uz Dieva apsolīto jauno pasauli un to laiku, kad ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.) Katrā ziņā, ja šķiet, ka negatīvās izjūtas ir kaut kas krietni nopietnāks nekā pārejoša nomāktība, būtu prātīgi griezties pēc medicīniskas palīdzības. (Mateja 9:12.) Svarīgi ir rūpēties arī par savām fiziskajām vajadzībām. Veselīgs uzturs un mērena fiziska slodze var mūs labvēlīgi iespaidot. Ir vajadzīga arī pietiekama atpūta. Nav ieteicams vakarā ilgi sēdēt pie televizora, un jācenšas izvairīties no izklaides, pēc kuras mēs jūtamies fiziski un emocionāli iztukšoti. Galvenais, turpināsim darīt labus darbus, kas ir patīkami Dievam. Kaut arī vēl nav pienācis laiks, kad Jehova ”nožāvēs visas asaras”, viņš mums palīdzēs izturēt. (Atklāsmes 21:4; 1. Korintiešiem 10:13.)

”Apakš Dieva varenās rokas”

19. Ko Jehova apsola tiem, kas cieš?

¹⁹ Lai gan taisnajam jāpiedzīvo daudz ciešanu, Bībelē ir apsolīts, ka ”no visām tas Kungs viņu izglābj”. (Psalms 34:20.) Kā Dievs to dara? Kad apustulis Pāvils vairākkārt bija lūdzis Jehovu atbrīvot viņu no ”dzeloņa miesā”, Jehova Pāvilam teica: ”Mans spēks nespēkā varens parādās.” (2. Korintiešiem 12:7—9.) Ko Jehova apsolīja Pāvilam, un ko viņš sola arī mums? Nevis tūlītēju problēmu atrisinājumu, bet spēku izturēt.

20. Par ko mēs varam būt pārliecināti, ņemot vērā vārdus, kas rakstīti 1. Pētera 5:6, 7?

²⁰ Apustulis Pēteris rakstīja: ”Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu, jo viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:6, 7.) Jehova par mums gādā, tāpēc viņš mūs nekad nepametīs. Viņš mūs vienmēr atbalstīs, lai kādi pārbaudījumi mums būtu jāpārcieš. Allaž paturēsim prātā, ka uzticīgie kristieši ir ”apakš Dieva varenās rokas”. Kamēr vien mēs kalpojam Jehovam, viņš mums dod spēku izturēt. Ja mēs paliekam viņam uzticīgi, nekas nevar mums nodarīt nelabojamu garīgu ļaunumu. Tāpēc saglabāsim uzticību Jehovam, un tad mēs varēsim dzīvot mūžīgi viņa apsolītajā jaunajā pasaulē un pieredzēt to laiku, kad viņš būs izglābis cilvēkus no visām ciešanām.

Lasītāju jautājumi

Vai cilvēku var izslēgt no kristiešu draudzes par netīru rīcību, tāpat kā par netiklību un izlaidību?

Jā, cilvēku var izslēgt no draudzes par netiklību, dažām netīras rīcības formām un izlaidību, ja viņš nenožēlo izdarīto. Apustulis Pāvils minēja visus trīs šos grēkus kopā ar citiem pārkāpumiem, par kuriem var izslēgt no draudzes, kad rakstīja: ”Zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība.., es iepriekš saku..: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.” (Galatiešiem 5:19—21.)

Netiklība (grieķu valodā porneia) ir netikumīgas dzimumattiecības starp cilvēkiem, kas neatrodas Bībeles principiem atbilstošā laulībā viens ar otru. Tā var būt laulības pārkāpšana, prostitūcija, dzimumattiecības neprecētu cilvēku starpā, kā arī orālais un anālais sekss un seksuāla rakstura darbības ar otra cilvēka dzimumorgāniem, ja tas nav dzīvesbiedrs. Cilvēks, kas rīkojas netikli un to nenožēlo, nevar piederēt pie kristiešu draudzes.

Izlaidība (grieķu valodā aselgeia) ir ”izvirtība; baudkāre; bezkaunīga rīcība; neķītrums”. Kādā vārdnīcā attiecīgais grieķu valodas vārds skaidrots šādi: ”Neapvaldīta iekāre, ..tas, kas izraisa sašutumu, bezkaunība, nekautrība.” (The New Thayer’s Greek-English Lexicon.) Citā vārdnīcā norādīts, ka izlaidība ir tādas uzvedības forma, kura ”pārkāpj visas sabiedrībā pieļaujamās normas”.

Kā izriet no minētajām definīcijām, izlaidībai ir raksturīgas divas iezīmes: pirmkārt, pati rīcība ir nopietns Dieva likumu pārkāpums; otrkārt, pārkāpēja nostāja ir necieņas pilna un nekautrīga.

