Ebrejiem
5 Ikviens augstais priesteris, kas izraudzīts no cilvēkiem, tiek iecelts kalpot Dievam cilvēku labā, lai nestu dāvanas un upurus par grēkiem. 2 Viņš spēj izturēties iejūtīgi pret tiem, kas savā nezināšanā kļūdās, jo viņam pašam ir savas vājības, 3 tāpēc viņam jāupurē par saviem grēkiem, tāpat kā par tautas grēkiem.
4 Turklāt neviens neuzņemas šo godu pats, bet tikai pēc Dieva aicinājuma, kā tas bija ar Āronu. 5 Tā arī Kristus, kļūdams par augsto priesteri, nav pagodinājis pats sevi — viņu ir pagodinājis tas, kurš viņam teica: ”Tu esi mans dēls, šodien es esmu kļuvis par tavu tēvu.” 6 Un arī citā vietā viņš saka: ”Tu esi priesteris mūžīgi, līdzīgs Melhisedekam.”
7 Dzīvodams uz zemes, Kristus ar skaļiem saucieniem un asarām raidīja karstas lūgšanas un lūgumus pie tā, kurš varēja viņu izglābt no nāves, un tika uzklausīts, jo bijās Dievu. 8 Kaut arī viņš bija Dēls, viņš mācījās paklausību no tā, ko izcieta, 9 un, padarīts pilnīgs, ir sagādājis mūžīgu glābšanu visiem, kas viņam paklausa, 10 jo Dievs viņu ir nosaucis par augsto priesteri, līdzīgu Melhisedekam.
11 Par viņu mums daudz kas būtu sakāms, bet to ir grūti izskaidrot, jo jūs esat kļuvuši kūtri klausīties. 12 Kaut gan jums pašiem tagad jau būtu jābūt skolotājiem, jums atkal ir vajadzīgs, lai kāds jums no sākuma mācītu dievišķo vārdu pamatus, un esat kļuvuši par tādiem, kam vajag pienu, nevis cietu barību. 13 Jo ikviens, kas pārtiek no piena, nav iepazinis taisnības vārdu — viņš vēl ir mazs bērns. 14 Bet cieta barība ir domāta pieaugušajiem, kas, likdami lietā savu spriestspēju*, to ir ievingrinājuši atšķirt labu no ļauna.