likties līdzīgi, un tos saista kopīga sakne, bet tomēr tie ir dažādi vārdi ar dažādām nozīmēm. Bībeles izdevumā New World Translation of the Holy Scriptures—With References zemsvītras piezīmē pie 1. Pētera 2:9 mēs lasām: ””Cilts.” Gr. genos; atšķiras no genea ’paaudze’, kā Mt 24:34.” Attiecīga piezīme ir arī pie Mateja 24:34.

Kā norāda šīs zemsvītras piezīmes, genos ir pareizi tulkot ar vārdu cilts, un tā parasti ir darīts latviešu valodas Bībeles izdevumos. Savā pirmajā vēstulē, 2. nodaļas 9. pantā, Pēteris attiecināja Jesajas 61:6 atrodamo pravietojumu uz svaidītajiem kristiešiem, kam ir iespēja dzīvot debesīs. Šie kristieši ir sapulcināti no daudzām tautām un ciltīm, taču pēc pievienošanās garīgajam Izraēlam viņu miesīgajai izcelsmei vairs nav nozīmes. (Romiešiem 10:12; Galatiešiem 3:28, 29; 6:16; Atklāsmes 5:9, 10.) Pēteris norādīja, ka garīgā ziņā viņi kļūst par īpašu grupu — ’izredzētu cilti, ķēnišķīgiem priesteriem, svētu tautu, Dieva īpašumu’.

Turpretī Mateja 24:34 grieķu tekstā, kur pierakstīts Jēzus teiktais, mēs atrodam vārdu genea. Plaši tiek atzīts, ka Jēzus runāja nevis par kādu ļaužu cilti, bet gan par cilvēkiem, kas dzīvo noteiktā laika posmā.

Gandrīz pirms simt gadiem pirmais Sargtorņa biedrības prezidents Čārlzs Rasels to paskaidroja: ”Kaut gan var teikt, ka vārdi paaudze un cilts ir cēlušies no vienas saknes vai ka tiem ir kopīgs sākums, tomēr tie nav vienādi; Rakstos šie divi vārdi ir lietoti visai atšķirīgi. [..] Trīs dažādos šī pravietojuma pierakstos ir redzams, ka mūsu Kungs izmantoja pilnīgi atšķirīgu grieķu valodas vārdu (genea), kas nozīmē nevis ’cilts’, bet gan to pašu, ko angļu valodas vārds generation [paaudze]. Šī grieķu valodas vārda (genea) lietojums citās vietās pierāda, ka tas nav lietots ar nozīmi ’cilts’, bet attiecas uz cilvēkiem, kas dzīvo vienā un tai pašā laikā.” (The Day of Vengeance [Atriebības diena], 602.—603. lappuse.)

Ne pārāk sen izdotā rokasgrāmatā Bībeles tulkotājiem A Handbook on the Gospel of Matthew (1988) ir rakstīts: ”[Bībeles izdevumā New International Version] vārdi šī paaudze ir tulkoti burtiski, taču tiem seko zemsvītras piezīme ”vai cilts”. Un kāds Jaunās derības pētnieks uzskata, ka ”Matejs runā ne tikai par pirmo paaudzi pēc Jēzus, bet par visām jūdaisma paaudzēm, kas atraidīja Jēzu”. Tomēr nav lingvistisku pierādījumu, kas apstiprinātu kādu no šiem secinājumiem, tāpēc no tiem jāatsakās un tie jāuzskata par mēģinājumiem apiet acīm redzamu vārda nozīmi. Oriģināla kontekstā ir norādīts vienīgi uz paša Jēzus laikabiedriem.”

Kā apspriests no 10. līdz 15. lappusei, Jēzus nosodīja sava laika jūdu ”cilti” (LB-65) vai paaudzi (NW) — Jēzus laikabiedrus, kas viņu atraidīja. (Lūkas 9:41; 11:32; 17:25.) Raksturojot šo ”cilti” vai paaudzi, viņš bieži izmantoja tādus apzīmētājus kā ”ļauna un laulības pārkāpēja”, ”neticīga un samaitātā” un ’laulības pārkāpēja un grēcīga’. (Mateja 12:39; 17:17; Marka 8:38.) Kad Jēzus pēdējo reizi lietoja vārdu paaudze, viņš bija Eļļas kalnā kopā ar četriem apustuļiem. (Marka 13:3.) Šie vīrieši tad vēl nebija svaidīti ar garu un nepiederēja pie kristiešu draudzes, un viņi noteikti neveidoja ne paaudzi, ne cilti. Taču viņi labi zināja, kā Jēzus bija lietojis vārdu paaudze attiecībā uz saviem laikabiedriem. Tāpēc ir loģiski, ka viņi varēja saprast, ko Jēzus gribēja teikt, pēdējo reizi pieminēdams ”šo paaudzi”.a Apustulis Pēteris, kas toreiz bija klāt, vēlāk mudināja jūdus: ”Izglābieties no šīs samaitātās cilts [”paaudzes”, NW]!” (Apustuļu darbi 2:40.)

