Jehovas organizācija atbalsta mūsu kalpošanu
”Es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evanģelijs sludināms.” (ATKLĀSMES 14:6)
1. Kādi pārbaudījumi ir bijuši Jehovas lieciniekiem, un kāpēc viņi ir varējuši tos pārciest?
SAPRAST Jehovas debesu organizācijas nozīmi kristiešu kalpošanā ir ārkārtīgi svarīgi. Padomājiet: vai bez debess pulku atbalsta Jehovas liecinieki būtu spējuši sludināt Dieva Valstības labo vēsti šajā naidīgajā pasaulē? Liecinieki sludina labo vēsti gadsimtā, kam raksturīgs spēcīgs nacionālisms, totalitāri režīmi, pasaules kari un visas nelaimes, kādas vien var iedomāties. Vai bez Jehovas palīdzības liecinieki būtu spējuši izturēt aizspriedumaino attieksmi, ar kādu pret viņiem mēdz izturēties cilvēki visā pasaulē, un nežēlīgās vajāšanas, kādas viņi ir pieredzējuši daudzās zemēs? (Psalms 34:8.)
Pretestība visā pasaulē
2. Kāda līdzība pastāv starp pirmā gadsimta kristiešiem un tiem kristiešiem, kas dzīvo mūsdienās?
2 Mūsu gadsimtā patiesības pretinieki no reliģiskajām un politiskajām aprindām ir centušies gan juridiskā ceļā, gan citādi radīt visdažādākos šķēršļus, kas apturētu vai aizkavētu Jehovas darbu. Cilvēki, bieži vien lielās Bābeles garīdznieku samusināti, ir vajājuši, rādījuši nepareizā gaismā, apsaukājuši, apmelojuši un pat nogalinājuši mūsu kristīgos brāļus un māsas. Par šiem kristiešiem var teikt to pašu, ko cilvēki teica par agrīnajiem kristiešiem: ”Par šo sektu mums ir zināms, ka tai visur pretojas”. Kristus laikā jūdu garīdznieki darīja visu, lai neļautu Kristum veikt kalpošanu, un tāpat arī tagad garīdznieki un atkritēji kopā ar saviem sabiedrotajiem no politiskajām aprindām cenšas apstādināt plašo izglītošanas un sludināšanas darbu, ko veic Jehovas tauta. (Apustuļu darbi 28:22; Mateja 26:59, 65—67.)
3. Ko mēs mācāmies, domājot par Henrikas Žūras nelokāmību?
3 Padomāsim, piemēram, par to, kas notika Polijā 1946. gada 1. martā. Henrika Žūra, piecpadsmitgadīga lieciniece, kas dzīvoja netālu no Helmas, kopā ar kādu Jehovas liecinieku bija devusies apmeklēt ieinteresētos cilvēkus vienā no tuvējiem ciemiem. Viņus abus aizturēja kaujinieki no katoļu militarizētās vienības Narodowe Siły Zbrojne (Nacionālie bruņotie spēki). Kaujinieki nežēlīgi piekāva mūsu brāli, tomēr viņš palika dzīvs. Diemžēl ar Henriku notika citādi. Kaujinieki viņu vairākas stundas nežēlīgi mocīja, gribēdami panākt, lai viņa pārmet krustu. Viens no viņas mocītājiem teica: ”Domā pie sevis, ko vien vēlies, tikai pārmet katoļu krustu. Ja nē, tevi gaida lode!” Vai Henrika padevās? Nē, viņa palika nelokāma. Reliģiozie gļēvuļi ievilka Henriku tuvējā mežā un nošāva. Tomēr viņa bija uzvarējusi. Kaujinieki nebija spējuši iedragāt viņas nevainojamību.a (Romiešiem 8:35—39.)
