Kāda nākotne gaida avis un āžus?

”Viņš tos šķirs tā, kā gans avis šķiŗ no āžiem.” (MATEJA 25:32, LB-26)

 1., 2. Kāpēc līdzībai par avīm un āžiem būtu jāraisa mūsu interese?

JĒZUS KRISTUS noteikti bija visizcilākais Skolotājs uz Zemes. (Jāņa 7:46.) Viens no viņa izmantotajiem mācīšanas paņēmieniem bija līdzības jeb uzskatāmi piemēri. (Mateja 13:34, 35.) Tie bija vienkārši, bet iedarbīgi, jo ar to palīdzību varēja pavēstīt nozīmīgas garīgas un pravietiskas patiesības.

² Līdzībā par avīm un āžiem Jēzus norādīja uz laiku, kad viņš pildīs kādu īpašu uzdevumu: ”Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā, un..” (Mateja 25:31.) Šai līdzībai būtu jāraisa mūsu interese, jo ar to Jēzus pabeidza savu atbildi uz jautājumu: ”Kāda būs tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (Mateja 24:3.) Bet ko tā nozīmē mums?

 3. Kam jānotiek uzreiz pēc lielo bēdu sākuma, saskaņā ar vārdiem, kurus Jēzus iepriekš teica šai pašā sarunā?

³ Jēzus paredzēja pārsteidzošus notikumus ”tūdaļ pēc” lielo bēdu sākuma — notikumus, ko mēs gaidām. Viņš teica, ka tad parādīsies ”Cilvēka Dēla zīme”. Tā ļoti ietekmēs ”visas ciltis virs zemes”, kuras ”redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību”. Cilvēka Dēls būs kopā ar ’saviem eņģeļiem’. (Mateja 24:21, 29—31.)a Bet kā ir ar līdzību par avīm un āžiem? Mūsdienu Bībelēs šī līdzība ir atrodama 25. nodaļā, taču tā pieder pie Jēzus atbildes un satur tālāku informāciju par Jēzus nākšanu godībā; galvenā uzmanība līdzībā veltīta tam, kā viņš tiesās ”visas tautas”. (Mateja 25:32.)

Līdzības tēli

 4. Kā Jēzus ir aprakstīts līdzības sākumā, un par ko vēl tur ir runāts?

⁴ Jēzus iesāka līdzību šādi: ”Kad Cilvēka Dēls nāks.” Tu droši vien zini, kas ir ”Cilvēka Dēls”. Evaņģēliju sarakstītāji bieži attiecināja šos vārdus uz Jēzu. To darīja arī pats Jēzus, bez šaubām, atcerēdamies Daniēla redzējumu, kurā ”kāds kā Cilvēka Dēls” pienāca pie Dieva, lai saņemtu ’varu, godību un valdīšanu’. (Daniēla 7:13, 14; Mateja 26:63, 64; Marka 14:61, 62.) Jēzus ir centrālā, bet ne vienīgā persona līdzībā. Iepriekš šai pašā sarunā, kā jau lasījām Mateja 24:30, 31, Jēzus teica, ka, Cilvēka Dēlam ’nākot ar lielu spēku un godību’, svarīga nozīme būs viņa eņģeļiem. Arī līdzībā par avīm un āžiem mēs redzam eņģeļus kopā ar Jēzu, kad viņš ’sēžas savā godības krēslā’, lai tiesātu. (Salīdzināt Mateja 16:27.) Bet Tiesnesis un viņa eņģeļi ir debesīs. Vai līdzībā ir runāts arī par cilvēkiem?

