Dzīvosim tā, kā pienākas ”pagaidu iedzīvotājiem”

1., 2. Uz ko Pēteris attiecināja vārdus ”tie, kas ir izredzēti”, un kāpēc viņš tos nosauca par ”pagaidu iedzīvotājiem”?

APTUVENI 30 gadus pēc tam, kad Jēzus bija pacēlies debesīs, apustulis Pēteris rakstīja vēstuli ”pagaidu iedzīvotājiem, kas izkaisīti Pontā, Galatijā, Kapadokijā, Āzijā un Bitīnijā, — tiem, kas ir izredzēti”. (1. Pēt. 1:1.) Vārdus ”tie, kas ir izredzēti,” Pēteris, bez šaubām, attiecināja uz cilvēkiem, kuri, tāpat kā viņš, bija svaidīti ar svēto garu un kuriem Dievs bija ”licis.. piedzimt no jauna, dodams dzīvu cerību” valdīt debesīs kopā ar Kristu. (Nolasīt 1. Pētera 1:3, 4.) Bet kāpēc viņš pēc tam nosauca šos izredzētos par ”ienācējiem un pagaidu iedzīvotājiem”? (1. Pēt. 2:11.) Un ko tas nozīmē mums, ņemot vērā, ka pašreiz visā pasaulē tikai 0,15 procenti Jehovas liecinieku sevi atzīst par svaidītajiem?

² ”Pagaidu iedzīvotāji” bija piemērots apzīmējums svaidītajiem pirmajā gadsimtā. Viņu uzturēšanās uz zemes bija tikai īslaicīga, kā tas ir arī ar šīs grupas atlikumu mūsdienās. Apustulis Pāvils, kas pats piederēja pie svaidīto ”mazā ganāmpulciņa”, paskaidroja: ”Mūsu pilsonība ir debesīs, un no turienes mēs ar ilgām gaidām glābēju, Kungu Jēzu Kristu.” (Lūk. 12:32; Filip. 3:20.) Svaidītie, kuru ”pilsonība ir debesīs”, nomirstot atstāj aiz muguras dzīvi uz zemes un iegūst kaut ko daudz labāku — nemirstību un dzīvi debesīs. (Nolasīt Filipiešiem 1:21—23.) Tāpēc viņus vārda tiešā nozīmē var saukt par ”pagaidu iedzīvotājiem” uz zemes, pār ko valda Sātans.

 3. Kāds jautājums rodas par ”citām avīm”?

³ Bet kādā situācijā ir ”citas avis”? (Jāņa 10:16.) Vai gan šai ļaužu grupai nav uz Bībeli pamatota cerība kļūt par pastāvīgiem zemes iedzīvotājiem? Tiešām, zeme būs viņu mājvieta uz mūžīgiem laikiem. Un tomēr savā ziņā arī viņus pašreiz var dēvēt par pagaidu iedzīvotājiem. Kāpēc tā ir?

 4. Ko nespēj novērst ietekmīgi cilvēki?

⁴ Kamēr Sātana ļaunajai sistēmai vēl tiek ļauts pastāvēt, visiem ir jāizjūt sekas, kādas ir izraisījusi Sātana sacelšanās pret Jehovu, un kristieši nav izņēmums. Vēstulē romiešiem, 8. nodaļas 22. pantā, ir teikts: ”Mēs zinām, ka visa radība līdz pat šim laikam kopīgi nopūšas un cieš sāpes.” Pasaules valstu vadītāji, zinātnieki un sabiedriskie darbinieki nespēj to novērst, lai kā arī pūlētos.

 5. Kā kopš 1914. gada ir rīkojušies miljoniem cilvēku, un kāpēc?

⁵ Tāpēc kopš 1914. gada miljoniem cilvēku labprāt ir izlēmuši kļūt par Dieva ieceltā ķēniņa Jēzus Kristus padotajiem. Viņi nevēlas piederēt pie Sātana pasaules un to atbalstīt. Viņu dzīvē galvenais ir atbalstīt Dieva valstību un darboties tās labā. (Rom. 14:7, 8.)

