Jehovas kalpiem ir īsta cerība
”Pārpalikušie no Jēkaba nama būs citu tautu starpā kā tā Kunga rasa.., kas nekā nesagaida no cilvēkiem.” (MIHAS 5:6.)
1. Kādu atspirdzinājumu sniedz garīgie izraēlieši?
JEHOVA ir tas, kas ir radījis lietu un rasu, un ir veltīgi cerēt, ka to spētu sagādāt cilvēki. Pravietis Miha rakstīja: ”Pārpalikušie no Jēkaba nama būs citu tautu starpā kā tā Kunga rasa un kā lietus pilieni uz zāles, kas nekā nesagaida no cilvēkiem un nepaļaujas uz cilvēku bērniem.” (Mihas 5:6.) Kas mūsu laikos ir ”pārpalikušie no Jēkaba nama”? Tie ir garīgie izraēlieši, atlikušie no ”Dieva Israēla”. (Galatiešiem 6:16.) ”Citām tautām” uz zemes viņi ir kā atspirdzinoša ”tā Kunga rasa” un kā ”lietus pilieni uz zāles”. Svaidītie kristieši patiesi ir Dieva sagādāta svētība cilvēkiem. Viņi ir Valstības sludinātāji, ar kuru starpniecību Jehova cilvēkiem sagādā īstu cerību.
2. Kāpēc mums ir īsta cerība, kaut arī mēs dzīvojam nemierīgā pasaulē?
2 Mums nav jābrīnās, ka pasaulē trūkst īstas cerības. Tā kā pār pasauli valda Sātans Velns, ir skaidrs, kāpēc tajā pastāv politiska nestabilitāte, morāls pagrimums un noziedzība, izceļas ekonomiskas krīzes, izplatās terorisms un notiek kari. (1. Jāņa 5:19.) Daudzi raizējas par to, ko nesīs nākotne. Taču mēs, Jehovas kalpi, nebaidāmies par nākotni, jo mums ir cerība. Tā ir īsta cerība, jo tā ir balstīta uz Dieva Rakstiem. Mēs ticam Jehovam un viņa Rakstiem, tāpēc ka viņa vārdi vienmēr ir izrādījušies patiesi.
3. a) Kāpēc Jehova gribēja sodīt Izraēlu un Jūdeju? b) Kāpēc Mihas vārdiem ir nozīme arī mūsu dienās?
3 Dieva iedvesmotie Mihas pravietojumi mums dod spēku, lai mēs varētu staigāt Jehovas vārdā, un dod pamatu īstai cerībai. Astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras, kad pravietoja Miha, tauta, ar kuru Dievs bija slēdzis derību, bija sašķelta — bija izveidojušās divas valstis, Izraēla un Jūdeja, un abās netika ņemta vērā ar Dievu slēgtā derība. Abās valstīs valdīja morāls pagrimums, plauka reliģiska atkrišana un zēla materiālisms, tāpēc Jehova brīdināja, ka viņš tās sodīs. Protams, Jehovas brīdinājumi bija domāti Mihas laikabiedriem, bet situācija mūsu dienās ir tik līdzīga tai, kāda bija Mihas laikā, ka Mihas vārdus var attiecināt arī uz mūsdienām. To mēs skaidri sapratīsim, aplūkojot svarīgākās domas, kas ietvertas Mihas grāmatas septiņās nodaļās.
Ko atklāj īss pārskats
4. Par ko stāstīts Mihas grāmatas 1. līdz 3. nodaļā?
4 Vispirms īsumā iepazīsimies ar Mihas grāmatas saturu. Pirmajā nodaļā Jehova norādīja uz Izraēlas un Jūdejas noziegumiem un paziņoja, ka šo noziegumu dēļ Izraēla tiks izpostīta un sods, ko saņems Jūdeja, sniegsies līdz pat Jeruzalemes vārtiem. Otrajā nodaļā stāstīts, ka bagātie un varenie apspieda vājos un bezspēcīgos. Tomēr Dievs apsolīja, ka viņa tauta tiks sapulcināta vienkopus. Trešajā nodaļā lasāmi Jehovas vārdi, ar kādiem viņš vērsās pie tautas vadītājiem un noziedzīgajiem praviešiem, jo vadītāji izkropļoja taisnību un pravieši sludināja melus. Bet Miham svētais gars deva spēku paziņot par drīzo Jehovas tiesu.
