”Kurš īsti ir uzticamais un gudrais kalps?”

1., 2. Kā Jēzus mums sagādā garīgo uzturu, un kāpēc ir svarīgi saprast, kā viņš to dara?

”BRĀĻI, es pat nevaru saskaitīt, cik reižu jūsu veidotie raksti man ir snieguši tieši to, kas man bija vajadzīgs, un tieši tad, kad tas bija vajadzīgs.” Šādiem vārdiem kāda māsa pauda savu pateicību vēstulē brāļiem mūsu organizācijas galvenajā pārvaldē. Vai jūs kādreiz esat jutušies līdzīgi? Daudzi no mums tā var teikt. Bet vai tas mūs pārsteidz? Nē, tā nav.

² Garīgais uzturs, ko mēs saņemam īstajā laikā, ir apliecinājums, ka Jēzus, draudzes galva, tur savu solījumu par mums gādāt. Kā viņš to dara? Stāstīdams, kāda būs viņa klātbūtnes zīme, Jēzus minēja, ka viņš uzdos ”uzticamajam un gudrajam kalpam” sagādāt saimes ļaudīm ”uzturu īstajā laikā”.a (Nolasīt Mateja 24:45—47.) Šis uzticamais kalps ir tas, ar kura starpniecību Jēzus rūpējas par saviem patiesajiem sekotājiem pašreizējā beigu laikā. Mums ir svarīgi saprast, kas ir uzticamais kalps, jo no tā ir atkarīgs mūsu garīgums un mūsu attiecības ar Dievu. (Mat. 4:4; Jāņa 17:3.)

 3. Kā mūsu publikācijās ir tikusi skaidrota līdzība par uzticamo kalpu?

³ Bet kā būtu jāsaprot Jēzus līdzība par uzticamo kalpu? Lūk, kas par to mūsu publikācijās bija teikts agrāk. Mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos Jēzus uzdeva uzticamajam kalpam rūpēties par saviem saimes ļaudīm. Kalps attēlo visu svaidīto kristiešu kopumu uz zemes jebkurā brīdī kopš tā laika. Saimes ļaudis ir tie paši svaidītie kā atsevišķi cilvēki. 1919. gadā Jēzus iecēla uzticamo kalpu ”rūpēties par visu savu īpašumu” — par visu, kas uz zemes saistīts ar Dieva valstību. Tomēr pēc rūpīgas papildu izpētes, pārdomām un lūgšanām ir secināts, ka mūsu izpratne par to, ko Jēzus teica par uzticamo un gudro kalpu, ir jāprecizē. (Sal. Pam. 4:18.) Apskatīsim sīkāk šo līdzību un tās saistību ar mums — gan ar tiem, kas dzīvos debesīs, gan ar tiem, kas dzīvos uz zemes.

4.—6. Kāpēc var secināt, ka Jēzus līdzība par uzticamo kalpu sāka piepildīties tikai pēc 1914. gada?

⁴ Ņemot vērā kontekstu, var secināt, ka līdzība par uzticamo un gudro kalpu sāka piepildīties nevis 33. gada Vasarsvētkos, bet pašreizējā beigu laikā. Tālāk ir paskaidrots, kā tas izriet no Bībeles.

⁵ Līdzība par uzticamo kalpu ir daļa no Jēzus pravietojuma par to, kāda ”zīme liecinās par [viņa] klātbūtni un šī laikmeta nobeigumu”. (Mat. 24:3.) Pravietojuma pirmajai daļai, kas lasāma Mateja evaņģēlija 24. nodaļā, no 4. līdz 22. pantam, ir divi piepildījumi: pirmais no 33. līdz 70. gadam, otrais, plašākais, — mūsdienās. Vai tas nozīmē, ka arī Jēzus vārdiem par uzticamo kalpu bija jāpiepildās divreiz? Nē, tā nav.

⁶ Sākot ar Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 29. pantu, Jēzus galvenokārt aprakstīja notikumus, kas risinās mūsdienās. (Nolasīt Mateja 24:30, 42, 44.) Runādams par to, kas notiks lielā posta laikā, viņš sacīja, ka cilvēki ”redzēs Cilvēka dēlu nākam debesu mākoņos”. Pēc tam viņš mudināja tos, kas dzīvos pēdējās dienās, būt modriem, teikdams: ”Jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks,” — un: ”Cilvēka dēls nāks stundā, kad jūs negaidāt.”b Šajā kontekstā — runādams par notikumiem pēdējās dienās — Jēzus pastāstīja līdzību par uzticamo kalpu. Tāpēc var secināt, ka viņa vārdi par šo uzticamo kalpu sāka piepildīties tikai pēc pēdējo dienu sākuma 1914. gadā. Šāds secinājums ir loģisks. Kāpēc tā var teikt?

