Mīlēsim tos, ko mīl Dievs

1.—3. a) Kāds neapstrīdams fakts ir konstatēts Bībelē? b) Kā var izvēlēties draugus, kas mūs ietekmētu labvēlīgi?

IR LABI zināms, ka sūkļi viegli uzsūc sevī šķidrumu, kurā tie ir iegremdēti. Kaut ko līdzīgu var teikt par cilvēkiem — mūs ietekmē viss, kas ir mums apkārt. Paši to negribot, mēs viegli varam pārņemt apkārtējo cilvēku attieksmi pret dzīvi, viņu vērtību sistēmu un rakstura iezīmes.

² Bībelē ir konstatēts kāds neapstrīdams fakts: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20.) Šajā sakāmvārdā ir runāts par kaut ko vairāk nekā paviršu saskarsmi. Par šo pantu kādā Bībeles komentārā teikts, ka vārdi ”darīšana ar” norāda uz ”attiecībām, kuru pamatā ir mīlestība un pieķeršanās”. Nav noliedzams, ka mūsu dabā ir līdzināties tiem, ko mīlam. Ar šiem cilvēkiem mums veidojas ciešas emocionālas saites, un viņi mūs spēcīgi ietekmē — vai nu labvēlīgi, vai nelabvēlīgi.

³ Lai paliktu Dieva mīlestībā, mums jāatrod tādi draugi, kuru ietekme būtu labvēlīga. Kā to izdarīt? Galvenais, kas jāņem vērā, — mums jāmīl tie, ko mīl Dievs, un jāpadara viņa draugi par saviem draugiem. Vai gan mēs varētu sameklēt vēl labāku sabiedrību par cilvēkiem, kuriem piemīt tādas īpašības, ko Jehova vēlas redzēt savos draugos? Tāpēc padomāsim par to, kādus cilvēkus Dievs mīl. Ja skaidri zināsim, kāds ir Jehovas viedoklis, mums būs vieglāk pareizi izvēlēties draugus.

 4. Kāpēc ir dabiski, ka Jehova pievērš lielu uzmanību draugu izvēlei, un kāpēc Jehova uzskatīja Ābrahāmu par savu draugu?

⁴ Jehova pievērš lielu uzmanību draugu izvēlei. Tas ir tikai loģiski — viņš ir Visuma Augstākais valdnieks, un draudzība ar viņu ir vislielākais gods, kāds vien iespējams. Ko Jehova izvēlas par saviem draugiem? Viņš tuvojas tiem, kas paļaujas uz viņu un tic viņam. Šāds cilvēks bija patriarhs Ābrahāms, kas ir pazīstams ar savu izcilo ticību. Ir grūti iedomāties vēl lielāku ticības pārbaudījumu par to, kāds jāpiedzīvo tēvam, kam ir dots norādījums upurēt savu dēlu.a Tomēr Ābrahāms grasījās upurēt Īzāku, nešaubīgi ticēdams, ka ”arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt”. (Ebrejiem 11:17—19.) Ābrahāma ticības un paklausības dēļ Jehova viņu sirsnīgi sauca par savu draugu. (2. Laiku 20:7; Jesajas 41:8; Jēkaba 2:21—23.)

 5. Kāda ir Jehovas attieksme pret cilvēkiem, kas ir uzticīgi un paklausīgi viņam?

⁵ Jehova ļoti augstu vērtē uzticību un paklausību. Viņš mīl tos, kas uzticību viņam uzskata par svarīgāku nekā jebko citu. (Psalms 31:24.) Kā jau bija minēts grāmatas 1. nodaļā, Jehovam ir liels prieks par cilvēkiem, kas viņam paklausa aiz mīlestības. ”Tam Kungam.. ir draudzība ar sirdsskaidriem,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 3. nodaļas 32. pantā (LB-26). Tie, kas ir uzticīgi un dzīvo saskaņā ar Dieva prasībām, tiek laipni aicināti viesoties Dieva ”mājoklī” — viņi var kalpot Dievam un brīvi vērsties pie viņa lūgšanās. (Psalms 15:1—5.)

