Saglabājiet

Kā pieņemt lēmumu jautājumā par asins frakcijām un medicīniskām procedūrām, kas saistītas ar paša pacienta asins izmantošanu

Bībelē kristiešiem ir pavēlēts, lai viņi ”sargās.. no asinīm”. (Ap. d. 15:20; 21:25.) Tāpēc Jehovas liecinieki nepiekrīt pilnasins un četru galveno asins komponentu (t.i., eritrocītu, leikocītu, trombocītu un plazmas) pārliešanai un arī paši nenodod savas asinis pārliešanai un neļauj tās uzglabāt šādam nolūkam. (3. Moz. 17:13, 14; Ap. d. 15:28, 29.)

Kas ir asins frakcijas, un kāpēc jautājums par to izmantošanu katram kristietim jāizlemj pašam?

Asins frakcijas ir sīkākas asins sastāvdaļas, ko iegūst no galvenajiem asins komponentiem. Piemēram, plazmu, kas ir viens no četriem galvenajiem asins komponentiem, var sadalīt šādās sastāvdaļās: ūdens (aptuveni 91 procents); olbaltumvielas, kā albumīni, globulīni un fibrinogēns (aptuveni 7 procenti); citas vielas, piemēram, barības vielas, hormoni, gāzes, vitamīni, vielmaiņas galaprodukti un elektrolīti (aptuveni 1,5 procenti).

Vai pavēle sargāties jeb atturēties no asinīm attiecas arī uz asins frakcijām? To nevar kategoriski apgalvot. Bībelē par šīm frakcijām nav doti konkrēti norādījumi.a Protams, daudzos gadījumos frakcijas ir iegūtas no donoru asinīm, kas ir savāktas medicīniskiem mērķiem. Katram kristietim, vadoties pēc savas sirdsapziņas, jāizlemj, vai viņš piekritīs vai atteiksies ārstēšanās gaitā lietot šīs vielas.

Pieņemot šos lēmumus, apdomājiet šādus jautājumus: vai es saprotu, ka atteikšanās no visām asins frakcijām nozīmē, ka es neesmu ar mieru lietot arī noteiktus pretvīrusu medikamentus un preparātus, kas veicina asins recēšanu, un vēl citas zāles? Vai es pratīšu ārstam paskaidrot, kāpēc es atsakos no noteiktām asins frakcijām vai arī piekrītu to lietošanai?

Kāpēc lēmums par dažām medicīniskām procedūrām, kas saistītas ar paša pacienta asiņu izmantošanu, ir personiskas dabas jautājums?

Kā jau minēts, kristieši nenodod asinis un neļauj uzglabāt savas asinis pārliešanas nolūkos, taču dažas medicīniskas procedūras un testi, kas saistīti ar asinīm, nav tik skaidrā pretrunā Bībeles principiem. Tāpēc katram pašam pēc savas sirdsapziņas jāizlemj, vai viņam ir vai nav pieņemamas noteiktas medicīniskas procedūras, kurās tiek izmantotas viņa asinis.

Pieņemot lēmumus šajā jomā, apdomājiet šādus jautājumus: ja daļa manu asiņu tiks izvadītas ārpus mana organisma un asins plūsma varbūt pat uz brīdi tiks pārtraukta, vai sirdsapziņa man ļaus joprojām uzskatīt šīs asinis par daļu no sevis un tātad neprasīs, lai tās tiktu ”izlietas zemē”? (5. Moz. 12:23, 24.) Vai mana pēc Bībeles mācītā sirdsapziņa kļūs nemierīga, ja medicīniskas procedūras laikā daļa manu asiņu tiks paņemtas no mana organisma, apstrādātas un pēc tam ievadītas atpakaļ? Vai es apzinos, ka, atsakoties no visām medicīniskajām procedūrām, kas saistītas ar manu asiņu lietošanu, es atsakos arī no hemodialīzes un mākslīgās asinsrites aparāta izmantošanas? Vai pirms lēmuma pieņemšanas es ar lūgšanām esmu pārdomājis šo jautājumu?b

Kādi ir mani personiskie lēmumi?

Pārdomājiet jautājumus, kas norādīti tabulās divās nākamajās lappusēs. 1. tabulā uzskaitītas vairākas asins frakcijas un minēti daži to iespējamie izmantojumi medicīnā. Atzīmējiet, kāds ir jūsu lēmums attiecībā uz to, vai jūs piekrītat šo frakciju izmantošanai vai atsakāties no tās. 2. tabulā uzskaitītas vairākas medicīniskas procedūras, kurās tiek izmantotas paša pacienta asinis. Atzīmējiet, kāds ir jūsu lēmums attiecībā uz to, vai jūs piekrītat šīm procedūrām vai atsakāties no tām. Šīs tabulas nav juridiski dokumenti, bet jūs varat tās izmantot, aizpildot savu veselības aprūpes direktīvu/pilnvaru.

Šie lēmumi katram jāpieņem pašam, vadoties pēc savas, nevis pēc kāda cita sirdsapziņas. Neviens arī nedrīkst kritizēt citu kristiešu lēmumus. Šajos jautājumos ”ikkatram jānes sava paša nasta”, pašam atbildot par sevi. (Gal. 6:4, 5.)

[Zemsvītras piezīmes]