18. STĀSTS
Jēkabs dodas uz Hāranu
VAI tu zini, kas ir šie cilvēki, ar kuriem sarunājas Jēkabs? Pēc vairāku dienu ceļojuma Jēkabs viņus satika pie kādas akas. Viņi ganīja savas aitas. Jēkabs jautāja: ”No kurienes jūs esat?”
”No Hāranas,” viņi teica.
”Vai jūs pazīstat Lābanu?” Jēkabs jautāja.
”Jā,” viņi atbildēja. ”Lūk, tur nāk viņa meita Rāhele ar aitu ganāmpulku.” Vai tu redzi tur, tālāk, Rāheli, kas nāk šurp?
Kad Jēkabs ieraudzīja Rāheli nākam ar viņa tēvoča Lābana aitām, viņš novēla akmeni no akas, lai aitas varētu padzerties. Tad Jēkabs noskūpstīja Rāheli un pateica, kas viņš ir. Viņa bija ļoti saviļņota un gāja mājās, lai pastāstītu par notikušo savam tēvam Lābanam.
Lābans bija ļoti laimīgs, ka Jēkabs viņu ir apciemojis. Un, kad Jēkabs lūdza, vai viņš drīkst precēt Rāheli, Lābans bija iepriecināts. Taču, pirms Lābans deva Jēkabam Rāheli, viņš gribēja, lai Jēkabs strādā viņa tīrumā septiņus gadus. Jēkabs to darīja, jo viņš ļoti mīlēja Rāheli. Bet vai tu zini, kas notika, kad pienāca laiks precēties?
Lābans deva Jēkabam nevis Rāheli, bet savu vecāko meitu Leu. Kad Jēkabs piekrita strādāt pie Lābana vēl septiņus gadus, Lābans deva viņam par sievu arī Rāheli. Tajos laikos Dievs vīriešiem ļāva precēties ar vairākām sievietēm. Bet tagad, kā tas parādīts Bībelē, vīrietim drīkst būt tikai viena sieva.