 6. Kādā ziņā Jehovas lieciniekus var saukt par ienācējiem?

⁶ Jehovas liecinieki ir likumam paklausīgi pilsoņi vairāk nekā 200 zemēs, tomēr, lai kur viņi dzīvotu, viņi ir kā ienācēji. Viņiem ir pilnīgi neitrāla nostāja aktuālajos politiskajos un sabiedriskajos jautājumos. Jau tagad viņi sevi uzskata par Dieva jaunās pasaules pilsoņiem. Viņi priecājas par to, ka laiks, ko viņi pavada, būdami pagaidu iedzīvotāji nepilnīgā pasaulē, strauji tuvojas beigām.

 7. Kā Dieva kalpi kļūs par pastāvīgiem iedzīvotājiem, un kur viņi dzīvos?

⁷ Drīz Kristus liks lietā savu varu un iznīcinās Sātana ļauno pasauli. Kristus nevainojamā valdība atbrīvos zemi no grēka un bēdām. Tā likvidēs visas redzamās un neredzamās pēdas, ko ir atstājis dumpis pret Jehovas tiesībām valdīt. Tad uzticīgie Dieva kalpi varēs kļūt par pastāvīgiem iedzīvotājiem paradīzē, kas būs izveidota uz zemes. (Nolasīt Atklāsmes 21:1—5.) Vārda pilnā nozīmē radība būs ”atbrīvota no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu cildeno brīvību”. (Rom. 8:21.)

8., 9. Ko Pēteris gribēja teikt, mudinādams ”atturēties no miesas vēlmēm”?

⁸ Pēteris norāda, kas tiek gaidīts no kristiešiem: ”Mīļie, es jūs kā ienācējus un pagaidu iedzīvotājus mudinu atturēties no miesas vēlmēm, kas karo pret dvēseli.” (1. Pēt. 2:11.) Sākotnēji šis padoms tika dots svaidītajiem kristiešiem, bet tikpat lielā mērā tas attiecas uz Jēzus citām avīm.

⁹ Dažas vēlmes, ja tās tiek apmierinātas Radītāja noteiktā veidā, pašas par sevi nav nepareizas; tās pat vairo dzīvē prieku. Piemēram, pilnīgi dabiska ir vēlēšanās baudīt labu ēdienu un dzērienu, atgūt spēkus izklaidējoties un pavadīt laiku draugu sabiedrībā. Arī vēlme pēc dzimumattiecībām ar dzīvesbiedru ir gluži normāla, un tai ir sava vieta. (1. Kor. 7:3—5.) Taču Pēteris pamatoti piebilda, ka ”miesas vēlmes”, par kurām viņš runā, ir tās, kas ”karo pret dvēseli”. Jebkura vēlme, kas ir pretrunā ar Jehovas pasludināto nodomu un kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka attiecības ar Dievu, ir jāapvalda — pretējā gadījumā kristieša cerība pasargāt savu dvēseli dzīvu tiktu nopietni apdraudēta.

10. Ar kādiem paņēmieniem Sātans mēģina panākt, lai kristieši kļūtu par viņa pasaules daļu?

¹⁰ Sātana mērķis ir vājināt patieso kristiešu apņēmību uzskatīt sevi par ”pagaidu iedzīvotājiem” šajā pasaulē. Materiālisma spožums, kārdinājumi rīkoties netikumīgi, tiekties pēc ievērības vai izdabāt tikai sev, nacionālisma spēcīgā ietekme — tās visas ir Sātana lamatas, un mums no tām jāuzmanās. Ja apņēmīgi vairīsimies no šīm kaitīgajām miesas vēlmēm, mēs skaidri apliecināsim, ka nevēlamies piederēt pie Sātana ļaunās pasaules un dzīvojam tajā tikai īslaicīgi. Tas, pēc kā mēs patiešām ilgojamies un ko neatlaidīgi tiecamies sasniegt, ir pastāvīga dzīve Dieva taisnīgajā jaunajā pasaulē.

11., 12. Kāda dažreiz ir attieksme pret ienācējiem svešā zemē, un kā to var salīdzināt ar attieksmi pret Jehovas lieciniekiem?