 5. Kā mēs varam noteikt, kas ir Jēzus ”brāļi”?

⁵ Ātri izskatījuši līdzību, mēs pamanām trīs grupas, kas mums jānoskaidro. Papildus avīm un āžiem Cilvēka Dēls minēja vēl trešo grupu, un skaidrība par to ir ļoti būtiska, lai noteiktu, kas ir avis un āži. Šo trešo grupu Jēzus sauca par saviem garīgajiem brāļiem. (Mateja 25:40, 45.) Viņiem jābūt patiesajiem Dieva kalpiem, jo Jēzus teica: ”Kas dara mana debesu Tēva prātu, tas ir mans brālis, un mana māsa, un mana māte.” (Mateja 12:50; Jāņa 20:17.) Turklāt Pāvils rakstīja par kristiešiem, kas pieder pie ’Ābrahāma dzimuma’ un ir Dieva bērni. Viņš teica, ka tie ir Jēzus ”brāļi” un ”debesu aicinājuma dalībnieki”. (Ebrejiem 2:9—3:1; Galatiešiem 3:26, 29.)

 6. Kas ir ’vismazākie’ Jēzus brāļi?

⁶ Kāpēc Jēzus runāja par saviem ”vismazākiem” brāļiem? Šie vārdi sasaucās ar to, ko viņš, apustuļiem dzirdot, bija teicis jau agrāk. Jēzus bija pretstatījis Jāni Kristītāju, kas nomira pirms Jēzus un kam tāpēc bija cerība dzīvot uz Zemes, cilvēkiem, kuri iegūst debesu dzīvi: ”Neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesu valstībā ir lielāks par viņu.” (Mateja 11:11.) Daži no cilvēkiem, kas dodas uz debesīm, piemēram, apustuļi, varbūt ir bijuši ievērojami draudzē, turpretī citi mazāk ievērojami, tomēr viņi visi ir Jēzus garīgie brāļi. (Lūkas 16:10; 1. Korintiešiem 15:9; Efeziešiem 3:8; Ebrejiem 8:11.) Tāpēc, pat ja daži šķiet nenozīmīgi uz Zemes, viņi ir Jēzus brāļi un pret viņiem attiecīgi jāizturas.

Kas ir avis un āži?

 7., 8. Ko Jēzus saka par avīm, un ko mēs tāpēc varam par tām secināt?

⁷ Par avju tiesāšanu mēs lasām: ”[Jēzus] sacīs tiem, kas pa labo roku: Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo es biju izsalcis, un jūs esat mani paēdinājuši; es biju izslāpis un jūs esat mani dzirdinājuši; es biju svešinieks, un jūs esat mani uzņēmuši. Es biju pliks, un jūs esat mani apģērbuši; es biju slims, un jūs esat mani apmeklējuši; es biju cietumā, un jūs esat nākuši pie manis. Tad taisnie atbildēs viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu un tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un tevi dzirdinājuši? Kad mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un tevi uzņēmuši? Vai pliku un tevi apģērbuši? Kad mēs esam tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie tevis? Tad ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs darījuši vienam no šiem maniem vismazākiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.” (Mateja 25:34—40.)

⁸ Ir skaidrs, ka avis, kas atzītas par cienīgām atrasties pa labai rokai no Jēzus — tātad saņemt godu un labvēlību — pārstāv cilvēku grupu. (Efeziešiem 1:20; Ebrejiem 1:3.) Ko un kad šie cilvēki ir darījuši? Jēzus norāda, ka tie ar laipnību un cieņu viņam bagātīgi ir devuši ēdienu, dzērienu un apģērbu, kā arī palīdzējuši, kad viņš bija slims vai ieslodzīts cietumā. Kad avis bilst, ka nav to darījušas pašam Jēzum, viņš paskaidro, ka tās ir atbalstījušas viņa garīgos brāļus — svaidīto kristiešu atlikumu — un šādā nozīmē darījušas to viņam.

 9. Kāpēc līdzība neattiecas uz tūkstošgades laiku?

⁹ Šī līdzība neattiecas uz tūkstošgades laiku, jo svaidītie tad nebūs cilvēki, kas cieš izsalkumu, slāpes, ir slimi vai ieslodzīti cietumā. Taču daudzi no viņiem pieredz minētos apstākļus pašreizējās sistēmas beigu laikā. Kopš Sātans ir nomests uz Zemi, viņš nemitīgi ar niknumu vēršas īpaši pret atlikumu, liekot daudziem tā locekļiem piedzīvot izsmieklu, mocības un nāvi. (Atklāsmes 12:17.)