 6. Kā būtu jāizpaužas mūsu mīlestībai pret Jēzu, un kāda ir Jehovas attieksme pret cilvēkiem, kas mīl viņa Dēlu?

⁶ Jehova mīl tos, kas mīl Jēzu — viņa vienpiedzimušo Dēlu. Jēzus sacīja: ”Kas mani mīl, tas manus vārdus turēs, un mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu.” (Jāņa 14:23.) Kā būtu jāizpaužas mūsu mīlestībai pret Jēzu? Mums jāievēro viņa baušļi, starp kuriem ir norādījums sludināt labo vēsti un gatavot mācekļus. (Mateja 28:19, 20; Jāņa 14:15, 21.) Mīlestību pret Jēzu mēs apliecinām arī ar to, ka ”sekojam viņa pēdām”, līdzinoties viņam vārdos un darbos tik lielā mērā, cik tas nepilnīgiem cilvēkiem iespējams. (1. Pētera 2:21.) Jehovam ir ļoti sirsnīgas jūtas pret visiem, kas aiz mīlestības pret Kristu cenšas dzīvot tāpat kā viņš.

 7. Kāpēc ir gudri draudzēties ar tiem, kas ir Jehovas draugi?

⁷ Ticība, paklausība, uzticība un mīlestība pret Jēzu — tās ir dažas no īpašībām, ko Jehova vēlas redzēt savos draugos. Mums būtu jādomā par to, vai šādas īpašības ir saskatāmas cilvēkos, ar ko mēs mēdzam būt kopā, un vai Jehovas draugi ir arī mūsu draugi. Ir gudri izvēlēties draugus pēc šādiem kritērijiem, jo cilvēki, kam piemīt Dievam tīkamas īpašības un kas dedzīgi sludina labo vēsti par Dieva Valstību, var ietekmēt mūs labvēlīgi, palīdzot mums pildīt savu apņemšanos dzīvot pēc Dieva gribas. (Skat. ”Kas ir labs draugs?”.)

 8. Kas jums liekas ievērības cienīgs attiecībās starp a) Naomiju un Ruti, b) trim jaunajiem ebrejiem un c) Pāvilu un Timoteju?

⁸ Bībelē ir stāstīts par daudziem cilvēkiem, ko pozitīvi ietekmēja labi draugi. Piemēram, tajā var lasīt par draudzību starp Naomiju un viņas vedeklu Ruti, starp trim jaunajiem ebrejiem, kas atbalstīja cits citu Babilonā, un starp Pāvilu un Timoteju. (Rutes 1:16; Daniēla 3:17, 18; 1. Korintiešiem 4:17; Filipiešiem 2:20—22.) Bet tagad pievērsīsim uzmanību citam brīnišķīgam piemēram — draudzībai starp Dāvidu un Jonatānu.

9., 10. Kas bija Dāvida un Jonatāna draudzības pamatā?

⁹ Bībelē rakstīts, ka pēc tam, kad Dāvids bija nonāvējis Goliātu, ”Jonatāna sirds saistījās ar Dāvida sirdi, un tie viens otru iemīlēja; un Jonatānam viņš bija tikpat kā viņa paša dzīvība”. (1. Samuēla 18:1.) Tā sākās cieša draudzība, kas, par spīti ievērojamai vecuma starpībai, turpinājās līdz pat Jonatāna nāvei kaujas laukā.b (2. Samuēla 1:26.) Kas bija Dāvida un Jonatāna draudzības pamatā?

