Gars liecina, ka viņi ir Dieva bērni

1., 2. Kāds iespaidīgs notikums risinājās 33. gada Vasarsvētkos?

IR MŪSU ēras 33. gads, agrs svētdienas rīts Jeruzālemē. Ir Vasarsvētku diena, un aptuveni 120 Jēzus mācekļi ir sapulcējušies kāda nama augšistabā. (Ap. d. 1:13—15; 2:1.) Dažas dienas iepriekš Jēzus viņiem bija devis norādījumu palikt Jeruzālemē, jo viņiem ir jāsaņem kāda īpaša dāvana. (Ap. d. 1:4, 5.) Kas notiek tālāk?

² ”Pēkšņi no debesīm atskan troksnis kā no stipras vēja brāzmas.” Skaņa pārņem visu namu. Tad virs mācekļu galvām parādās ”it kā liesmu mēles”, un tos visus ”piepilda svētais gars”. (Ap. d. 2:2—4.) Šādā iespaidīgā veidā Jehova pār viņiem izlej savu garu. (Ap. d. 1:8.) Viņi kļūst par pirmajiem, kas tiek svaidīti ar svēto garub un saņem cerību valdīt ar Jēzu debesīs.

 3. Kāpēc tiem, kas saņēma svaidījumu 33. gada Vasarsvētkos, nebija nekādu šaubu par to, ka viņi ir svaidīti ar svēto garu?

³ Ja jūs būtu bijis viens no mācekļiem, kuri tajā dienā pulcējās minētajā augšistabā, jūs nekad neaizmirstu šo notikumu. Jums virs galvas parādās kaut kas tāds, kas izskatās pēc uguns liesmas, un jūs sākat runāt svešā valodā! (Ap. d. 2:5—12.) Jums nebūtu ne mazāko šaubu par to, ka esat svaidīts ar svēto garu. Bet vai visi, kas tiek svaidīti ar svēto garu, tiek svaidīti kādā iespaidīgā veidā? Nē, tā nav. Kā to var zināt? Un kad cilvēks var tikt svaidīts ar svēto garu?

 4. Kad svaidītie kristieši pirmajā gadsimtā saņēma svētā gara svaidījumu?

⁴ Apskatīsim jautājumu par to, kad cilvēks var tikt svaidīts ar svēto garu. Aptuveni 120 kristieši Jeruzālemes nama augšistabā nebija vienīgie, kas 33. gada Vasarsvētkos saņēma svaidījumu. Vēlāk tajā dienā vēl kādi 3000 cilvēki saņēma solīto svēto garu. Viņi tika svaidīti brīdī, kad kristījās. (Ap. d. 2:37, 38, 41.) Taču turpmākajos gados ne visi kristieši tika svaidīti kristīšanās brīdī. Samarieši saņēma svaidījumu kādu laiku pēc kristīšanās. (Ap. d. 8:14—17.) Un gadījums ar Kornēliju un tā saimi bija pavisam neparasts — viņi tika svaidīti pat vēl pirms kristīšanās. (Ap. d. 10:44—48.)

 5. Kas, saskaņā ar 2. Korintiešiem 1:21, 22, notiek, kad cilvēks tiek svaidīts ar svēto garu?

⁵ Aplūkosim arī jautājumu par to, kas notiek, kad cilvēks tiek svaidīts ar svēto garu. Dažiem svaidītajiem sākumā var būt grūti pieņemt domu, ka Jehova ir izraudzījies viņus. Viņi var spriest: ”Kāpēc Dievs izvēlējās mani?” Savukārt citiem nav šādu domu. Lai kā arī būtu, apustulis Pāvils paskaidroja, kas notiek ar visiem, kuri ir svaidīti: ”Kad sākāt ticēt, arī jūs caur viņu tikāt apzīmogotic ar apsolīto svēto garu, kas ir mūsu mantojuma ķīla.” (Efes. 1:13, 14.) Tātad Jehova, izmantojot svēto garu, šiem kristiešiem dara pilnīgi skaidru, ka ir viņus izraudzījies. Šādi svētais gars ir kā ”ķīla”, kas tiek dota, lai viņi nešaubītos, ka nākotnē viņi dzīvos debesīs, nevis uz zemes. (Nolasīt 2. Korintiešiem 1:21, 22.)

