Dievs nevilcina savu apsolījumu

”CIK ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības, un Tu to nedzirdi?” jautāja senebreju pravietis Habakuks, kas dzīvoja septītajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Izjūtas, par kurām liecina Habakuka jautājums, mums ir labi pazīstamas. Cilvēki parasti vēlas, lai tas, pēc kā viņi ļoti ilgojas, notiktu tūlīt vai pēc iespējas drīz. Šāda attieksme pret dzīvi ir īpaši izteikta mūsdienās, kad daudzi grib, lai visas viņu vēlmes tiktu īstenotas nekavējoties. (Habakuka 1:2.)

Mūsu ēras pirmajā gadsimtā dzīvoja cilvēki, kas acīmredzot domāja, ka Dieva solījumiem jau bija jābūt izpildītiem. Savas nepacietības dēļ viņi uzskatīja, ka Dievs vilcinās. Tāpēc apustulis Pēteris viņiem atgādināja, ka Dieva viedoklis par laiku ievērojami atšķiras no cilvēku viedokļa. Pēteris rakstīja: ”To vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena tam Kungam ir kā tūkstoš gadi, un tūkstoš gadi kā viena diena.” (2. Pētera 3:8.)

Ja laiku skaita šādi, tad iznāk, ka 80 gadu vecs cilvēks ir nodzīvojis tikai divas stundas un cilvēce pastāv apmēram sešas dienas. Raugoties no šāda viedokļa, ir vieglāk izprast Dieva rīcību saistībā ar cilvēkiem.

Vai tas liecina, ka Dievam laiks neko nenozīmē? Nē, tā nav. Viņš laikam pievērš ļoti daudz uzmanības. (Apustuļu darbi 1:7.) Tāpēc Pēteris rakstīja: ”Tas Kungs nevilcina savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2. Pētera 3:9.) Atšķirībā no cilvēkiem Dievam nav jāsteidzas kaut ko padarīt tāpēc, ka var pietrūkt laika. ”Mūžības Ķēniņam” ir zināms itin viss, un viņš spēj precīzi noteikt laiku, kad viņa rīcībai būtu vislielākais labums. (1. Timotejam 1:17, JD.)

Izskaidrojis, kāpēc dažiem šķiet, ka Dievs kavējas, Pēteris brīdināja savas vēstules lasītājus: ”Tā Kunga diena nāks kā zaglis.” Viņš norādīja, ka tiesas diena sāksies tieši tad, kad cilvēki to negaidīs. Tālāk Pēteris minēja, kāda lieliska nākotne gaida visus, kas būs stipri ”svētā dzīvē un dievbijībā”, — viņi tiks pasargāti un redzēs, kā īstenojas Dieva apsolījums par ”jaunām debesīm un jaunu zemi”. (2. Pētera 3:10—13.)

Pētera vārdi palīdz mums īpaši labi novērtēt to, ka Dieva tiesas diena vēl nav pienākusi. Dieva pacietības dēļ mums ir radusies iespēja uzzināt viņa nodomus un izmainīt savu dzīvi tā, lai mēs varētu saņemt viņa solītās svētības. ”Uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu,” rakstīja Pēteris. (2. Pētera 3:15.) Bet Dieva pacietība ir saistīta ar vēl kaut ko.

”Grēku mērs vēl nav pilns”

Lasot par Dieva izturēšanos pret cilvēkiem pagātnē, var ievērot, ka bieži vien viņš neizpildīja savu spriedumu, kamēr nebija zudušas pēdējās cerības, ka cilvēki labosies. Piemēram, Dievs bija nolēmis sodīt kanaāniešus un jau ilgi pirms soda izpildīšanas runāja ar Ābrahāmu par kanaāniešu grēkiem. Bet sprieduma izpildes laiks vēl nebija pienācis. Kāpēc ne? Bībelē ir rakstīts, kādu iemeslu minēja Dievs: ”Amoriešu [kanaāniešu] grēku mērs vēl nav pilns,” — jeb, saskaņā ar latviešu valodas Bībeles 1926. gada izdevumu: ”Amoriešu netaisnība līdz šim vēl nav pilna.” (1. Mozus 15:16.)

