Nekļūdīgi pravietojumi

”Nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis.” (JOZUAS 23:14.)

AR KO BĪBELE ATŠĶIRAS NO CITĀM GRĀMATĀM? Senie orākuli bija pazīstami ar to, ka viņu pareģojumi bija miglaini un neprecīzi, un to pašu var teikt par mūsdienu horoskopiem. Savukārt futurologi cenšas prognozēt nākotni, analizējot pasaulē valdošās tendences, un parasti viņi nemaz nemēģina paredzēt notikumus simtiem gadu uz priekšu. Turpretī Bībeles pravietojumi ir ļoti konkrēti, un tie vienmēr piepildās, pat ja ir pravietots ”no sen laikiem tas, kas vēl nav noticis”. (Jesajas 46:10, Bībeles 1926. gada izdevums.)

PIEMĒRS. 6. gadsimtā p.m.ē. pravietis Daniēls redzēja pravietisku parādību par to, ka Grieķija strauji sakaus Mēdiju un Persiju. Tāpat parādībā tika atklāts, ka tad, kad uzvarām vainagotais Grieķijas valdnieks būs ”visstiprāks savā spēkā”, viņš ”nolūzīs”, tas ir, viņa valdīšanai pienāks gals. Kam bija jānāk viņa vietā? Daniēls rakstīja: ”Četras valstis izveidosies no viņa tautas, bet ne ar tādu varu un spēku, kāds viņam bija.” (Daniēla 8:5—8, 20—22.)

KAS IR ZINĀMS NO VĒSTURES. Vairāk nekā 200 gadu pēc Daniēla dzīves laika par Grieķijas valdnieku kļuva Aleksandrs Lielais. Desmit gados Aleksandrs sakāva Mēdijas un Persijas impēriju un paplašināja savas valsts robežas līdz pat Indas upei, kas atrodas mūsdienu Pakistānas teritorijā. Bet 32 gadu vecumā viņš pēkšņi nomira. Viņa milzīgās valsts liktenis izšķīrās kaujā, kas notika Mazāzijā pie Ipsas. Galu galā Aleksandra impēriju savā starpā sadalīja četri uzvarējušie karavadoņi. Tomēr neviens no viņiem neieguva tādu varu, kāda bija piederējusi Aleksandram.

KĀ JŪS DOMĀJAT? Vai ir kāda cita grāmata, kurā lasāmie pravietojumi vienmēr ir nekļūdīgi piepildījušies? Vai arī Bībele šajā ziņā ir unikāla?

[Izceltais teksts 4. lpp.]

”Bībeles pravietojumu ir.. tik daudz, ka iespēja tiem visiem piepildīties nejauši ir bezgalīgi niecīga.” (ĒRVINS LINTONS, A LAWYER EXAMINES THE BIBLE [JURISTS ANALIZĒ BĪBELI].)

[Norāde par attēla autortiesībām 4. lpp.]

© Robert Harding Picture Library/SuperStock

Vēsturiski apraksti, nevis mīti

”Visu no paša sākuma ļoti rūpīgi izpētījis, ..es atzinu par vajadzīgu.. secīgi to izklāstīt.” (LŪKAS 1:3, JAUNĀ DERĪBA, 2007. GADA IZDEVUMS.)

AR KO BĪBELE ATŠĶIRAS NO CITĀM GRĀMATĀM? Leģendās un mītos parasti ir aprakstīti fantastiski notikumi, un tajos nav nosauktas konkrētas vietas, datumi un vēsturisku personu vārdi. Turpretī Bībelē ir minētas neskaitāmas vēsturiskas detaļas, kas apliecina, ka tajā rakstītie ”vārdi ir patiesība”. (Psalms 119:160.)

