-
Ēnohs staigāja ar Dievu bezdievīgā pasaulēSargtornis 2001 | 15. septembris
-
-
Pret bezdievīgajiem vērsts pravietojums
Ja visapkārt ir bezdievji, tad augstu normu ievērošana prasa īpašu piepūli. Bet Ēnohs vēl turklāt nelokāmi vēstīja par sodu, ko saņems ļaunie. Dieva gara vadīts, viņš pravietiski paziņoja: ”Redzi, tas Kungs nāk ar daudz tūkstošiem savu svēto tiesāt visus un sodīt visus bezdievjus viņu bezdievīgo darbu dēļ, ko tie darījuši, un visu nekaunīgo vārdu dēļ, ko bezdievīgi grēcinieki ir runājuši pret viņu.” (Jūdas 14, 15.)
Kā viņa vēsts ietekmēja cilvēkus, kas bija nocietinājušies savā neticībā? Ir loģiski secināt, ka Ēnoha nesaudzīgie vārdi cilvēkiem nepatika, iespējams, tie ņirgājās par pravieti, viņu izsmēja un pat izteica viņam draudus. Daži viņu noteikti gribēja apklusināt uz visiem laikiem. Taču Ēnohs neļāva sevi iebiedēt: drosmīgais vīrs zināja, kas bija noticis ar taisnīgo Ābelu, bet, tāpat kā Ābels, arī viņš bija apņēmies kalpot Dievam, lai kas notiktu.
-
-
Ēnohs staigāja ar Dievu bezdievīgā pasaulēSargtornis 2001 | 15. septembris
-
-
[Papildmateriāls 30. lpp.]
Vai Bībelē ir citēta Ēnoha grāmata?
Ēnoha grāmata pieder pie apokrifiem un pseidoepigrāfiem. To nepatiesi piedēvē Ēnoham. Grāmata ir sarakstīta, iespējams, otrajā vai pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras, un tajā lasāmi ebreju mīti, kas vēstī par fantastiskiem notikumiem un kas acīmredzot radušies, izdomājot skaidrojumus un papildinājumus tiem dažiem Pirmās Mozus grāmatas pantiem, kuros pieminēts Ēnohs. Cilvēkiem, kas mīl Dieva iedvesmotos vārdus, jau tas vien ir pietiekami pamatots iemesls, lai nepievērstu uzmanību Ēnoha grāmatai.
Bībelē tikai Jūdas vēstulē ir lasāmi Ēnoha pravietiskie vārdi: ”Redzi, tas Kungs nāk ar daudz tūkstošiem savu svēto tiesāt visus un sodīt visus bezdievjus viņu bezdievīgo darbu dēļ, ko tie darījuši, un visu nekaunīgo vārdu dēļ, ko bezdievīgi grēcinieki ir runājuši pret viņu.” (Jūdas 14, 15.) Daudzi zinātnieki apgalvo, ka Ēnoha pravietojums, kas bija vērsts pret bezdievīgajiem laikabiedriem, ir citēts tieši no Ēnoha grāmatas. Vai Jūda būtu citējis neuzticamu apokrifu?
Svētajos rakstos nav teikts, kā Jūda bija uzzinājis Ēnoha pravietojumu. Iespējams, Jūda citēja kādu visiem pieejamu avotu, varbūt atsaucās uz uzticamu tradīciju, kas kopš tālas senatnes bija nodota no paaudzes paaudzē. Pēc visa spriežot, līdzīgi rīkojās arī Pāvils, kad viņš pieminēja Janni un Jambri — faraona galma burvjus, kas uzstājās pret Mozu un kas nekur citur Bībelē nav nosaukti vārdā. Ja tiek apgalvots, ka Ēnoha grāmatas sarakstītājam esot bijis pieejams tamlīdzīgs avots, kāpēc tad tiek noliegts, ka tāds būtu bijis pieejams Jūdam?a (2. Mozus 7:11, 22; 2. Timotejam 3:8.)
Jautājums par to, kā Jūda ieguva informāciju par Ēnoha vēsti, ko tas sludināja bezdievīgajiem, nav pats galvenais. Jūda rakstīja, būdams Dieva iedvesmots, un šis fakts apliecina, ka viņa rakstītajiem vārdiem var uzticēties. (2. Timotejam 3:16.) Dieva svētais gars pasargāja Jūdu no tā, ka viņš būtu uzrakstījis kaut ko nepatiesu.
[Zemsvītras piezīme]
a Arī Jēzus māceklis Stefans pavēstīja tādu informāciju, kādas nav Ebreju rakstos. Stefans runāja par Mozus izglītošanos Ēģiptē, pieminēja, ka Mozum bija 40 gadu, kad viņš aizbēga no Ēģiptes, ka viņš Midiana zemē palika 40 gadu un ka Mozus bauslība tika nodota ar eņģeļa starpniecību. (Apustuļu darbi 7:22, 23, 30, 38.)
-