Tātad vārds ”izlaidība” neattiecas uz nenozīmīgiem pārkāpumiem. Ar to tiek aprakstīta rīcība, kura ir nopietnā pretrunā ar Dieva likumiem un kurā izpaužas nekaunīga vai izaicinoši nicīga nostāja — attieksme, kas liecina par necieņu vai pat nicinājumu pret varu, likumiem un pieņemtajām morāles normām. Pāvils saistīja izlaidību ar izvirtību. (Romiešiem 13:13, 14.) Tā kā Galatiešiem 5:19—21 izlaidība ir minēta kopā ar vairākiem grēkiem, kuru dēļ cilvēks var neiemantot Dieva Valstību, izlaidība ir pamats aizrādījuma izteikšanai un iespējamai izslēgšanai no kristiešu draudzes.

Nešķīstība jeb netīrība (grieķu valodā akatarsia) ir jēdziens ar visplašāko nozīmi no trim vārdiem, kas tulkoti ”netiklība”, ”nešķīstība” un ”izlaidība”. Tā ir jebkāda veida netīrība — gan seksuāla rakstura, gan tāda, kas izpaužas runā, rīcībā vai garīgos jautājumos. ”Nešķīstība” sevī ietver ļoti dažādus nopietnus grēkus.

Pāvils savā otrajā vēstulē korintiešiem, 12. nodaļas 21. pantā, runāja par cilvēkiem, kas ir ”grēkojuši un nav atgriezušies no savas netikumības [”nešķīstības”, JD], netiklības un izlaidības, ko tie darījuši”. Tā kā ”nešķīstība” ir minēta kopā ar ”netiklību un izlaidību”, jāsecina, ka dažas nešķīstības formas ir pamats pārkāpuma tiesiskai izskatīšanai. Bet nešķīstība jeb netīrība ir plašs jēdziens, kas attiecas arī uz rīcību, kura neprasa tiesisku darbību. Tāpat kā dzīvoklis var būt nedaudz netīrs vai galīgi piedrazots, morālai netīrībai ir dažādas pakāpes.

Vēstulē efeziešiem, 4. nodaļas 19. pantā, Pāvils rakstīja par cilvēkiem, kas ir ”zaudējuši kauna jūtas” un ”nodevušies izlaidībai, nepiesātināmi ļaudamies visa veida nešķīstībai” (JDV). Kā redzams, to, ka cilvēks ”nepiesātināmi ļaujas.. nešķīstībai”, Pāvils atzina par tikpat smagu pārkāpumu kā izlaidība. Ja kristīts cilvēks ”nepiesātināmi ļaujas.. nešķīstībai” un to nenožēlo, viņu var izslēgt no draudzes, jo viņa rīcībā ir izpaudusies nopietna netīrība.

Piemēram, varbūt divi saderināti kristieši daudzkārt ir ļāvušies intīmiem un uzbudinošiem glāstiem. Vecākie, iespējams, nolems, ka šajā gadījumā nav saskatāma nekaunīga attieksme, kas raksturīga izlaidībai, tomēr abu saderināto rīcībā kaut kādā mērā ir izpaudusies ”nepiesātināmība”. Tas nozīmē, ka var veidot komiteju, kas izskatīs nopietnas netīrības gadījumu. Nopietna netīrība varētu būt arī pamatojums tāda cilvēka rīcības izskatīšanai, kurš vairākkārt ir zvanījis kādam, lai risinātu seksuāla rakstura sarunas, it sevišķi tad, ja viņam jau agrāk ir dots padoms par šo jautājumu.

Lemjot šādus jautājumus, vecākajiem ir nepieciešama spriestspēja. Lai noteiktu, vai ir jāveido komiteja pārkāpuma izskatīšanai, viņiem rūpīgi jāizvērtē, kas īsti ir noticis un cik tālu pārkāpējs ir aizgājis. Tikai tāpēc vien, ka cilvēks nepieņem uz Bībeli balstītu padomu, nav jāsecina, ka viņš ir vainojams izlaidībā, un tāpat nav pieļaujams vienkārši izskaitļot, cik reižu cilvēkam jāizdara kāds pārkāpums, lai būtu pamats tiesiskai darbībai. Vecākajiem rūpīgi jāizvērtē katrs gadījums un jāuzzina, kas ir noticis, cik bieži tas ir noticis, kāds ir bijis pārkāpuma raksturs un kāds ir tā smagums, kā arī jānoskaidro pārkāpēja mērķi un rīcības motīvi.

