26. DZIESMA
Jūs to darījāt man
1. Tiem, kas debesīs būs Kristus ”līgava” drīz,
kopā kalpojot, ”citas avis” iet līdz.
Pūlas palīdzēt tās
Kristus brāļiem no sirds,
un viņam tas nepaliek nepamanīts.
(PIEDZIEDĀJUMS)
”Ko jūs darījāt tiem, to darījāt man.
Ja tos mierināt steidzāt, prieks bija man.
Es izjutu pats jūsu rūpes par tiem.
Ko darījāt tiem — to darījāt man.
Ja to darījāt tiem, to darījāt man.”
2. ”Roku sniedzāt man jūs slāpēs, izsalkumā,
ja kā trūka — tūlīt jūs bijāt jau klāt.”
”Kad gan bijis ir tā?”
viņi izbrīnā teiks,
bet ķēniņš šīm avīm tad atbildēt steigs:
(PIEDZIEDĀJUMS)
”Ko jūs darījāt tiem, to darījāt man.
Ja tos mierināt steidzāt, prieks bija man.
Es izjutu pats jūsu rūpes par tiem.
Ko darījāt tiem — to darījāt man.
Ja to darījāt tiem, to darījāt man.”
3. ”Tas, kurš uzticīgs man, dara to, kas ir labs,
manus brāļus kas mīl — tas atalgots taps.”
Sacīs ķēniņš tad tiem,
kas pa labi no tā:
”Jūs mantosiet zemi un dzīvi uz tās!”
(PIEDZIEDĀJUMS)
”Ko jūs darījāt tiem, to darījāt man.
Ja tos mierināt steidzāt, prieks bija man.
Es izjutu pats jūsu rūpes par tiem.
Ko darījāt tiem — to darījāt man.
Ja to darījāt tiem, to darījāt man.”
(Skat. arī Sal. Pam. 19:17; Mat. 10:40—42; 2. Tim. 1:16, 17.)