Mēs varam izturēt līdz galam

”Dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē.” (EBREJIEM 12:1)

1., 2. Ko nozīmē paciest?

”JUMS vajaga pacietības,” apustulis Pāvils rakstīja vēstulē pirmā gadsimta ebreju kristiešiem. (Ebrejiem 10:36.) Arī apustulis Pēteris uzsvēra, cik tas ir svarīgi, mudinādams kristiešus: ”Parādait savā ticībā.. pacietību.” (2. Pētera 1:5, 6.) Ko nozīmē šeit lietotais vārds ”pacietība”?

² Kādā leksikonā ir sacīts, ka grieķu valodas darbības vārds, ko var tulkot ar vārdu ”paciest”, nozīmē ’palikt, nevis bēgt, ..pastāvēt pie sava, turēties līdz galam’. Par šim vārdam atbilstošo grieķu valodas lietvārdu kādā uzziņu avotā ir teikts: ”Tas ir spēks, kas ļauj izturēt — nevis vienkārši samierināties ar kaut ko, bet izturēt, saglabājot stipru cerību.. Tā ir īpašība, kas cilvēkam palīdz stāties pretī vējam. Tā ir rakstura iezīme, kas smagāko pārbaudījumu var pārvērst triumfā, jo aiz ciešanām tā ļauj saskatīt mērķi.” Tātad pacietība vai izturība palīdz pārvarēt šķēršļus un paciest grūtības, nezaudējot cerību. Bet kam izturība ir sevišķi nepieciešama?

3., 4. a) Kam ir nepieciešama izturība? b) Kāpēc mums jāiztur līdz galam?

³ Izturība ir nepieciešama visiem kristiešiem, jo viņiem jāpabeidz kāds ”skrējiens”. Ap mūsu ēras 65. gadu apustulis Pāvils Timotejam — savam darba biedram un uzticīgajam pavadonim daudzos ceļojumos — rakstīja: ”Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.” (2. Timotejam 4:7.) Sacīdams: ”Skrējienu esmu pabeidzis,” Pāvils salīdzināja kristieša dzīvi ar distanci, kuras galā ir finiša līnija. Pāvils tuvojās distances beigām un bija pārliecināts, ka saņems balvu. ”Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā,” rakstīja Pāvils. (2. Timotejam 4:8.) Pāvils bija drošs, ka saņems balvu, jo bija izturējis līdz galam. Vai to var teikt arī par mums?

⁴ Gribēdams uzmundrināt visus, kas bija uzsākuši to pašu skrējienu, Pāvils rakstīja: ”Dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē.” (Ebrejiem 12:1.) Kristieši uzsāk skrējienu, kad ar Jēzus Kristus starpniecību veltī sevi Dievam Jehovam. Ļoti svarīgi ir labi sākt mācekļa gaitas, bet daudz svarīgāk tomēr ir izturēt līdz galam. Jēzus sacīja: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13.) Tie, kas pabeigs skrējienu, saņems balvu — mūžīgu dzīvi! Tātad mūsu uzdevums ir izturēt līdz galam, paturot prātā skrējiena mērķi. Bet kas var palīdzēt sasniegt šo mērķi?

Nepieciešams pilnvērtīgs uzturs

5., 6. a) Kas mums nepieciešams, lai mēs izturētu dzīvības skrējienu? b) Kādi garīgā uztura avoti mums jāizmanto, un kāpēc tas jādara?

⁵ Grieķijā netālu no Korintas pilsētas senatnē notika slavenās istmiskās spēles. Pāvilam, bez šaubām, bija zināms, ka brāļi, kas dzīvo Korintā, ir pazīstami ar šo sacensību norisi. Izmantojot brāļiem zināmu tematu, Pāvils viņiem atgādināja par dzīvības skrējienu, ko viņi bija uzsākuši: ”Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat.” Pāvils uzsvēra, cik svarīgi ir nepārtraukt skrējienu un koncentrēt visus spēkus līdz pat finišam. Kas kristiešiem bija vajadzīgs, lai tiktu līdz finišam? ”Kas piedalās sacīkstēs, tas ir visādi atturīgs,” turpināja Pāvils. Seno sporta spēļu dalībnieki ļoti daudz trenējās, rūpīgi izvēlējās, ko ēst un dzert, un visu pakārtoja tam, lai uzvarētu sacensībās. (1. Korintiešiem 9:24, 25.)