Nopietna netīrība ne vienmēr ir saistīta ar seksuālas dabas grēkiem. Piemēram, varbūt kristīts zēns neilgā laikā ir izsmēķējis vairākas cigaretes un atzīstas tajā saviem vecākiem. Viņš ir apņēmies nekad vairs nesmēķēt. Zēna rīcība, protams, ir bijusi netīra, tomēr tā vēl nav nopietna netīrība — viņš nav ”nepiesātināmi ļāvies.. nešķīstībai”. Ar bībelisku padomu, ko dod viens vai divi vecākie, un zēna vecāku palīdzību vajadzētu pietikt. Bet, ja zēns smēķē regulāri, viņš apzināti sevi aptraipa un viņa rīcība, kurā izpaužas nopietna netīrība, jāizskata tiesiski. (2. Korintiešiem 7:1.) Ja zēns nenožēlos savu rīcību, viņš tiks izslēgts no draudzes.

Diemžēl ir kristieši, kas ir sākuši skatīties pornogrāfiskus materiālus. Pornogrāfija Jehovam ir aizskaroša, un vecākie droši vien ir šokēti, uzzinot, ka ticības biedrs to ir skatījies. Tomēr ne visa pornogrāfijas skatīšanās prasa tiesisku darbību. Piemēram, varbūt kāds brālis vairākas reizes ir skatījies tā dēvēto ”vieglo” pornogrāfiju. Viņam ir kauns, viņš atzīstas kādam vecākajam un ir apņēmības pilns vairs tā nerīkoties. Vecākais, iespējams, nolems, ka brālis vēl nav ”nepiesātināmi ļāvies.. nešķīstībai” un ka viņa prāta nostājā nav saskatāma nekaunība, kas liecinātu par izlaidību. Ja ir konstatēta šāda veida netīrība, komiteja nav jāveido, taču ir jādod stingrs uz Bībeli balstīts padoms un varbūt arī vēlāk ir vajadzīga vecāko palīdzība.

Citādi ir, ja kristietis gadiem ilgi slepus ir skatījies īpaši zemiskus pornogrāfiskus materiālus un ir darījis visu iespējamo, lai slēptu savu rīcību. Iespējams, viņš ir skatījies materiālus, kuros attēlota grupveida izvarošana, sasiešana, sadistiska spīdzināšana, nežēlīga izturēšanās pret sievietēm vai pat ietverta bērnu pornogrāfija. Kad šī brāļa rīcība nāk gaismā, viņam ir milzīgs kauns. Tiesa, brāļa prāta nostāja nav nekaunīga, bet vecākie varbūt secinās, ka viņš ir ”nodevies” neķītrajam paradumam un ir ”nepiesātināmi ļāvies.. nešķīstībai” — nopietnai netīrībai. Pārkāpums jāizskata tiesiski, jo ir saskatāma nopietna netīrība. Ja pārkāpēja attieksme neliecina par patiesu grēku nožēlu un apņēmību nekad vairs neskatīties pornogrāfiju, viņš tiks izslēgts no draudzes. Savukārt tad, ja viņš aicinātu citus pie sevis skatīties pornogrāfiju, faktiski to reklamēdams, tas liecinātu par nekaunīgu prāta nostāju, kas ir raksturīga izlaidībai.

Bībeles termins ”izlaidība” vienmēr ir saistīts ar nopietnu grēku, kas bieži vien ir seksuālas dabas. Mēģinot to pazīt, vecākajiem jāraugās, vai ir redzama nekaunība, baudkāre, neķītrība, piedauzība un pilnīga nevērība pret pieņemtajām morāles normām. Savukārt nopietni Jehovas likumu pārkāpumi, ko izdarījis kāds, kura attieksme nav nekaunīga, var būt saistīti ar ”nepiesātināmību”. Šie pārkāpumi jāizskata, ņemot vērā nopietno netīrību, kas tajos izpaužas.

Izspriest, vai kāds ir aizgājis tik tālu, ka viņa rīcībā izpaužas nopietna netīrība vai izlaidība, ir ļoti atbildīgs pienākums, jo ar to ir saistīta cilvēku dzīvība. Tiem, kas izskata šādus jautājumus, jāvēršas pie Dieva lūgšanās, lūdzot svēto garu, spriestspēju un sapratni. Vecākajiem jāuztur draudzes tīrība un savos spriedumos stingri jābalstās uz Dieva Rakstiem, kā arī uz ”uzticīgā un gudrā kalpa” dotajiem norādījumiem. (Mateja 18:18; 24:45.) Pašreizējos ļaunajos laikos vecākajiem vairāk nekā jebkad agrāk jāpatur prātā vārdi: ”Pieraugiet, ko jūs darāt! Jūs taču nespriežat taisnību cilvēkiem, bet tam Kungam.” (2. Laiku 19:6.)