Paredzējums piepildās: viss tiek darīts jauns

”Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: ”Redzi, visu es daru jaunu.” Tad viņš teica: ”Raksti! Jo šie vārdi ir neapšaubāmi un patiesi.”” (ATKLĀSMES 21:5)

1., 2. Kāpēc daudzi cilvēki pat nemēģina uzminēt, kas gaidāms nākotnē?

”KURŠ gan zina, ko nesīs nākotne?” Varbūt arī jūs kādreiz esat teicis vai nodomājis kaut ko tamlīdzīgu. Nav grūti saprast, kāpēc cilvēki bieži vien pat nemēģina minēt, kas gaidāms nākotnē, un neuzticas tiem, kas pašpārliecināti apgalvo, ka varot to paredzēt. Cilvēki gluži vienkārši nespēj precīzi paredzēt, kas notiks pēc vairākiem mēnešiem vai gadiem.

² Žurnāla Forbes ASAP numurā, kas bija veltīts laika tēmai, televīzijas pārraižu vadītājs Roberts Kringlijs rakstīja: ”Laiks galu galā piemāna mūs visus, bet neviens no tā necieš tik ļoti kā prognozētāji. Mēģinājumi uzminēt nākotni ir spēle, kurā mēs gandrīz vienmēr zaudējam. [..] Un tomēr tā saucamie eksperti turpina izteikt paredzējumus.”

3., 4. a) Kādas cerības daļai cilvēku saistās ar jauno tūkstošgadi? b) Kāds reālistisks viedoklis par nākotni ir citiem cilvēkiem?

³ Varbūt jūs esat pamanījis, ka tagad, kad tik daudz uzmanības ir pievērsts jaunajai tūkstošgadei, cilvēki daudz biežāk domā par nākotni. Pagājušā gada sākumā žurnālā Maclean’s bija teikts: ”Lielākajai daļai kanādiešu 2000. gads var izrādīties tikai kārtējais kalendāra gads, bet tas var arī iezīmēt patiesi jaunu sākumu.” Jorkas universitātes profesors Kriss Dūdnijs minēja vienu iemeslu, kas, viņaprāt, var viest cilvēkos optimismu: ”Tūkstošgades mija nozīmēs, ka aiz muguras ir palicis patiešām briesmīgs gadsimts.”

⁴ Vai tas nenozīmē uzdot vēlamo par esošo? Kā noskaidrojās kādā Kanādā veiktā aptaujā, tikai 22 procenti aptaujāto ”tic, ka 2000. gadā cilvēcei sāksies jauns laikmets”. Gandrīz puse aptaujāto ”gaida jaunu pasaules mēroga konfliktu” — pasaules karu — tuvāko 50 gadu laikā. Lielākā daļa cilvēku apzinās, ka jauna tūkstošgade neatrisinās mūsu problēmas un nepadarīs visu jaunu. Sers Maikls Atija, bijušais Britu karaliskās biedrības prezidents, rakstīja: ”Pārmaiņu straujums.. nozīmē, ka divdesmit pirmajā gadsimtā visa civilizētā pasaule saskarsies ar ļoti grūti risināmiem uzdevumiem. Jau tagad pastāv tādas problēmas kā iedzīvotāju skaita pieaugums, dabas resursu izsīkums, apkārtējās vides piesārņojums un plaši izplatītā nabadzība, un tas viss prasa tūlītēju rīcību.”

 5. Kur mēs varam atrast drošas ziņas par nākotni?

⁵ Varbūt jūs teiksiet: ”Cilvēki tik un tā nevar paredzēt nākotni — vai tad nebūtu labāk vienkārši nedomāt par to?” Nē, tas nebūtu labāk. Taisnība, cilvēki nespēj precīzi paredzēt nākotnes notikumus, bet tas vēl nenozīmē, ka to nespēj neviens cits. Mums tikai jānoskaidro, kurš to spēj, un jāpadomā, vai mums ir iemesls būt optimistiem. Pārliecinošas atbildes uz šiem jautājumiem sniedz četri konkrēti pravietojumi. Tie ir atrodami Bībelē — grāmatā, kas ir visizplatītākā un visvairāk lasītā, bet vienlaikus arī visbiežāk pārprastā un ignorētā grāmata pasaulē. Lai kādās domās jūs būtu par Bībeli un lai cik lielas būtu jūsu zināšanas par to, ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību šiem četriem nozīmīgajiem paredzējumiem. Tajos par nākotni ir runāts ar optimismu. Turklāt šajos četros pravietojumos ir pastāstīts, kāda var būt jūsu un jums tuvo cilvēku nākotne.