5. Kādas ir galvenās domas Mihas grāmatas 4. un 5. nodaļā?
5 Ceturtajā nodaļā ir pravietots, ka visu dienu galā visas tautas dosies uz augstu kalnu, kur atrodas Jehovas nams un viņš tās mācīs. Tālāk pravietojumā teikts, ka pirms tam Jūdejas iedzīvotāji tiks aizsūtīti trimdā uz Babilonu, bet Jehova viņus atbrīvos. Piektajā nodaļā ir pavēstīts, ka Mesija piedzims Jūdejas pilsētā Betlēmē, ka viņš ganīs savu tautu un atbrīvos to no apspiedējiem.
6., 7. Par ko ir runa Mihas grāmatas 6. un 7. nodaļā?
6 Mihas grāmatas sestajā nodaļā ir izklāstīts, kādas apsūdzības Jehova izvirzīja savai tautai — viņš aicināja tautu iet ar viņu tiesā. Vai Jehova bija izdarījis kaut ko tādu, kas varēja pamudināt viņa tautu sacelties? Nē, viņš neko tādu nebija darījis. Jehovas prasības ir saprātīgas. Viņš vēlas, lai viņa kalpotāji būtu taisnīgi, žēlsirdīgi un pazemīgi staigātu viņa priekšā. Taču Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāji bija sacēlušies, un viņiem bija jāpieredz savas rīcības sekas.
7 Pēdējā nodaļā Miha aprakstīja, cik liels ir viņa laikabiedru ļaunums. Taču viņš nezaudēja drosmi, jo viņš bija apņēmies gaidīt uz Jehovu. (Mihas 7:7.) Grāmatas nobeigumā Miha izteica paļāvību, ka Jehova apžēlosies par savu tautu. Vēsture liecina, ka Mihas cerības piepildījās. 537. gadā p.m.ē., kad Jehova bija beidzis pārmācīt savu tautu, viņš savā žēlastībā ļāva atlikušajiem ebrejiem atgriezties dzimtenē.
8. Kā jūs īsumā raksturotu Mihas grāmatu?
8 Cik vērtīgu informāciju Jehova ir darījis zināmu ar Mihas starpniecību! Jehovas iedvesmotajā grāmatā ir lasāmi brīdinoši piemēri, kas liecina, kā Jehova izturas pret tiem, kas sevi sauc par viņa kalpiem, bet patiesībā nav viņam uzticīgi. Šajā grāmatā ir paredzēti notikumi, kas risinās mūsu laikos. Un vēl tajā atrodami Dieva padomi par to, kā mums jādzīvo tagadējos grūtajos laikos, lai saglabātu stipru savu cerību.
Jehova runā
9. Ko, saskaņā ar Mihas 1:2, Jehova taisījās darīt?
9 Tagad apskatīsim Mihas grāmatu sīkāk. 1. nodaļas 2. pantā mēs lasām: ”Uzklausait to, visas tautas, ievēro to, zeme, un visi, kas to apdzīvojat! Pats tas Kungs ir liecinieks pret jums, tas Kungs no sava svētā nama!” Ja jūs būtu dzīvojuši Mihas laikā, šie vārdi katrā ziņā būtu piesaistījuši jūsu uzmanību. Tie lika ieklausīties, jo Jehova runāja no sava svētā nama un vērsās ne tikai pie Izraēlas un Jūdejas iedzīvotājiem, bet pie visiem cilvēkiem, lai kur viņi dzīvotu. Mihas laikā ļaudis pārāk ilgi bija ignorējuši Jehovu, tāpēc Jehova vairs negaidīja — viņš bija apņēmies rīkoties.