4. Kā politiskie un reliģiskie spēki ir centušies apstādināt Valstības sludināšanu?
4 Vairāk nekā simts gadus cilvēki ir izturējušies pret mūsdienu Dieva kalpiem neiecietīgi un nicīgi. Tāpēc ka Jehovas liecinieki nav un nevēlas būt kopā ar Sātana pasaules reliģijām, aizspriedumaini kritizētāji un fanātiski pretinieki viņos saskata piemērotu uzbrukumu mērķi. Jehovas liecinieki ir pieredzējuši nežēlīgus politisko spēku uzbrukumus. Daudzi liecinieki savas ticības dēļ ir miruši mocekļu nāvē. Pat tā saucamajās demokrātiskajās valstīs ir bijuši mēģinājumi kavēt labās vēsts sludināšanu. Piemēram, 1917. gadā Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs garīdznieku spiediena rezultātā Bībeles pētnieki, kā tolaik sauca lieciniekus, tika apsūdzēti pretvalstiskā darbībā. Sargtorņa biedrības pārstāvjus uz nepatiesu apsūdzību pamata apcietināja, un tikai pēc kāda laika viņus attaisnoja. (Atklāsmes 11:7—9; 12:17.)
5. Kādi vārdi bieži ir uzmundrinājuši Jehovas kalpus?
5 Sātans ir licis lietā visus viņam pieejamos līdzekļus, lai apstādinātu sludināšanu, ko veic Kristus brāļi un viņu uzticamie biedri. Bet, kā liecina daudzi notikumi, ne draudi, ne iebiedēšana, ne vardarbība, ne cietumi, ne koncentrācijas nometnes, ne nāve — nekas nevar piespiest Jehovas lieciniekus klusēt. Tā tas ir bijis vienmēr. Neskaitāmas reizes Dieva kalpus ir uzmundrinājuši Elīsas vārdi: ”Nebīsties, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pie viņiem.” Viens no iemesliem, kāpēc to var teikt, ir tas, ka Dievam uzticīgo eņģeļu ir daudz vairāk nekā eņģeļu, kas seko Velnam. (2. Ķēniņu 6:16; Apustuļu darbi 5:27—32, 41, 42.)
Jehova svētī dedzīgus sludinātājus
6., 7. a) Kas tika darīts gadsimta sākumā, lai sludinātu labo vēsti? b) Kādas izmaiņas notika 1943. gadā?
6 Jehovas liecinieki 20. gadsimtā ir izmantojuši daudzus tehnikas sasniegumus, lai paplašinātu un paātrinātu sludināšanu, pirms nāk gals. Gans Rasels, pirmais Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības prezidents, 1914. gadā ieviesa kaut ko tam laikam ļoti progresīvu: astoņu stundu garajā uzvedumā ”Radīšanas fotodrāma” tika izmantoti diapozitīvi un kustīgi attēli, ko rādīja vienlaikus ar komentāriem par Bībeles tēmām, kuri tika atskaņoti uz patafona. Toreiz tas pārsteidza skatītājus daudzās zemēs. Vēlāk, 30. un 40. gados, Jehovas liecinieki sludināja pa mājām, izmantojot pārnēsājamus patafonus, uz kuriem tika atskaņotas otrā Sargtorņa biedrības prezidenta Dž. F. Raterforda runas par Bībeles tēmām.
7 Pēc tam, 1943. gadā, trešā Sargtorņa biedrības prezidenta Neitana Nora vadībā tika uzsākts vēl kāds drosmīgs pasākums: visās draudzēs tika organizētas skolas sludinātājiem. Bija paredzēts apmācīt Jehovas lieciniekus, lai viņi varētu sludināt pa mājām un mācīt cilvēkus paši, bez ierakstītu runu atskaņošanas. Pēc tam tika organizētas arī citas skolas, kurās mācījās misionāri, pilnas slodzes pionieri, draudžu vecākie un Sargtorņa biedrības filiāļu pārraugi. Ko šādi pasākumi ir devuši?
8. Kā izpaudās Jehovas liecinieku stiprā ticība 1943. gadā?
8 Toreiz, 1943. gadā, kad vēl plosījās Otrais pasaules karš, 54 zemēs bija tikai 129 000 aktīvu liecinieku. Tomēr viņi bija apņēmīgi un ticēja, ka piepildīsies Mateja 24:14 un tikai tad nāks gals. Viņi bija pārliecināti, ka vispirms Jehova liks izskanēt svarīgajai brīdinājuma vēstij un tikai tad norisināsies notikumi, kuru iznākums būs šīs ļaunās sistēmas bojāeja. (Mateja 24:21; Atklāsmes 16:16; 19:11—16, 19—21; 20:1—3.) Vai viņu darbs ir vainagojies panākumiem?