PIEMĒRS. Bībelē ir stāstīts, ka ”Nebukadnēcars, Bābeles ķēniņš,” ”aizveda [Jūdejas ķēniņu] Jojahīnu uz Bābeli gūstā”. Vēlāk ”Evil-Merodahs, Bābeles ķēniņš tanī gadā, kad viņš kļuva ķēniņš, apžēloja Jūdas ķēniņu Jojahīnu un izlaida viņu no cietuma”. Turklāt Jojahīnam ”nodalīja uzturam viņam pienācīgo daļu kā pastāvīgu devu, un tā tika viņam dota no ķēniņa puses ik dienas, kamēr viņš vēl dzīvoja, līdz viņa miršanas dienai”. (2. Ķēniņu 24:11, 15; 25:27—30.)

KO IR ATKLĀJUŠI ARHEOLOGI. Senās Babilonas drupās arheologi ir atraduši administratīvus dokumentus, kas tiek datēti ar Nebukadnecara II valdīšanas laiku. Tajos ir uzskaitīts, kāds uzturs tika dots strādniekiem un gūstekņiem, kas tolaik dzīvoja Babilonā. Šajos sarakstos ir minēts ”Jaukins [Jojahīns]”, kas bija ”Jahuda zemes [Jūdejas] valdnieks”, un viņa saime. Bet vai pastāv pierādījumi, kas apstiprina Nebukadnecara pēcteča Evil-Merodaha vēsturiskumu? Netālu no Sūzām ir atrasta vāze, uz kuras ir lasāms uzraksts: ”Babilonijas valdnieka Amil-Marduka [Evil-Merodaha], Babilonijas valdnieka Nebukadnecara dēla, pils.”

KĀ JŪS DOMĀJAT? Vai kādā citā no senajiem reliģiskajiem tekstiem ir atrodama tik konkrēta un precīza vēsturiska informācija? Vai arī Bībele šajā ziņā ir unikāla?

[Izceltais teksts 5. lpp.]

”Hronoloģiskās un ģeogrāfiskās detaļas [Vecajā Derībā] ir precīzākas un uzticamākas nekā jebkuros citos senajos dokumentos.” (ROBERTS VILSONS, A SCIENTIFIC INVESTIGATION OF THE OLD TESTAMENT [ZINĀTNISKA VECĀS DERĪBAS IZPĒTE].)

[Attēls 5. lpp.]

BABILONIEŠU DOKUMENTS, KURĀ MINĒTS JŪDEJAS VALDNIEKS JOJAHĪNS

[Norāde par attēla autortiesībām 5. lpp.]

© bpk, Berlin/Vorderasiatisches Museum, SMB/Olaf M. Tessmer/Art Resource, NY

Zinātniska precizitāte

”Vai es neesmu tev jau daudzkārt ar priekšā uzrakstītiem padomiem un pamācībām saprotamu darījis, ka es tev rādu taisnus un patiesus vārdus, lai tu pareizi varētu atbildēt.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 22:20, 21.)

AR KO BĪBELE ATŠĶIRAS NO CITĀM GRĀMATĀM? Senajās grāmatās bieži ir doti nesaprātīgi un bīstami ieteikumi, kas ir pilnīgā pretrunā ar mūsdienu zinātni. Arī tagadējo rokasgrāmatu autoriem pastāvīgi jārevidē savi darbi, lai tie būtu saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem. Bet Bībelē ir sacīts, ka tās autors ir Radītājs un ka viņa ”teiktais vārds paliek mūžīgi”. (1. Pētera 1:25.)

PIEMĒRS. Mozus bauslībā izraēliešiem bija pavēlēts aprakt ekskrementus ”ārpus nometnes”. (5. Mozus 23:13, 14.) Ja izraēlietis bija pieskāries beigtam dzīvniekam, viņam bija jāmazgā savas drēbes, bet, ja viņš bija pieskāries mirušam cilvēkam, viņam turklāt bija jāmazgājas arī pašam. (3. Mozus 11:27, 28; 4. Mozus 19:13, 19.) Senajā Izraēlā cilvēks, kas slimoja ar spitālību jeb lepru, tika izolēts no sabiedrības un periodiski pārbaudīts. Kad viņš vairs nebija infekciozs, viņš no karantīnas tika atbrīvots. (3. Mozus 13:1—8.)

