49. STĀSTS
Saule paliek stāvam
PASKATIES uz Jozuu. Viņš saka: ”Saule, apstājies!” Un saule patiešām apstājas. Tā paliek pašā debess vidū veselu dienu. Jehova tam liek tā notikt! Bet uzzināsim, kāpēc Jozua grib, lai saule nenorietētu.
Kad pieci sliktie ķēniņi Kanaāna zemē sāk karot pret Gibeonas iedzīvotājiem, gibeonieši sūta kādu cilvēku, lai tas ietu pie Jozuas un lūgtu palīdzību. ”Nāciet ātri pie mums!” viņš saka. ”Glābiet mūs! Visi kalnu zemes ķēniņi ir atnākuši karot ar jūsu kalpiem.”
Tūlīt pat Jozua un visi viņa karavīri dodas ceļā. Viņi iet visu nakti. Kad izraēlieši nonāk Gibeonā, piecu ķēniņu karavīri nobīstas un metas bēgt. Tad Jehova liek no debesīm krist lieliem krusas graudiem un tie nogalina vairāk karavīru nekā Jozuas cīnītāji.
Jozua redz, ka drīz norietēs saule. Būs tumšs, un daudzi no piecu slikto ķēniņu karavīriem aizbēgs. Lūk, kāpēc Jozua lūdz Jehovu un tad saka: ”Saule, apstājies!” Saule turpina spīdēt, un izraēlieši var gūt pilnīgu uzvaru kaujā.
Kanaānā dzīvo vēl daudzi citi slikti ķēniņi, kas neieredz Dieva tautu. Jozuam un viņa armijai ir vajadzīgi apmēram seši gadi, lai sakautu 31 ķēniņu šajā zemē. Kad tas ir izdarīts, Jozua parūpējas, lai Kanaāna zeme tiktu sadalīta tām ciltīm, kam vajadzīga sava teritorija.
Paiet vēl kāds laiks, un Jozua nomirst 110 gadu vecumā. Kamēr dzīvo viņš un viņa draugi, tauta klausa Jehovam. Bet, kad šie labie cilvēki ir miruši, tauta sāk rīkoties slikti un nonāk nepatikšanās. Tad viņiem patiešām ir vajadzīga Dieva palīdzība.