Lasītāju jautājumi
Vai Jēzus tagad zina Harmagedona laiku?
Šķiet, ir visai saprātīgi domāt, ka viņš to zina.
Kāds varētu brīnīties, kāpēc šāds jautājums vispār rodas. Droši vien tā iemesls ir Jēzus izteikums, kas lasāms Mateja 24:36: ”Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.” Ievēro vārdus ”ne Dēls”.
Šis pants pieder pie Jēzus atbildes uz apustuļu jautājumu: ”Kad šīs lietas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (Mateja 24:3.) Savā tagad slavenajā pravietojumā par pierādījumiem, kas veido šo ’zīmi’, Jēzus paredzēja uz Zemes karus, badu, zemestrīces, patieso kristiešu vajāšanu un citus notikumus, kuri norādītu uz viņa klātbūtni. Pēc minētās zīmes viņa sekotāji varētu noteikt, ka gals ir tuvu. Lai ilustrētu šo tuvumu, Jēzus minēja laiku, kad vīģei sāk parādīties lapas: tas liecina par drīzu vasaru. Viņš piebilda: ”Tā arīdzan jūs, kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka viņš ir tuvu priekš durvīm.” (Mateja 24:33.)
Taču Jēzus nepateica precīzi, kad nāks gals. Nē, viņš sacīja to, ko mēs lasījām Mateja 24:36. Līdzīgi šis pants skan Bībeles izdevumā New World Translation of the Holy Scriptures, kā arī daudzos citos mūsdienu Bībeles izdevumos. Tomēr dažos senākos tulkojumos nav ietverti vārdi ”ne Dēls”.
Piemēram, katoļu Douay Version ir teikts: ”Bet par to dienu un stundu neviens nezina, arī debesu eņģeļi ne, bet Tēvs vien.” King James Version lasāms apmēram tas pats. (Skatīt arī latviešu valodas Bībeles 1926. gada izdevumu.) Kāpēc ir izlaisti vārdi ”ne Dēls”, kaut gan tie ir atrodami Marka 13:32? Tāpēc, ka 17. gadsimta sākumā, kad minētie divi tulkojumi tika gatavoti, tulkotāju izmantotajos manuskriptos nebija šī izteikuma. Bet kopš tā laika ir atklāti daudzi senāki manuskripti grieķu valodā. Tie ir tapuši krietni mazāku laiku pēc Mateja sākotnējā teksta sarakstīšanas, un tajos Mateja 24:36 ir atrodami vārdi ”ne Dēls”.
Interesants fakts: katoļu Jerusalem Bible šie vārdi ir iekļauti, bet zemsvītras piezīmē sacīts, ka latīņu Vulgātā minētais izteikums ir izlaists ”acīmredzot teoloģisku iemeslu dēļ”. Nu protams! Tulkotāji vai pārrakstītāji, kas ticēja trīsvienībai, varēja just kārdinājumu izlaist vārdus, kuri norādīja, ka Jēzum nebija tādu zināšanu, kādas bija viņa Tēvam. Kā Jēzus varētu nezināt kādu faktu, ja gan viņš, gan viņa Tēvs būtu trīsvienīga Dieva daļas?
Arī B. M. Mecgera darbā A Textual Commentary on the Greek New Testament ir teikts: ”Vārdu ”ne Dēls” nav lielākajā daļā liecību [manuskriptu] par Mateja evaņģēliju, arī vēlākajā Bizantijas tekstā. Savukārt labākajos Aleksandrijas, Rietumu un Cēzara tekstu paraugos šie vārdi ir ietverti. Vairāk ticams, ka šie vārdi ir izlaisti to radīto doktrinālo grūtību dēļ, nevis vienādības dēļ pievienoti” Marka 13:32. (Kursīvs mūsu.)
Šie ’labākie’ no agrīnajiem manuskriptiem atbalsta teksta variantu, kas atspoguļo saprātīgu pakāpeniskumu zināšanās. Eņģeļi nezināja stundu, kad nāks gals; to nezināja arī Dēls; to zināja vienīgi Tēvs. Un tas saskan ar Mateja 20:23 atrodamajiem Jēzus vārdiem: viņš atzina, ka viņam nebija tiesību piešķirt ievērojamu stāvokli Ķēniņvalstī, turpretī Tēvam tādas tiesības bija.
Tātad paša Jēzus teiktais rāda, ka uz Zemes viņš nezināja ’pasaules gala’ datumu. Vai kopš tā laika viņš to ir uzzinājis?
Atklāsmes 6:2 ir aprakstīts Jēzus, kas sēž baltā zirgā un jāj, ”uzvarēdams un lai uzvarētu”. Viņam seko jātnieki, kas pārstāv karus, badu un nelaimes — to visu mēs esam pieredzējuši kopš 1. pasaules kara sākuma 1914. gadā. Jehovas liecinieki tic, ka 1914. gadā Jēzus tika kronēts par Dieva debesu Ķēniņvalsts Ķēniņu, kas drīzumā vadīs cīņu pret ļaunumu uz Zemes. (Atklāsmes 6:3—8; 19:11—16.) Tā kā Jēzus tagad ir pilnvarots būt par to, kas uzvar Dieva vārdā, šķiet saprātīgi domāt, ka Tēvs viņam ir darījis zināmu, kad nāks gals — kad viņš pilnībā ’uzvarēs’.
Mums šeit, uz Zemes, nav atklāts šis datums, tāpēc uz mums joprojām attiecas Jēzus vārdi: ”Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir. [..] ..ko es jums saku, to es saku visiem. Esiet nomodā!” (Marka 13:33—37.)