KO SAKA MŪSDIENU MEDICĪNA. Pareiza ekskrementu likvidēšana, roku mazgāšana un karantīna joprojām ir efektīvi paņēmieni cīņā ar slimībām. Cilvēkiem, kas dzīvo vietās, kur nav kanalizācijas un tualešu, ASV Slimību kontroles un profilakses centrs iesaka: ”Dabiskās vajadzības kārtojiet vismaz 30 metru attālumā no ūdenstilpēm un pēc tam fekālijas aprociet.” Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, apdzīvotās vietās, kurās ekskrementi tiek likvidēti drošā veidā, saslimšana ar diareju samazinās par 36 procentiem. Pirms nepilniem 200 gadiem ārsti ievēroja, ka tad, ja viņi pēc saskares ar līķiem nemazgā rokas, viņi inficē daudzus pacientus. Iepriekšminētais centrs roku mazgāšanu atzīst par ”visefektīvāko paņēmienu, kā novērst slimību izplatīšanos”. Bet ko var teikt par karantīnu, kādā tiek turēti tie, kas ir saslimuši ar lepru vai citām infekcijas slimībām? Nesen žurnālā Saudi Medical Journal bija rakstīts: ”Epidēmijas sākuma stadijā slimnieku izolācija jeb karantīna acīmredzot ir vienīgais veids, kā ierobežot infekcijas izplatīšanos.”

KĀ JŪS DOMĀJAT? Vai ir kāda cita sena reliģiska grāmata, kas saskan ar mūsdienu zinātnes atziņām? Vai arī Bībele šajā ziņā ir unikāla?

[Izceltais teksts 6. lpp.]

”Sīkie norādījumi par higiēnu, kuri ietverti Mozus bauslībā, ir patiešām iespaidīgi.” (DR. MED. ALDO KASTELLĀNI UN DR. MED. ALBERTS ČĀLMERSS, MANUAL OF TROPICAL MEDICINE [TROPU MEDICĪNAS ROKASGRĀMATA].)

Iekšēja saskaņa

”Pravietojumi nekad nav izteikti pēc cilvēku pašu gribas, bet cilvēki, svētā gara vadīti, ir runājuši to, kas nāca no Dieva.” (2. PĒTERA 1:21.)

AR KO BĪBELE ATŠĶIRAS NO CITĀM GRĀMATĀM? Senos tekstos, pat ja tie ir tapuši vienā laikā, bieži ir sniegtas pretrunīgas ziņas. Grāmatas, kuru autori ir dzīvojuši dažādos laikos un dažādās vietās, reti saskan visās detaļās. Savukārt Bībelē ir apliecināts, ka visām tās 66 grāmatām, ko rakstījuši daudzi cilvēki, ir tikai viens Autors, tāpēc tās ir vienotas un saskanīgas. (2. Timotejam 3:16.)

PIEMĒRS. Mozus — gans, kas dzīvoja 16. gadsimtā p.m.ē., — Bībeles pirmajā grāmatā rakstīja, ka parādīsies ”dzimums” jeb pēcnācējs, kas glābs cilvēci. Tālāk tajā pašā grāmatā ir minēts, ka tas būs Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba pēcnācējs. (1. Mozus 3:15; 22:17, 18; 26:24; 28:14.) Aptuveni piecsimt gadu vēlāk pravietis Nātāns darīja zināmu, ka gaidāmais glābējs celsies no ķēniņa Dāvida dzimtas. (2. Samuēla 7:12.) Vēl pēc tūkstoš gadiem apustulis Pāvils norādīja, ka galvenais Pēcnācējs ir Jēzus, un tāpat paskaidroja, ka par ”Ābrahāma pēcnācējiem” garīgā nozīmē ir izraudzīti Jēzus Kristus sekotāji, kas ”pieder Kristum”. (Galatiešiem 3:16, 29; Romiešiem 1:1—4.) Visbeidzot pēdējā Bībeles grāmatā, kas tapusi mūsu ēras 1. gadsimta nogalē, tika pravietots, ka šie ”pēcnācēji” liecinās uz zemes par Jēzu, tiks piecelti no nāves dzīvei debesīs un valdīs kopā ar Jēzu tūkstoš gadu. Jēzus un viņa līdzvaldnieki iznīcinās Sātanu un sagādās cilvēcei glābšanu. (Atklāsmes 12:17; 20:6—10.)