⁶ Vai kristietim, kas uzsācis skrējienu, nav jādara kaut kas līdzīgs? ”Ja cilvēks grib izturēt dzīvības skrējienu, viņam nepieciešams pilnvērtīgs garīgais uzturs,” atzīst kādas Jehovas liecinieku draudzes vecākais. Jehova — ”Dievs, no kā nāk izturība,” — sagādā mums nepieciešamo garīgo barību. (Romiešiem 15:5.) Galvenais garīgā uztura avots ir Dieva vārdi — Bībele. Tāpēc mums jāturas pie laba Bībeles lasīšanas grafika. Ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību Jehova mums dod žurnālus Sargtornis un Atmostieties!, kā arī citas bībeliskas publikācijas. (Mateja 24:45.) Ja mēs tos rūpīgi izlasām, mēs kļūstam garīgi spēcīgāki. Mums noteikti jāatlicina laiks personiskām studijām. (Efeziešiem 5:16.)

 7. a) Kāpēc mēs nevaram apmierināties ar kristīgās mācības pamatzināšanām? b) Kas mums jādara, lai mēs dotos ”pretim pilnībai”?

⁷ Lai turpinātu Kristus mācekļu gaitas, mums jāiet tālāk par ”mācības sākumu” un jādodas ”pretim pilnībai”. (Ebrejiem 6:1.) Mums jāinteresējas par to, kāds ir patiesības ”platums, gaŗums, augstums un dziļums”, un jāuzņem ”cieta barība”, kas domāta garīgi nobriedušiem cilvēkiem. (Efeziešiem 3:18; Ebrejiem 5:12—14.) Piemēram, mēs varam daudz uzzināt no četriem patiesiem stāstījumiem par Jēzus dzīvi uz zemes — no Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlija. Rūpīgi iedziļinoties evaņģēlijos, mēs ne tikai uzzinām par Jēzus darbiem un īpašībām, bet arī iepazīstam viņa domāšanas veidu. Tā mums pamazām veidojas ”Kristus prāts”. (1. Korintiešiem 2:16.)

 8. Kā kristiešu sapulces mums palīdz turpināt dzīvības skrējienu?

⁸ Pāvils mudināja savus ticības biedrus: ”Vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebrejiem 10:24, 25.) Cik daudz uzmundrinājuma var gūt kristiešu sapulcēs! Un cik patīkami ir atrasties starp mīlošiem brāļiem un māsām, kas interesējas par mums un vēlas palīdzēt, lai mēs izturētu līdz galam! Mūsu attieksme pret šīm dāvanām, ko ar mīlestību ir devis Jehova, nedrīkst būt pavirša. Tāpēc cītīgi studēsim Bībeli un regulāri apmeklēsim sapulces, lai mēs ’saprašanā taptu pieauguši’. (1. Korintiešiem 14:20.)

Līdzjutēju atbalsts

9., 10. a) Kā līdzjutēji var palīdzēt skrējējam? b) Ko nozīmē Ebrejiem 12:1 minētais ”liecinieku mākonis”?