9. Kādi fakti liecina par sludināšanas panākumiem?
9 Pašlaik ir vismaz 13 tādas valstis, kurās ir vairāk nekā 100 000 aktīvu Jehovas liecinieku. Vairākās no šīm valstīm noteicošā ir katoļu baznīcas ietekme. Ir interesanti iepazīties ar statistikas datiem. Brazīlijā ir apmēram 450 000 labās vēsts sludinātāju un 1997. gadā vairāk nekā 1 200 000 cilvēku apmeklēja Kristus nāves atceres vakaru. Meksikā ir gandrīz 500 000 liecinieku un uz Atceres vakaru ieradās vairāk nekā 1 600 000 cilvēku. Citas katoļu zemes, ko var minēt, ir Itālija (ap 225 000 liecinieku), Francija (apmēram 125 000), Spānija (vairāk nekā 105 000) un Argentīna (vairāk nekā 115 000). Amerikas Savienotajās Valstīs, kur galvenās ir protestantisma, katolicisma un jūdaisma reliģijas, ir apmēram 975 000 liecinieku un vairāk nekā 2 000 000 cilvēku apmeklēja Atceres vakaru. Ir nepārprotami redzams, ka ļoti daudz cilvēku iznāk no lielās Bābeles, viltus reliģijas pasaules impērijas, atsakās no tās mīklainajām mācībām un pievēršas vienkāršajiem un drošajiem Dieva apsolījumiem par ’jaunām debesīm un jaunu zemi’. (2. Pētera 3:13; Jesajas 2:3, 4; 65:17; Atklāsmes 18:4, 5; 21:1—4.)
Pielāgošanās cilvēku vajadzībām
10. Kādā ziņā daudzviet ir mainījušies apstākļi?
10 Daudzus no tiem cilvēkiem, kas ar Jēzus Kristus starpniecību ir pievērsušies Jehovam, liecinieki ir satikuši, sludinot pa mājām. (Jāņa 3:16; Apustuļu darbi 20:20.) Taču tiek izmantoti arī citi sludināšanas paņēmieni. Apstākļi pasaulē ir mainījušies, un pašreizējās ekonomiskās situācijas dēļ daudzas sievietes ir sākušas strādāt ārpus mājām. Darba dienās mājās var sastapt ļoti maz cilvēku. Jehovas liecinieki ir pielāgojušies apstākļu maiņai. Tāpat kā Jēzus un viņa mācekļi pirmajā gadsimtā, Jehovas liecinieki sludina dažādās vietās un dažādos laikos, lai satiktu pēc iespējas vairāk cilvēku. (Mateja 5:1, 2; 9:35; Marka 6:34; 10:1; Apustuļu darbi 2:14; 17:16, 17.)
11. Kur un ar kādiem panākumiem mūsdienās sludina Jehovas liecinieki?
11 Jehovas liecinieki uzņemas iniciatīvu un neuzkrītoši sludina autostāvvietās, tirdzniecības centros, fabrikās, birojos, uzņēmumos, skolās, policijas iecirkņos, degvielas uzpildes stacijās, viesnīcās, restorānos un ielās. Viņi sludina visur, kur var satikt cilvēkus. Laikā, kad cilvēki ir satiekami mājās, Jehovas liecinieki viņus apmeklē tur. Šāda elastīga un praktiska pieeja ļauj izplatīt arvien vairāk bībeliskās literatūras. Tiek uzmeklēti pazemīgi cilvēki. Tiek uzsāktas jaunas Bībeles studijas. Vairāk nekā piecarpus miljoni labprātīgu sludinātāju ar dedzību dara visplašāko izglītošanas darbu, kāds jebkad ticis darīts cilvēces vēsturē. Vai arī tu esi viens no šiem sludinātājiem? (2. Korintiešiem 2:14—17; 3:5, 6.)
Kas Jehovas lieciniekus rosina sludināt
12. a) Kā Jehova māca savu tautu? b) Kas tiek panākts ar šādu mācīšanu?