 6. Kas ir jādara svaidītam kristietim, lai viņš saņemtu savu debesu balvu?

⁶ Vai tad, ja kristietis ir svaidīts ar svēto garu, viņš pilnīgi noteikti saņems debesu balvu? Nē, tā nevar teikt. Viņš ir pārliecināts, ka ir izraudzīts, lai dotos uz debesīm. Tomēr viņam ir jāpatur prātā brīdinājums: ”Brāļi, pūlieties vēl neatlaidīgāk, lai jūsu aicinājums un izredzētība paliktu spēkā. Ja jūs tā darīsiet, jūs nekādā ziņā neaiziesiet postā.” (2. Pēt. 1:10.) Tātad, lai arī svaidīts kristietis ir izredzēts un aicināts dzīvot debesīs, viņš saņems savu balvu vienīgi tad, ja saglabās uzticību Dievam. (Filip. 3:12—14; Ebr. 3:1; Atkl. 2:10.)

 7. Kā tie, kas ir svaidīti ar svēto garu, zina, ka viņiem ir debesu aicinājums?

⁷ Bet kā cilvēks zina, vai viņam ir debesu aicinājums? Atbilde ir skaidri saskatāma Pāvila vārdos, ko viņš rakstīja Romas kristiešiem, kuri bija ”aicināti par svētajiem”. Viņš tiem teica: ”Jūs taču neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal dzīvotu bailēs, bet esat saņēmuši garu, ar kuru tiekat pieņemti par dēliem un kurš mums liek saukt: ”Aba, Tēvs!” Šis gars kopā ar mūsu garu liecina, ka esam Dieva bērni.” (Rom. 1:7; 8:15, 16.) Tātad ar sava svētā gara starpniecību Dievs svaidītajiem dod nešaubīgu pārliecību, ka viņiem ir debesu aicinājums. (1. Tes. 2:12.)

 8. Kā no 1. Jāņa 2:20, 27 ir redzams, ka svaidītajiem kristiešiem nav nepieciešams, lai citi apstiprinātu viņu svaidījumu?

⁸ Jehova ir gādājis, lai to kristiešu prātā un sirdī, kurus viņš aicina dzīvei debesīs, nebūtu ne mazāko šaubu, ka viņi ir svaidīti. (Nolasīt 1. Jāņa 2:20, 27.) Protams, svaidītajiem kristiešiem, tāpat kā visiem pārējiem, ir jāļauj Jehovam viņus ar draudzes starpniecību mācīt. Taču viņiem nav vajadzīgs, lai kāds apstiprinātu viņu svaidījumu. Jehova ir izmantojis varenāko spēku Visumā — savu svēto garu —, lai darītu viņiem pilnīgi skaidru, ka viņi ir svaidīti.

 9. Kādas izmaiņas pieredz cilvēks, kas tiek svaidīts ar svēto garu, kā tas ir redzams no Efesiešiem 1:18?

⁹ Lielākajai daļai Dieva kalpu mūsdienās var būt grūti saprast, kas notiek ar cilvēku, kad Dievs viņu svaida ar svēto garu. Tas ir dabiski, jo viņi paši nav bijuši svaidīti. Dievs radīja cilvēkus, lai tie dzīvotu uz zemes, nevis debesīs. (1. Moz. 1:28; Ps. 37:29.) Tomēr kādu daļu Jehova ir izraudzījies debesu dzīvei. Tāpēc, kad viņš šos kristiešus svaida, viņš būtiski maina viņu cerību un domāšanu, lai viņi vēlētos dzīvot debesīs. (Nolasīt Efesiešiem 1:18.)