¹⁰ Dāvidu un Jonatānu vienoja mīlestība pret Dievu un vēlēšanās palikt viņam uzticīgiem. Abiem piemita īpašības, ko viņi viens otrā vērtēja ļoti augstu. Jonatānu, bez šaubām, iespaidoja tas, ar kādu drosmi un dedzību jaunais Dāvids aizstāvēja Jehovas vārdu. Savukārt Dāvids noteikti cienīja gados vecāko Jonatānu, kas pakļāvās Jehovas noteiktajai kārtībai un nesavtīgi domāja par Dāvidu, nevis par sevi. Piemēram, reiz, kad Dāvida dzīvē bija ļoti grūts posms un viņš dzīvoja tuksnesī, glābdamies no ļaunā ķēniņa Saula dusmām, Jonatāns apliecināja savu uzticību Dāvidam un, kaut gan Sauls bija viņa tēvs, ”devās pie Dāvida.. un stiprināja viņa roku cerībā uz Dievu”. (1. Samuēla 23:16.) Iedomāsimies, kā jutās Dāvids, kad viņa draugs ieradās, lai viņu atbalstītu un stiprinātu!c

11. Ko par draudzību var mācīties no Jonatāna un Dāvida piemēra?

¹¹ Ko var mācīties, domājot par Jonatānu un Dāvidu? Galvenais secinājums ir tāds, ka pats svarīgākais, kas vieno draugus, ir garīgas vērtības. Ja veidojam tuvas attiecības ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir kopīgi uzskati, morāles principi un kuri, tāpat kā mēs, vēlas būt uzticīgi Dievam, tad mēs ar viņiem varēsim pārrunāt to, ko domājam, ko jūtam un ko esam pieredzējuši, un gūt savstarpēju iepriecinājumu. (Romiešiem 1:11, 12.) Šādus garīgi noskaņotus draugus var atrast ticības biedru starpā. Bet vai tas nozīmē, ka ikviens, kas apmeklē sapulces Valstības zālē, ir piemērots draugs? Nē, tā nevar teikt.

12., 13. a) Kāpēc pat kristiešu draudzē ir uzmanīgi jāizvēlas draugi? b) Kādas problēmas bija pirmā gadsimta draudzēs, un kādus nopietnus brīdinājumus tāpēc izteica Pāvils?

¹² Ja vēlamies, lai attiecības ar draugiem mums nāktu par labu garīgā ziņā, draugu izvēlē ir jābūt uzmanīgiem arī kristiešu draudzē. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo daļai draudzes locekļu garīgā brieduma sasniegšana prasa ilgāku laiku nekā citiem, gluži tāpat kā daži augļi koka zaros nogatavojas ātrāk, bet citi — lēnāk. Ikvienā draudzē ir kristieši, kas atrodas dažādos garīgās izaugsmes posmos. (Ebrejiem 5:12—6:3.) Protams, mēs izturamies ar pacietību un mīlestību pret tiem, kuri tikai nesen ir draudzē vai kuru ticība ir vāja, jo vēlamies sekmēt viņu garīgo izaugsmi. (Romiešiem 14:1; 15:1.)

¹³ Reizēm draudzē var veidoties situācija, kad ir jābūt piesardzīgiem, domājot, ar ko kontaktēties. Daži, iespējams, ir iesaistījušies kristiešiem nepieņemamā rīcībā; citi varbūt ir noskaņoti kritiski vai ir aizvainojuma pilni. Līdzīgas problēmas bija vairākās draudzēs pirmajā gadsimtā. Lielākā daļa kristiešu toreiz uzticīgi kalpoja Jehovam, bet daži bija novirzījušies no pareizā ceļa. Korintas draudzē bija tādi, kas nepiekrita visām kristīgajām mācībām, tāpēc apustulis Pāvils brīdināja draudzi: ”Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:12, 33.) Pāvils brīdināja Timoteju, ka pat kristiešu starpā var būt tādi, kuru rīcība nav godājama. Timotejam tika dots padoms turēties tālāk no šādiem cilvēkiem un neveidot ar viņiem tuvas attiecības. (2. Timotejam 2:20—22.)