12 Kā ar tikko minēto darbu ir saistīta debesu organizācija? Jesaja pravietoja: ”Visi tavi dēli būs tā Kunga mācīti un savā labsajūtā bagātīgi svētīti.” (Jesajas 54:13.) Jehova māca vispasaules brāļu saimi ar savas redzamās zemes organizācijas palīdzību Ķēniņvalsts zālēs un kopsanāksmēs. Tāpēc Jehovas kalpu starpā ir vienotība un miers. Jehovas mācības ir radījušas vienreizēju tautu, kuras locekļi ir iemācījušies mīlēt cits citu un savu tuvāko kā sevi pašu, viņi neienīst savu tuvāko, vienalga, kurā šīs nemierīgās un sašķeltās pasaules zemē viņi dzīvotu. (Mateja 22:36—40.)
13. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka sludināšana tiek vadīta ar eņģeļu starpniecību?
13 Mīlestība ir tā, kas mudina Jehovas lieciniekus sludināt, arī sastopoties ar apātiju un pieredzot vajāšanas. (1. Korintiešiem 13:1—8.) Viņi apzinās, ka šis darbs, kas glābj cilvēku dzīvības, tiek vadīts no debesīm, kā par to ir teikts Atklāsmes 14:6. Par ko eņģeļu vadībā tiek sludināts? ”Bīstieties Dievu un dodiet viņam godu, jo ir atnākusi viņa tiesas stunda; pielūdziet to, kas radījis debesi un zemi, jūŗu un ūdens avotus.” Ar Valstības vēsts sludināšanu tiek cildināts Jehovas vārds. Cilvēki tiek aicināti godāt Radītāju, Dievu, nevis cildināt kādu radījumu vai aklu evolūciju. Bet kāpēc sludināšana ir tik steidzams darbs? Tāpēc, ka ir pienākusi tiesas stunda, kad sodu saņems lielā Bābele un visas pārējās Sātana sistēmas sastāvdaļas. (Atklāsmes 14:7; 18:8—10.)
14. Kas piedalās plašajā sludināšanas darbā?
14 Neviens kristietis, kas sevi veltījis Dievam, nav atbrīvots no sludināšanas. Garīgi noskaņoti draudzes vecākie uzņemas vadību sludināšanā. Darbā ir aizņemti labi sagatavoti pionieri. Dedzīgi Valstības sludinātāji, vienalga, vai viņi var sludināt mēnesī tikai dažas stundas vai daudz stundu, izplata vēsti pa visu zemeslodi. (Mateja 28:19, 20; Ebrejiem 13:7, 17.)
15. Kas liecina par Jehovas liecinieku sludināšanas ietekmi uz cilvēkiem?
15 Vai pasaule ir pamanījusi šo darbu? Jā, ir pamanījusi, un viens no uzskatāmiem šī fakta apliecinājumiem ir tas, cik bieži Jehovas liecinieki tiek minēti televīzijas pārraidēs un laikrakstu slejās. Parasti tiek norādīts uz mūsu neatlaidību un apņēmību satikt visus cilvēkus. Kaut arī lielākā daļa cilvēku noraida vēsti un tās nesējus, viņi nevar nepamanīt mūsu dedzību un nepārtraukto darbību.
Dedzīga vēlēšanās liecināt līdz galam
16. Kādai jābūt mūsu nostājai neilgajā laikā, kas ir atlicis?
16 Mēs nezinām, cik ilgi vēl pastāvēs pašreizējā sistēma, un tas mums arī nav jāzina, ja vien motīvi, ar kādiem mēs kalpojam Jehovam, ir tīri. (Mateja 24:36; 1. Korintiešiem 13:1—3.) Bet to gan mēs zinām: lai varētu izpausties Jehovas mīlestība, spēks un taisnīgums, ”papriekš” jāsludina labā vēsts. (Marka 13:10.) Vienalga, cik gadu mēs būtu kvēli ilgojušies sagaidīt šīs ļaunās, netaisnīgās un nežēlīgās pasaules galu, mums jāīsteno sava veltīšanās ar dedzību, cik vien tas iespējams mūsu apstākļos. Ja cilvēks ir gados vai slimo, viņš tomēr var kalpot Jehovam ar tādu pašu dedzību, kāda viņam bija laikā, kad viņš vēl bija jauns un vesels. Varbūt viņš vairs nespēj pavadīt kalpošanā tik daudz laika kā agrāk, taču viņa slavas upuris Jehovam var būt tikpat labs kā iepriekš. (Ebrejiem 13:15.)