10. Ko nozīmē ”piedzimt no jauna”? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

¹⁰ Kad kristieši tiek svaidīti ar svēto garu, viņi ”piedzimst no jauna” jeb ”piedzimst no augšas”.d Jēzus arī norādīja, ka nav iespējams pilnībā paskaidrot kādam, kas nav svaidīts, kā tas ir — ”piedzimt no jauna” jeb ”piedzimt no gara”. (Jāņa 3:3—8; zemsv. piez.)

11. Paskaidrojiet, kādas izmaiņas notiek kristieša domāšanā, kad viņš tiek svaidīts!

¹¹ Kādas izmaiņas notiek to kristiešu domāšanā, kuri tiek svaidīti ar svēto garu? Pirms Jehova svaidīja šos kristiešus, viņi loloja cerību dzīvot mūžīgi uz zemes. Viņi ļoti ilgojās pieredzēt laiku, kad Jehova darīs galu ļaunumam un pārvērtīs zemi par paradīzi. Iespējams, viņi iztēlojās, kā sagaidīs savus tuviniekus vai draugus, kas tajā laikā tiks piecelti no nāves. Bet, saņēmuši svaidījumu, viņi sāka domāt citādi. Kāpēc tā notika? Tas nenotika tāpēc, ka viņi būtu kļuvuši neapmierināti ar cerību dzīvot uz zemes. Un viņi nemainīja savas domas emocionālas spriedzes vai kādu ciešanu dēļ. Viņus nepārņēma pēkšņa sajūta, ka dzīvot uz zemes būs garlaicīgi. Jehova izmantoja savu svēto garu, lai mainītu viņu domāšanu un to, kādu cerību viņi lolo.

12. Kā, saskaņā ar 1. Pētera 1:3, 4, svaidītie kristieši jūtas, domājot par savu cerību?

¹² Cilvēkam, kas tiek svaidīts, var šķist, ka viņš nav šāda goda cienīgs. Taču viņš ne mirkli nešaubās par to, ka Jehova viņu ir izraudzījies dzīvei debesīs. Kad viņš domā par savu nākotnes cerību, viņa sirdi pilda prieks un pateicība. (Nolasīt 1. Pētera 1:3, 4.)

13. Kāda ir svaidīto kristiešu attieksme pret dzīvi uz zemes?

¹³ Vai tas nozīmē, ka svaidītie kristieši vēlas mirt? Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama apustuļa Pāvila vārdos. Salīdzinādams cilvēka ķermeni ar telti, viņš sacīja: ”Šajā teltī mēs nopūšamies, smagu nastu mākti, — nevis tāpēc, ka vēlamies to novilkt, bet gan tāpēc, ka vēlamies apvilkt citu, lai to, kas ir mirstīgs, aprītu dzīvība.” (2. Kor. 5:4.) Šie kristieši nav zaudējuši interesi par dzīvi uz zemes un nevēlas, lai tā ātrāk beigtos. Gluži pretēji, viņi priecājas par dzīvi un vēlas izmantot katru dienu, lai kalpotu Jehovam kopā ar ģimeni un draugiem. Taču, lai ko viņi darītu, viņi vienmēr patur prātā brīnišķīgo nākotni, kāda viņus gaida. (1. Kor. 15:53; 2. Pēt. 1:4; 1. Jāņa 3:2, 3; Atkl. 20:6.)