¹¹ Pēteris turpina domu par to, kas tiek gaidīts no kristiešiem kā no ”pagaidu iedzīvotājiem”, un 12. pantā raksta: ”Dzīvojiet krietni tautu starpā, lai tie, kas jūs nosoda un sauc par ļaundariem, redzētu jūsu labos darbus un šo darbu dēļ cildinātu Dievu pārbaudes dienā.” Ienācēji, kas kādu laiku uzturas svešā zemē, dažkārt izpelnās pārmetumus. Tikai tāpēc vien, ka viņi nelīdzinās apkārtējiem, viņus reizēm pat uzskata par ļaundariem. Ar savu runu, izturēšanos, apģērbu un varbūt arī izskatu viņi atšķiras no pārējiem. Bet, ja viņi dara to, kas ir labs, proti, dzīvo krietni, tad kļūst redzams, ka negatīvajām piezīmēm par viņiem nav nekāda pamata.

¹² Arī patiesie kristieši vairākās jomās atšķiras no daudziem citiem, piemēram, ar to, kāda ir viņu runa un kādu izklaidi viņi izvēlas. Viņu apģērbs un ārējais izskats bieži vien ir citāds nekā lielākajai daļai apkārtējo. Šo atšķirību dēļ cilvēki aiz nezināšanas dažkārt viņus ir apsūdzējuši, it kā viņi būtu ļaundari. Turpretī citi viņus slavē par viņu dzīvesveidu.

13., 14. Kādā ziņā par gudrību ”liecina tās darbi”? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹³ Dzīvojot krietni, ir iespējams atspēkot nepamatotus pārmetumus. Pat Jēzus, vienīgais cilvēks, kas saglabāja nevainojamu uzticību Dievam, tika nepatiesi apsūdzēts. Daži teica, ka viņš esot ”rīma un dzērājs, nodokļu ievācēju un grēcinieku draugs”. Taču patiesībā gudrība, ar kādu viņš kalpoja Dievam, skaidri liecināja, cik nepareizi ir uzskatīt viņu par ļaundari. ”Par gudrību liecina tās darbi,” sacīja Jēzus. (Mat. 11:19.) Arī mūsdienās ir tāpat. Piemēram, uz mūsu brāļiem un māsām, kas kalpo Bēteles kompleksā Zeltersā (Vācija), daļa apkārtējo iedzīvotāju raugās ar neizpratni. Taču vietējās pašvaldības vadītājs par viņiem izteicās pozitīvi: ”Lieciniekiem, kas tur kalpo, ir savs dzīves veids, bet viņi nekādā veidā netraucē pārējiem iedzīvotājiem.”

¹⁴ Līdzīgs secinājums nesen tika izdarīts par Jehovas lieciniekiem Maskavā, kuri bija nepatiesi apsūdzēti vairākos nodarījumos. 2010. gada jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā (Francija) savā spriedumā pasludināja: ”Tiesa konstatē, ka [Maskavas pilsētas] iejaukšanās prasītāja tiesību īstenošanā uz reliģijas un pulcēšanās brīvību nav bijusi pamatota. Vietējās tiesas nav minējušas ”pamatotus un pietiekamus” iemeslus, kas pierādītu, ka prasītāja kopiena” būtu vainojama ģimeņu izjukšanā, mudinātu uz pašnāvību vai atteiktos no medicīniskas palīdzības. Līdz ar to ”vietējo tiesu spriedumos noteiktās sankcijas bija pārāk bargas vietējo likumu elastības trūkuma dēļ un nesamērīgas attiecībā pret varas iestāžu likumīgo mērķi”.

15. Kādu Bībeles principu ņem vērā patiesie kristieši visā pasaulē?

¹⁵ Jehovas liecinieki Maskavā un arī citur pasaulē pilda vēl vienu kristiešiem izvirzītu prasību, ko minēja Pēteris. Viņš rakstīja: ”Kunga dēļ pakļaujieties ikvienai cilvēku iedibinātai varai: gan ķēniņam kā augstākajam, gan pārvaldniekiem.” (1. Pēt. 2:13, 14.) Lai gan patiesie kristieši nepieder pie ļaunās pasaules, viņi saskaņā ar Pāvila norādījumu labprāt pakļaujas varām, kuras ir noliktas ”katra savā vietā”. (Nolasīt Romiešiem 13:1, 5—7.)

16., 17. a) Kas pierāda, ka mēs nevēršamies pret valdībām? b) Ko ir atzinuši vairāki politiķi?