10., 11. a) Kāpēc nebūtu saprātīgi domāt, ka ikviens, kas izdara kaut ko labu Jēzus brāļiem, pieder pie avīm? b) Ko pārstāv avis?

¹⁰ Vai Jēzus vārdi nozīmē, ka ikviens, kas izdara nelielu pakalpojumu kādam no viņa brāļiem, teiksim, piedāvā tam gabalu maizes vai glāzi ūdens, tiek atzīts par vienu no avīm? Šādi pakalpojumi gan varētu atspoguļot cilvēcisku laipnību, taču patiesībā, šķiet, līdzībā aprakstītajām avīm ir jādara daudz vairāk. Piemēram, Jēzus noteikti nerunāja par ateistiem vai garīdzniekiem, kas arī reizēm izdara kaut ko labu kādam no viņa brāļiem. Gluži pretēji, Jēzus divreiz sacīja, ka avis ir ”taisnie”. (Mateja 25:37, 46.) Tātad avīm jābūt tādiem cilvēkiem, kas ilgāku laiku ir palīdzējuši Kristus brāļiem — aktīvi tos atbalstījuši — un parādījuši ticību tik lielā mērā, ka ieguvuši taisnīgu stāvokli Dieva priekšā.

¹¹ Gadsimtu gaitā daudziem cilvēkiem — tādiem kā Ābrahāms — bija šāds taisnīgs stāvoklis. (Jēkaba 2:21—23.) Noa, Ābrahāms un citi uzticīgi cilvēki būs starp ’citām avīm’, kas iemantos dzīvi Dieva Ķēniņvalsts pārvaldītajā paradīzē. Nesenā pagātnē par citām avīm ir kļuvuši vēl miljoniem cilvēku, kas ir pievērsušies patiesajai pielūgsmei un tagad ir ”viens ganāms pulks” ar svaidītajiem. (Jāņa 10:16; Atklāsmes 7:9.) Šie cilvēki, kas cer dzīvot uz Zemes, atzīst Jēzus brāļus par Ķēniņvalsts sūtņiem un tāpēc tiem palīdz — kā burtiski, tā arī garīgi. Jēzus uzskata, ka viss, ko citas avis uz Zemes dara viņa brāļu labā, ir darīts viņam pašam. Šādi cilvēki, kas būs dzīvi tad, kad Jēzus nāks tiesāt tautas, tiks atzīti par avīm.

12. Kāpēc avis varētu jautāt, kad tās ir parādījušas Jēzum labvēlību?

¹² Bet, ja citas avis pašreiz sludina labo vēsti kopā ar svaidītajiem un tiem palīdz, kāpēc tās vaicā: ”Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu un tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un tevi dzirdinājuši?”? (Mateja 25:37.) Tam varētu būt vairāki iemesli. Šī ir līdzība. Ar tās palīdzību Jēzus atklāja, cik ļoti viņš rūpējas par saviem garīgajiem brāļiem, — viņš jūt to pašu, ko viņi, un cieš līdz ar viņiem. Iepriekš Jēzus bija teicis: ”Kas jūs uzņem, tas uzņem mani, un kas mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis.” (Mateja 10:40.) Šajā uzskatāmajā piemērā Jēzus plašāk izmantoja šo pašu principu un parādīja, ka tas, kas ir darīts (labs vai slikts) viņa brāļiem, atbalsojas pat debesīs — ir tā, it kā tas būtu darīts Jēzum debesīs. Tāpat Jēzus šeit izcēla Jehovas tiesas normas un lika skaidri saprast, ka Dieva spriedums, vai tas būtu labvēlīgs vai nosodošs, ir pamatots un taisnīgs. Āži nevar aizbildināties: ”Ja vien mēs būtu redzējuši tevi pašu!”