Dieva spriedums tika izpildīts 400 gadu vēlāk, un Ābrahāma pēcnācēji izraēlieši ieguva kanaāniešu zemi savā īpašumā. Daži kanaānieši, kā Rahāba un gibeonieši, tika izglābti savas nostājas un rīcības dēļ, taču kopumā kanaānieši dzīvoja neiedomājamā netikumībā — par to liecina arī arheoloģiskie izrakumi. Kanaāniešu reliģija bija saistīta ar fallisku tēlu pielūgsmi, svēto prostitūciju un bērnu upurēšanu. Grāmatā Halley’s Bible Handbook ir sacīts: ”Arheologi, kas veic izrakumus kanaāniešu pilsētu drupās, brīnās, kāpēc Dievs tās neiznīcināja jau agrāk.” Galu galā kanaāniešu ’grēku mērs bija pilns’. Nevienam nebija pamata apvainot Dievu netaisnībā, kad viņš lika attīrīt kanaāniešu zemi no ļaunuma un pasargāt tos nedaudzos cilvēkus, kuru rīcība bija pareiza.

Kaut kas līdzīgs notika Noas dienās. Lai gan cilvēki, kas dzīvoja pirms plūdiem, bija ļauni, Dievs savā žēlsirdībā nolēma tiem vēl dot laiku — 120 gadu. Daļu no šī laika Noa kalpoja par ”taisnības sludinātāju”. (2. Pētera 2:5.) Laikam ejot, cilvēku ļaunums auga augumā. ”Dievs redzēja pasauli izvirtušu esam, jo visa radība bija samaitājusi savu dzīves ceļu zemes virsū.” (1. Mozus 6:3, 12.) Cilvēku ’grēku mērs bija pilns’ — laika gaitā viņu ļaunās tieksmes bija izpaudušās visā pilnībā. Kad Dievs sodīja toreizējo pasauli, viņam bija tiesības to darīt. Taisnīgi Dieva priekšā bija tikai astoņi cilvēki, kurus viņš pasargāja.

Par Dieva pacietību liecina arī viņa izturēšanās pret Izraēlu. Lai gan izraēlieši bija viņam neuzticīgi un rīkojās netikumīgi, viņš bija pacietīgs vairākus gadu simtus. Par Dieva attiecībām ar izraēliešiem ir stāstīts: ”Tas Kungs.. sūtīja nepārtraukti pie viņiem savus vēstnešus, ..jo Viņam bija žēl savas tautas, ..bet viņi.. nicināja Viņa vēstījumus un zobojās par Viņa praviešiem tā, ka tā Kunga bargās dusmas sakāpa līdz nepieredzētam augstumam un nebija vairs nekādas iespējas ko labot.” (2. Laiku 36:15, 16.) Tauta bija tā degradējusies, ka nekas vairs nebija labojams. Izglābties varēja vienīgi Jeremija un vēl daži cilvēki. Neviens nevarēja apgalvot, ka Dievs rīkojas netaisnīgi, izpildīdams savu spriedumu pārējiem izraēliešiem.

Dievs drīz rīkosies

Tikko minētie piemēri ļauj saprast, ka pašreizējai sistēmai Dievs neizpilda savu spriedumu tikai tāpēc, ka vēl nav pienācis īstais laiks. Par to liecina arī pavēle Dieva sprieduma izpildītājam: ”Laid savu aso sirpi darbā un ievāc zemes vīna koka ražu, jo viņa ogas jau ir ienākušās.” Pravietiskajā stāstījumā ir sacīts, ka pēc tam ”eņģeļi nolaida savu sirpi pār zemi, savāca zemes vīna koka augļus un meta tos Dieva dusmības lielajā vīna spaidā”. Šeit ir runāts par laiku, kad cilvēces ļaundarības ”ir ienākušās” jeb sasniegušas tādu pakāpi, ka nekas vairs nav labojams. Kad Dievs izpildīs savu spriedumu, par viņa rīcības taisnīgumu nevarēs būt ne mazāko šaubu. (Atklāsmes 14:18, 19.)

