1. Ķēniņu

1 Ķēniņš Dāvids bija vecs,+ jau krietni gados, un pat tad, kad viņu biezi sasedza, viņam nekļuva silti. 2 Kalpi viņam sacīja: ”Liec, lai tev, mūsu kungs un ķēniņ, tiek sameklēta meitene, kas ir jaunava! Lai tā apkalpo ķēniņu un viņu aprūpē! Tā gulēs tev blakus, un mūsu kungam un ķēniņam būs silti.” 3 Tad pa visu Izraēla zemi tika meklēta skaista meitene. Tie atrada šūnēmieti+ Abišagu+ un atveda viņu pie ķēniņa. 4 Meitene bija ļoti skaista; viņa aprūpēja ķēniņu un to apkalpoja, bet tuvības ķēniņam ar viņu nebija.

5 Bet Adonja,+ Hagītas dēls, kļuva iedomīgs. Viņš sacīja: ”Es būšu ķēniņš!”, un viņš sagādāja ratus, jātniekus un piecdesmit vīrus, kas skrēja viņam pa priekšu.+ 6 Bet viņa tēvs viņam ne reizi neaizrādīja un nejautāja: ”Kāpēc tu tā dari?” Adonja bija dzimis pēc Absaloma un arī bija ļoti izskatīgs. 7 Viņš apspriedās ar Joābu, Cerūjas dēlu, un priesteri Abjatāru,+ un tie piedāvāja Adonjam savu palīdzību un atbalstu.+ 8 Bet priesteris Cadoks,+ Benāja,+ Jojadas dēls, pravietis Nātāns,+ Šimijs,+ Rejs un Dāvida varonīgie vīri+ neatbalstīja Adonju.

9 Vēlāk Adonja pie Zoheletas akmens, kas atrodas netālu no Ēn-Rogēlas, upurēja+ aitas, buļļus un nobarotus teļus, un viņš tur saaicināja visus savus brāļus, ķēniņa dēlus, un visus Jūdas vīrus, kas bija ķēniņa dienestā. 10 Bet pravieti Nātānu, Benāju, Dāvida varonīgos vīrus un savu brāli Sālamanu viņš neuzaicināja. 11 Tad Nātāns+ vaicāja Sālamana mātei+ Batsebai:+ ”Vai tu neesi dzirdējusi, ka Hagītas dēls Adonja+ ir kļuvis par ķēniņu? Mūsu kungs Dāvids to nezina. 12 Ļauj man dot tev padomu, kā tev izglābt savu dzīvību un sava dēla Sālamana dzīvību.+ 13 Ej pie ķēniņa Dāvida un saki viņam: ”Vai tu, mans kungs un ķēniņ, nezvērēji savai kalponei: ”Pēc manis ķēniņš būs tavs dēls Sālamans, un viņš sēdīsies manā tronī”?+ Kāpēc tad Adonja ir kļuvis par ķēniņu?” 14 Kamēr tu vēl runāsi ar ķēniņu, es ienākšu un apstiprināšu tavus vārdus.”

15 Batseba iegāja pie ķēniņa iekšistabā. Ķēniņš bija ļoti vecs, un šūnēmiete Abišaga+ viņu apkalpoja. 16 Batseba metās ceļos un paklanījās ķēniņam, un ķēniņš jautāja: ”Ko tu vēlies?” 17 Viņa atbildēja: ”Mans kungs, tu savai kalponei zvērēji pie sava Dieva Jehovas: ”Pēc manis ķēniņš būs tavs dēls Sālamans, un viņš sēdīsies manā tronī.”+ 18 Bet nu Adonja ir kļuvis par ķēniņu, un mans kungs un ķēniņš to nezina.+ 19 Viņš ir upurējis daudz buļļu, nobarotu teļu un aitu un ir uzaicinājis visus ķēniņa dēlus, kā arī priesteri Abjatāru un karaspēka virspavēlnieku Joābu,+ bet tavu kalpu Sālamanu viņš nav aicinājis.+ 20 Mans kungs un ķēniņ, visu izraēliešu acis ir vērstas uz tevi — viņi gaida, kad tu pavēstīsi, kas pēc tevis sēdīsies mana kunga un ķēniņa tronī. 21 Citādi, tiklīdz mans kungs un ķēniņš apgulsies pie saviem tēviem, mani un manu dēlu Sālamanu pasludinās par nodevējiem.”

22 Kamēr viņa vēl runāja ar ķēniņu, ieradās pravietis Nātāns.+ 23 Ķēniņam tika paziņots: ”Ir atnācis pravietis Nātāns.” Nātāns ienāca un paklanījās ķēniņa priekšā līdz zemei. 24 Viņš sacīja: ”Mans kungs un ķēniņ! Vai tu esi teicis: ”Pēc manis ķēniņš būs Adonja, un viņš sēdīsies manā tronī”?+ 25 Šodien viņš ir devies upurēt+ daudz buļļu, nobarotu teļu un aitu un ir uzaicinājis visus ķēniņa dēlus, kā arī karaspēka vadoņus un priesteri Abjatāru.+ Tie ēd un dzer kopā ar viņu un sauc: ”Lai dzīvo ķēniņš Adonja!” 26 Bet ne mani, tavu kalpu, ne priesteri Cadoku, ne Benāju,+ Jojadas dēlu, ne tavu kalpu Sālamanu viņš nav aicinājis. 27 Vai tas ir noticis ar tavu ziņu, mans kungs un ķēniņ, un tu savam kalpam vienkārši neesi pateicis, kurš pēc tevis sēdīsies mana kunga un ķēniņa tronī?”