13. Kāpēc āžiem līdzīgie cilvēki varētu saukt Jēzu par Kungu?

¹³ Izpratuši, kad norisinās līdzībā aprakstītā sprieduma pasludināšana, mēs skaidrāk saprotam, kas ir āži. Līdzība piepildīsies tad, kad ”Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam.. ar lielu spēku un godību”. (Mateja 24:29, 30.) Lielās Bābeles postu pārdzīvojušie cilvēki, kas pirms tam būs izturējušies naidīgi pret Ķēniņa brāļiem, tad varbūt izmisumā uzrunās Tiesnesi: ”Kungs!” — cerēdami glābt savu dzīvību. (Mateja 7:22, 23; salīdzināt Atklāsmes 6:15—17.)

14. Uz ko balstīsies Jēzus spriedums avīm un āžiem?

¹⁴ Taču Jēzus spriedums nebūs balstīts uz agrāko ateistu, baznīcu apmeklētāju un citu cilvēku izmisīgajām prasībām. (2. Tesaloniķiešiem 1:8.) Jēzus pārbaudīs cilvēku sirdi un to, kā viņi pagātnē ir izturējušies pret kādu no ”šiem vismazākajiem [Jēzus brāļiem]”. Tiesa, svaidīto kristiešu skaits uz Zemes rūk. Bet, kamēr svaidītie, kas veido ’uzticīgo un gudro kalpu’, joprojām rūpējas par garīgo barību un vadību, visiem, kuri nākotnē varētu būt avis, ir iespēja darīt labu kalpa grupai — tieši tā, kā dara ’liels pulks no visām tautām, ciltīm un tautībām’. (Atklāsmes 7:9, 14.)

15. a) Kā daudzi ir parādījuši, ka ir līdzīgi āžiem? b) Kāpēc mums būtu jāvairās spriest par to, vai kāds cilvēks pieder pie avīm vai pie āžiem?

¹⁵ Ar kādu attieksmi patlaban sastopas Kristus brāļi un miljoniem citu avju, kas ir apvienotas ar tiem vienā ganāmpulkā? Daudzi cilvēki varbūt paši neuzbrūk Kristus pārstāvjiem, taču tāpat viņi neizturas pret tiem ar mīlestību. Āžiem līdzīgie cilvēki dod priekšroku ļaunajai pasaulei un noraida Ķēniņvalsts vēsti, ko viņi ir dzirdējuši tieši vai netieši. (1. Jāņa 2:15—17.) Protams, Jēzus ir tas, kas ir iecelts, lai pieņemtu galīgo lēmumu. Mēs neesam tiesīgi noteikt, kurš cilvēks ir avs un kurš — āzis. (Marka 2:8; Lūkas 5:22; Jāņa 2:24, 25; Romiešiem 14:10—12; 1. Korintiešiem 4:5.)

Kāda nākotne gaida katru grupu?

16., 17. Kāda nākotne būs avīm?

¹⁶ Jēzus spriedums avīm ir šāds: ”Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” Kāds sirsnīgs uzaicinājums: ”nāciet”! Uz kurieni? Uz mūžīgu dzīvi, kā redzams no Jēzus dotā kopsavilkuma: ”Taisnie [ieies] mūžīgā dzīvē.” (Mateja 25:34, 46.)

¹⁷ Līdzībā par talantiem Jēzus parādīja prasības tiem, kuri valdīs kopā ar viņu debesīs, bet šajā līdzībā viņš atklāja, kas tiek gaidīts no Ķēniņvalsts pavalstniekiem. (Mateja 25:14—23.) Tā kā avis no visas sirds atbalsta Jēzus brāļus, tad ir pareizi, ka tās iemanto vietu viņa Ķēniņvalsts Zemes daļā. Avis priecāsies par dzīvi uz paradīzes Zemes — šādu nākotni Dievs tām ir sagatavojis no izpērkamo cilvēku ”pasaules sākuma”. (Lūkas 11:50, 51.)

18., 19. a) Kāds būs Jēzus spriedums āžiem? b) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka āžiem nebūs jācieš mūžīgas mokas?