6., 7. Kad pravietoja Jesaja, un kā viņa pravietojumi piepildījās?

⁶ Pirmais no tiem ir lasāms Jesajas grāmatas 65. nodaļā. Lasot šo pravietojumu, ir labi zināt kontekstu — kad tas ir uzrakstīts un par kādu situāciju tajā ir runa. Dieva pravietis Jesaja, kas rakstīja šos vārdus, dzīvoja vairāk nekā simt gadu pirms Jūdejas valsts bojāejas. Šī valsts gāja bojā, kad Jehova pārstāja aizsargāt neuzticīgos ebrejus un ļāva babiloniešiem izpostīt Jeruzalemi un aizvest tās iedzīvotājus trimdā. Tas notika vairāk nekā simt gadu pēc tam, kad Jesaja to bija paredzējis. (2. Laiku 36:15—21.)

⁷ Lai vēsturisko notikumu fons būtu vēl skaidrāks, jāatgādina, ka Jesaja, Dieva iedvesmots, paredzēja toreiz vēl nedzimušā persieša, vēlākā Babilonas iekarotāja, vārdu — Kīrs. (Jesajas 45:1.) Kīrs izdarīja visu, lai 537. gadā pirms mūsu ēras ebreji varētu atgriezties dzimtenē. Lai cik tas būtu pārsteidzoši, Jesaja jau iepriekš bija paredzējis šo atgriešanos, un par to var lasīt viņa grāmatas 65. nodaļā. Jesaja pievērsa galveno uzmanību tam, kas izraēliešus gaida pēc atgriešanās dzimtenē.

 8. Kādu nākotni pravietoja Jesaja, un kādi vārdi mūs var sevišķi interesēt?

⁸ Jesajas 65:17—19 ir teikts: ”Redzi, Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs un tās nevienam vairs nenāks prātā. Bet priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai. Un Es pats priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par savu tautu. Tur vairs nedzirdēs raudāšanu nedz sāpju kliedzienus.” Kā redzams, Jesaja aprakstīja apstākļus, kas būs daudz labāki par tiem, kādus ebreji pieredzēja Babilonā. Viņš rakstīja par prieku un līksmību. Pievērsiet uzmanību vārdiem ”jaunas debesis un jaunu zemi”. Šī ir pirmā no četrām reizēm, kad minētā frāze sastopama Bībelē, un šīm četrām Bībeles vietām var būt tiešs sakars ar mūsu nākotni — tajās paredzēts, kāda šī nākotne var būt.

 9. Kā Jesajas 65:17—19 piepildījās ebreju tautas vēsturē?

⁹ Vārdi, kas lasāmi Jesajas 65:17—19, pirmo reizi piepildījās, kad senie ebreji atgriezās mājup un apmetās uz dzīvi savā dzimtenē, kur viņi atjaunoja tīro pielūgsmi, — tieši tā, kā bija paredzējis Jesaja. (Ezras 1:1—4; 3:1—4.) Pats par sevi saprotams, ka viņi atgriezās dzimtenē tepat uz Zemes, nevis kādā citā Visuma vietā. Skaidrība par šo jautājumu mums palīdz saprast, ko Jesaja domāja, minēdams jaunas debesis un jaunu zemi. Mums nav jānododas minējumiem, ko nozīmē Nostradama vai citu pareģu neskaidrie paredzējumi. To, ko Jesaja gribēja teikt, var izsecināt no pašas Bībeles.

10. Ko nozīmē Jesajas pravietotā jaunā ”zeme”?

¹⁰ Bībelē ar vārdu ”zeme” ne vienmēr ir apzīmēta zemeslode. Piemēram, 96. psalma 1. pantā ir teikts: ”Dziediet tam Kungam, visa pasaule [burtiski — ”zeme”]!” Protams, mūsu planēta — sauszeme un okeāni — nevar dziedāt. Toties cilvēki to var. Tātad 96. psalma 1. pantā ir runāts par cilvēkiem, kas dzīvo uz zemes.a Bet Jesajas 65:17 ir minētas arī ”jaunas debesis”. Ja ”zeme” nozīmēja jaunu sabiedrību, kas veidojās no tiem ebrejiem, kuri bija atgriezušies savā zemē, tad kas bija ”jaunās debesis”?