⁹ Lai cik labi skrējējs būtu sagatavojies, sacensību laikā var atgadīties kaut kas tāds, kas apgrūtina skrējienu. ”Jūs bijāt skaistā gājienā [”labi skrējāt”, NW], kas jūs ir kavējis paklausīt patiesībai?” jautāja Pāvils. (Galatiešiem 5:7.) Daži kristieši, kas dzīvoja Galatijā, acīmredzot bija izvēlējušies sliktu sabiedrību, un tāpēc viņiem bija grūti turpināt dzīvības skrējienu. Turpināt šo skrējienu ir vieglāk, ja blakus ir cilvēki, kas mūs atbalsta un uzmundrina. To var salīdzināt ar atbalstu, ko skrējēji saņem no līdzjutējiem. Cilvēku pūlis uzmundrina sacensību dalībniekus visa skrējiena garumā. Līdzjutēju ovācijas, kas reizēm tiek pavadītas ar skaļu mūziku, dod sportistiem papildu spēkus, kas nepieciešami pēdējos metros pirms finiša. Nav šaubu, ka dedzīgi līdzjutēji ļoti daudz palīdz skrējiena dalībniekiem.

¹⁰ Kas ir tie līdzjutēji, kas atbalsta kristiešus viņu dzīvības skrējienā? Pieminējis daudzus uzticīgus pirmskristiešu laika Jehovas lieciniekus (Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļā), Pāvils rakstīja: ”Ap mums ir tik liels liecinieku mākonis, tāpēc dosimies ar pacietību mums priekšā stāvošajā sacīkstē.” (Ebrejiem 12:1, JD.) Salīdzinādams liecinieku pulku ar mākoni, Pāvils nelietoja grieķu valodas vārdu, ar kuru tika apzīmēts mākonis ar izteiktām kontūrām, noteiktu lielumu un formu. Viņš lietoja vārdu, ar kuru, kā rakstīja leksikogrāfs V. Vains, ”tiek apzīmēta bezveidīga mākoņu masa, kas klāj debesis”. Tātad Pāvils runāja par lieciniekiem, kuru ir ļoti daudz — tik daudz, ka viņus var salīdzināt ar mākoņiem, kas izpletušies pāri visām debesīm.

11., 12. a) Kā Dievam uzticīgie pirmskristiešu laika liecinieki var mūs uzmundrināt mūsu skrējienā? b) Kas mums jādara, lai mēs izjustu daudzo pirmskristiešu laika liecinieku atbalstu?

¹¹ Vai uzticīgie pirmskristiešu laika liecinieki var vērot, kā mums veicas skrējienā? Nē, nevar. Viņi ir aizmiguši nāves miegā un gaida augšāmcelšanu. Bet viņi sekmīgi pabeidza savas dzīves skrējienu un par viņu piemēru var lasīt Bībelē. Kad mēs iedziļināmies Dieva Rakstos, šie uzticīgie Dieva kalpi it kā atdzīvojas un mudina mūs turpināt skrējienu līdz pat finišam. (Romiešiem 15:4.)a

¹² Piemēram, ja mūs kārdina kaut kas no tā, ko piedāvā pasaule, ir noderīgi atcerēties, kā Mozus atteicās no bagātībām un slavas, ko viņš varēja saņemt Ēģiptē. Ja mēs sastopamies ar grūtībām, kas šķiet neizturamas, tad spēku turpināt ticības cīņu mums dod pārdomas par to, kāds pārbaudījums bija jāiztur Ābrahāmam, kad viņam bija jāupurē savs dēls Īzāks. Tas, cik lielu uzmundrinājumu mēs gūstam no daudzo liecinieku piemēra, ir atkarīgs no tā, cik skaidri mēs viņus redzam ar savām gara acīm.

13. Kā mūsdienu Jehovas liecinieki uzmundrina mūs un palīdz mums turpināt dzīvības skrējienu?

¹³ Mums var palīdzēt arī daudzi Jehovas liecinieki, kas dzīvo mūsdienās. Ar garu svaidītie kristieši un daudzie cilvēki no ”lielā pulka” mums ir rādījuši izcilu ticības paraugu. (Atklāsmes 7:9.) Mēs regulāri lasām viņu dzīvesstāstus žurnālā Sargtornis un citos Sargtorņa biedrības izdevumos.b Domājot par viņu ticību, mēs jūtam pamudinājumu izturēt līdz galam. Turklāt mūs atbalsta tuvi draugi un radinieki, kas uzticīgi kalpo Jehovam. Ir ļoti daudz cilvēku, kas mūs uzmundrina un palīdz turpināt dzīvības skrējienu.