 7. Kāds jautājums kļuva aktuāls, sākoties pļaujas laikam, un kāpēc?

⁷ Uz brīdi padomāsim par jautājumu: ”Kurš īsti ir uzticamais un gudrais kalps?” Pirmajā gadsimtā uzdot šādu jautājumu nebija nekādas vajadzības. Kā jau noskaidrojām iepriekšējā rakstā, apustuļi spēja darīt brīnumus un pat nodot citiem brīnumainas dāvanas par apliecinājumu, ka viņus atbalsta Dievs. (Ap. d. 5:12.) Nevienam nebija jāšaubās, ko īsti Kristus ir iecēlis īstenot vadību. Turpretī 1914. gadā situācija bija pilnīgi cita. Togad iesākās pļaujas laiks. Beidzot bija pienācis laiks atdalīt nezāles no kviešiem. (Mat. 13:36—43.) Pļaujas laika sākumā aktuāls kļuva jautājums: kā starp daudzajiem viltus kristiešiem, kas tikai uzdodas par patiesajiem Jēzus sekotājiem, pazīt ”kviešus” — svaidītos kristiešus? Atbilde uz to bija atrodama līdzībā par uzticamo kalpu. Kristus svaidītie sekotāji ir tie, kas saņem pienācīgu garīgo uzturu.

 8. Kāpēc ir loģiski, ka pie uzticamā un gudrā kalpa pieder svaidītie kristieši?

⁸ Pie uzticamā un gudrā kalpa jāpieder svaidītajiem kristiešiem, kas ir uz zemes. Viņi ir saukti par ”ķēnišķīgu priesteru saimi”, un viņiem ir uzdots ”visur sludināt, cik izcilas īpašības piemīt tam, kas [viņus] ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā”. (1. Pēt. 2:9.) Ir loģiski, ka šīs ”ķēnišķīgās priesteru saimes” locekļi tieši piedalās patiesības mācīšanā saviem ticības biedriem. (Mal. 2:7; Atkl. 12:17.)

 9. Vai uzticamo kalpu veido visi svaidītie kristieši? Paskaidrojiet.

⁹ Bet vai uzticamo kalpu veido visi svaidītie kristieši, kas ir uz zemes? Nē, tā nav. Ne visi svaidītie piedalās garīgā uztura sagādāšanā ticības biedriem visā pasaulē. Pie kviešiem pieder svaidītie brāļi, kas ir kalpotāji vai vecākie savās draudzēs. Viņi māca cilvēkus, sludinot pa mājām, kā arī draudzē, un viņi uzticīgi paklausa norādījumiem no galvenās pārvaldes. Taču viņi nepiedalās garīgā uztura sagādāšanā brāļu saimei pasaulē. Starp svaidītajiem ir arī pazemīgas māsas, kas nekādā gadījumā nemēģina uzņemties skolotāju pienākumus draudzē. (1. Kor. 11:3; 14:34.)

10. Kas ir uzticamais un gudrais kalps?

¹⁰ Kas tad ir uzticamais un gudrais kalps? Ņemot vērā, ka Jēzus jau agrāk sagādāja uzturu daudziem ar nedaudzu rokām, var secināt, ka šo kalpu veido neliela grupa svaidīto brāļu, kas ir tieši iesaistīti garīgā uztura sagatavošanā un izdalīšanā Kristus klātbūtnes laikā. Visu pēdējo dienu gaitā svaidītie brāļi, kas pieder pie uzticamā kalpa, kopā darbojas galvenajā pārvaldē. Pēdējos gadu desmitos par šo kalpu var uzskatīt Jehovas liecinieku Vadošo padomi. Tomēr, kaut arī kalpu veido cilvēku grupa, jāpatur prātā, ka Jēzus līdzībā par to runāts kā par vienu kalpu. Līdz ar to Vadošās padomes lēmumi tiek pieņemti kolektīvi.

11., 12. a) Kādus divus uzdevumus saņem uzticamais un gudrais kalps? b) Kad Jēzus iecēla uzticamo kalpu rūpēties par saviem saimes ļaudīm, un ko viņš izraudzījās par šo kalpu?

