Atklāsmes
19 Pēc tam es dzirdēju, it kā liels pulks debesīs skaļi sauktu: ”Slavējiet Jah!* Glābšana, gods un spēks pieder mūsu Dievam, 2 jo viņa tiesas spriedumi ir patiesi un taisnīgi. Viņš ir izpildījis spriedumu lielajai netiklei, kas ar savu netiklību grūda postā zemi, un ir tai atriebies par savu kalpu asinīm.” 3 Un tūlīt pat tie vēlreiz sauca: ”Slavējiet Jah! Dūmi no tās kāpj augšup mūžīgi mūžam.”
4 Divdesmit četri vecākie un četras dzīvās būtnes nokrita ceļos un pielūdza Dievu, kas sēdēja tronī, sacīdami: ”Āmen! Slavējiet Jah!”
5 Un no troņa atskanēja balss: ”Slavējiet mūsu Dievu, visi viņa kalpi, kas viņu bīstaties, mazie un lielie!”
6 Tad es izdzirdēju it kā liela pulka balsi, it kā varenu ūdeņu dunu un it kā spēcīgus pērkona dārdus. Balsis sauca: ”Slavējiet Jah, jo Jehova, mūsu Dievs, Visvarenais, ir sācis valdīt! 7 Priecāsimies, līksmosim un dosim viņam godu, jo ir pienākušas Jēra kāzas un viņa līgava ir sagatavojusies. 8 Viņai ir ļauts tērpties spožā, tīrā, smalkā linā. Smalkais lins attēlo svēto taisnīgos darbus.”
9 Eņģelis man teica: ”Raksti: laimīgi ir tie, kas ielūgti Jēra kāzu mielastā.” Vēl viņš man teica: ”Šie ir patiesie Dieva vārdi.” 10 Tad es nokritu pie viņa kājām, lai viņu pielūgtu, bet viņš man teica: ”Nedari to! Es esmu tikai kalps, tāpat kā tu un tavi brāļi, kam uzdots liecināt par Jēzu. Pielūdz Dievu, jo liecināšana par Jēzu ir pravietojumu būtība*.”
11 Es ieraudzīju debesis atvērtas, un, lūk, tur bija balts zirgs. To, kas tajā sēdēja, sauc par Uzticīgo un Patieso, un viņš tiesā un karo taisnīgumā. 12 Viņa acis ir uguns liesma, un viņam galvā ir daudzas diadēmas. Viņam ir uzrakstīts vārds, ko neviens nezina, tikai viņš pats, 13 viņš ir ģērbies asinīm apslacītās drēbēs un ir nosaukts vārdā — Dieva Vārds. 14 Viņam sekoja debesu karapulki baltos zirgos, tērpti baltā, tīrā, smalkā linā. 15 No viņa mutes nāk ass, garš zobens, lai ar to cirstu tautas, un viņš tās ganīs ar dzelzs zizli. Viņš min Visvarenā Dieva dusmu kvēles vīna spiedi, 16 un uz viņa drēbēm sānos ir uzrakstīts vārds: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.
17 Es ieraudzīju arī eņģeli, kas stāvēja saulē un skaļā balsī sauca visiem putniem, kuri lido debesīs: ”Laidieties šurp, pulcējieties uz Dieva lielo mielastu, 18 lai ēstu ķēniņu miesu, karavadoņu miesu, stiprinieku miesu, zirgu un jātnieku miesu, visu ļaužu miesu — gan brīvo, gan vergu, gan mazo, gan lielo.”
19 Tad es ieraudzīju, ka zvērs, zemes ķēniņi un viņu karaspēki ir sapulcējušies, lai karotu ar to, kurš sēž zirgā, un ar viņa karaspēku. 20 Zvēru notvēra un kopā ar to arī viltus pravieti, kas tā priekšā rādīja zīmes, ar kurām pievīla tos, kas bija saņēmuši zvēra zīmi un kas pielūdz tā tēlu. Tos abus vēl dzīvus iemeta ugunīgā sēra ezerā. 21 Bet pārējos nogalināja ar garo zobenu, kas izgāja no tā mutes, kurš sēdēja zirgā, un visi putni pieēdās viņu miesu.