Piemērots temps

14., 15. a) Kāpēc ir svarīgi skriet saprātīgā tempā? b) Kāpēc mums jābūt saprātīgiem, izvēloties savus mērķus?

¹⁴ Sportistam, kas skrien garu distanci, piemēram, piedalās maratonskrējienā, pareizi jāizvēlas skrējiena temps. ”Ja jūs sākat skrējienu pārāk strauji, tas beigsies neveiksmīgi,” teikts žurnālā New York Runner. ”Jums būs ļoti grūti pēdējās jūdzēs, vai arī jums būs jāizstājas no sacensībām.” Kāds maratonskrējiena dalībnieks atceras: ”Lektors, kura lekciju es apmeklēju, kad gatavojos skrējienam, brīdināja: ”Nemēģiniet turēties līdzi tiem, kas skrien ātri. Skrieniet jums pierastā tempā. Citādi jūs zaudēsiet spēkus, un jums būs jāizstājas no sacensībām.” Šie padomi man palīdzēja noskriet visu distanci.”

¹⁵ Dieva kalpiem dzīvības skrējienā nepieciešama īpaša piepūle. (Lūkas 13:24.) Bet māceklis Jēkabs rakstīja, ka ”gudrība, kas nāk no augšienes,” ir ”lēnīga” vai ”saprātīga” (NW). (Jēkaba 3:17.) Citu kristiešu piemērs mudina mūs darīt vairāk kalpošanā, tomēr mēs rīkojamies saprātīgi, izvēloties reālus mērķus, kas mums ir pa spēkam un atbilst mūsu dzīves apstākļiem. Dieva Raksti mums atgādina: ”Ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks, un viņš nelielīsies citu priekšā. Jo ikkatram jānes sava paša nasta.” (Galatiešiem 6:4, 5.)

16. Kā pazemība palīdz noteikt pareizu skrējiena tempu?

¹⁶ Pamācoši vārdi ir teikti Mihas 6:8: ”Tev, cilvēk, ir sacīts, ..ko tas Kungs no tevis prasa, proti — ..pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā.” Pazemīgs cilvēks atzīst, ka viņa spēkiem ir robežas. Pat ja sliktas veselības vai vecuma dēļ mēs vairs nevaram darīt Dieva darbā tik daudz, cik kādreiz varējām, tas nenozīmē, ka mums jānoskumst. Jehova novērtē mūsu centienus un upurus, ņemot vērā to, ko mēs spējam, nevis to, ko nespējam. (2. Korintiešiem 8:12; salīdzināt Lūkas 21:1—4.)

Balva, kas mūs gaida

17., 18. Kas Jēzum palīdzēja pārciest mokpilno nāvi?

¹⁷ Rakstīdams Korintas kristiešiem par izturību dzīvības skrējienā, Pāvils pievērsa viņu uzmanību vēl kādam faktam, kas bija saistīts ar istmiskajām spēlēm. Pāvils par spēļu dalībniekiem rakstīja: ”Viņi [skrien] tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu. Tā tad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos, ne kā gaisu sizdams.” (1. Korintiešiem 9:25, 26.) Spēļu uzvarētājs saņēma vainagu, kas bija taisīts no priedes zariem vai no kādiem citiem augiem, pat no kaltētām savvaļas selerijām. Tas bija patiesi ”iznīcīgs vainags”. Bet kādu balvu saņem kristieši, kas iztur līdz galam?

¹⁸ Apustulis Pāvils rakstīja, ka mūsu paraugs Jēzus Kristus ”paredzētā prieka dēļ, nievāšanu neievērodams, pārcieta krustu, bet tagad sēž Dieva troņa labajā pusē”. (Ebrejiem 12:2, JD.) Jēzus izturēja līdz galam, skatīdamies tālāk par mokpilno nāvi — domādams par balvu, un daļa no šīs balvas bija prieks, ko viņam sagādāja iespēja svētīt Jehovas vārdu, izpirkt cilvēci no nāves varas, kļūt par Ķēniņu un Augsto priesteri un nodrošināt cilvēkiem mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes. (Mateja 6:9, 10; 20:28; Ebrejiem 7:23—26.)