¹¹ Ievērības cienīgs ir fakts, ka Jēzus līdzībā uzticamais un gudrais kalps saņem divus uzdevumus. Pirmkārt, viņam tiek uzticēts rūpēties par saimes ļaudīm; otrkārt, viņš tiek iecelts rūpēties par visu kunga īpašumu. Tā kā līdzība piepildās tikai pašreizējā beigu laikā, var secināt, ka abus uzdevumus kalps saņēma pēc tam, kad 1914. gadā bija sākusies Jēzus klātbūtne un valdīšana.

¹² Kad Jēzus iecēla uzticamo kalpu rūpēties par saviem saimes ļaudīm? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums jāatgriežas 1914. gadā — pļaujas laika sākumā. Kā jau bija minēts, tolaik daudzas grupas sevi dēvēja par kristīgām. Kura būs tā grupa, no kuras Jēzus izraudzīsies un iecels uzticamo kalpu? Tas noskaidrojās pēc tam, kad Jēzus un viņa Tēvs ieradās pārbaudīt templi — garīgo realitāti, kas ļauj pielūgt Dievu; šī pārbaude risinājās no 1914. gada līdz 1919. gada sākumdaļai.c (Mal. 3:1.) Viņi atzinīgi novērtēja nelielu grupu Bībeles pētnieku, kuru sirds bija pievērsta Jehovam un viņa vārdiem. Protams, šiem Bībeles pētniekiem bija vajadzīga attīrīšana, un viņi pazemīgi uztvēra to, ka neilgu laiku tika pārbaudīti un attīrīti. (Mal. 3:2—4.) Šie uzticamie Bībeles pētnieki bija ”kvieši” — īsti kristieši. 1919. gadā, garīgās atjaunotnes laikā, Jēzus izraudzījās piemērotus svaidītos brāļus no viņu vidus par uzticamo un gudro kalpu un iecēla tos rūpēties par saviem saimes ļaudīm.

13. Kas pieder pie saimes ļaudīm, un kāpēc tā var teikt?

¹³ Kas tad ir saimes ļaudis? Tie ir visi, kas saņem garīgo uzturu. Pēdējo dienu sākumā visi saimes ļaudis bija svaidītie. Vēlāk par saimes ļaudīm kļuva arī liels pulks citu avju. Tagad citas avis veido lielum lielo daļu ”viena ganāmpulka”, ko vada Kristus. (Jāņa 10:16.) Abas šīs grupas īstajā laikā saņem vienu un to pašu garīgo uzturu, par ko rūpējas uzticamais kalps. Bet ko var teikt par Vadošās padomes locekļiem, kuri mūsdienās ir uzticamais un gudrais kalps? Arī šiem brāļiem ir nepieciešams garīgais uzturs. Tāpēc viņi pazemīgi atzīst, ka katrs par sevi viņi pieder pie saimes ļaudīm, tieši tāpat kā visi pārējie patiesie Jēzus sekotāji.

14. a) Kāds pienākums ir uzticamajam kalpam, un ko tas sevī ietver? b) Kādu brīdinājumu Jēzus izteica uzticamajam un gudrajam kalpam? (Sk. ”Ja šis kalps, būdams ļauns...”)

¹⁴ Uzdevums, ko Jēzus deva uzticamajam un gudrajam kalpam, ir ļoti nopietns. Bībeles laikos uzticams kalps jeb pārvaldnieks atbildēja par visu namu. (Lūk. 12:42.) Tātad uzticamā un gudrā kalpa pienākums ir gādāt par visu ticīgo saimi. Tas nozīmē, ka ir jāpārrauga materiālo līdzekļu izmantošana, sludināšana, kongresu programmas sagatavošana un Bībeli skaidrojošu publikāciju izdošana, lai tās varētu izmantot kalpošanā, personiskajās studijās un draudzē. Saimes ļaudīm ir nepieciešams garīgais uzturs, ko sagādā uzticamais kalps.

15., 16. Kad Jēzus ieceļ uzticamo kalpu rūpēties par visu savu īpašumu?