10. Kāpēc Mihas 1:2 rakstītie vārdi ir svarīgi arī mums?
10 To pašu var teikt par mūsu dienām. Kā liecina Atklāsmes 14:18—20, Jehova atkal no sava svētā nama vēršas pie cilvēkiem. Drīz viņš apņēmīgi rīkosies un cilvēci satricinās iespaidīgi notikumi. Ļaunie ”zemes vīna koka augļi” tiks mesti Jehovas dusmības lielajā vīna spaidā, un Sātana sistēma tiks pilnīgi iznīcināta.
11. Kas ir domāts ar vārdiem Mihas 1:3, 4?
11 Ievērojiet, ko Jehova gatavojās darīt. Mihas grāmatas 1. nodaļas 3. un 4. pantā sacīts: ”Redzi, tas Kungs atstāj savu vietu, nolaižas zemē un staigā pa augstākām zemes virsotnēm tā, ka kalni zem Viņa soļiem izkūst un ielejas saplaisā gabalos tā, kā vasks kūst uguns tuvumā un kā izzūd ūdens, kas plūst lejup pa stāvu nogāzes vietu.” Vai Jehova grasījās atstāt savu debesu mājvietu un tiešā nozīmē staigāt pa Apsolītās zemes kalniem un lejām? Nē, viņam tas nemaz nebija jādara. Viņam pietika tikai pievērst savu uzmanību zemei, lai tur notiktu viņa griba. Turklāt zemes iedzīvotāji, nevis pati zeme bija tie, kas pieredzēja aprakstītās ciešanas. Kad Jehova rīkojās, tad neuzticīgie cilvēki smagi cieta — gluži tāpat kā tad, ja kalni izkustu kā vasks un ielejas saplaisātu gabalos kā zemestrīcē.
12., 13. Kas, saskaņā ar 2. Pētera 3:10—12, padara mūsu cerību stipru?
12 Mihas 1:3, 4 lasāmie pravietiskie vārdi jums varbūt atsauc atmiņā kādu citu Dieva iedvesmotu pravietojumu par katastrofiskiem notikumiem uz zemes. Apustulis Pēteris, kā lasām 2. Pētera 3:10, rakstīja: ”Tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudīs, un pasaules pamati degdami izjuks, un zeme un viss, kas uz tās radīts.” Tāpat kā Mihas pravietojums, arī Pētera vārdi neattiecas uz debesīm un zemi tiešajā nozīmē. Tajos ir norādīts uz lielajām bēdām, ko pieredzēs tagadējā bezdievīgā pasaule.
13 Kaut arī ir gaidāma tāda katastrofa, kristieši var paļāvīgi raudzīties nākotnē, gluži tāpat kā to darīja Miha. Šādai paļāvībai ir pamats, ja rīkojamies tā, kā teikts Pētera vēstules nākamajos pantos: ”Cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu.” (2. Pētera 3:11, 12.) Mēs varam cerēt uz labu nākotni, ja sirdī attīstām paklausību, dzīvojam svēti un esam aizņemti ar darbiem, kas liecina par dievbijību. Lai mūsu cerība būtu stipra, mēs nedrīkstam arī aizmirst, ka Jehovas diena noteikti pienāks.
14. Kāpēc Izraēla un Jūdeja bija pelnījušas sodu?
14 Jehova paskaidroja, kāpēc viņa tauta senatnē bija pelnījusi sodu. Mihas 1:5 ir teikts: ”Tas viss ir noticis Jēkaba noziegumu un Israēla nama grēku dēļ! Bet kāds ir Jēkaba noziegums? — Vai tā nav Samarija? Un kas rīkoja Jūdas elka dievu altāŗus? — Vai ne Jeruzāleme?” Izraēlai un Jūdejai par savu pastāvēšanu bija jāpateicas Jehovam, tomēr tās bija sacēlušās pret viņu, un dumpīgums bija pārņēmis arī šo valstu galvaspilsētas — Samariju un Jeruzalemi.