11. Uz ko tika norādīts ar vārdiem ”jaunas debesis”?

¹¹ Maklintoka un Stronga enciklopēdijā ir teikts: ”Lai kādā vietā risinātos pravietiska redzējuma darbība, debesis apzīmē.. visas valdošās varas.., kas ir augstākas par saviem padotajiem un valda pār tiem, tāpat kā īstās debesis ir augstākas par zemi un valda pār to.” Runājot par izteicienu ”debesis un zeme”, enciklopēdijā atzīmēts, ka ”pravietiskā valodā šī frāze norāda uz dažādu kārtu personu politisko stāvokli. Debesis ir tie, kam pieder suverenitāte; zeme ir tie, kas viņiem pakļauti, — cilvēki, pār kuriem kāds valda.” (Cyclopædia of Biblical, Theological, and Ecclesiastical Literature.)

12. Kā ebreju tautas vēsturē piepildījās pravietojums par ”jaunām debesīm un jaunu zemi”?

¹² Kad ebreji atgriezās no Babilonas, tika izveidota pavisam jauna iekārta. Viņiem bija jauni valdnieki. Ķēniņa Dāvida pēctecis Zerubābels bija pārvaldnieks, un Jozua bija augstais priesteris. (Hagaja 1:1, 12; 2:21; Cakarijas 6:11.) Šie valdnieki bija ”jaunās debesis”. Pār ko viņi valdīja? ”Jaunās debesis” valdīja pār ”jaunu zemi” — attīrītu sabiedrību, kuras locekļi bija atgriezušies savā zemē, lai no jauna uzceltu Jeruzalemi un tās templi, kurā varētu pielūgt Jehovu. Tātad šādā nozīmē tolaik, kad ebreji atkal dzīvoja savā dzimtenē, bija radušās ”jaunas debesis un jauna zeme”.

13., 14. a) Kur vēl Bībelē ir lietoti vārdi ”jaunas debesis un jauna zeme”? b) Kāpēc Pētera pravietojums ir ievērības cienīgs tieši mūsdienās?

¹³ Ir svarīgi nepalaist garām pašu būtiskāko. Šī nav vingrināšanās Bībeles interpretācijā vai tālas vēstures pētīšana. To var redzēt, pievēršot uzmanību vēl vienai vietai, kur Bībelē atrodami vārdi ”jaunas debesis un jauna zeme”. Otrās Pētera vēstules 3. nodaļa, kur lasāmi šie vārdi, palīdz saprast, ka tie ir saistīti ar mūsu nākotni.

¹⁴ Pēteris rakstīja savu vēstuli vairāk nekā 500 gadu pēc tam, kad ebreji bija atgriezušies dzimtenē. Būdams viens no Jēzus apustuļiem, Pēteris rakstīja Kristus — 2. Pētera 3:2 minētā ”Kunga” — sekotājiem. Šīs pašas nodaļas 4. pantā ir pieminēta Jēzus ”apsolītā atnākšana” jeb klātbūtne, kas nozīmē, ka šis pravietojums vistiešākajā veidā attiecas uz mūsdienām. Liels daudzums faktu liecina, ka kopš Pirmā pasaules kara sākuma turpinās Jēzus klātbūtne, proti, viņam pieder valdnieka vara Dieva debesu Valstībā. (Atklāsmes 6:1—8; 11:15, 18.) Šis apstāklis iegūst īpašu nozīmi, ja ņemam vērā kaut ko citu, ko Pēteris paredzēja savas vēstules 3. nodaļā.

15. Kā piepildās Pētera pravietojums par ”jaunām debesīm”?

¹⁵ ”Mēs gaidām pēc viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo,” ir sacīts 2. Pētera 3:13. Iespējams, jūs jau zināt, ka Jēzus ir galvenais valdnieks ”jaunajās debesīs”. (Lūkas 1:32, 33.) No citiem Bībeles pantiem ir redzams, ka viņš nevalda viens pats. Jēzus apsolīja, ka debesīs nonāks arī apustuļi un citi. Vēstulē ebrejiem apustulis Pāvils rakstīja, ka viņi ir ”debesu aicinājuma dalībnieki”. Jēzus teica, ka tie, kas pieder pie šīs grupas, debesīs kopā ar viņu sēdēs troņos. (Ebrejiem 3:1; Mateja 19:28; Lūkas 22:28—30; Jāņa 14:2, 3.) Tātad debesīs kopā ar Jēzu valdīs arī citi, kas piederēs pie ”jaunajām debesīm”. Bet kas ir ”jaunā zeme”, par ko runāja Pēteris?