¹⁵ Kad Jēzus dod kalpam otro uzdevumu — ”rūpēties par visu savu īpašumu”? Jēzus sacīja: ”Laimīgs šis kalps, ja viņa kungs pārradies ieraudzīs viņu tā darām! Patiesi, es jums saku: viņš to iecels rūpēties par visu savu īpašumu.” (Mat. 24:46, 47.) Pievērsīsim uzmanību, ka Jēzus dod kalpam otro uzdevumu pēc tam, kad ir pārradies un ieraudzījis viņu ”tā darām”, tas ir, uzticīgi gādājam garīgo uzturu. Tātad starp pirmā un otrā uzdevuma došanu paiet kāds laiks. Lai saprastu, kā Jēzus ieceļ kalpu rūpēties par visu savu īpašumu un kad tas notiek, ir jāzina divi apstākļi: kad Jēzus ierodas, un kas ir viņa īpašums.

¹⁶ Kad Jēzus ierodas? Atbilde ir meklējama kontekstā. Atcerēsimies: iepriekšējos pantos, kuros pieminēta Jēzus nākšana, runa ir par laiku, kad viņš nāks pasludināt un izpildīt spriedumu pašreizējā laikmeta beigās.d (Mat. 24:30, 42, 44.) No tā izriet, ka Jēzus ”pārrašanās” jeb nākšana līdzībā par uzticamo kalpu ir gaidāma lielā posta laikā.

17. Ko sevī ietver Jēzus īpašums?

¹⁷ Ko sevī ietver ”viss [Jēzus] īpašums”? Jēzus nekonkretizēja vārdu ”viss” un neattiecināja to tikai uz kaut ko tādu, kas ir uz zemes. Patiesībā Jēzum pieder milzīga vara debesīs. ”Man ir dota visa vara debesīs un uz zemes,” viņš norādīja. (Mat. 28:18; Efes. 1:20—23.) Jēzus īpašums tagad ietver mesiānisko valstību, kura viņam pieder kopš 1914. gada un kurā viņam piebiedrosies viņa svaidītie sekotāji. (Atkl. 11:15.)

18. Kāpēc Jēzus ar prieku uzdos kalpam rūpēties par visu savu īpašumu?

¹⁸ Ko no šiem faktiem var secināt? Kad Jēzus nāks izpildīt spriedumu lielā posta laikā, viņš redzēs, ka uzticamais kalps cītīgi gādā garīgo uzturu saimes ļaudīm. Tad Jēzus ar prieku dos kalpam otro uzdevumu — rūpēties par visu savu īpašumu. Tie, kas veido uzticamo kalpu, saņems šo uzdevumu tad, kad viņiem tiks piešķirta debesu balva un viņi kļūs par Kristus līdzvaldniekiem.

19. Vai uzticamais kalps saņems lielāku balvu debesīs nekā pārējie svaidītie? Paskaidrojiet.

¹⁹ Vai uzticamais kalps debesīs saņems lielāku balvu nekā pārējie svaidītie? Nē, tā nebūs. Nav nekas neparasts, ka balvu, kas konkrētā situācijā apsolīta nedaudziem, galu galā var saņemt arī citi. Piemēram, padomāsim par to, ko Jēzus vakarā pirms savas nāves teica saviem vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem. (Nolasīt Lūkas 22:28—30.) Jēzus šiem saviem nedaudzajiem sekotājiem apsolīja, ka par savu uzticību viņi tiks dāsni atalgoti un varēs valdīt kopā ar Jēzu. Taču pēc daudziem gadiem viņš atklāja, ka visi 144 tūkstoši sēdēs troņos un valdīs kopā ar viņu. (Atkl. 1:1; 3:21.) Tāpat Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 47. pantā ir lasāms Jēzus solījums, ka neliela grupa — svaidītie brāļi, kas veido uzticamo kalpu, — tiks iecelti rūpēties par visu viņa īpašumu. Bet īstenībā visiem 144 tūkstošiem būs iespēja līdz ar Jēzu debesīs īstenot varu pār viņa īpašumu. (Atkl. 20:4, 6.)

20. Kāpēc Jēzus ir iecēlis uzticamo kalpu, un kā būtu jārīkojas mums?

²⁰ Ar uzticamā un gudrā kalpa starpniecību Jēzus rīkojas tāpat kā pirmajā gadsimtā — viņš sagādā garīgo uzturu daudziem ar nedaudzu rokām. Jēzus ir iecēlis uzticamo kalpu, lai nodrošinātu, ka viņa patiesie sekotāji — gan svaidītie, gan citas avis — pēdējo dienu gaitā pastāvīgi saņem garīgo uzturu īstajā laikā. Būsim apņēmības pilni paust savu pateicību, uzticīgi atbalstot svaidītos brāļus, kas veido uzticamo un gudro kalpu! (Ebr. 13:7, 17.)