Ļauni darbi
15., 16. Kādas ļaundarības īstenoja Mihas laikabiedri?
15 Mihas laikabiedru ļaunprātība ir spilgti aprakstīta 2. nodaļas 1. un 2. pantā: ”Bēdas tiem, kas izgudro netaisnību pret citiem un lolo, izstiepušies savās guļas vietās, ļaunus nodomus un tos īsteno rīta gaismā, jo viņu rokās ir vara! Viņi ar varu piesavinās laukus un atņem mājas, kas viņiem iepatīkas; tā viņi rīkojas varmācīgi ik pret vienu nama īpašnieku un pret viņa mantoto īpašumu.”
16 Alkatīgi cilvēki naktī kala plānus, kā sagrābt kaimiņu laukus un namus, un no rīta steidza tos īstenot. Viņi nebūtu darījuši šos ļaunos darbus, ja būtu atcerējušies derību, kas noslēgta ar Jehovu. Mozus bauslībā bija iekļauti likumi, kas sargāja trūcīgos. Saskaņā ar Mozus bauslību, neviena dzimta nedrīkstēja uz visiem laikiem zaudēt savu mantoto īpašumu. Taču tas alkatīgos cilvēkus nemaz neinteresēja. Viņi neņēma vērā 3. Mozus 19:18 rakstītos vārdus: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.”
17. Kas var notikt, ja cilvēki, kas sevi sauc par Dieva kalpiem, sāk tiekties pēc mantas?
17 Ir skaidrs, kas var notikt, ja cilvēki, kas sevi sauc par Dieva kalpiem, aizmirst garīgus mērķus un sāk tiekties pēc mantas. Pāvils pirmajā gadsimtā brīdināja kristiešus: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.” (1. Timotejam 6:9.) Ja cilvēkam dzīvē par galveno kļūst nauda, tad patiesībā viņš pielūdz viltus dievu — mantu. Šis viltus dievs nespēj sniegt drošu cerību uz nākotni. (Mateja 6:24.)
18. Kas notika ar mantkārīgajiem Mihas laikabiedriem?
18 Mihas laikā daudzi no savas rūgtās pieredzes saprata, ka nav vērts paļauties uz mantu. Kā rakstīts Mihas 2:4, Jehova teica: ”Tai pašā dienā par jums dziedās joku dziesmu, un pēc tam tūliņ atskanēs raudu dziesma: ”Ir beigas! — Mēs esam pilnīgi izpostīti! Manas tautas mantojumu Viņš nodod svešās rokās, ak, kā man Viņš to atņem! Mūsu tīrumi nodoti atkritējiem!”” Tie, kas citiem bija nolaupījuši mājas un tīrumus, vēlāk paši zaudēja savu dzimtīpašumu. Viņus izsūtīja uz svešu zemi, un viņu īpašumi nonāca ”atkritēju” jeb citu tautu rokās. Visas cerības uz materiāli nodrošinātu nākotni sabruka.
19., 20. Ko pieredzēja ebreji, kas paļāvās uz Jehovu?
19 Taču tiem, kas paļāvās uz Jehovu, nebija jāviļas savās cerībās. Jehova bija uzticīgs ar Ābrahāmu un Dāvidu slēgtajām derībām un bija žēlsirdīgs pret tiem cilvēkiem, kas, tāpat kā Miha, viņu mīlēja un sēroja par savu tautiešu atsvešināšanos no Dieva. Šie taisnīgie cilvēki Dieva noteiktā laikā atgriezās dzimtenē.