19. Par ko jādomā Kristus mācekļiem?

¹⁹ Arī mums jādomā par prieku, kāds tiek piedāvāts Kristus mācekļiem. Jehova mums ir uzticējis patīkamu darbu — sludināt labo vēsti par Dieva Valstību un palīdzēt cilvēkiem iegūt Bībeles zināšanas, kas var glābt viņu dzīvību. (Mateja 28:19, 20.) Mēs izjūtam neaprakstāmu prieku, kad satiekam kādu cilvēku, kas interesējas par patieso Dievu, un varam palīdzēt viņam uzsākt dzīvības skrējienu. Lai kāda būtu cilvēku atsauksme, sludināšana vienmēr ir privilēģija, jo sludinot mēs piedalāmies Jehovas vārda svētīšanā. Ja mēs turpinām kalpošanu par spīti cilvēku vienaldzībai vai pretestībai, mēs varam justies gandarīti par to, ka iepriecinām Jehovu. (Salamana Pamācības 27:11.) Balva, ko viņš mums ir apsolījis, ir mūžīga dzīve. Kad mēs saņemsim šo balvu, prieks būs vēl lielāks. Mums jāpatur prātā visas minētās svētības, lai mēs varētu turpināt skrējienu.

Gals tuvojas

20. Kādu iemeslu dēļ, galam tuvojoties, skrējiens var kļūt vēl grūtāks?

²⁰ Galvenais ienaidnieks, kas mums traucē dzīvības skrējienā, ir Sātans Velns. Tuvojoties galam, viņš arvien neatlaidīgāk mēģina mūs paklupināt vai panākt, lai mēs samazinātu tempu. (Atklāsmes 12:12, 17.) Turklāt Dievam uzticīgo Valstības sludinātāju dzīvi apgrūtina kari, bads, sērgas un daudzas citas nelaimes, kas ir raksturīgas ”pēdējam beigu laikam”. (Daniēla 12:4; Mateja 24:3—14; Lūkas 21:11; 2. Timotejam 3:1—5.) Dažiem no mums, it sevišķi tiem, kas uzsāka skrējienu pirms daudziem gadu desmitiem, reizēm rodas sajūta, ka gals ir tālāk, nekā mēs bijām gaidījuši. Taču Dievs savos Rakstos mums apliecina, ka gals noteikti nāks. Jehova ir pateicis, ka tas nekavēsies. Tas ir pavisam tuvu. (Habakuka 2:3; 2. Pētera 3:9, 10.)

21. a) Kas mums var dot spēku turpināt dzīvības skrējienu? b) Kas mums jāapņemas, galam tuvojoties?

²¹ Lai mēs pabeigtu dzīvības skrējienu, mums jāsmeļas spēki no visa, ko Jehova ir devis mūsu garīgai stiprināšanai. Tāpat mums jācenšas iegūt pēc iespējas vairāk uzmundrinājuma no ticības biedriem, kas arī turpina tādu pašu skrējienu. Pat tad, ja mēs sastopamies ar vajāšanām vai notiek kaut kas slikts, mēs tomēr varam izturēt, jo Jehova mums dod ’spēka pārpilnību’. (2. Korintiešiem 4:7.) Cik mierinoši ir zināt, ka Jehova vēlas, lai mēs uzvarētu skrējienā! Tāpēc ”dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē” un paturēsim prātā, ka ”savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim”. (Ebrejiem 12:1; Galatiešiem 6:9.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

◻ Kāpēc mums jāiztur līdz galam?

◻ Kādu Jehovas piedāvātu palīdzību mums jāizmanto?

◻ Kāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizu skrējiena tempu?

◻ Kāds prieks gaida visus, kas turpina skrējienu?

[Attēls 18. lpp.]

Mums jāsmeļas uzmundrinājums no kristiešu sapulcēm