Esiet modri — Sātans grib jūs aprīt!

 1. Kā viena no garīgajām būtnēm kļuva par Sātanu?

BIJA laiks, kad šai garīgajai būtnei bija labas attiecības ar Jehovu. Taču kādā brīdī tā sāka vēlēties, lai cilvēki to pielūgtu. Šī būtne nevis apvaldīja savu nepareizo vēlmi, bet ļāva tai attīstīties un pieņemties spēkā, un iznākums bija grēks. (Jēk. 1:14, 15.) Runa ir par Sātanu, kurš ”nav noturējies patiesībā”. Viņš sacēlās pret Jehovu un kļuva par ”melu tēvu”. (Jāņa 8:44.)

2., 3. Ko par Jehovas lielāko ienaidnieku atklāj vārdi ”Sātans”, ”Velns”, ”čūska” un ”pūķis”?

² Kopš dumpja laikiem Sātans ir Jehovas lielākais ienaidnieks, un arī cilvēki no viņa neko labu nevar gaidīt. Vārdi, kādos Sātans tiek saukts, atklāj, cik nekrietns viņš ir. Vārds ”Sātans” nozīmē ”pretinieks”, un tas liecina, ka šī ļaunā garīgā būtne neatbalsta Dieva varu, bet gan to ienīst un nikni tai pretojas. Vairāk par visu Sātans vēlas, lai Jehovas valdīšanai pienāktu gals.

³ Kā minēts Atklāsmes grāmatas 12. nodaļas 9. pantā, Sātans tiek saukts par Velnu — šādi ir tulkots vārds ar nozīmi ”apmelotājs”. Tas atgādina, ka Sātans ir cēlis neslavu Jehovam, nosaukdams viņu par meli. Vārdi ”senā čūska” atsauc atmiņā traģiskos notikumus Ēdenē, kad Sātans ar čūskas palīdzību piemānīja Ievu. Savukārt izteiciens ”lielais pūķis” liek iztēloties briesmīgu nezvēru un labi atbilst tam, cik ļoti Sātans savā mežonīgajā naidā vēlas izjaukt Jehovas nodomu un iznīcināt viņa kalpus.

 4. Par ko runāts šajā rakstā?

⁴ Nav nekādu šaubu, ka tieši Sātans visvairāk apdraud mūsu attiecības ar Dievu. Bībelē ir lasāms pamatots aicinājums: ”Paturiet skaidru prātu, esiet modri! Jūsu pretinieks, Velns, staigā apkārt kā rēcošs lauva, meklēdams, ko varētu aprīt.” (1. Pēt. 5:8.) Ņemot vērā šo brīdinājumu, šajā rakstā ir pievērsta uzmanība trim Sātana īpašībām. Domājot par tām, mēs redzēsim, cik ļoti ir jāsargās no šī Jehovas un viņa tautas neģēlīgā ienaidnieka.

5., 6. a) Kādi piemēri liecina, ka garīgas būtnes ir ļoti stipras? b) Kādā nozīmē Sātans ”spēj nonāvēt”?

⁵ Garīgās būtnes, ko sauc par eņģeļiem, ir ļoti stipras. (Ps. 103:20.) Tās ir pārākas par cilvēkiem gan gudrībā, gan spēkā. Protams, Dievam uzticīgie eņģeļi izmanto savu spēku labiem mērķiem. Piemēram, reiz Jehovas eņģelis nogalināja 185 tūkstošus asīriešu karavīru, kas bija Dieva tautas ienaidnieki. To nekad nespētu paveikt viens cilvēks, un pat veselam karaspēkam tas būtu grūti izdarāms. (2. Ķēn. 19:35.) Tāpat bija gadījums, kad kāds eņģelis, liekot lietā savu gudrību un spēku, kāda nav nevienam cilvēkam, atbrīvoja Jēzus apustuļus no cietuma. Par spīti drošības pasākumiem, viņš atslēdza durvis, izveda apustuļus ārā un pēc tam aizslēdza aiz viņiem durvis, kaut arī turpat blakus stāvēja sargi. (Ap. d. 5:18—23.)

