Svētdiena, 1. novembris
Es nedusmošos mūžīgi. (Jer. 3:12.)
Vecākie cenšas būt tikpat žēlsirdīgi, kāds ir Jehova. Kad izraēlieši bija novērsušies no Jehovas, viņš negaidīja, ka tie spers pirmo soli viņam pretī. Viņš uzņēmās iniciatīvu un aicināja tautu atgriezties pie viņa, kaut arī nekas vēl neliecināja, ka tauta nožēlotu grēkus. Jehova lika pravietim Hozejam aicināt atpakaļ sievu, kas bija kļuvusi viņam neuzticīga un viņu pametusi. Kaut arī Hozejas sieva joprojām rīkojās grēcīgi, Hozejam bija jāsaka sievai, ka viņš ir gatavs tai piedot. (Hoz. 3:1; Mal. 3:7.) Tāpat kā Jehova, arī draudzes vecākie no sirds vēlas, lai cilvēks, kas vairs nepieder pie draudzes, atgrieztos pie Jehovas. Viņi dara visu, kas viņu spēkos, lai cilvēka atpakaļceļš būtu pēc iespējas vieglāks. Jēzus līdzībā par pazudušo dēlu tēvs, pa lielu gabalu ieraudzījis dēlu nākam atpakaļ, ”skrēja dēlam pretī, apskāva viņu un noskūpstīja”. (Lūk. 15:20.) Jēzus neteica, ka tēvs būtu gaidījis, lai dēls vispirms lūdz viņam piedošanu. Tēva rīcībā izpaudās viņa mīlestība un gatavība piedot. w24.08 27., 28. lpp., 7., 8. rk.
Pirmdiena, 2. novembris
Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš to neatlaidīgi lūdz Dievam, kas nepārmezdams dāsni dod visiem. (Jēk. 1:5.)
Kā izriet no šīsdienas pantā lasāmajiem vārdiem, Jehova nepatur gudrību pie sevis. Viņš savu gudrību dāsni dod citiem, turklāt viņš to dara, neko nepārmezdams. Jehova mums neliek justies slikti, ja mums ir nepieciešama viņa vadība. Viņš mūs sirsnīgi aicina lūgt gudrību. (Sāl. pam. 2:1—6.) Kā mēs varam līdzināties Jehovam un dalīties gudrībā ar citiem? (Ps. 32:8.) Jehovas kalpiem ir daudz iespēju mācīt citiem to, ko viņi paši ir apguvuši. Mēs mācām jaunajiem sludinātājiem, kā uzsākt un risināt sarunas. Draudzes vecākie pacietīgi māca draudzes kalpotājiem un citiem brāļiem, kā veikt dažādus pienākumus draudzē. Savukārt, kad notiek teokrātisko objektu būvniecība vai tehniskā apkope, tie, kam ir pieredze šajos darbos, labprāt māca tos, kam pieredzes trūkst. w24.09 28. lpp., 11., 12. rk.
Otrdiena, 3. novembris
Jūs mums kļuvāt tik mīļi. (1. Tes. 2:8.)
Brāļi, jūs zināt, ka draudzes vecākajam ”jābūt tādam, kuram nav, ko pārmest”. Tas nozīmē, ka jums jādzīvo priekšzīmīgi un jums jābūt labai reputācijai draudzē. (1. Tim. 3:2.) Vēl jums jābūt ar labu slavu starp tiem, kas nepieder pie draudzes. Tie, kas nekalpo Jehovam, varbūt kritizē jūsu reliģiskos uzskatus, taču jums jādara viss iespējamais, lai viņiem nebūtu pamatota iemesla jums pārmest nekrietnu rīcību. (Dan. 6:4, 5.) Tāpēc padomājiet: vai jums ir laba reputācija draudzē un ārpus tās? Ja jūs ”mīlat labo”, jūs raugāties uz citiem pozitīvi un uzslavējat viņus par viņu labajām īpašībām. (Tit. 1:8.) Vēl tas nozīmē, ka jūs labprāt palīdzat citiem un esat gatavi darīt pat vairāk, nekā no jums tiek gaidīts. Kāpēc Bībelē ir minēta šāda prasība? Tāpēc, ka draudzes vecākie velta daudz laika ganu darbam un citu pienākumu veikšanai. (1. Pēt. 5:1—3.) Bet ir vērts atzīmēt, ka prieks, ko sniedz kalpošana ticības biedriem, ar uzviju atsver jebkādus upurus. (Ap. d. 20:35.) w24.11 20., 21. lpp., 3.—5. rk.