20 Tas notika 537. gadā p.m.ē., kad Babilona tika iekarota un atlikušie ebreji atgriezās tēvzemē. Tajā laikā pirmo reizi piepildījās Mihas 2:12 rakstītie vārdi. Jehova teica: ”Tiešām gan, Es sapulcinādams sapulcināšu tevi, Jēkab, pilnā sastāvā, un arī pāri palikušos Israēlā Es savedīšu kopā; kā avis es viņus novietošu vienkopus stiprā kūtī un kā ganāmo pulku aplokos, lai visas malas būtu pilnas cilvēku trokšņa.” Jehova ir mīlošs Dievs. Pārmācījis savu tautu, viņš atļāva pāri palikušajiem ebrejiem atgriezties zemē, ko viņš bija devis to senčiem, un tur kalpot viņam.
Līdzība ar mūsu laikiem
21. Ar ko mūsdienu situācija līdzinās apstākļiem Mihas laikā?
21 Vai, apskatot Mihas grāmatas pirmās divas nodaļas, jūs nepārsteidza tas, cik līdzīga ir situācija mūsdienās? Tāpat kā Mihas laikā, arī tagad daudzi apgalvo, ka viņi kalpo Dievam. Taču ar viņiem ir noticis tas pats, kas ar senās Jūdejas un Izraēlas iedzīvotājiem, — viņi ir sašķēlušies un pat ir karojuši savā starpā. Daudzi kristīgās pasaules bagātnieki apspiež trūcīgos. Aizvien biežāk var dzirdēt, ka reliģiskie vadītāji atbalsta to, kas Bībelē ir nepārprotami nosodīts. Nav brīnums, ka kristīgā pasaule, tāpat kā pārējā lielā Bābele, kas simbolizē visas pasaules viltus reliģijas, drīz ies bojā. (Atklāsmes 18:1—5.) Taču, tāpat kā Mihas laikā, arī tagad Jehovam uz zemes ir uzticīgi kalpi.
22. Kādas divas cilvēku grupas cer uz Dieva Valstību?
22 1919. gadā uzticīgie ar garu svaidītie kristieši pilnīgi atbrīvojās no kristīgās pasaules ietekmes un sāka visām tautām sludināt labo vēsti par Dieva Valstību. (Mateja 24:14.) Iesākumā viņi meklēja atlikušos garīgos izraēliešus. Pēc tam sākās ”citu avju” pulcināšana, un abas grupas kļuva par ”vienu ganāmu pulku” ”viena gana” vadībā. (Jāņa 10:16.) Kaut arī šie uzticīgie Dieva kalpotāji dzīvo 234 valstīs, viņi visi ir ”vienkopus”. Simboliskā avju kūts ir ”pilna cilvēku trokšņa” — tur ir gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni. Viņi cer nevis uz pašreizējo pasauli, bet uz Dieva Valstību, kas drīz uz zemes nodibinās paradīzi.
23. Kāpēc jūs esat pārliecināti par savu cerību?
23 Par uzticīgajiem Jehovas kalpiem Mihas grāmatas 2. nodaļas pēdējā pantā teikts: ”Viņu ķēniņš ies viņiem pa priekšu, un pašā priekšgalā soļos tas Kungs.” Vai jūs redzat sevi šajā triumfālajā gājienā, kas seko Ķēniņam Jēzum Kristum un ko vada pats Jehova? Tādā gadījumā jūs varat būt pārliecināti, ka esat ceļā uz uzvaru un jūsu cerība uz nākotni ir droša. Vēl labāk tas būs saprotams, apskatot citas svarīgas domas no Mihas pravietojumiem.
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc Mihas laikā Jehova gribēja sodīt Jūdeju un Izraēlu?
• Kas var notikt, ja cilvēki, kas sevi sauc par Dieva kalpiem, sāk uzskatīt materiālās intereses dzīvē par pašām svarīgākajām?
• Kāpēc, apskatījuši Mihas grāmatas 1. un 2. nodaļu, jūs esat pārliecināti par savu cerību?
[Attēls 9. lpp.]
Mihas pravietojumi mūs var garīgi stiprināt
[Attēli 10. lpp.]
Tāpat kā ebreju tautas atlikums 537. gadā p.m.ē., arī garīgie izraēlieši un to biedri veicina tīro pielūgsmi