⁶ Dievam uzticīgās garīgās būtnes izmanto savu spēku labiem mērķiem, turpretī Sātans to dara nekrietnos nolūkos. Viņa spēks un ietekme ir milzīgi. Bībelē viņš ir saukts par ”šīs pasaules valdnieku” un ”šī laikmeta dievu”. (Jāņa 12:31; 2. Kor. 4:4.) Sātans pat ”spēj nonāvēt”. (Ebr. 2:14.) Tas nenozīmē, ka viņš pats nogalina visus cilvēkus. Taču asinskārais gars, kādu viņš veicina, ir pārņēmis pasauli. Turklāt, tā kā Ieva noticēja Sātana meliem un Ādams nepaklausīja Dievam, grēks un nāve pārgāja uz visiem cilvēkiem. (Rom. 5:12.) Šādā nozīmē Sātans ”spēj nonāvēt”. Viņš ir ”slepkava” — tieši tā viņu nosauca Jēzus. (Jāņa 8:44.) Cik gan spēcīgs ienaidnieks ir Sātans!

 7. Kas liecina par to, cik vareni ir dēmoni?

⁷ Ja pretojamies Sātanam, mēs nostājamies ne tikai pret viņu, bet arī pret visiem tiem, kas ir viņa pusē jautājumā par augstāko varu. Sātana pusē ir diezgan daudz citu garīgu būtņu, kas ir sacēlušās pret Dievu, — dēmonu. (Atkl. 12:3, 4.) Dēmoni daudzkārt ir izmantojuši savu pārcilvēcisko spēku, lai sagādātu lielas ciešanas tiem, ko viņi moka. (Mat. 8:28—32; Marka 5:1—5.) Nenovērtēsim par zemu to, cik vareni ir ļaunie eņģeļi un ”dēmonu valdnieks”. (Mat. 9:34.) Bez Jehovas palīdzības mēs nekad negūtu virsroku cīņā ar Sātanu.

 8. a) Kāds ir Sātana mērķis? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kā pasaulē, pēc jūsu novērojumiem, atspoguļojas Sātana nežēlīgais gars?

⁸ Apustulis Pēteris salīdzināja Sātanu ar ”rēcošu lauvu”. Kā norādīts kādā Bībeli skaidrojošā darbā, grieķu valodas vārds, kas tulkots ”rēcošs”, norāda uz ”mežonīgi izsalkuša zvēra rēcienu”. Tas precīzi apraksta Sātana nežēlīgo dabu. Lai gan viņš jau valda pār visu pasauli, viņš tīko pēc jauniem upuriem. (1. Jāņa 5:19.) Varētu teikt, ka pasaule viņa acīs ir tikai ”uzkoda”. Viņa galvenais mērķis ir atlikušie svaidītie, kuriem palīdz ”citas avis”. (Jāņa 10:16; Atkl. 12:17.) Sātans ir apņēmības pilns aprīt Jehovas kalpus. Par viņa nežēlību liecina vajāšanas, ar kādām viņš no pirmā gadsimta līdz pat mūsdienām vēršas pret Jēzus sekotājiem.

9., 10. a) Kā Sātans centās kavēt Dieva nodoma īstenošanos, kad Dieva tauta bija izraēlieši? Miniet piemērus. b) Kāpēc Sātanam bija īpašs iemesls vērsties pret senajiem izraēliešiem? c) Kā Sātans, jūsuprāt, jūtas, ja kāds Jehovas kalps mūsdienās nopietni sagrēko?

⁹ Pūlēdamies kavēt Dieva nodoma īstenošanos, Sātans liek lietā arī citus nežēlīgus paņēmienus. Izbadējies lauva neizjūt nekādu žēlsirdību pret savu upuri. Tam nav nekādas līdzjūtības, pirms tas nogalina medījumu, un arī vēlāk to nenomoka sirdsapziņas pārmetumi. Arī Sātans neizrāda nekādu žēlastību tiem, ko viņš mēģina aprīt. Padomāsim, cik bieži Sātans droši vien bija tuvumā un tīksminājās, kad izraēlieši padevās tādiem grēkiem kā netikumība un alkatība. Piemēram, kad lasām par to, cik bēdīgas sekas bija Simrija izlaidībai un Gehaža alkatībai, mēs varam iztēloties ”rēcošo lauvu” svinam uzvaru. (4. Moz. 25:6—8, 14, 15; 2. Ķēn. 5:20—27.)

¹⁰ Sātanam bija īpašs iemesls vērsties pret senajiem izraēliešiem. No šīs tautas bija jānāk Mesijam, kas sadragās Sātanam galvu un apstiprinās Jehovas tiesības uz augstāko varu. (1. Moz. 3:15.) Sātans nevēlējās, ka izraēliešiem klātos labi, un nežēloja pūles, lai ievilinātu viņus grēkā. Pat nedomājiet, ka Sātans bija apbēdināts, kad Dāvids pārkāpa laulību, vai ka viņš juta līdzi Mozum, kad tas zaudēja iespēju ieiet Apsolītajā zemē. Gluži otrādi, Sātans līksmo, ja kāds Dieva kalps nopietni sagrēko. Viņš tad jūtas kā uzvarētājs un, iespējams, norāda uz šīm kļūmēm, nievājot Jehovu. (Sal. Pam. 27:11.)