28 Ķēniņš Dāvids sacīja: ”Ataiciniet pie manis Batsebu!” Viņa atnāca un nostājās ķēniņa priekšā. 29 Tad ķēniņš teica: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, kas mani ir izglābis no visām nelaimēm!+ 30 Šodien es pildīšu to, ko es tev zvērēju pie Jehovas, Izraēla Dieva, sacīdams: ”Pēc manis ķēniņš būs tavs dēls Sālamans, un viņš sēdīsies tronī manā vietā.”” 31 Batseba, ceļos nometusies, paklanījās ķēniņam līdz zemei un teica: ”Lai mans kungs, ķēniņš Dāvids, dzīvo mūžīgi!”

32 Ķēniņš Dāvids tūlīt pat pavēlēja: ”Ataiciniet pie manis priesteri Cadoku, pravieti Nātānu un Benāju,+ Jojadas dēlu!”+ Kad tie bija ieradušies, 33 ķēniņš tiem teica: ”Ņemiet līdzi manus kalpus, uzsēdiniet manu dēlu Sālamanu uz mana mūļa+ un novediet viņu lejā pie Gihonas.+ 34 Tur priesteris Cadoks un pravietis Nātāns lai viņu svaida*+ par Izraēla ķēniņu. Pēc tam pūtiet ragu un sauciet: ”Lai dzīvo ķēniņš Sālamans!”+ 35 Tad kopā ar viņu nāciet atpakaļ, un lai viņš sēžas manā tronī. Viņš būs ķēniņš manā vietā, un es viņu iecelšu par vadoni pār Izraēlu un Jūdu.” 36 Benāja, Jojadas dēls, sacīja ķēniņam: ”Lai tā notiek! Lai Jehova, mana kunga un ķēniņa Dievs, liek tam notikt! 37 Lai Jehova ir ar Sālamanu,+ tāpat kā viņš ir bijis ar manu kungu un ķēniņu, un lai viņš padara tā troni vēl augstāku par mana kunga, ķēniņa Dāvida, troni!”+

38 Pēc tam priesteris Cadoks, pravietis Nātāns, Benāja,+ Jojadas dēls, kā arī kerētieši un pelētieši+ aizgāja, uzsēdināja Sālamanu uz ķēniņa Dāvida mūļa+ un aizveda viņu pie Gihonas.+ 39 Paņēmis no telts*+ ragu ar eļļu,+ priesteris Cadoks svaidīja Sālamanu,+ sāka skanēt rags, un visi ļaudis sauca: ”Lai dzīvo ķēniņš Sālamans!” 40 Pēc tam visi ļaudis kopā ar Sālamanu devās atpakaļ, pūzdami stabules un līksmodami lielā priekā, tā ka no šī trokšņa drebēja zeme.+

41 Adonja un visi, ko viņš bija uzaicinājis, jau bija beiguši ēst,+ kad šis troksnis sasniedza viņu ausis. Joābs, izdzirdējis raga skaņas, jautāja: ”Kāpēc pilsētā ir tāds troksnis un kņada?” 42 Kamēr viņš vēl runāja, ieradās Jonatāns,+ priestera Abjatāra dēls. Adonja sacīja: ”Nāc šurp! Tu esi krietns* vīrs. Tu noteikti esi atnesis labas ziņas!” 43 ”Nē,” atbildēja Jonatāns. ”Mūsu kungs, ķēniņš Dāvids, ir iecēlis par ķēniņu Sālamanu. 44 Ķēniņš sūtīja viņam līdzi priesteri Cadoku, pravieti Nātānu, Benāju, Jojadas dēlu, kā arī kerētiešus un pelētiešus, un tie viņu uzsēdināja uz ķēniņa mūļa.+ 45 Priesteris Cadoks un pravietis Nātāns Gihonā viņu svaidīja par ķēniņu, un tad visi priecādamies nāca no turienes atpakaļ. Tāpēc pilsētā valda līksmība. Tas ir tas troksnis, ko jūs dzirdējāt. 46 Sālamans jau ir sēdies ķēniņa tronī. 47 Turklāt ķēniņa kalpi ir ieradušies apsveikt mūsu kungu, ķēniņu Dāvidu. Viņi sacīja: ”Lai tavs Dievs dara Sālamana vārdu spožāku par tavu vārdu, un lai viņš dara tā troni augstāku par tavu troni!” Tad ķēniņš gultā godbijīgi nolieca galvu, 48 un viņš teica: ”Lai slavēts Jehova, Izraēla Dievs, kas šodien ir ļāvis manam dēlam sēsties manā tronī, manām acīm to redzot!””

49 Tad visi, ko Adonja bija uzaicinājis, pārbijās un izklīda kur kurais. 50 Bet Adonja bailēs no Sālamana aizsteidzās pie altāra un satvēra tā ragus.+ 51 Sālamanam tika paziņots: ”Lūk, Adonja ir nobijies no ķēniņa Sālamana un ir satvēris altāra ragus, sacīdams: ”Lai ķēniņš Sālamans vispirms man apzvēr, ka viņš nenogalinās mani!”” 52 Sālamans atbildēja: ”Ja viņš rīkosies kā krietns vīrs, no viņa galvas nenokritīs ne mats, bet, ja viņš izdarīs kaut ko ļaunu,+ viņam būs jāmirst.” 53 Un ķēniņš Sālamans sūtīja pēc viņa, lai viņu atvestu no altāra. Adonja atnāca un noliecās ķēniņa Sālamana priekšā, bet Sālamans viņam teica: ”Dodies uz mājām.”