Var secināt, ka spriedums, ko Dievs ir noteicis pašreizējai pasaulei, ir gaidāms tuvā nākotnē, jo pasaulē izplatītas tās ļaundarības, kuru dēļ Dievs sodīja cilvēkus pagātnē. Zeme mūsdienās ir pilna varas darbu, gluži kā pirms plūdiem Noas dienās. Cilvēku dzīve arvien vairāk atgādina to, kas rakstīts 1. Mozus 6:5: ”Viņu sirdsprāts un tieksmes ikdienas vērsās uz ļaunu.” Arī tie smagie grēki, kuru dēļ Dievs tiesāja kanaāniešus, nav nekas neparasts mūsdienu pasaulē.

Mūsu gadsimtā — sevišķi pēc Pirmā pasaules kara — cilvēce ir strauji mainījusies uz slikto pusi. Zeme ir slacīta ar neskaitāmu upuru asinīm. Kari, genocīds, terorisms, noziedzība un netaisnība ir izpostījuši daudzu cilvēku dzīvi. Zemeslodes iedzīvotāji cieš bada un slimību dēļ, netikumība sit augstu vilni. Viss liecina, ka mēs dzīvojam tās ļaunās cilvēku sabiedrības laikā, par kuru Jēzus teica: ”Šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek.” (Mateja 24:34.) Drīz pasaules ”grēku mērs” būs pilns. Ļoti tuvu ir laiks, kad varēs ievākt ”zemes vīna koka ražu”, jo tā ”ogas” būs ienākušās.

Laiks rīkoties mums

Apustulim Jānim tika pavēstīts, ka, tuvojoties sprieduma izpildes laikam, ienāksies divējāda raža. ”Netaisnais lai dara vēl netaisnību, nešķīstais lai grimst vēl nešķīstībā,” tika paziņots Jānim, ”bet taisnais lai dara arī turpmāk taisnību, svētais lai pastāv arī turpmāk svētumā.” (Atklāsmes 22:10, 11.) Tikko citētā panta otrās daļas piepildījums ir saistīts ar bībeliskas izglītošanas darbu, ko veic Jehovas liecinieki. Šis darbs tiek darīts, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, ko Dievs prasa no tiem, kas vēlas dzīvot mūžīgi. Jehovas liecinieki sludina 233 zemēs, un viņu draudžu skaits visā pasaulē ir apmēram 87 000.

Dievs nekavējas. Būdams pacietīgs, Dievs ir devis cilvēkiem laiku, kas nepieciešams, lai tie apģērbtu ”jauno cilvēku” un iegūtu cerību pieredzēt Dieva apsolījumu piepildīšanos. (Efeziešiem 4:24.) Kaut arī apstākļi pasaulē arvien pasliktinās, Dievs joprojām gaida. Jehovas liecinieki visdažādākajās pasaules zemēs cenšas darīt visu iespējamo, lai cilvēki iegūtu zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi. (Jāņa 17:3, 17.) Ļoti iepriecinoši ir redzēt, ka ik gadus vairāk nekā 300 000 cilvēku atsaucas uz sludināšanu un tiek kristīti.

Tā kā mūsu priekšā ir iespēja dzīvot mūžīgi, tagad ir īstais laiks rīkoties. Pavisam drīz mēs redzēsim, kā piepildās Jēzus vārdi: ”Ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam!” (Jāņa 11:26.)

[Attēls 6. lpp.]

Dieva sprieduma izpildītājam tika pavēlēts laist darbā sirpi, kad zemes vīna koka ogas būs nogatavojušās

[Attēls 7. lpp.]

Jehovas liecinieki visā pasaulē cenšas palīdzēt cilvēkiem, lai tie varētu saņemt no Dieva svētības, kas paliks mūžīgi