11. Kāpēc Sātans, iespējams, uzbruka Sārai?

¹¹ Sātanam bija sevišķs naids pret dzimtu, no kuras bija jānāk Mesijam. Piemēram, zīmīgi notikumi risinājās neilgi pēc tam, kad Ābrahāmam tika pavēstīts, ka viņš kļūs par ”lielu tautu”. (1. Moz. 12:1—3.) Kad Ābrahāms un Sāra bija Ēģiptē, faraons pavēlēja atvest Sāru uz savu namu, acīmredzot gribēdams, lai tā kļūtu par viņa sievu. Taču Jehova iejaucās un paglāba Sāru no šīs sarežģītās situācijas. (Nolasīt 1. Mozus 12:14—20.) Neilgi pirms Īzāka dzimšanas kaut kas līdzīgs atgadījās Gerārā. (1. Moz. 20:1—7.) Vai toreizējos notikumus virzīja Sātans? Vai viņš cerēja, ka Sāru, kas bija atstājusi pārtikušo Ūru un tagad dzīvoja teltīs, iekārdinās faraona un Abimeleha greznās pilis? Vai Sātans domāja, ka Sāra nodos savu vīru, kā arī Jehovu un apprecēsies, pārkāpdama laulību? Bībelē tas nav paskaidrots, taču ir pilnīgi skaidrs, ka Sātans būtu ļoti iepriecināts, ja Sāra zaudētu iespēju dzemdēt apsolīto pēcnācēju. Sātanu it nemaz nemocītu vainas apziņa par to, ka ir izpostīta kārtīgas sievietes laulība, sabojāta viņas reputācija un stāvoklis Jehovas priekšā. Cik gan nežēlīgs ir Sātans!

12., 13. a) Kā Sātana nežēlība izpaudās pēc Jēzus dzimšanas? b) Kāda, jūsuprāt, ir Sātana attieksme pret bērniem un jauniešiem, kas mīl Jehovu un viņam kalpo?

¹² Daudzus gadu simtus pēc Ābrahāma piedzima Jēzus. Vai Sātana acīs šis bērniņš bija skaists, jauks un mīļš? Nē, Sātans zināja, ka bērns izaugs un kļūs par apsolīto Mesiju. Jēzus bija galvenais Ābrahāma pēcnācējs — tas, kurš ”iznīcinās Velna darbus”. (1. Jāņa 3:8.) Vai Sātans uzskatīja, ka nogalināt bērnu būtu pārāk cietsirdīgi? Nē, cēli morāles principi viņam ir sveši. Redzēdams mazo Jēzu, viņš rīkojās bez vilcināšanās.

¹³ Ķēniņš Hērods bija ļoti satraukts, kad astrologi viņu izvaicāja par ”piedzimušo jūdu ķēniņu”, un nolēma to nogalināt. (Mat. 2:1—3, 13.) Lai īstenotu savu ieceri, viņš pavēlēja nonāvēt visus zēnus, kas bija divus gadus veci vai jaunāki un dzīvoja Betlēmē un tās apkārtnē. (Nolasīt Mateja 2:13—18.) Jēzus paglābās no nāves šī neiedomājamā slaktiņa laikā, bet ko šie notikumi liecina par mūsu ienaidnieku — Sātanu? Ir skaidrs, ka Sātana acīs cilvēka dzīvībai nav nekādas vērtības; viņam nav maigu jūtu pat pret bērniem. Sātans tik tiešām ir ”rēcošs lauva”. Vienmēr paturēsim prātā, cik nežēlīgs viņš ir!

14., 15. Kā Sātans ”ir padarījis aklu” neticīgo prātu?

¹⁴ Tikai ar viltu Sātans var panākt, ka cilvēki nostājas pret mīlošo Dievu Jehovu. (1. Jāņa 4:8.) Sātans pieviļ cilvēkus un neļauj tiem ”apzināties savas garīgās vajadzības”. (Mat. 5:3.) Tā viņš neticīgajiem prātu ”ir padarījis aklu, lai tiem nespīdētu gaisma, kas nāk no cildenās labās vēsts par Kristu, kurš ir Dieva attēls”. (2. Kor. 4:4.)