¹⁶ Dzīvojot šajā pasaulē kā ”pagaidu iedzīvotāji”, Jehovas liecinieki nemēģina klusējot pret kaut ko protestēt. Viņi arī nekritizē citus, kas pieņem savus lēmumus politiskos un sociālos jautājumos, un netraucē tiem īstenot šos lēmumus. Atšķirībā no dažām citām reliģiskām grupām, Jehovas liecinieki neiesaistās politikā. Viņi nekad necenšas noteikt, kā būtu jārīkojas laicīgajām varas iestādēm. Vispār nav iedomājams, ka viņi mēģinātu traucēt sabiedrisko kārtību vai vērsties pret valdību.

¹⁷ Ar to, ka kristieši ņem vērā Pētera padomu ”godāt ķēniņu” un paklausa varas pārstāvjiem, viņi apliecina šīm amatpersonām cieņu un godu to stāvokļa dēļ. (1. Pēt. 2:17.) Reizēm varas pārstāvji ir atzinuši, ka viņiem nav nekāda pamata ar aizdomām skatīties uz Jehovas lieciniekiem. Lūk, ko sacīja vācu politiķis Štefens Reihe, bijušais Brandenburgas federālās zemes ministru kabineta loceklis un vēlākais Vācijas parlamenta loceklis: ”Jehovas liecinieku rīcībā, kad viņi atradās nometnēs un cietumos, spilgti izpaudās īpašības, kas mūsdienās, tāpat kā pagātnē, ir neaizstājamas vērtības demokrātiskas konstitucionālas valsts pastāvēšanā, proti, viņu nelokāmība SS priekšā un viņu līdzjūtība pret citiem ieslodzītajiem. Ja domā par mūsu sabiedrības pieaugošo nežēlību pret ārzemniekiem, kā arī pret tiem, kam ir citādi politiskie uzskati vai ideoloģija, tad šādas īpašības ir absolūti nepieciešamas visiem mūsu valsts pilsoņiem.”

18. a) Kāpēc mums ir dabiski mīlēt visu brāļu saimi? b) Ko ir teikuši cilvēki, kas nav Jehovas liecinieki?

¹⁸ Apustulis Pēteris rakstīja: ”Mīliet visu brāļu saimi, bīstieties Dievu!” (1. Pēt. 2:17.) Jehovas liecinieki bīstas darīt to, kas nepatiktu Dievam, un tas viņiem ir papildu pamudinājums pildīt Dieva gribu. Viņiem ir prieks kalpot Jehovam kopā ar pasaules mēroga brāļu un māsu saimi, kurā visiem ir tāda pati vēlēšanās. Tāpēc viņiem ir pilnīgi dabiski ”mīlēt visu brāļu saimi”. Šāda brāļu mīlestība, kas mūsdienu savtīgajā sabiedrībā ir tik reti sastopama, bieži vien izbrīna citus cilvēkus. Piemēram, kāda gide, kas pārstāv amerikāņu ceļojumu aģentūru, bija pārsteigta, redzot, ar kādu sirsnību un gatavību palīdzēt Jehovas liecinieki sagaida ārvalstu delegātus starptautiskā kongresā Vācijā 2009. gadā. Pēc viņas vārdiem, viņa nekad agrāk neko tamlīdzīgu nebija redzējusi, kaut arī jau gadiem ilgi strādā par gidi. Kāds Jehovas liecinieks vēlāk atcerējās: ”Viss, ko viņa par mums sacīja, tika teikts ar apbrīnu un sajūsmu.” Varbūt arī jums, apmeklējot kādu kongresu, ir gadījies pieredzēt līdzīgu reakciju no to cilvēku puses, kuri vēro lieciniekus?

19. Kādai jābūt mūsu apņēmībai, un kāpēc?

¹⁹ Šajā rakstā ir minēti tikai daži no veidiem, kā Jehovas liecinieki pierāda, ka viņi pašreizējā Sātana pasaulē ir ”pagaidu iedzīvotāji”. Viņi ir apņēmības pilni palikt tādi arī turpmāk. Viņu cerība drīzumā kļūt par Dieva taisnīgās jaunās pasaules pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir stipra un labi pamatota. Vai nav patīkami gaidīt šo laiku?