14. Kā uz mums attiecas principi, kas izriet no Pāvila brīdinājumiem par sabiedrību?

¹⁴ Kā principi, kas izriet no Pāvila vārdiem, attiecas uz mums? Mēs nedrīkstam veidot tuvas attiecības ne ar vienu — ne draudzē, ne ārpus tās —, kas varētu mūs ietekmēt nelabvēlīgi. (2. Tesaloniķiešiem 3:6, 7, 14.) Mums jāsargā savs garīgums. Atcerēsimies, ka cilvēki, tāpat kā sūkļi, kas uzsūc sevī šķidrumu, viegli pārņem savu draugu uzskatus un rīcību. Nav iespējams iemērkt sūkli etiķī un gaidīt, ka tas piesūksies ar ūdeni, un tieši tāpat mēs nevaram būt kopā ar tādiem cilvēkiem, kas mūs ietekmē negatīvi, un gaidīt, ka viņu sabiedrība mums nāks par labu. (1. Korintiešiem 5:6.)

15. Kā kristiešu draudzē var atrast garīgi noskaņotus draugus?

¹⁵ Par laimi, mums ir visas iespējas atrast labus draugus ticības biedru vidū. (Psalms 133:1.) Kā iegūt garīgi noskaņotus draugus kristiešu draudzē? Ja attīstām Dievam tīkamas īpašības un dzīvojam pēc viņa principiem, citi, kas cenšas rīkoties līdzīgi, noteikti pievērsīs mums uzmanību. Protams, arī mums pašiem jāuzņemas iniciatīva un jāmēģina izveidot ar kādu draudzīgas attiecības. (Skat. ”Kā atrast labus draugus”.) Meklēsim tādus cilvēkus, kam piemīt īpašības, kādas mēs paši vēlētos attīstīt. Ņemsim vērā Bībelē lasāmo padomu ”atdarīt” sirdi un iekļausim savu draugu lokā ticības biedrus neatkarīgi no viņu rases, tautības un kultūras. (2. Korintiešiem 6:13; 1. Pētera 2:17.) Nebūtu arī pareizi kontaktēties tikai ar sava vecuma cilvēkiem. Kā atceramies, Jonatāns bija krietni vecāks par Dāvidu. Ja starp mūsu draugiem ir gados vecāki cilvēki, kam ir lielāka pieredze un gudrība, mēs no viņiem varam daudz ko iemācīties.

16., 17. Kāpēc nebūtu pareizi aiziet no draudzes, ja mūs ir aizskāris kāds ticības biedrs?

¹⁶ Draudzē ir ļoti dažādi cilvēki ar dažādu pagātni, tāpēc laiku pa laikam var rasties grūtības. Kāds ticības biedrs var pateikt vai izdarīt kaut ko tādu, kas aizskar mūsu jūtas. (Salamana Pamācības 12:18.) Reizēm problēmas izraisa raksturu atšķirības, pārpratumi vai viedokļu nesakritība. Vai mēs, rodoties šādām situācijām, iesim projām no draudzes? Mēs tā nerīkosimies, ja mīlam Jehovu un tos, ko viņš mīl.

¹⁷ Jehova mūs ir radījis, un viņš uztur mūsu dzīvību, tāpēc viņam pienākas mūsu mīlestība un pilnīga pakļāvība. (Atklāsmes 4:11.) Mums jāatbalsta arī draudze, ko Jehova izmanto. (Ebrejiem 13:17.) Ja kāds ticības biedrs mūs aizskar vai ar savu rīcību liek mums vilties, mēs neizrādīsim savu neapmierinātību, aizejot no draudzes. Jehova taču nav mūs aizvainojis, un mīlestība pret Jehovu mums nekad neļaus novērsties ne no viņa, ne no viņa tautas. (Psalms 119:165.)

18. a) Ko varētu darīt, lai saglabātu mieru draudzē? b) Kāpēc būtu jāpiedod citiem?