¹⁵ Viens no Sātana iemīļotākajiem paņēmieniem ir pievilt cilvēkus ar viltus reliģijas palīdzību. Viņš, bez šaubām, ir gandarīts, redzot, ka daudzi pielūdz savus senčus, dabu, dzīvniekus — jebko citu, tikai ne Jehovu, kurš prasa nedalītu pielūgsmi. (2. Moz. 20:5.) Pat liela daļa no tiem, kas paši uzskata, ka pareizi pielūdz Dievu, ir aplamu mācību un bezjēdzīgu rituālu gūstā. Viņi atrodas nožēlojamā stāvoklī, līdzīgi tiem, pie kuriem Jehova vērsās ar vārdiem: ”Kādēļ jūs maksājat naudu par to, kas nav maize; kādēļ jūs atdodat savu darbu par to, kas neder uzturam? Klausaities, klausaities uz Mani, tad jums būs daudz laba ko ēst, un jūsu dvēsele atspirdzināsies ar tauku barību!” (Jes. 55:2.)

16., 17. a) Kāpēc Jēzus Pēterim sacīja: ”Prom no manis, Sātan”? b) Kā Sātans varētu panākt, ka mēs zaudējam modrību?

¹⁶ Sātans var apmānīt pat dedzīgus Jehovas kalpus. Lūk, piemēram, kas notika, kad Jēzus pateica saviem mācekļiem, ka viņš drīz tiks nogalināts. Pēteris, noteikti vislabāko motīvu vadīts, paaicināja viņu malā un sacīja: ”Pasaudzē sevi, Kungs! Nekas tāds ar tevi nenotiks.” Taču Jēzus Pēterim atbildēja ļoti stingri: ”Prom no manis, Sātan!” (Mat. 16:22, 23.) Kāpēc Jēzus nosauca Pēteri par Sātanu? Viņš labi zināja, kas notiks tālāk. Tuvojās brīdis, kad viņš mirs upura nāvē un sagādās izpirkumu, pierādot, ka Sātans ir melis. Šajā izšķirīgajā cilvēces vēstures brīdī Jēzus nedrīkstēja ”pasaudzēt sevi”. Ja viņš zaudētu modrību, Sātans būtu panācis savu.

¹⁷ Arī tagad, kad tuvojas pašreizējā laikmeta gals, mēs dzīvojam nozīmīgā laikā. Sātans grib, lai mēs zaudētu modrību un ”pasaudzētu sevi” — ērti iekārtotos šajā pasaulē un vairs nepievērstu galveno uzmanību garīgai darbībai. Nepieļausim, ka tā notiktu ar mums, un būsim modri. (Mat. 24:42.) Neticēsim Sātana viltīgajiem apgalvojumiem, ka gals vēl ir tālu vai ka tas vispār nepienāks!

18., 19. a) Kā Sātans varētu mūs pievilt, ietekmējot mūsu pašnovērtējumu? b) Kā Jehova mums palīdz paturēt skaidru prātu un saglabāt modrību?

¹⁸ Ir vēl kāds veids, kā Sātans mēģina mūs pievilt. Viņš grib, lai mēs domātu, ka Dievs mūs nemīl un mūsu grēki ir nepiedodami. Tie visi ir meli, ar kuriem Sātans cenšas mūs apmānīt. Kurš ir tas, ko Jehova patiešām nemīl? Tas ir Sātans. Kurš patiešām nevar cerēt uz piedošanu? Arī tas ir Sātans. Bet Bībelē ir teikts: ”Dievs nav netaisnīgs un neaizmirst jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdam.” (Ebr. 6:10.) Jehova augstu vērtē mūsu pūles viņu iepriecināt, un mūsu kalpošana nav veltīga. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:58.) Nepakļausimies Sātana melīgajai propagandai!

¹⁹ Kā esam pārliecinājušies, Sātans ir varens, nežēlīgs un viltīgs. Kā gūt virsroku cīņā ar tik nopietnu pretinieku? Jehova mūs nav atstājis bez aizsardzības. Viņa Rakstos ir paskaidrots, kā Sātans darbojas, un ”mums ir zināmi viņa paņēmieni”. (2. Kor. 2:11.) Izprotot šos paņēmienus, mēs labāk spējam paturēt skaidru prātu un saglabāt modrību. Tomēr nepietiek tikai zināt Sātana paņēmienus. Bībelē var lasīt: ”Pretojieties Velnam, un viņš bēgs no jums.” (Jēk. 4:7.) Nākamajā rakstā apskatīts, kādās trijās jomās mēs varam cīnīties ar Sātanu un gūt uzvaru.