17. Kāds uzmundrinošs gadījums var mums visiem palīdzēt?
17 Tāpēc mums visiem — gan jauniem, gan veciem — jābūt dedzīgiem un jādalās iepriecinošajā vēstī par jauno pasauli ar katru, ko mēs satiekam. Rīkosimies tāpat, kā rīkojās kāda septiņus gadus veca kautrīga meitene Austrālijā, kad viņa kopā ar savu māti reiz bija aizgājusi uz veikalu. Ķēniņvalsts zālē šī meitene bija dzirdējusi, ka ir ļoti svarīgi, lai visi sludinātu, tāpēc viņa ielika somā divas brošūras par Bībeli. Kamēr māte stāvēja pie letes, meitene pazuda. Pēc brīža māte atrada meitu piedāvājam brošūru kādai sievietei. Māte grasījās atvainoties sievietei par neērtībām, ko bija sagādājusi viņas meita. Bet šī sieviete labprāt bija paņēmusi brošūru. Palikusi vienatnē ar savu meitu, māte jautāja, kā viņa bija sadūšojusies sākt sarunu ar svešu cilvēku. ”Es sev teicu: ”Uzmanību! Gatavību! Starts!” Un tad es gāju viņai klāt.”
18. Kādu priekšzīmīgu nostāju mēs varam izveidot?
18 Mums visiem ir vajadzīga tāda nostāja, kāda bija šai meitenei Austrālijā. Tas mums ir īpaši nepieciešams, lai varētu sākt sarunu par labo vēsti ar svešiem cilvēkiem vai varas pārstāvjiem. Mēs, iespējams, baidāmies tikt atraidīti. Bet neaizmirsīsim vārdus, ko teica Jēzus: ”Nerūpējieties par to, kā jūs sevi aizstāvēsit jeb ko teiksit, jo Svētais Gars jūs mācīs tai brīdī, ko jums būs runāt.” (Lūkas 12:11, 12.)
19. Kāda ir jūsu attieksme pret kalpošanu?
19 Tāpēc paļausimies uz Dieva gara palīdzību un centīsimies laipni uzsākt ar cilvēkiem sarunas par labo vēsti. Miljoniem cilvēku paļaujas uz sev līdzīgiem mirstīgiem cilvēkiem, kas bieži vien nav uzticības vērti. Mēs paļaujamies uz Jehovu un viņa debesu organizāciju — Jēzu Kristu, svētajiem eņģeļiem un augšā celtajiem svaidītajiem kristiešiem, kas visi dzīvos mūžīgi. Tāpēc vienmēr atcerēsimies: ”To, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pie viņiem.” (2. Ķēniņu 6:16.)
[Zemsvītras piezīmes]
a Par līdzīgiem gadījumiem var lasīt 1994. gada Jehovas liecinieku gadagrāmatā (angļu val.), 217.—220. lpp.
Kā jūs atbildētu?
◻ Kāda ir bijusi Dieva debesu organizācijas nozīme Jehovas tautas pastāvēšanā?
◻ Kādi politiski un reliģiski spēki ir uzbrukuši Jehovas lieciniekiem 20. gadsimtā?
◻ Kā Jehovas liecinieki savā kalpošanā ir pielāgojušies vajadzībām, kas raksturīgas mūsu laikam?
◻ Kas jūs mudina sludināt?
[Attēls 17. lpp.]
Henrika Žūra
[Attēli 18. lpp.]
Japāna
Martinika
ASV
Kenija
ASV
Lai satiktu cilvēkus, Jehovas liecinieki sludina dažādās vietās un dažādos laikos
[Attēls 20. lpp.]
Mūsu gadsimta pirmajā pusē Valstības sludināšanā tika izmantoti patafoni