¹⁸ Kāds pretstats ir spriedums, kas tiek izpildīts āžiem! ”Tad viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: Eita nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Jo es biju izsalcis, un jūs neesat mani paēdinājuši; es biju izslāpis, un jūs neesat mani dzirdinājuši. Es biju svešinieks, un jūs neesat mani uzņēmuši; es biju pliks, un jūs neesat mani apģērbuši; es biju slims un cietumā un jūs neesat mani apmeklējuši. Tad tie arīdzan viņam atbildēs un sacīs: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu, vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai pliku, vai slimu, vai cietumā un neesam tev kalpojuši? Tad viņš tiem atbildēs un sacīs: Patiesi, es jums saku, ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan man neesat darījuši.” (Mateja 25:41—45.)

¹⁹ Bībeles pētnieki zina: šie vārdi nevar nozīmēt, ka āžiem līdzīgo cilvēku nemirstīgās dvēseles tiks mocītas mūžīgā ugunī. Tas nav iespējams, jo cilvēkiem nav nemirstīgas dvēseles — viņi paši ir dvēseles. (1. Mozus 2:7, LB-26; Salamans Mācītājs 9:5, 10; Ecēhiēla 18:4.) Kad Tiesnesis āžiem piespriež sodu ”mūžīgā ugunī”, viņš runā par iznīcināšanu bez cerības uz nākotni — tāpat uz visiem laikiem tiks iznīcināts arī Velns un viņa dēmoni. (Atklāsmes 20:10, 14.) Tātad Jehovas Tiesnesis pasludina pretējus spriedumus. Avīm viņš saka: ”Nāciet,” — bet āžiem: ”Eita nost no manis.” Avis iemantos ’mūžīgu dzīvi’. Āži saņems ’mūžīgu sodību [”atšķeltību”, NW]’. (Mateja 25:46.)b

Ko tas nozīmē mums?

20., 21. a) Kāds svarīgs darbs kristiešiem jāveic? b) Kāda dalīšanās patlaban notiek? c) Kādā stāvoklī būs cilvēki, kad sāks piepildīties līdzība par avīm un āžiem?

²⁰ Četriem apustuļiem, kas dzirdēja Jēzus atbildi uz jautājumu par viņa klātbūtnes un pēdējo laiku zīmi, bija daudz, ko pārdomāt. Viņiem bija jābūt vērīgiem un modriem. (Mateja 24:42.) Tāpat viņiem bija jāveic Marka 13:10 minētā sludināšana. Jehovas liecinieki enerģiski dara šo darbu mūsdienās.

²¹ Bet ko šajā rakstā apskatītās līdzības jaunā izpratne nozīmē mums? Jau tagad cilvēki nostājas kādā no pusēm. Daži iet ’plato ceļu, kas ved uz pazušanu’, citi turpretī cenšas palikt uz ’šaurā ceļa, kurš ved uz dzīvību’. (Mateja 7:13, 14.) Taču līdzībā aprakstītais laiks, kad Jēzus paziņos galīgo spriedumu avīm un āžiem, vēl ir nākotnē. Kad Cilvēka Dēls nāks tiesāt, viņš redzēs, ka daudzi patiesi kristieši — tiešām ”liels pulks” Dievam veltījušos avju — atbilst prasībām, lai paliktu dzīvi ’lielo bēdu’ beigu daļā un nonāktu jaunajā pasaulē. Šādas nākotnes izredzes jau tagad ir prieka avots. (Atklāsmes 7:9, 14.) Savukārt daudzi cilvēki no ’visām tautām’ būs parādījuši, ka viņi ir līdzīgi stūrgalvīgiem āžiem. Viņi ”ieies mūžīgā atšķeltībā”. Kāds tas būs atvieglojums zemei!

22., 23. Kāpēc mūsu sludināšana tagad ir ļoti svarīga, kaut arī līdzība piepildīsies tikai nākotnē?