16. Kāda ”jauna zeme” pastāv jau tagad?

¹⁶ Tāpat kā pravietojuma piepildījums senatnē, kad ebreji atgriezās savā dzimtenē, arī 2. Pētera 3:13 pašreizējais piepildījums ir saistīts ar cilvēkiem, kas pakļaujas ”jauno debesu” varai. Vairāki miljoni cilvēku mūsdienās ar prieku pakļaujas šai varai. Viņi izmanto tās piedāvāto izglītības programmu un cenšas dzīvot saskaņā ar tās likumiem, kas izklāstīti Bībelē. (Jesajas 54:13.) Šie cilvēki ir ”jaunas zemes” pamats — viņi veido pasaules mēroga sabiedrību, pie kuras pieder visu tautību un rasu cilvēki, kas runā visdažādākajās valodās, un viņi visi sadarbojas un pakļaujas tagad valdošajam Ķēniņam, Jēzum Kristum. Arī jūs varat būt viens no viņiem. (Mihas 4:1—4.)

17., 18. Kāpēc 2. Pētera 3:13 ļauj raudzīties nākotnē ar cerībām?

¹⁷ Nedomājiet, ka tas jau ir viss un ka neko sīkāk par nākotni mēs nevaram uzzināt. Nedaudz iedziļinoties Otrās Pētera vēstules 3. nodaļā, var saprast, ka nākotnē ir gaidāmas lielas pārmaiņas. 5. un 6. pantā Pēteris raksta par Noas laika plūdiem, kuros gāja bojā tālaika ļaunā pasaule. 7. pantā viņš norāda, ka ”tagadējās debesis un tagadējo zemi” — gan valdības, gan ļaužu masas — gaida ”bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas diena”. Tas nozīmē, ka vārdi ”tagadējās debesis un tagadējā zeme” attiecas nevis uz zemeslodi, bet uz cilvēkiem un viņu valdībām.

¹⁸ Tālāk Pēteris paskaidro, ka Jehovas dienā notiks liela mēroga attīrīšana, lai būtu iespējams izveidot ”jaunas debesis un jaunu zemi”, par kurām runāts 13. pantā. Pievērsiet uzmanību šī panta pēdējiem vārdiem — ”kur taisnība mājo”. Vai gan tas nenozīmē, ka mūs gaida nopietnas izmaiņas uz labo pusi? Vai tas neliek domāt par laiku, kad viss tiešām būs kļuvis jauns, par laiku, kad cilvēkiem dzīve sagādās daudz lielāku prieku nekā tagad? Ja jūs varat to iztēloties, tad jums ir sapratne par Bībeles paredzējumiem — kaut kas tāds, kas ir tikai nedaudziem.

19. Kādā kontekstā ”jaunas debesis un jauna zeme” tiek minētas Atklāsmes grāmatā?

¹⁹ Bet arī tas vēl nav viss. Mēs aplūkojām Jesajas grāmatas 65. nodaļu un Otrās Pētera vēstules 3. nodaļu, kur atrodami vārdi ”jaunas debesis un jauna zeme”. Tagad pievērsīsim uzmanību Atklāsmes grāmatas 21. nodaļai, kur vēlreiz parādās minētais izteiciens. Arī šajā gadījumā ir jāņem vērā konteksts. Divas nodaļas iepriekš, Atklāsmes grāmatas 19. nodaļā, spilgtā, simboliskā valodā ir aprakstīts kāds karš. Tas nav karš starp naidīgām valstīm. Šajā karā vienā no pusēm karo ”Dieva vārds” — šis tituls, kā jūs droši vien saprotat, pieder Jēzum Kristum. (Jāņa 1:1, 14.) Viņš atrodas debesīs un parādībā ir redzams kopā ar debesu karapulkiem. Pret ko viņi karo? Nodaļā ir minēti ”ķēniņi”, ”virsnieki”, kā arī dažādu kārtu cilvēki — ”mazie un lielie”. Šī kauja notiks gaidāmajā Jehovas dienā, kad tiks iznīcināts ļaunums. (2. Tesaloniķiešiem 1:6—10.) Savukārt Atklāsmes grāmatas 20. nodaļa sākas ar stāstījumu par to, kā padara nekaitīgu ”veco čūsku, kas ir velns un sātāns”. Minētie notikumi palīdz labāk saprast Atklāsmes grāmatas 21. nodaļu.

20. Uz kādām būtiskām izmaiņām norādīts Atklāsmes 21:1?

²⁰ Apustulis Jānis iesāk šo nodaļu ar saviļņojošiem vārdiem: ”Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūŗas vairs nav.” Ņemot vērā to, ko noskaidrojām, pētot Jesajas grāmatas 65. nodaļu un Otrās Pētera vēstules 3. nodaļu, mēs varam būt pārliecināti, ka te nav runa par burtisko debesu, mūsu planētas un tās ūdeņu aizstāšanu ar jauniem. Kā redzams no iepriekšējām nodaļām, likvidēti tiks ļaunie cilvēki un viņu valdības, arī neredzamais valdnieks Sātans. Tātad šeit ir apsolīta jauna iekārta, pie kuras piederēs cilvēki, kas dzīvos uz Zemes.