14. Kas nepierāda, ka cilvēks ir svaidīts ar svēto garu?

¹⁴ Iespējams, jūs cenšaties saprast, vai neesat svaidīti ar svēto garu. Ja tā ir, padomājiet par dažiem būtiskiem jautājumiem: vai manī kvēlo vēlēšanās pildīt Jehovas gribu? Vai man piemīt īpaša dedzība kalpošanā? Vai es cītīgi pētu Dieva Rakstus un pūlos izdibināt ”Dieva dziļumus”? (1. Kor. 2:10.) Vai es uzskatu, ka Jehova man ir palīdzējis gūt lieliskas sekmes sludināšanā? Vai es izjūtu pienākumu darīt visu iespējamo, lai palīdzētu citiem garīgā ziņā? Vai es esmu redzējis pierādījumus, ka Jehova dažādos konkrētos veidos man dzīvē ir palīdzējis? Ja jūs uz šiem jautājumiem bez svārstīšanās atbildat apstiprinoši, vai tas pierāda, ka jums ir debesu aicinājums? Nē, tā nav. Tā var apgalvot tāpēc, ka visiem Dieva kalpiem var būt šādas izjūtas, vienalga, vai viņi ir vai nav svaidīti. Jehovas gars tikpat spēcīgi darbojas arī cilvēkos, kam ir cerība mūžīgi dzīvot uz zemes. Patiesībā jau tas vien, ka jūs nodarbina jautājums, vai esat svaidīti ar svēto garu, liecina, ka jūs tādi neesat. Tiem, ko Jehova ir svaidījis, nav jādomā, vai viņi ir vai nav aicināti, — viņi to zina.

15. Kā var zināt, ka ne visi, kas ir saņēmuši Dieva garu, ir izvēlēti dzīvei debesīs?

¹⁵ Bībelē ir minēti daudzi ticīgi cilvēki, kuri saņēma svēto garu, tomēr viņiem nebija cerības dzīvot debesīs. Dāvids savā dzīvē izjuta svētā gara vadību. (1. Sam. 16:13.) Svētais gars viņam palīdzēja saprast dziļus jautājumus par Jehovu, kā arī vadīja viņu vairāku Bībeles daļu sarakstīšanā. (Marka 12:36.) Tomēr apustulis Pēteris teica, ka ”Dāvids nav uzkāpis debesīs”. (Ap. d. 2:34.) Jāni Kristītāju ”piepildīja svētais gars”. (Lūk. 1:13—16.) Jēzus teica, ka uz zemes neviens cilvēks ”nav bijis lielāks par Jāni”, bet pēc tam piebilda, ka Jānis nenonāks debesu valstībā. (Mat. 11:10, 11.) Jehova izmantoja savu svēto garu, lai dotu šiem Dieva kalpiem spēku paveikt apbrīnojamus darbus, bet viņš neizmantoja savu garu, lai tiem dāvātu cerību dzīvot debesīs. Tas nenozīmē, ka viņi bija mazāk uzticīgi Dievam nekā tie, kurus viņš izraudzījās valdīšanai debesīs. Tas nozīmē tikai to, ka Jehova viņus cels augšā dzīvei paradīzē uz zemes. (Jāņa 5:28, 29; Ap. d. 24:15.)

16. Ko mūsdienās gaida lielākā daļa Dieva kalpu?

¹⁶ Lielākajai daļai Dieva kalpu mūsdienās nav cerības dzīvot debesīs. Tāpat kā Ābrahāms, Sāra, Dāvids, Jānis Kristītājs un daudzi citi vīrieši un sievietes, kas dzīvoja Bībeles laikos, viņi gaida, kad varēs dzīvot uz zemes Dieva valstības pakļautībā. (Ebr. 11:10.)

17. Kādi jautājumi ir apskatīti nākamajā rakstā?

¹⁷ Tā kā mūsdienās Jehovas tautā uz zemes joprojām ir daļa svaidīto, mums var rasties vairāki jautājumi. (Atkl. 12:17.) Piemēram, kādam būtu jābūt svaidīto viedoklim par sevi? Ja Atceres vakara laikā kāds jūsu draudzē sāk iebaudīt simbolus, kā jums būtu pret viņu jāizturas? Un vai mums būtu jāuztraucas, ja tādu cilvēku skaits, kuri sevi uzskata par svaidītajiem, turpinātu palielināties? Atbildes uz šiem jautājumiem ir sniegtas nākamajā rakstā.