²² Lai gan līdzībā aprakstītā tiesa notiks tuvā nākotnē, kaut kas ļoti svarīgs norisinās jau tagad. Mēs, kristieši, piedalāmies darbā, kas var glābt dzīvību, — sludinām vēsti, kura izraisa dalīšanos cilvēku vidū. (Mateja 10:32—39.) Pāvils rakstīja: ”Jo ikviens, kas piesauc tā Kunga vārdu, tiks izglābts. Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina?” (Romiešiem 10:13, 14.) Publiski kalpojot, mēs vairāk nekā 230 zemēs paziņojam cilvēkiem Dieva vārdu un viņa vēsti par glābšanu. Svaidītie Kristus brāļi vēl arvien vada šo darbu. Viņiem tagad ir pievienojušies aptuveni pieci miljoni citu avju. Un cilvēki visur pasaulē atsaucas uz vēsti, ko sludina Jēzus brāļi.

²³ Daudzi saskaras ar mūsu vēsti, kad mēs sludinām no mājas uz māju vai arī neformāli. Citi varbūt uzzina par Jehovas lieciniekiem un to, ko mēs pārstāvam, mums nezināmā veidā. Cik lielā mērā Jēzus ievēros sabiedrības atbildību un ģimenes nopelnus, kad pienāks tiesas laiks? To mēs nevaram pateikt, un būtu bezjēdzīgi par to prātot. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 7:14.) Pašreiz daudzi tīši ignorē, izsmej vai pat atklāti vajā Dieva tautu. Tātad šis ir izšķirīgs laiks — šādi cilvēki, iespējams, veidojas par tādiem, ko Jēzus tiesās kā āžus. (Mateja 10:22; Jāņa 15:20; 16:2, 3; Romiešiem 2:5, 6.)

24. a) Kāpēc cilvēkiem ir svarīgi labvēlīgi atsaukties uz mūsu sludināšanu? b) Kādu attieksmi pret tavu kalpošanu tev ir palīdzējis veidot šis raksts?

²⁴ Patīkami, ka daudzi tomēr atsaucas labvēlīgi, studē Dieva Rakstus un kļūst par Jehovas lieciniekiem. Kādi no tiem, kas šobrīd atgādina āžus, var pārvērsties un kļūt līdzīgi avīm. Lūk, svarīgākais: cilvēki, kas atsaucas uz vēsti un aktīvi atbalsta Kristus brāļu atlikumu, tādā veidā sniedz pierādījumus, uz kuru pamata Jēzus, drīzumā apsēdies tronī spriest tiesu, viņiem ierādīs vietu pa labai rokai no sevis. Šie cilvēki saņem un arī turpmāk saņems svētības. Tāpēc līdzībai par avīm un āžiem mūs būtu jāmudina vēl dedzīgāk piedalīties kristīgajā kalpošanā. Kamēr nav par vēlu, mēs vēlamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai sludinātu Ķēniņvalsts labo vēsti, dodot citiem iespēju atsaukties uz to. Pēc tam Jēzus ziņā būs pasludināt spriedumu — nosodošu vai labvēlīgu. (Mateja 25:46.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai tu atceries?

◻ Kādas paralēles starp Mateja 24:29—31 un Mateja 25:31—33 rāda, ka līdzība par avīm un āžiem piepildīsies nākotnē, un kad tas notiks?

◻ Kas ir ’vismazākie’ Jēzus brāļi?

◻ Kā Jēzus lietotais vārds ”taisnie” mums palīdz noteikt, ko šie cilvēki pārstāv un ko ne?

◻ Kāpēc mūsu sludināšana tagad ir svarīga un neatliekama, kaut arī līdzība piepildīsies tikai nākotnē?

[Papildmateriāls/Attēls 24. lpp.]

IEVĒRO PARALĒLES

Mateja 24:29—31 Mateja 25:31—33

Līdz ar viņu ir eņģeļi Līdz ar viņu nāk eņģeļi

[Norāde par autortiesībām]

Garo Nalbandian