21., 22. Par kādām svētībām raksta Jānis, un ko nozīmē tas, ka Dievs nožāvēs visas asaras?

²¹ Par to var pārliecināties, lasot šo brīnišķīgo pravietojumu tālāk. 3. panta beigās ir runāts par laiku, kad Dievs būs ar cilvēkiem, tas ir, pievērsīs uzmanību tiem, kas pilda viņa gribu, un parādīs tiem savu labvēlību. (Ecēhiēla 43:7.) Jānis turpina 4. un 5. pantā: ””Viņš [Jehova] nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: ”Redzi, visu es daru jaunu.” Tad viņš teica: ”Raksti! Jo šie vārdi ir neapšaubāmi un patiesi.”” Kāds uzmundrinošs pravietojums!

²² Padomājiet, ko nozīmē šis Bībeles paredzējums. Dievs ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm”. Te noteikti nav runa par asarām, kas vajadzīgas mūsu acīm, lai tās mitrinātu, vai par prieka asarām. Dievs nožāvēs tās asaras, kuru cēlonis ir ciešanas, bēdas, vilšanās, sāpīgi pārdzīvojumi un mokas. Tas ir skaidri saprotams, jo Dieva brīnišķīgais solījums nožāvēt asaras ir saistīts ar to, ka ”nāves, bēdu, vaidu un sāpju vairs nebūs”. (Jāņa 11:35.)

23. Ar kādu nelaimju likvidēšanu būs saistīts Jāņa pravietojuma piepildījums?

²³ Vai gan tas nepierāda, ka būs likvidēts vēzis, insults, infarkts un pat nāve? Kuram gan no mums kāds tuvs cilvēks nav miris slimības dēļ vai gājis bojā nelaimes gadījumā? Dievs apsola, ka nāves vairs nebūs, un tas nozīmē, ka neviens bērns tajā laikā nepiedzims tikai tāpēc, lai kļūtu pieaudzis, novecotu un beigu beigās nomirtu. Šis pravietojums nozīmē arī to, ka vairs nebūs Alcheimera slimības, osteoporozes, fibromiomas, glaukomas un pat kataraktas, ar ko tik bieži slimo padzīvojuši cilvēki.

24. Kādas svētības cilvēkiem nodrošinās ”jaunas debesis un jauna zeme”, un kas tiks apskatīts nākamajā rakstā?

²⁴ Jūs, bez šaubām, piekritīsiet, ka bēdas un vaidi mazinātos, ja tiktu likvidēta nāve, vecums un slimības. Bet ko lai saka par galēju nabadzību, cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem, par apspiešanu un diskrimināciju cilvēku izcelsmes vai ādas krāsas dēļ? Ja tas viss turpinātos tāpat kā līdz šim, tad bēdas un vaidi nemitētos. Kad pastāvēs ”jaunas debesis un jauna zeme”, būs darīts gals pilnīgi visam, kas mūsdienās sagādā cilvēkiem ciešanas. Bībelē patiešām ir paredzētas ļoti nopietnas pārmaiņas. Tā mēs esam apskatījuši trīs no četrām vietām, kur Bībelē ir minētas ”jaunas debesis un jauna zeme”. Tie panti, kurus mēs vēl neesam apskatījuši, ir cieši saistīti ar iepriekš minētajiem un skaidri parāda, kāpēc mums uzmanīgi jāgaida, kad un kā Dievs izpildīs solījumu ”visu darīt jaunu”. Nākamajā rakstā būs apskatīts šis pravietojums un tas, kā šī pravietojuma piepildīšanās mums var nodrošināt laimīgu nākotni.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kādās trīs vietās Bībelē ir minētas ”jaunas debesis un jauna zeme”?

• Kā pravietojums par ”jaunām debesīm un jaunu zemi” piepildījās ebreju tautas vēsturē?

• Ko nozīmē Pētera pravietojums par ”jaunām debesīm un jaunu zemi”?

• Kāda brīnišķīga nākotne cilvēkiem tiek solīta Atklāsmes grāmatas 21. nodaļā?

[Attēls 10. lpp.]

Saskaņā ar Jehovas pravietojumu, Kīrs izdarīja visu, lai 537. gadā pirms mūsu ēras ebreji varētu atgriezties savā dzimtenē