KO SAKA BĪBELES KOMENTĒTĀJI. Rūpīgi izanalizējis visas 66 Bībeles grāmatas, Luijs Gosēns savā darbā, kas veltīts jautājumam par Bībeles dievišķo iedvesmotību, rakstīja, ka viņu pārsteidz ”šīs grāmatas apbrīnojamā saskaņa, kaut arī to 1500 gadu laikā ir rakstījuši tik daudzi cilvēki.. Tomēr viņi visi attīstīja vienu tēmu, lai gan paši to pilnībā neizprata, un pakāpeniski virzījās pretī grandiozam nobeigumam — vēstījumam par to, kā Dieva Dēls izpērk pasauli.” (Théopneustie ou Inspiration Plénière des Saintes Écritures.)

KĀ JŪS DOMĀJAT? Vai grāmata, ko vairāk nekā 1500 gadu laikā būtu rakstījuši kādi 40 cilvēki, varētu būt loģiska un saskanīga? Vai arī Bībele šajā ziņā ir unikāla?

[Izceltais teksts 7. lpp.]

”Salikti kopā, šie teksti veido vienotu grāmatu.. [..] Visā pasaules literatūrā ne tuvu nav nekā līdzīga.” (DŽEIMSS ORS, THE PROBLEM OF THE OLD TESTAMENT [VECĀS DERĪBAS JAUTĀJUMS].)

Praktiska un noderīga

”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (PSALMS 119:105.)

AR KO BĪBELE ATŠĶIRAS NO CITĀM GRĀMATĀM? Pastāv ne mazums literāru darbu, ko uzskata par klasiku, tomēr pēc tiem nevar vadīties dzīvē. Savukārt mūsdienu rokasgrāmatas ik pa laikam ir jārevidē. Turpretī Bībelē var lasīt, ka ”viss, kas [tajā] rakstīts iepriekš, ir rakstīts mūsu pamācīšanai”. (Romiešiem 15:4.)

PIEMĒRS. Lai gan Bībele nav medicīnas rokasgrāmata, tajā ir atrodami ieteikumi, kā saglabāt emocionālo un fizisko veselību. Piemēram, Bībelē ir teikts: ”Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība.” (Salamana Pamācības 14:30.) Tajā izskan arī brīdinājums: ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.” (Salamana Pamācības 18:1.) ”Lielāka laime ir dot nekā ņemt,” uzsvērts Bībelē. (Apustuļu darbi 20:35.)

KO PARĀDA ZINĀTNISKIE PĒTĪJUMI. Iekšējs miers, tuvas attiecības ar citiem un dāsnums labvēlīgi ietekmē veselību. ASV medicīnas žurnālā The Journal of the American Medical Association bija lasāms: ”Vīriešiem, kas mēdz izgāzt dusmas, ir divas reizes lielāks risks pieredzēt insultu nekā tiem, kas prot valdīt pār sevi.” Austrālijā veiktā desmit gadus ilgā pētījumā tika noskaidrots, ka padzīvojuši cilvēki, kuri ”daudz kontaktējas ar draugiem un citiem, kam viņi uzticas”, parasti nodzīvo ilgāk. 2008. gadā ASV un Kanādas zinātnieki konstatēja, ka ”cilvēks jūtas laimīgāks tad, ja viņš tērē naudu citu labā, nekā tad, ja viņš to tērē sev”.

KĀ JŪS DOMĀJAT? Vai pastāv vēl kāda gandrīz 2000 gadus veca grāmata, kuras padomiem veselības jomā joprojām var uzticēties? Vai arī Bībele šajā ziņā ir unikāla?