¹⁸ Mīlestība pret ticības biedriem ļauj saglabāt mieru draudzē. Jehova negaida pilnību no tiem, ko viņš mīl, un arī mums tas nebūtu jādara. Mīlestība palīdz nepievērst uzmanību nenozīmīgām kļūdām un paturēt prātā, ka mēs visi esam nepilnīgi un bieži kaut ko izdarām nepareizi. (Salamana Pamācības 17:9; 1. Pētera 4:8.) Mums ir dots padoms, lai mēs mīlestībā ”cits citam piedodam”. (Kolosiešiem 3:13.) Tā rīkoties ne vienmēr ir viegli. Ja mūs ir pārņēmušas negatīvas emocijas, mums varbūt šķiet, ka, paturēdami sevī aizvainojumu un dusmodamies uz vainīgo, mēs viņu sodīsim. Taču patiesībā cilvēks, ko ir pārņēmis aizvainojums, nodara pāri tikai pats sev. Vislabāk būs, ja piedosim citiem, kad ir pamats to darīt. (Lūkas 17:3, 4.) Tā mēs iegūsim sirdsmieru, veicināsim mieru draudzē un, pats svarīgākais, saglabāsim labas attiecības ar Jehovu. (Mateja 6:14, 15; Romiešiem 14:19.)

19. Kādās situācijās ir nepieciešams pārtraukt kontaktus ar kādu cilvēku?

¹⁹ Dažkārt ir nepieciešams pārtraukt kontaktus ar kādu, kas ir piederējis pie draudzes. Tā var notikt, ja cilvēks, kas pārkāpj Dieva likumus un to nenožēlo, tiek izslēgts no draudzes vai arī ja kāds atsakās no ticības, mācīdams nepatiesību, vai pats paziņo, ka nevēlas piederēt pie draudzes. Bībelē ir dots skaidrs norādījums ”nebiedroties” ar šādiem cilvēkiem.d (1. Korintiešiem 5:11—13; 2. Jāņa 9—11.) Īpaši grūti ir tad, ja ir jāizvairās no kontaktiem ar kādu, kas ir bijis mūsu draugs, vai ar kādu no radiniekiem. Vai mūsu nostāja šādā situācijā būs stingra? Vai būs redzams, ka uzticība Jehovam un paklausība viņa taisnīgajiem likumiem mums ir svarīgāka par visu pārējo? Atcerēsimies, ka Jehova ļoti augstu vērtē uzticību un paklausību.

20., 21. a) Kāpēc tas, ka dažkārt kāds tiek izslēgts no draudzes, liecina par Jehovas mīlestību? b) Kāpēc ir svarīgi gudri izraudzīties draugus?

²⁰ Tas, ka noteiktās situācijās cilvēku var izslēgt no draudzes, patiesībā liecina par Jehovas mīlestību. Neļaujot palikt draudzē cilvēkam, kas nenožēlo savu nepareizo rīcību, mēs parādām cieņu pret Jehovas svēto vārdu, pret viņa principiem un viņu pašu. (1. Pētera 1:15, 16.) Izslēgšana nāk par labu draudzei, jo brāļi un māsas, kas uzticīgi kalpo Jehovam, tiek pasargāti no nelabvēlīgas ietekmes, un viņi var nešaubīties, ka draudzē ir rodams drošs patvērums no ļaunās pasaules. (1. Korintiešiem 5:7; Ebrejiem 12:15, 16.) Bargais sods liecina par mīlestību arī pret pašu pārkāpēju. Varbūt tieši tas viņam ir vajadzīgs, lai viņš saprastu situācijas nopietnību un atgrieztos pie Jehovas. (Ebrejiem 12:11.)

²¹ Cilvēki, ar ko mēs mēdzam būt kopā, mūs spēcīgi ietekmē — tas ir objektīvs fakts, ko mēs nevaram mainīt. Tāpēc ir ļoti svarīgi gudri izraudzīties draugus. Ja veidosim draudzību ar tiem, kuru draugs ir Jehova, un mīlēsim tos, ko viņš mīl, tad mums būs vislabākie draugi, kādus vien iespējams atrast. Viņu ietekme mums palīdzēs iepriecināt Jehovu, kā to esam apņēmušies darīt.