1. Korintiešiem
9 Vai es neesmu brīvs? Vai es neesmu apustulis? Vai es neesmu redzējis Jēzu, mūsu Kungu? Vai jūs neesat mans darbs Kungā? 2 Pat ja es neesmu apustulis citiem, jums es katrā ziņā esmu, jo jūs esat zīmogs, kas apstiprina, ka esmu apustulis Kungā.
3 Lūk, mana aizstāvība pret tiem, kas mani tiesā: 4 vai tad mums nav tiesību ēst un dzert? 5 Vai mums nav tiesību ceļot kopā ar ticīgu sievu, kā to dara pārējie apustuļi, Kunga brāļi un Kēfa? 6 Jeb vai mēs ar Barnabu esam vienīgie, kam nav tiesību nestrādāt? 7 Kurš kareivis gan dien pats par saviem līdzekļiem? Kurš stāda vīna dārzu un nebauda tā augļus? Un vai ir kāds, kurš gana lopus, bet nedabū neko no ganāmpulka piena?
8 Vai tad es par to runāju no cilvēku viedokļa? Vai tas pats nav teikts arī bauslībā? 9 Mozus bauslībā rakstīts: ”Tu nedrīksti aizsiet purnu vērsim*, kas labību kuļ.” Vai tad Dievam rūp vērši? 10 Vai patiesībā viņš to nesaka mūsu dēļ? Jā, tas ir rakstīts mūsu dēļ, jo gan arājam, gan kūlējam jāstrādā ar cerību, ka viņi saņems savu daļu.
11 Mēs jūsu vidū esam sējuši garīgo — vai tas būtu kaut kas īpašs, ja mēs no jums saņemtu materiālo? 12 Ja citiem ir tiesības no jums kaut ko pieņemt, vai mēs to nevaram vēl jo vairāk? Tomēr mēs neesam izmantojuši šīs tiesības, un mēs visu izturam, lai neliktu nekādus šķēršļus labajai vēstij par Kristu. 13 Vai nezināt, ka tie, kas pilda svētos pienākumus, pārtiek no tā, kas ir templī, un tie, kas pastāvīgi kalpo pie altāra, saņem savu daļu no altāra? 14 Tā arī Kungs ir noteicis, lai tie, kas sludina labo vēsti, dzīvotu no labās vēsts.
15 Bet es neko no tā visa neesmu izmantojis. Un es par to nerakstu vis tādēļ, lai tagad to darītu, jo es labāk mirtu nekā ļautu, ka man kāds atņemtu iemeslu lepoties. 16 Ja es sludinu labo vēsti, man nav pamata lepoties, jo tas ir mans pienākums. Bēdas man, ja es nesludinātu labo vēsti! 17 Ja es to daru no brīva prāta, man pienākas alga*, bet, ja es to daru pret savu gribu, man tik un tā ir uzticēti pārvaldnieka pienākumi. 18 Kāda tad ir mana alga? Tāda, ka, sludinot labo vēsti, es to varu izplatīt bez maksas, lai ļaunprātīgi neizmantotu tiesības, ko man dod labās vēsts sludināšana.
19 Lai gan man nav saistību ne pret vienu, es pats kļuvu visiem par vergu, lai iemantotu pēc iespējas vairāk cilvēku. 20 Tā nu jūdiem es kļuvu par jūdu, lai iemantotu jūdus; tiem, kas pakļauti bauslībai, es kļuvu kā tāds, kas pakļauts bauslībai (kaut arī pats neesmu pakļauts bauslībai), lai iemantotu tos, kas pakļauti bauslībai. 21 Tiem, kas ir bez bauslības, es kļuvu kā tāds, kas ir bez bauslības (kaut gan es neesmu bez Dieva likuma un esmu pakļauts Kristus likumam), lai iemantotu tos, kas ir bez bauslības. 22 Vājajiem es kļuvu vājš, lai iemantotu vājos. Esmu pielāgojies visdažādākajiem cilvēkiem, lai tā vai citādi kādu daļu izglābtu. 23 Bet to visu es daru labās vēsts dēļ, lai varētu tajā dalīties ar citiem.
24 Vai nezināt, ka sacīkstēs visi skrējēji skrien, bet tikai viens saņem balvu? Skrieniet tā, lai jūs to iegūtu! 25 Turklāt ikviens, kas piedalās sacensībās, ir savaldīgs it visā, tikai viņi to dara, lai saņemtu iznīcīgu vainagu, bet mēs — neiznīcīgu. 26 Tāpēc es neskrienu bezmērķīgi un neraidu sitienus tā, it kā sistu tukšu gaisu, 27 bet es situ un izkalpinu sevi, lai pēc tam, kad esmu sludinājis citiem, pats nezaudētu Dieva labvēlību.