Mēs bieži esam publicējuši pierādījumus, ka daudz kas no tā, par ko Jēzus iepriekš bija pateicis tai pašā sarunā (piemēram, kari, zemestrīces un bads), bija vērojams laikā starp pravietojuma izteikšanu un Jeruzalemes nopostīšanu 70. g. m.ē. Daudz kas — bet ne viss. Piemēram, nekas neliecina, ka pēc romiešu uzbrukuma Jeruzalemei (66.—70. g. m.ē.) būtu parādījusies ”Cilvēka Dēla zīme”, kas pamudinātu ”visas ciltis virs zemes” vaimanāt. (Mateja 24:30.) Tātad starp 33. un 70. gadu mūsu ērā pravietojums piepildījās tikai sākotnēji, bet nevis pilnā vai lielā mērogā, un Jēzus norādīja arī uz lielāko piepildījumu.

Josefa Flāvija darba Jūdejas karš tulkotājs Dž. A. Viljamsons sava tulkojuma ievadā rakstīja: ”Mācekļi, stāsta Matejs, bija uzdevuši [Jēzum] divkāršu jautājumu — par tempļa izpostīšanu un par Viņa paša pēdējo atnākšanu —, un Jēzus viņiem deva divkāršu atbildi, kuras pirmajā daļā ļoti izteiksmīgi pravietoja notikumus, ko Josefam Flāvijam vēlāk bija lemts tik sīki aprakstīt.”

Jā, sākotnējā piepildījumā ”šī paaudze” noteikti nozīmēja to pašu, ko citkārt, — tā laika neticīgo jūdu paaudzi. Minētā paaudze neizzustu, iekams nebūtu pieredzējusi Jēzus pravietojumu piepildīšanos. Pēc Viljamsona vārdiem, desmitgadēs pirms Jeruzalemes izpostīšanas tā arī notika, un to ir aprakstījis aculiecinieks — vēsturnieks Josefs Flāvijs.

Ir loģiski, ka otrajā, lielākajā piepildījumā vārdi ”šī paaudze” tāpat attiecas uz laikabiedriem. Kā izskaidrots rakstā, kas sākas 16. lappusē, mums nav jāsecina, ka Jēzus būtu noteicis konkrētu gadu skaitu, kuru laikā dzīvotu ”paaudze”.

Gluži otrādi, var atzīmēt divus pamatfaktus par jebkādu laiku, uz ko varētu norādīt vārds paaudze. Pirmkārt, cilvēku paaudzes dzīves ilgumu nevar uzskatīt par laikposmu, kas sevī ietver konkrētu gadu skaitu, kā tas ir laikposmu apzīmējumos ar precīzu gadu skaitu (desmitgade vai gadsimts). Otrkārt, vienas paaudzes cilvēki dzīvo relatīvi īsu laiku, tas nav ilgstošs periods.

Ko apustuļi tāpēc varēja domāt, kad viņi dzirdēja Jēzu pieminam ”šo paaudzi”? Jeruzaleme tika nopostīta ”lielās bēdās” 37 gadus vēlāk — mēs to zinām, jo dzīvojam pēc minētās sarunas, turpretī apustuļi, klausīdamies Jēzū, to nevarēja zināt. Jēzus, pieminot ”paaudzi”, viņiem varēja likt domāt nevis par ilgstošu laiku, bet par cilvēkiem, kas dzīvo relatīvi īsā laika posmā. To pašu var sacīt arī par mums. Cik pareizi tāpēc ir šie Jēzus vārdi: ”Dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs. [..] Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks taī stundā, kur jūs nedomājat.” (Mateja 24:36, 44.)

[Zemsvītras piezīme]